Juris Bozovičs, Ludzas rajona padomes un Malnavas pagasta padomes priekšsēdētājs:

Kad lauki un lauksaimniecība krustcelēs

Runa LZA un LLMZA kopsēdē "Latvijas lauku attīstības jaunā paradigma" 2000. gada 27. oktobrī Jelgavā

1998. gadā firma "Blezūrs konsultāciju birojs" pētīja Talsu un Ludzas rajonu iespējamās administratīvi teritoriālās reformas aspektā. Šajā jomā abi rajoni bija salīdzināmi: lielumlielākais vairums iedzīvotāju un līdz ar to arī pašvaldību vadītāju un darbinieku bija pret teritoriju apvienošanu, jo visā Latvijā vēl dzīvā piemiņā ir aizgājušie masivizācijas un cilvēku dzīves līmeņa celšanas laiki. Pārējos rādītājos šo rajonu salīdzināšanu veikt ir grūti — pārāk tālu tie atrodas viens no otra, turklāt ceļu šķērso galvaspilsēta Rīga. Ludzas rajons pēc visiem attīstības rādītājiem ir ierindojams Latvijas rajonu pašā beigu daļā.

Rajona kopējā platība ir 2411 km2, iedzīvotāju skaits tikai mazliet pārsniedz 36 000, t.i., iedzīvotāju blīvums — 15 cilv./km2. Darbspējīgo iedzīvotāju skaits ir ap 20 000 jeb 55%. Lauku saimniecību skaits ir ļoti liels — 16,4 tūkstoši, kas sastāda 6,5 ha/l saimniecību. Par spēcīgām jeb perspektīvām katrā pagastā var uzskatīt 3 — 4 saimniecības, t.i., ap 60 saimniecībām rajonā. Bet arī tās ar katru gadu kļūst nevis bagātākas, bet nabadzīgākas. Pagaidām galvenā nodarbošanās ir darbs valsts un pašvaldību iestādēs (pagasta pārvaldē un pagasta organizācijās, skolās, veselības aprūpes iestādēs, valsts iestādēs).

Bezdarba līmenis vidēji rajonā ir 16% no kopējā darbspējas vecuma iedzīvotājiem (19,8 tūkstoši jeb 55% no kopējā iedzīvotāju skaita). Īstais bezdarba līmenis ir daudz augstāks, jo regulārā reģistrēšanās Nodarbinātības valsts dienestā (NVD) cilvēkiem sagādā tikai papildu izdevumus. Lielāks bezdarbnieku skaits ir reģistrēts tajos pagastos, kuru tuvumā atrodas NVD biroji (Ludzā, Kārsavā un Zilupē). Vīriešu un sieviešu skaits starp darba meklētājiem ir apmēram vienāds. Tomēr ir paradoksāla situācija: ja vajag strādnieku, tad labu darba darītāju starp bezdarbniekiem ir grūti sameklēt.

Latvijai virzoties uz Eiropas Savienību un ciešāk iekļaujoties starptautiskajās tirdzniecības organizācijās, laukos ar lauksaimniecību spēs nodarboties un izdzīvot tikai pašas lielākās un ražīgākās saimniecības. Pārējiem jau laikus jāsāk domāt par citiem nodarbes veidiem, jo visus promgājējus pilsētas nespēs uzņemt. Laukos jāpaliek dzīvot cilvēkiem, vēl jo vairāk tāpēc, ka mūsu rajons būs ES austrumu robeža. Šim jautājumam pagastos īpašu vērību pievērš, izstrādājot savu teritoriju attīstības plānus, kuru izstrādei rajona pašvaldības šogad saņēmušas mērķdotāciju. Vērtīgs metodiskais materiāls šajā jautājumā ir VARAM izdotā grāmata "Nodarbinātības dažādošana pagastu attīstības plānu sastāvā". Daudz dažādu projektu tiek izstrādāts Nirzas pagastā: gan tūrisma jomā, gan netradicionālās lauksaimniecības kultūrās. Sevišķu atzinību pelna lielākās zemnieku saimniecības īpašniece Valentīna Lazovska, kas izveidojusi perspektīvu atpūtas bāzi un viesu māju "Apsīšu smaids", kurai pēc sava līmeņa nav līdzvērtīgas visā rajonā. Sāk attīstīties sēņu audzēšana, paipalu audzēšana, vēžu audzēšana un citas nodarbes.

Varbūt mums palīdzēs daudzveidot lauku nodarbošanos un strauji attīstīt lauksaimniecisko ražošanu tas fakts, ka pēdējā gada laikā strauji samazinās nepieprasītās zemes daudzums. Gada beigās nepieprasītās zemes apjoms samazināsies līdz 7%. Pamatā tā būs purvainā, neauglīgā zeme. Jāaudzē meži, Jaungada eglītes, jāorganizē medības, jo daudz zvēru ienāk nelegāli pār robežu.

Tomēr, lai varētu attīstīt kaut netradicionālās nodarbes, lai varētu piesaistīt investīcijas, noturēt cilvēkus laukos, ir nepieciešams attīstīt infrastruktūru: labi ceļi, sakopta ainava, labi sakari, laba izglītība.

Cerams, ka, izstrādājot jauno lauku attīstības paradigmu, tas viss tiks ņemts vērā!