ATSAUCĒ IETVERT:
Romas katoļu Baznīcas Latvijas arhibīskapa metropolīta Jāņa kardināla Pujata vēstījums 2005.gada Ziemassvētkos. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.12.2005., Nr. 207 https://www.vestnesis.lv/ta/id/124514
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Romas katoļu Baznīcas Latvijas arhibīskapa metropolīta Jāņa kardināla Pujata vēstījums 2005.gada Ziemassvētkos
Par Jēzus Kristus dzimšanu vēstījot, bija teikts, ka “viņš
atpestīs savu tautu no tās grēkiem” (Matejs 1,21).
Atpestīšanas darbs sākās ar to, ka Dievs radīja Jaunavu, nākamā
Pestītāja Māti. Evanģēlijā minētais Eņģeļa vēstījums bija veltīts šai
Nācaretes Jaunavai, kas bija līdzīga Ievai Ēdenes dārzā: “Svētais Gars nāks pār
tevi un Visaugstākā spēks tevi apēnos, tāpēc Svētais, kas no tevis dzims, sauksies
Dieva Dēls” (Lūkas 1,35).
Kā debesu dāvana cilvēcei no viņas piedzima Kristus jeb Jaunais
Ādams, kā viņu mēdz saukt Baznīcas Tēvi. Tas ir jauns cilvēku celms, kuri dzīvo
Dieva žēlastībā. Tādā veidā Dievs atjaunoja grēka izpostīto kārtību. “Tādēļ,
ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums,” saka apustulis Pāvils (2.Korintiešiem
5, 17).
Ar Dieva Dēla iemiesošanos un dzimšanu tiek svētīts arī katra
cilvēkbērna tapšanas brīnums. “Šis noslēpums ir liels,” tā par vīrieša un
sievietes tuvību laulībā saka apustulis Pāvils (Efesiešiem 5,32). Dievs
piedalās cilvēku radīšanā, dodot katram jau iedīglī nemirstīgu individuālu
dvēseli. Novēlu, lai cilvēkiem šis noslēpums vienmēr paliek liels un svēts, kam
nobrieduši jaunieši tuvojas, tikai altāru gaismā svētīti. Lai kristīgajā tautā
tiek uzturēti šķīsti dzīvības avoti! Tādi Dieva žēlastībā atjaunotie ļaudis
varēs būt par kodolu jaunai tautas tikumiskai atmodai. Kristus ir mūsu prieks, cerība
un miers. Priecīgus Ziemsvētkus!