Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2005. gada 22. novembra noteikumi Nr. 895 "Jūrnieku sertificēšanas noteikumi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.12.2005., Nr. 202 https://www.vestnesis.lv/ta/id/123870-jurnieku-sertificesanas-noteikumi

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.938

Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumos Nr.230 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem"

Vēl šajā numurā

17.12.2005., Nr. 202

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 895

Pieņemts: 22.11.2005.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.895

Rīgā 2005.gada 22.novembrī (prot. Nr.68 48.§)

Jūrnieku sertificēšanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 26.panta otro daļu

 

A daļa

Vispārīgie jautājumi

1. Definīcijas un darbības joma

1. Noteikumi nosaka kārtību un kritērijus, kuriem atbilstoši valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" Jūrnieku reģistrs (turpmāk – Latvijas Jūrnieku reģistrs) sertificē jūrniekus.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. ARPA – automātiskais radiolokācijas kursa noteikšanas līdzeklis;

2.2. BT – kuģa tilpības vienība "bruto tilpība", kas norādīta kuģa tilpības apliecībā;

2.3. GMDSS – Globālā jūras negadījumu un drošības sakaru sistēma;

2.4. iekšējie ūdeņi – Latvijas Republikas upju, ezeru un ostu akvatoriju ūdeņi;

2.5. ierindas jūrnieks – kuģa apkalpes loceklis, kurš nav kapteinis vai kuģa virsnieks;

2.6. ierobežots zvejas rajons – Rīgas jūras līcis, Latvijas Republikas teritoriālie ūdeņi un ekonomiskā zona;

2.7. jūras cenzs – darba vai prakses laikposms uz kuģa jūrā, kas, ievērojot šos noteikumus, pretendentam dod iespēju saņemt noteiktas pakāpes kvalifikāciju;

2.8. jūras kuģis – jebkurš kuģis, izņemot zvejas kuģus un tādus kuģus, kas kuģo tikai iekšējos ūdeņos vai ūdeņos, kas atrodas tieši blakus piekrastes ūdeņiem vai rajoniem, uz kuriem attiecas ostu noteikumi;

2.9. kompetences sertifikāts – Latvijas Jūrnieku reģistra izdots dokuments, kas apliecina jūrnieka profesionālās kvalifikācijas atbilstību starptautisko tiesību normām, Eiropas Savienības un nacionālo tiesību aktu prasībām;

2.10. kompetences sertifikāta apstiprinājums – Latvijas Jūrnieku reģistra izdots dokuments kapteiņiem un virsniekiem, kas apstiprina esošo kompetences sertifikātu, norāda tā derīguma termiņu un attiecīgus ierobežojumus;

2.11. neierobežots zvejas rajons – zvejas rajons bez ierobežojumiem;

2.12. pasažieru kuģis – kuģis, kas paredzēts vairāk nekā 12 pasažieru pārvadāšanai komerciālos nolūkos;

2.13. pašgājējs kuģis – kuģis, kas pārvietojas patstāvīgi;

2.14. piekrastes kuģošanas rajons – Baltijas jūra, ieskaitot tās līčus un šaurumus, līdz Skagena zemesraga paralēlei;

2.15. sardzes mehāniķis – vecākā mehāniķa pilnvarots kuģa virsnieks, kas nodrošina sardzi kuģa mašīntelpās noteiktā sardzes laikā vai izpilda dežurējošā mehāniķa pienākumus uz kuģa ar periodiski apkalpojamām mašīntelpām;

2.16. šķiperis – persona, kas ir atbildīga par zvejas laivas vai kuģa vispārējo vadību un kuģošanas drošību;

2.17. trešā valsts – valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, bet kas ir pievienojusies 1978.gada Starptautiskajai konvencijai par jūrnieku sagatavo­šanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu (ar grozījumiem) (turpmāk – STCW konvencija);

2.18. zvejas kuģis – rūpnieciskai zvejai jūrā izmantojams kuģošanas līdzeklis ar klāju, stacionāru dzinēju un ūdens necaurlaidīgām šķērssienām, kura garums ir 12 metru vai lielāks;

2.19. zvejas kuģa personāls – kapteinis, šķiperis, virsnieki (stūrmaņi, mehāniķi un radio speciālisti) un ierindas personāls (traļmeistari, matroži, motoristi un zvejnieki);

2.20. zvejas laiva – rūpnieciskai zvejai jūrā izmantojams bezklāja kuģošanas līdzeklis, kā arī zvejas kuģis, kas ir īsāks par 12 metriem.

3. Šie noteikumi attiecas uz visiem jūrniekiem, kuri vēlas sertificēties Latvijas Republikā.

4. Latvijas Jūrnieku reģistrs, sertificējot jūrniekus, organizē jūrnieku kompetences novērtēšanu, noteiktas kvalifikācijas piešķiršanu vai atkārtotu tās apstiprināšanu un izsniedz kompetences sertifikātu, kompetences sertifikāta apstiprinājumu vai nacionālo kompetences sertifikātu, kā arī reģistrē šos dokumentus un ar to izsniegšanu saistītos kvalifikācijas dokumentus.

5. Izsniedzot jaunu kompetences sertifikātu, Latvijas Jūrnieku reģistrs veic attiecīgu ierakstu jūrnieka grāmatiņā.

6.Jūrnieku sertificēšana ir maksas pakalpojums. Jūrnieku sertificēšanas tarifus nosaka atbilstoši Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6.panta otrajai daļai.

7.Šo noteikumu B, C un Ddaļā minēto jūrnieku kompetences novērtēšanu atbilstošas kvalifikācijas piešķiršanai vai atkārtotai kvalifikācijas apstiprināšanai veic saskaņā ar STCW konvencijas Kodeksa A-I/6 noteikuma 6.punkta prasībām izveidota vērtēšanas komisija (turpmāk – vērtēšanas komisija). Satiksmes ministrs apstiprina personu sarakstu, kuras atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-I/6 noteikuma 6.punkta prasībām un drīkst piedalīties kompetences novērtēšanā un kvalifikācijas apstiprināšanā. Latvijas Jūrnieku reģistrs, pamatojoties uz satiksmes ministra apstiprināto personu sarakstu, izveido vērtēšanas komisiju.

8.Šo noteikumu Edaļā minēto jūrnieku kompetenci atbilstošas kvalifikācijas piešķiršanai vai atkārtotai kvalifikācijas apstiprināšanai novērtē satiksmes ministra apstiprināta komisija. Komisijas sastāvā iekļauj pārstāvjus no Rīgas, Ventspils un Liepājas ostu kapteiņu dienestiem (turpmāk – ostu vērtēšanas komisija).

2. Datu bāze un kvalitātes vadības sistēma

9.Atbilstoši STCW konvencijas Kodeksa B-I/9 noteikuma prasībām Latvijas Jūrnieku reģistrs apstrādā sertificējamo jūrnieku datus un uztur elektronisko sertifikācijas datu bāzi (turpmāk – datu bāze) un arhīvu.

10. Latvijas Jūrnieku reģistrs uzglabā arhīvā šādus jūrnieka dokumentus vai šo dokumentu kopijas:

10.1.iesniegumu kompetences sertifikāta un tā apstiprinājuma saņem­šanai;

10.2. vērtēšanas protokolu;

10.3. izglītību un apmācību apliecinošu dokumentu kopijas;

10.4. jūras cenzu apliecinošu dokumentu kopijas;

10.5. izdotā kompetences sertifikāta un tā apstiprinājuma kopiju.

11. Latvijas Jūrnieku reģistrs pārbauda iesniegto dokumentu autentiskumu un derīgumu, pieprasot informāciju dokumentu izdevējiestādēm un citu valstu kompetentajām iestādēm. Atbilstoši STCW konvencijas I/9noteikuma 4.punktam Latvijas Jūrnieku reģistrs pēc pieprasījuma informē Latvijas Republikas valsts iestādes, kuģošanas un licencētās jūrnieku darbā iekārtošanas kompānijas, kā arī citu valstu kompetentās iestādes un kuģošanas kompānijas par jūrnieka kvalifikācijas dokumenta autentiskumu.

12.Atbilstoši STCW konvencijas I/8noteikuma prasībām Latvijas Jūrnieku reģistrā ir ieviesta, tiek uzturēta un neatkarīgi uzraudzīta iekšējā kvalitātes vadības sistēma, saskaņā ar kuru notiek jūrnieku kompetences novērtēšana un sertificēšana.

3. Pretendents

13. Kompetences sertifikāta un kompetences sertifikāta apstiprinājuma pretendentam ir šāds vecuma ierobežojums:

13.1.kuģa kapteiņa kompetences sertifikāta pretendents ir sasniedzis 20gadu vecumu;

13.2.kuģa virsnieka, radio operatora un kvalificēta sardzes matroža kompetences sertifikāta pretendents ir sasniedzis 18gadu vecumu;

13.3.ierindas jūrnieka kompetences sertifikāta pretendents ir sasniedzis 16 gadu vecumu.

14.Lai iegūtu kvalifikāciju, kas apliecina profesionālo sagatavotību darbam ar peldošiem glābšanas līdzekļiem vai ātrgaitas glābšanas kuteriem, pretendentam ir jābūt vismaz 18 gadu vecam.

15.Sertifikācijas pretendenta veselības stāvoklis atbilst normatīvo aktu par darbu uz kuģiem prasībām.

B daļa

Radiosakaru personāla sertificēšana

4. Vispārīgie jautājumi

16.Personālam, kas atbild par radiosakariem vai pilda radio sardzes pienākumus uz kuģiem, kuri pakļauti 1974.gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (turpmāk – SOLAS konvencija) IV nodaļas prasībām, piešķir attiecīgo kvalifikāciju un Latvijas Jūrnieku reģistrs izsniedz kompetences sertifikātu (1.pielikums) un tā apstiprinājumu (2.pielikums) šo noteikumu 20.1., 20.2., 20.3. un 20.4.apakšpunktā minētajai kvalifikācijai. Šis sertifikāts apliecina atbilstību STCW konvencijas Kodeksa IV nodaļas prasībām un Vispasaules telekomunikāciju savienības Radiosakaru reglamentam, kas ir 1998.gada Starptautiskās elektrosakaru konvencijas pielikums (turpmāk – Radiosakaru reglaments).

17. Personālam, kurš atbild par radiosakariem uz kuģiem, kas nav pakļauti SOLAS konvencijas IV nodaļas prasībām, bet aprīkoti ar radio iekārtām, kas atbilst GMDSS darbības prasībām, šo noteikumu 16.punkta prasības var samazināt un izsniegt kompetences sertifikātu (3.pielikums) šo noteikumu 20.5. un 20.6.apakšpunktā minētajai kvalifikācijai, kas apliecina atbilstību attiecīga­jām Radiosakaru reglamenta prasībām.

18. Ārvalstī izdota radiosakaru personāla kompetences sertifikāta atzīšanu veic atbilstoši šo noteikumu 16.nodaļai, izsniedzot šo noteikumu 111.punktā norādīto apstiprinājumu.

19.Ja radiosakaru personālam izdod šo noteikumu 38.punktā minēto atļauju, papildus ievēro Radiosakaru reglamenta prasības.

5. Kvalifikācija un prasības tās iegūšanai

20. Radiosakaru personālam piešķir šādu kvalifikāciju:

20.1. GMDSS I klases radioelektroniķis – atbilst STCW konvencijas IV/2noteikuma prasībām un atbilstoši apstiprinājumā noteiktajam ir tiesīgs uz kuģiem pildīt GMDSS operatora funkcijas A1, A2, A3 un A4 rajonā, ievērojot Radiosakaru reglamentu;

20.2.GMDSS II klases radioelektroniķis – atbilst STCW konvencijas IV/2noteikuma prasībām un atbilstoši apstiprinājumā noteiktajam ir tiesīgs uz kuģiem pildīt GMDSS operatora funkcijas A1, A2, A3 un A4 rajonā, ievērojot Radiosakaru reglamentu;

20.3.GMDSS universālais operators – atbilst STCW konvencijas IV/2noteikuma prasībām un atbilstoši apstiprinājumā noteiktajam ir tiesīgs uz kuģiem pildīt GMDSS operatora funkcijas A1, A2, A3 un A4 rajonā, ievērojot Radiosakaru reglamentu;

20.4.GMDSS ierobežotais operators – atbilst STCW konvencijas IV/2noteikuma prasībām un atbilstoši apstiprinājumā noteiktajam ir tiesīgs uz kuģiem pildīt GMDSS operatora funkcijas A1 rajonā, ievērojot Radiosakaru reglamentu;

20.5.tāljūras radio operators (Long Range Radio Operator) – atbilst Radiosakaru reglamenta prasībām un Eiropas Radiosakaru komitejas 1994.gada CEPT/ERC 31-05 E rekomendācijām un ir tiesīgs pildīt GMDSS radio sakaru speciālista funkcijas A1, A2 un A3 rajonā uz kuģiem, kas nav pakļauti SOLAS konvencijas IV nodaļai, bet aprīkoti ar radio iekārtām, kas atbilst GMDSS darbības prasībām, ievērojot Radiosakaru reglamentu;

20.6. piekrastes radio operators (Short Range Radio Operator) – atbilst Radiosakaru reglamenta prasībām un Eiropas Radiosakaru komitejas 1994.gada CEPT/ERC 31-04 E rekomendācijām un ir tiesīgs pildīt GMDSS radio sakaru speciālista funkcijas A1 rajonā uz kuģiem, kas nav pakļauti SOLAS konvencijas IV nodaļai, bet aprīkoti ar radio iekārtām, kas atbilst GMDSS darbības prasībām, ievērojot Radiosakaru reglamentu.

21.Prasības GMDSS Iklases radioelektroniķa kvalifikācijas preten­dentam:

21.1.apgūta akreditēta radioelektroniķa profesionālās izglītības program­ma un speciālā GMDSS kursu programma, kas atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-IV/2 un B-IV/2 standarta prasībām;

21.2.jūras cenzs – sešu mēnešu darba pieredze GMDSS II klases radioelektroniķa amatā uz kuģiem, kas aprīkoti ar GMDSS radioiekārtām;

21.3. kompetence atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-IV/2 standarta prasībām.

22.Prasības GMDSS II klases radioelektroniķa kvalifikācijas preten­dentam:

22.1.apgūta akreditēta radioelektroniķa profesionālās izglītības programma un speciālā GMDSS kursu programma, kas atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-IV/2 un B-IV/2 standarta prasībām;

22.2. jūras cenzs – sešu mēnešu darba pieredze radioelektroniķa dubliera vai radiooperatora amatā uz kuģiem, kas aprīkoti ar GMDSS radioiekārtām;

22.3. kompetence atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-IV/2 standarta prasībām.

23. Prasības GMDSS universālā operatora kvalifikācijas pretendentam:

23.1.apgūta akreditēta un Satiksmes ministrijas sertificēta kuģu vadītāja vai radio operatora profesionālās izglītības programma un speciālā GMDSS kursu programma, kas atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-IV/2 un
B-IV/2standarta prasībām;

23.2. kompetence atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-IV/2 standarta prasībām.

24. Prasības GMDSS ierobežotā operatora kvalifikācijas pretendentam:

24.1.apgūta akreditēta un Satiksmes ministrijas sertificēta kuģu vadītāja vai radio operatora profesionālās izglītības programma un speciālā GMDSS kursu programma, kas atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-IV/2 un
B-IV/2 standarta prasībām;

24.2. kompetence atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-IV/2 standarta prasībām.

25.Attiecīgās kvalifikācijas piešķiršanai un kompetences sertifikāta saņemšanai darbam uz kuģiem, kas nav pakļauti SOLAS konvencijas IV no­daļai, bet aprīkoti ar radio iekārtām, kas atbilst GMDSS darbības prasībām, pretendents apgūst atbilstošu Satiksmes ministrijas sertificētu kursu programmu un:

25.1.nokārto kompetences novērtēšanas eksāmenu atbilstoši Radiosakaru reglamenta prasībām un Eiropas Radiosakaru komitejas 1994.gada CEPT/ERC31-05 E rekomendācijām, lai saņemtu tāljūras radio operatora kvalifikāciju un kompetences sertifikātu un strādātu atbilstoši GMDSS darbības prasībām A1, A2 un A3rajonā;

25.2. nokārto kompetences novērtēšanas eksāmenu atbilstoši Radiosakaru reglamenta prasībām un Eiropas Radiosakaru komitejas 1994.gada CEPT/ERC31-04 E rekomendācijām, lai saņemtu piekrastes radio operatora kvalifikāciju un kompetences sertifikātu un strādātu atbilstoši GMDSS darbības prasībām A1rajonā.

26. Uz šo noteikumu 25.1.apakšpunktā minēto tāljūras radio operatora kvalifikāciju un šo noteikumu 25.2.apakšpunktā minēto piekrastes radio operatora kvalifikāciju pretendē persona, kura ir apguvusi kuģa vadītāja profesionālās izglītības programmu.

27.Šo noteikumu 20.1., 20.2., 20.3. un 20.4.apakšpunktā minēto kvali­fikāciju apliecinoša kompetences sertifikāta apstiprinājuma atkārtotai saņemšanai pretendents ne retāk kā reizi piecos gados sekmīgi apgūst saīsinātus GMDSS operatoru kursus un apliecina kompetenci Latvijas Jūrnieku reģistrā atbilstoši STCW konvencijas Kodeksa A-IV/2 standarta prasībām un atkārtoti saņem apstiprinājumu.

28.Šo noteikumu 20.5. un 20.6.apakš­punktā minēto kvalifikāciju apliecinoša kompetences sertifikāta atkārtotai saņemšanai pretendents ne retāk kā reizi piecos gados apliecina kompetences atbilstību attiecīgajai kvalifikācijai un atkārtoti saņem kompetences sertifikātu.

6. Kompetences sertifikāta un tā apstiprinājuma izsniegšana

29.Lai saņemtu kompetences sertifikātu, kā arī tā apstiprinājumu, preten­dents iesniedz Latvijas Jūrnieku reģistrā iesniegumu (4.pielikums), trīs fotogrāfijas un šādu dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālus:

29.1. personu apliecinošu dokumentu;

29.2. veselības stāvokli apliecinošu dokumentu;

29.3. profesionālo izglītību apliecinošu dokumentu;

29.4. GMDSS kursu apliecību;

29.5. esošo kompetences sertifikātu un tā apstiprinājumu, ja tāds ir.

30.Lai pārbaudītu šo noteikumu 29.punktā norādīto dokumentu autentiskumu un derīgumu, kā arī izsniegtu norīkojumu uz kompetences pārbaudi vērtēšanas komisijā, piemēro šo noteikumu 100., 101. un 102.punkta nosacījumus.

31.Lai pretendenta kompetences sertifikātu un tā apstiprinājumu izsniegtu atkārtoti, pretendents Latvijas Jūrnieku reģistrā iesniedz un uzrāda šo noteikumu 29.punktā norādītos dokumentus.

C daļa

Jūras kuģu personāla sertificēšana

7. Vispārīgie jautājumi

32.Jūras kuģa (turpmāk šajā daļā – kuģis) personāla sertificēšana Latvijas Republikā notiek saskaņā ar STCW konvenciju.

33.Kuģa kapteinim un virsniekam, kurš veic sardzes funkcijas, atbilstoši šajos noteikumos noteiktajam kompetences līmenim Latvijas Jūrnieku reģistrs izsniedz kompetences sertifikātu (1.pielikums) un kompetences sertifikāta apstiprinājumu (turpmāk – apstiprinājums) (2.pielikums). Apstiprinājums ir derīgs uz laiku līdz pieciem gadiem.

34. Apstiprinājumu izsniedz saskaņā ar STCW konvencijas VI panta 2.punktu. Apstiprinājums apliecina kompetences sertifikāta īpašnieka profesio­nālās kompetences atbilstību STCW konvencijas prasībām un dod tiesības ieņemt amatu un strādāt uz noteikta tipa kuģiem.

35.Ierindas jūrniekam, kurš veic sardzes funkcijas, izsniedz kompetences sertifikātu bez apstiprinājuma (5.pielikums).

36.Kompetences sertifikāts atbilst STCW konvencijas I/2 noteikuma 1.punkta prasībām un apliecina tā īpašnieka atbilstību jūras dienesta, vecuma, veselības stāvokļa, obligātās profesionālās apmācības un kompetences standartu prasībām atbilstoši attiecīgajiem STCW konvencijas pielikumiem.

37.Kuģa virsniekam un ierindas jūrniekam, kura kvalifikācijas un amata prasībās nav iekļautas navigācijas vai mašīntelpu sardzes funkcijas, izsniedz nacionālo kompetences sertifikātu (6.pielikums).

38. Ārkārtas situācijās (piemēram, lai nodrošinātu jau uzsākta reisa pabeigšanu), ja, pēc Latvijas Jūras administrācijas atzinuma, tas neradīs draudus cilvēku dzīvībai un veselībai, īpašumam vai videi, Latvijas Jūrnieku reģistrs pēc kuģa īpašnieka iesnieguma var atļaut jūrniekam uz laiku līdz sešiem mēnešiem ieņemt uz kuģa tādu amatu, kura ieņemšanai jūrniekam nav attiecīga kvalifikācijas dokumenta. Kapteinim un vecākajam mehāniķim šādu pagaidu atļauju (7.pielikums) var izsniegt tikai nepārvaramas varas (force majeure) gadījumā uz iespējami īsāku laiku.

39. Šo noteikumu 38.punktā minēto pagaidu atļauju var izsniegt jūrniekam, kurš atbilstoši šiem noteikumiem sertificēts vienu pakāpi zemākam amatam. Ja zemākam amatam kompetences sertifikāta izsniegšana nav paredzēta, pagaidu atļauju var izsniegt jūrniekam, kurš kompetences novērtēšanas komisijai ir pierādījis savas kvalifikācijas un pieredzes atbilstību pieprasītajam amatam. Kuģa īpašnieks pēc iespējas īsākā laikā nodrošina šāda jūrnieka aizstāšanu ar attiecīgi sertificētu speciālistu.

40.Par kuģa personāla sertifikācijas jautājumiem Latvijas Jūrnieku reģistrs informē Satiksmes ministriju. Satiksmes ministrija sniedz informāciju Starptautiskajai Jūrniecības organizācijai (IMO) atbilstoši STCW konvencijas IVpanta un I/3, I/7, I/8, I/10 un I/13noteikuma prasībām.

8. Kuģa kapteiņa, klāja virsnieka un klāja ierindas personāla kvalifikācija un minimālās prasības pretendentam

41. Kuģa kapteinim, klāja virsniekam un ierindas jūrniekam piešķir šādu profesionālo kvalifikāciju:

41.1. kapteinis uz kuģiem ar 3000 BT un lielākiem (tālbraucējs kapteinis)– tiesīgs ieņemt kapteiņa un jebkura stūrmaņa amatu uz jebkuras bruto tilpības kuģiem bez braukšanas rajona ierobežojumiem;

41.2.kapteinis uz kuģiem, mazākiem par 3000 BT, – tiesīgs ieņemt kapteiņa un jebkura stūrmaņa amatu uz kuģiem, kas mazāki par 3000 BT, bez braukšanas rajona ierobežojumiem;

41.3. kapteinis uz kuģiem, mazākiem par 500 BT, – tiesīgs ieņemt kapteiņa vai stūrmaņa amatu uz kuģiem, kas mazāki par 500 BT, piekrastes kuģošanā;

41.4. kapteinis uz kuģiem, mazākiem par 200 BT, – tiesīgs ieņemt kapteiņa vai stūrmaņa amatu uz kuģiem, kas mazāki par 200 BT, piekrastes kuģošanā;

41.5. vecākais stūrmanis uz kuģiem ar 3000 BT un lielākiem – tiesīgs ieņemt jebkura stūrmaņa amatu uz jebkuras bruto tilpības kuģiem bez braukšanas rajona ierobežojumiem;

41.6. vecākais stūrmanis uz kuģiem, mazākiem par 3000 BT, – tiesīgs ieņemt jebkura stūrmaņa amatu uz kuģiem, kas mazāki par 3000 BT, bez braukšanas rajona ierobežojumiem;

41.7.sardzes stūrmanis uz kuģiem ar 500 BT un lielākiem – tiesīgs ieņemt sardzes stūrmaņa amatu uz jebkuras bruto tilpības kuģiem bez braukšanas rajona ierobežojumiem;

41.8.sardzes stūrmanis uz kuģiem, mazākiem par 500 BT, – tiesīgs ieņemt sardzes stūrmaņa amatu uz kuģiem, kas mazāki par 500 BT, piekrastes kuģošanā;

41.9.sardzes matrozis – tiesīgs uz kuģiem ieņemt matroža amatu ar navigācijas sardzes tiesībām;

41.10. kvalificēts sardzes matrozis – tiesīgs uz kuģiem ieņemt kvalificēta matroža amatu ar navigācijas sardzes tiesībām;

41.11.bocmanis – tiesīgs uz kuģiem ieņemt matroža vai bocmaņa amatu ar navigācijas sardzes tiesībām;

41.12. kuģa pavārs – tiesīgs uz kuģiem ieņemt pavāra vai stjuarta amatu;

41.13. stjuarts – tiesīgs uz kuģiem ieņemt stjuarta amatu.

42. Prasības, pretendējot uz kvalifikāciju – kapteinis uz kuģiem ar 3000BT un lielākiem:

42.1. apgūta akreditēta un Satiksmes ministrijas sertificēta profesionālās izglītības programma, kura atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-II/2 standarta prasībām, un pēdējā gada laikā ir pabeigti Satiksmes ministrijas sertificēti kvalifikācijas uzturēšanas kursi, ja pēc profesionālās izglītības programmas apgūšanas ir pagājuši vairāk nekā pieci gadi;

42.2. iegūta kvalifikācija – vecākais stūrmanis uz kuģiem ar 3000 BT un lielākiem;

42.3. iegūta GMDSS operatora kvalifikācija;

42.4. jūras cenzs – 36mēneši stūrmaņa amatā, no kuriem 12mēneši vecākā stūrmaņa amatā ārpus piekrastes kuģošanas rajona uz kuģiem ar 3000BT un lielākiem;

42.5. kompetence atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-II/2 standarta prasībām.

43.Prasības, pretendējot uz kvalifikāciju – kapteinis uz kuģiem, mazākiem par 3000 BT:

43.1.apgūta akreditēta un Satiksmes ministrijas sertificēta profesionālās izglītības programma, kura atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-II/1 standarta prasībām;

43.2. iegūta kvalifikācija – vecākais stūrmanis uz kuģiem, mazākiem par 3000BT;

43.3. iegūta GMDSS operatora kvalifikācija;

43.4. jūras cenzs – 24mēneši stūrmaņa amatā, no kuriem 12mēneši vecākā stūrmaņa amatā uz kuģiem ar 500 BT un lielākiem;

43.5. kompetence atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-II/2 standarta prasībām.

44.Prasības, pretendējot uz kvalifikāciju – kapteinis uz kuģiem, mazākiem par 500 BT:

44.1.apgūta akreditēta un Satiksmes ministrijas sertificēta profesionālās izglītības programma, kura atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-II/3 standarta prasībām;

44.2. iegūta kvalifikācija – sardzes stūrmanis uz kuģiem, mazākiem par 500BT;

44.3. iegūta GMDSS operatora kvalifikācija;

44.4. jūras cenzs – 12mēneši sardzes stūrmaņa amatā uz jebkuras bruto tilpības kuģa;

44.5. kompetence atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-II/3 standarta prasībām.

45.Prasības, pretendējot uz kvalifikāciju – kapteinis uz kuģiem, mazākiem par 200 BT:

45.1.apgūta akreditēta un Satiksmes ministrijas sertificēta profesionālās izglītības programma, kura atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-II/3 standarta prasībām;

45.2.iegūta GMDSS operatora kvalifikācija;

45.3. jūras cenzs – 12 mēneši jūrā uz kuģiem klāja apkalpes sastāvā, no kuriem vismaz seši mēneši par kapteiņa mācekli, pildot sardzes pienākumus uz navigācijas tiltiņa kapteiņa vai stūrmaņa uzraudzībā;

45.4. kompetence atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-II/3 standarta prasībām.

46.Prasības, pretendējot uz kvalifikāciju – vecākais stūrmanis uz kuģiem ar 3000 BT un lielākiem:

46.1.apgūta akreditēta un Satiksmes ministrijas sertificēta profesionālās izglītības programma, kura atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-II/2 standarta prasībām, un pēdējā gada laikā ir pabeigti Satiksmes ministrijas sertificēti kvalifikācijas uzturēšanas kursi, ja pēc profesionālās izglītības programmas apgūšanas ir pagājuši vairāk nekā pieci gadi;

46.2. iegūta kvalifikācija – sardzes stūrmanis uz kuģiem ar 500 BT un lielākiem;

46.3. iegūta GMDSS operatora kvalifikācija;

46.4. jūras cenzs – 12 mēneši sardzes stūrmaņa amatā uz kuģiem ar 500BT un lielākiem, no kuriem vismaz seši mēneši uz kuģiem ar 3000 BT un lielākiem vai arī 12 mēneši ar vecākā stūrmaņa kvalifikāciju uz kuģiem, mazākiem par 3000 BT, vecākā stūrmaņa amatā uz kuģiem ar 500BT un lielākiem;

46.5. kompetence atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-II/2 standarta prasībām.

47.Prasības, pretendējot uz kvalifikāciju – vecākais stūrmanis uz kuģiem, mazākiem par 3000 BT:

47.1.apgūta akreditēta un Satiksmes ministrijas sertificēta profesionālās izglītības programma, kura atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-II/1 standarta prasībām;

47.2. iegūta kvalifikācija – sardzes stūrmanis uz kuģiem ar 500BT un lielākiem;

47.3. iegūta GMDSS operatora kvalifikācija;

47.4. jūras cenzs – 12 mēneši sardzes stūrmaņa amatā, no kuriem vismaz seši mēneši uz kuģiem ar 500BT un lielākiem;

47.5. kompetence atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-II/2 standarta prasībām.

48.Prasības, pretendējot uz kvalifikāciju – sardzes stūrmanis uz kuģiem ar 500BT un lielākiem:

48.1. apgūta akreditēta un Satiksmes ministrijas sertificēta profesionālās izglītības programma, kura atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-II/1 standarta prasībām;

48.2. iegūta GMDSS operatora kvalifikācija;

48.3. jūras cenzs – 12 mēneši uz kuģiem jūrā, izpildot prakses programmu un dokumentējot to izglītības iestādes izsniegtā, Starptautiskās Kuģošanas federācijas izstrādātā un Starptautiskās Jūrniecības organizācijas ieteiktā tipveida jūras prakses grāmatā (turpmāk – prakses grāmata). Prakses laikā vismaz sešus mēnešus pildīti navigācijas sardzes pienākumi kapteiņa vai sardzes stūrmaņa uzraudzībā uz kuģiem ar 500 BT un lielākiem vai arī trīs gadi klāja komandas sastāvā, pildot navigācijas sardzes pienākumus bez dokumentēšanas prakses grāmatā;

48.4. kompetence atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-II/1 standarta prasībām.

49.Prasības, pretendējot uz kvalifikāciju – sardzes stūrmanis uz kuģiem, mazākiem par 500BT:

49.1.apgūta akreditēta un Satiksmes ministrijas sertificēta profesionālās izglītības programma, kura atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-II/3 standarta prasībām;

49.2.iegūta GMDSS operatora kvalifikācija;

49.3.jūras cenzs – seši mēneši uz kuģiem jūrā, izpildot prakses programmu un dokumentējot to prakses grāmatā. Prakses laikā vismaz divus mēnešus pildīti navigācijas sardzes pienākumi kapteiņa vai sardzes stūrmaņa uzraudzībā, vai arī viens gads klāja komandas sastāvā, pildot navigācijas sardzes pienākumus bez dokumentēšanas prakses grāmatā;

49.4. kompetence atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-II/3 standarta prasībām.

50. Prasības, pretendējot uz sardzes matroža kvalifikāciju:

50.1.apgūta akreditēta un Satiksmes ministrijas sertificēta matroža programma, kura atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-II/4 un B-II/4 standarta prasībām, vai pabeigtas divu gadu studijas kuģa vadītāju programmā, vai 12mē­nešu praktiskā apmācība uz kuģa jūrā un saņemts pozitīvs kuģa kapteiņa vērtējums;

50.2. jūras cenzs – divi mēneši uz kuģiem jūrā, pildot navigācijas sardzes pienākumus sardzes stūrmaņa vai kvalificēta sardzes matroža uzraudzībā;

50.3. kompetence atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-II/4 standarta prasībām.

51. Prasības, pretendējot uz kvalificēta sardzes matroža kvalifikāciju:

51.1.apgūta akreditēta un Satiksmes ministrijas sertificēta matroža programma, kura atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-II/4 un B-II/4 standarta prasībām, vai pabeigtas divu gadu studijas kuģa vadītāju programmā;

51.2.iegūta sardzes matroža kvalifikācija;

51.3.jūras cenzs – 24 mēneši klāja komandas sastāvā uz kuģiem ar 500BT un lielākiem vai 36 mēneši klāja komandas sastāvā, no kuriem vismaz 12mēneši uz kuģiem ar 500 BT un lielākiem, ja izglītība neatbilst šo noteikumu 51.1.apakšpunkta prasībām. Pretendentam, kas apguvis pilnu kuģa vadītāja programmu, cenzs var tikt samazināts līdz 12 mēnešiem;

51.4.kompetence atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-II/4 un B-II/4 standarta prasībām.

52. Prasības, pretendējot uz bocmaņa kvalifikāciju:

52.1.apgūta akreditēta un Satiksmes ministrijas sertificēta matroža programma, kura atbilst STCW konvencijas Kodeksa standartu A-II/4, B-II/4 prasībām vai ir pabeigtas divu gadu studijas kuģa vadītāju programmā;

52.2. iegūta kvalificēta sardzes matroža kvalifikācija;

52.3.jūras cenzs – 12 mēneši kvalificēta matroža amatā uz kuģiem ar 500BT un lielākiem, un saņemts pozitīvs kuģa kapteiņa vērtējums;

52.4.kompetence atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-II/4 un B-II/4 standarta prasībām.

53. Prasības, pretendējot uz kuģa pavāra kvalifikāciju:

53.1.apgūta akreditēta kuģa pavāra vai ekvivalenta programma;

53.2. jūras cenzs – seši mēneši uz kuģiem jūrā stjuarta amatā, un saņemts pozitīvs kuģa kapteiņa vērtējums;

53.3. kompetence atbilst kuģa pavāra standarta un STCW konvencijas Kodeksa A-VI/1 standarta prasībām.

54.Prasības, pretendējot uz stjuarta kvalifikāciju:

54.1.apgūta pamatizglītība;

54.2.kompetence atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-VI/1 standarta un sanitāro normu prasībām.

9. Kuģa mašīnkomandas virsnieka un ierindas personāla kvalifikācija un minimālās prasības

55.Mašīnkomandas virsniekam un ierindas jūrniekam piešķir šādu profesionālo kvalifikāciju:

55.1.vecākais mehāniķis uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 3000kW un lielāku – tiesīgs ieņemt jebkuru mehāniķa amatu uz kuģiem bez galveno dzinēju jaudas ierobežojumiem;

55.2. vecākais mehāniķis uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 3000 kW, – tiesīgs ieņemt jebkuru mehāniķa amatu uz kuģiem, kuru galveno dzinēju jauda mazāka par 3000 kW;

55.3.otrais mehāniķis uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 3000 kW un lielāku – tiesīgs ieņemt otrā vai sardzes mehāniķa amatu uz kuģiem bez galveno dzinēju jaudas ierobežojumiem;

55.4. otrais mehāniķis uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 3000 kW, – tiesīgs ieņemt otrā mehāniķa vai sardzes mehāniķa amatu uz kuģiem, kuru galveno dzinēju jauda mazāka par 3000 kW;

55.5. sardzes mehāniķis uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 750 kW un lielāku – tiesīgs ieņemt sardzes mehāniķa amatu uz kuģiem bez galveno dzinēju jaudas ierobežojumiem;

55.6.mehāniķis uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 750kW,– tiesīgs ieņemt mehāniķa amatu uz kuģiem, kuru galveno dzinēju jauda mazāka par 750 kW;

55.7. kuģu saldēšanas iekārtu mehāniķis – tiesīgs ieņemt kuģa saldēšanas iekārtu mehāniķa amatu;

55.8.kuģu elektromehāniķis – tiesīgs ieņemt kuģa elektromehāniķa amatu;

55.9. sardzes motorists – tiesīgs ieņemt sardzes motorista amatu;

55.10. kvalificēts sardzes motorists – tiesīgs ieņemt sardzes motorista amatu;

55.11. kuģa elektriķis – tiesīgs ieņemt kuģa elektriķa amatu;

55.12. sūkņu mašīnists – tiesīgs strādāt par sūkņa mašīnistu uz konkrēta tipa tankkuģiem;

55.13.kuģa tehniķis – tiesīgs ieņemt kuģa tehniķa amatu un pildīt navigācijas un mašīntelpas sardzes pienākumus uz kuģiem bez ierobežojumiem;

55.14. virpotājs, metinātājs, atslēdznieks – tiesīgs ieņemt attiecīgo amatu uz kuģa bez sardzes pildīšanas pienākumiem.

56.Prasības, pretendējot uz kvalifikāciju – vecākais mehāniķis uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 3000 kW un lielāku:

56.1.apgūta akreditēta un Satiksmes ministrijas sertificēta profesionālās izglītības programma, kura atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-III/2 standarta prasībām, un pēdējā gada laikā pabeigti Satiksmes ministrijas sertificēti kvalifikācijas uzturēšanas kursi, ja pēc profesionālās izglītības programmas apgūšanas ir pagājuši vairāk nekā pieci gadi;

56.2.iegūta kvalifikācija – otrais mehāniķis uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 3000 kW un lielāku;

56.3.jūras cenzs – 36 mēneši sardzes mehāniķa amatā uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 750kW un lielāku, no kuriem ne mazāk kā 12 mēneši otrā mehāniķa amatā uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 3000 kW un lielāku;

56.4. kompetence atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-III/2 standarta prasībām.

57.Prasības, pretendējot uz kvalifikāciju – vecākais mehāniķis uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 3000 kW:

57.1.apgūta akreditēta un Satiksmes ministrijas sertificēta profesionālās izglītības programma, kura atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-III/3 vai
A-III/1 standarta prasībām;

57.2.iegūta kvalifikācija – otrais mehāniķis uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 3000kW;

57.3.jūras cenzs – 24 mēneši sardzes mehāniķa amatā, no kuriem vismaz 12 mēneši otrā mehāniķa amatā uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 750kW un lielāku;

57.4. kompetence atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-III/3 standarta prasībām.

58. Prasības, pretendējot uz kvalifikāciju – otrais mehāniķis uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 3000 kW un lielāku:

58.1.apgūta akreditēta un Satiksmes ministrijas sertificēta profesionālās izglītības programma, kura atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-III/2 standarta prasībām, un pēdējā gada laikā ir pabeigti Satiksmes ministrijas sertificēti kvalifikācijas uzturēšanas kursi, ja pēc profesionālās izglītības programmas apgūšanas ir pagājuši vairāk nekā pieci gadi;

58.2.iegūta kvalifikācija – sardzes mehāniķis uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 750 kW un lielāku vai otrais mehāniķis uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 3000 kW;

58.3.jūras cenzs – 12 mēneši sardzes mehāniķa amatā uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 3000 kW un lielāku vai arī 12 mēneši otrā mehāniķa amatā uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 750kW un lielāku, ja pretendents ieguvis kvalifikāciju – otrais mehāniķis uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 3000kW;

58.4. kompetence atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-III/2 standarta prasībām.

59. Prasības, pretendējot uz kvalifikāciju – otrais mehāniķis uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 3000 kW:

59.1.apgūta akreditēta un Satiksmes ministrijas sertificēta profesionālās izglītības programma, kura atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-III/3 vai
A-III/1 standarta prasībām;

59.2. iegūta kvalifikācija – sardzes mehāniķis uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 750 kW un lielāku;

59.3. jūras cenzs – 12 mēneši sardzes mehāniķa amatā uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 750 kW un lielāku;

59.4. kompetence atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-III/3 standarta prasībām.

60. Prasības, pretendējot uz kvalifikāciju – sardzes mehāniķis uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 750kW un lielāku:

60.1.apgūta akreditēta un Satiksmes ministrijas sertificēta profesionālās izglītības programma, kura atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-III/1 standarta prasībām un ietver jūras praksi, kā arī praksi elektriskās un mehāniskās darbnīcās kuģa mehāniķa kompetences jomā;

60.2.jūras cenzs – seši mēneši mašīnkomandas sastāvā uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 750kW un lielāku, izpildot prakses programmu, kas dokumentēta prakses grāmatā. Prakses laikā sistemātiski pildīti sardzes pienākumi mašīntelpās sardzes mehāniķa uzraudzībā vai arī trīs gadi mašīnkomandas sastāvā uz kuģiem, pildot sardzes pienākumus bez dokumen­tēšanas prakses grāmatā;

60.3. kompetence atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-III/1 standarta prasībām.

61.Prasības, pretendējot uz kvalifikāciju – kuģa mehāniķis uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 750 kW:

61.1.apgūta akreditēta un Satiksmes ministrijas sertificēta profesionālās izglītības programma, kas ietver praksi elektriskās un mehāniskās darbnīcās kuģa mehāniķa kompetences jomā un kura atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-III/1 standarta atvieglotām prasībām;

61.2.jūras cenzs – seši mēneši mašīnkomandas sastāvā uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, lielāku par 200 kW;

61.3. kompetence atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-III/1 standarta atvieglotām prasībām.

62.Prasības, pretendējot uz kuģa saldēšanas iekārtu mehāniķa kvalifikāciju:

62.1.apgūta akreditēta saldēšanas iekārtu mehāniķa programma;

62.2.jūras cenzs – seši mēneši uz kuģiem par saldēšanas iekārtas mehāniķa praktikantu;

62.3. kompetence atbilst refrižeratoru un gāzvedēju kuģu specifikai.

63. Prasības, pretendējot uz kuģa elektromehāniķa kvalifikāciju:

63.1.apgūta akreditēta elektroautomātikas mehāniķa programma;

63.2.jūras cenzs – seši mēneši par elektriķi vai elektromehāniķa prakti­kantu uz kuģiem ar ģeneratoru jaudu, lielāku par 750 kW;

63.3.kompetence atbilst kuģu elektroiekārtu un automātikas iekārtu tehniskās eks­­plu­atācijas un apkopes prasībām.

64. Prasības, pretendējot uz sardzes motorista kvalifikāciju:

64.1.apgūta akreditēta un Satiksmes ministrijas sertificēta kuģa motorista programma, kura atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-III/4 un B-III/4 standarta prasībām, vai pabeigtas divu gadu studijas kuģa mehāniķu programmā, vai arī 12 mēnešu praktiskā apmācība uz kuģa jūrā un saņemts pozitīvs kuģa kapteiņa un vecākā mehāniķa vērtējums;

64.2. jūras cenzs – divi mēneši uz kuģa ar galveno dzinēju jaudu, lielāku par 750 kW, vai četri mēneši uz kuģa ar dzinēja jaudu, lielāku par 200 kW, pildot sardzes pienākumus mašīntelpās kvalificēta mehāniķa uzraudzībā;

64.3. kompetence atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-III/4 standarta prasībām.

65.Prasības, pretendējot uz kvalificēta sardzes motorista kvalifikāciju:

65.1.apgūta akreditēta un Satiksmes ministrijas sertificēta kuģa motorista programma, kura atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-III/4 un B-III/4 standarta prasībām, vai pabeigtas divu gadu studijas kuģa mehāniķu programmā, vai 12mēnešu praktiskā apmācība uz kuģa jūrā un saņemts pozitīvs kuģa kapteiņa un vecākā mehāniķa vērtējums;

65.2. iegūta kvalifikācija – sardzes motorists;

65.3. jūras cenzs – 24 mēneši mašīnkomandas sastāvā jūrā uz kuģa ar galveno dzinēju jaudu, lielāku par 750 kW. Pretendentam, kas apguvis pilnu kuģa mehāniķa programmu, cenzs var tikt samazināts līdz 12 mēnešiem;

65.4.kompetence atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-III/4 un B-III/4 standarta prasībām.

66. Prasības, pretendējot uz kuģa elektriķa kvalifikāciju:

66.1. apgūta akreditēta elektriķa programma;

66.2. jūras cenzs – četru mēnešu prakse jūrā uz kuģa;

66.3. kompetence atbilst kuģu elektroiekārtu tehniskās ekspluatācijas un apkopes prasībām.

67. Prasības, pretendējot uz sūkņu mašīnista kvalifikāciju:

67.1.apgūta Satiksmes ministrijas sertificēta sūkņu mašīnista kursu programma vai praktiskā apmācība uz tankkuģa un saņemta kuģa kapteiņa vai darba devēja rekomendācija;

67.2.iegūta kvalifikācija – kvalificēts sardzes matrozis vai kvalificēts sardzes motorists;

67.3.jūras cenzs – 12 mēneši uz tankkuģa kvalificēta sardzes matroža vai kvalificēta sardzes motorista amatā;

67.4.kompetence atbilst sūkņa mašīnistam noteiktajām prasībām uz konkrēta tipa tankkuģiem.

68. Prasības, pretendējot uz kuģa tehniķa kvalifikāciju:

68.1. apgūta akreditēta un Satiksmes ministrijas sertificēta kuģa tehniķa programma, kas ietver praksi elektriskās un mehāniskās darbnīcās un kura atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-II/4, A-III/4, B-II/4 un B-III/4 standarta prasībām;

68.2.jūras cenzs – seši mēneši uz kuģiem jūrā, ne mazāk par diviem mēnešiem pildot navigācijas sardzes pienākumus sardzes stūrmaņa uzraudzībā un ne mazāk par diviem mēnešiem pildot mašīntelpas sardzes pienākumus sardzes mehāniķa uzraudzībā, dokumentējot to prakses grāmatā;

68.3.kompetence atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-II/4 un A-III/4 standarta prasībām un kuģa atslēdzniekam noteiktajām prasībām.

69.Prasības, pretendējot uz virpotāja, metinātāja vai atslēdznieka kvalifikāciju:

69.1. apgūta akreditēta attiecīgā programma;

69.2. kompetence atbilst kvalifikācijas prasībām.

10. Jūrnieku sertificēšana piekrastes kuģošanai

70.Latvijas karoga jūras kuģu kapteiņus un virsniekus, kuri strādā uz kuģiem piekrastes kuģošanas rajonā, sertificē atbilstoši šo noteikumu prasībām.

71.Ārvalstu karogu piekrastes kuģošanas kuģu kapteiņi un stūrmaņi, kuģojot Latvijas piekrastes ūdeņos, ir sertificēti atbilstoši kompetences standartiem, kas pielīdzināti šo noteikumu prasībām.

11. Jūrnieku izglītības, speciālās apmācības un kompetences novērtēšanas prasības

72.Ārvalsts jūrniecības profesionālās izglītības diplomu atzīst par līdzvērtīgu un atbilstošu attiecīgās kvalifikācijas piešķiršanai, ja tas ir izsniegts:

72.1.Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī. Diplomu atzīst atbilstoši apgūtai akreditētai programmai vai kvalifikācijai, kā tas ir ierakstīts izglītības iestādes izdotajā dokumentā, ja tas nav pretrunā ar STCW konvencijas prasībām;

72.2.trešajā valstī, kas ir Starptautiskās Jūrniecības organizācijas dalībvalsts, un:

72.2.1.attiecīgā programma ir akreditēta un atzīta šajā valstī. Diplomu atzīst, ja programma ir apgūta augstākajā izglītības iestādē, kura gatavo Latvijas Republikas piektajam profesionālās kvalifikācijas līmenim atbilstošus speciālistus tirdzniecības flotes kuģiem, un tiek pildītas STCW konvencijas
I/10noteikuma prasības;

72.2.2. attiecīgā programma ir akreditēta un atzīta šajā valstī. Ja programma ir apgūta citās izglītības iestādēs (nevis šo noteikumu 72.2.1.apakš­punktā minētajās), diplomu atzīst pēc programmas satura izvērtēšanas Latvijas Jūrnieku reģistrā. Ja programmas saturs neatbilst attiecīgajām Satiksmes ministrijas sertificētajām programmām, pretendents apgūst programmu izlīdzināšanas kursus.

73. Ja kuģu vadītāju un kuģu mehāniķu specialitāte apgūta ārvalstīs profesionālās vidējās vai koledžas tipa zvejniecības izglītības iestādēs, programmas neatzīst par līdzvērtīgām, lai pretendētu uz STCW konvencijai atbilstošu šo noteikumu 41.1., 41.2., 41.5., 41.6., 41.7., 55.1., 55.2., 55.3., 55.4. un 55.5.apakšpunktā minēto kvalifikāciju.

74.Speciālās kompetences kursu apliecības tiek atzītas kvalifikācijas piešķiršanai vai tās atkārtotai apstiprināšanai, ja ir apgūtas Satiksmes ministrijas sertificētas kursu programmas vai šīs apliecības iegūtas attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalstī atzītā mācību iestādē, vai ir izdotas šo valstu kompetentajās jūrniecības institūcijās.

75.Ja speciālās kompetences sertifikāts izdots trešajā valstī, kas ir Starptautiskās Jūrniecības organizācijas dalībvalsts, un atbilst STCWkonven­cijas I/10 noteikuma prasībām, to pēc attiecīgo kursu programmu beigšanas var atzīt par derīgu Latvijas Republikas kompetences sertifikāta izdošanai, ja konkrētās mācību iestādes programmas saturu un īstenošanu ir novērtējis Latvijas Jūrnieku reģistrs un atzinis par atbilstošu STCW konvencijas prasībām.

76.Speciālās kompetences kursu programmas pasniedz un apgūto kompetenci novērtē STCW konvencijas I/6 noteikuma prasībām atbilstoši kvalificēti un Latvijas Jūrnieku reģistrā sertificēti instruktori un vērtētāji.

77.Jūrniecības profesionālās izglītības iestādes (turpmāk – izglītības iestādes) sadarbībā ar kuģošanas kompānijām nodrošina studentiem praktisko apmācību uz kuģiem jūrā (jūras praksi). Praktikants ir atbildīgs par prakses programmas izpildes dokumentēšanu prakses grāmatā. Ierakstus prakses grāmatā veic latviešu vai angļu valodā.

78.Izglītības iestāžu absolventi vērtēšanas komisijai uzrāda kvalifikācijas piešķiršanai aizpildītu prakses grāmatu.

79.Vērtēšanas komisija novērtē pretendenta kompetenci saskaņā ar STCW konvencijas Kodeksa standartos noteiktajiem kritērijiem un metodiku. Šo noteikumu 41.1., 41.5., 41.7., 55.1., 55.3. un 55.5.apakšpunktā minēto kvalifikāciju saņemšanai pretendents kārto datorizētu, STCW standartu prasībām atbilstošu testu un intervijas veidā apliecina kompetenci vērtēšanas komisijā. Pārējo kvalifikāciju saņemšanai pretendents kompetenci apliecina intervijas veidā. Testēšanas jautājumus izstrādā Latvijas Jūrnieku reģistrs, pamatojoties uz STCW konvencijas Kodeksa A daļas II, III, IV, V un VI nodaļas minimālo kompetences standartu tabulām un B daļas attiecīgo nodaļu vadlīnijām atbilstoši katrai kvalifikācijai, un publicē Latvijas Jūras administrācijas mājas lapā internetā. Konstatējot nepietiekamu pretendenta kompetences līmeni kādā jomā, vērtēšanas komisija ir tiesīga pieprasīt, lai pretendents šajā jomā savu kompetenci pierāda papildus vai arī atkārtoti apgūst Satiksmes ministrijas sertificētos kursus.

80.Jūrnieku kompetences novērtēšanas rezultātus un kompetences atbilstību šo noteikumu un STCW konvencijas standartiem apkopo vērtēšanas protokolā (8.pielikums) un paraksta vērtēšanas komisijas locekļi. Ja pretendents atkārtotā kvalifikācijas apstiprināšanā atbilstoši šo noteikumu 103.punkta prasībām trīs reizes pēc kārtas nav spējis pierādīt savu kompetenci vērtēšanas komisijā, Latvijas Jūrnieku reģistra vadītājs pēc vērtēšanas komisijas rakstiska ieteikuma pieņem lēmumu anulēt esošo kvalifikāciju un piedāvā apliecināt kompetenci vienu pakāpi zemākā kvalifikācijā. Minēto lēmumu rakstiski paziņo pretendentam.

81.Jūrniecības izglītības iestāžu noslēguma pārbaudījumus var apvienot ar kompetences novērtēšanu tikai tad, ja noslēguma pārbaudījumu kārtība pilnībā atbilst kompetences novērtēšanas procedūrai (metodikai). Šādā gadījumā vērtēšanas komisijas sastāvs tiek saskaņots ar Latvijas Jūrnieku reģistru.

12. Prasības speciāla tipa kuģu personāla kvalifikācijai

12.1. Pamatprasības tankkuģa personālam

82.Prasības tankkuģa virsniekam un ierindas jūrniekam, kura darba pienākumi un atbildība ir saistīti ar kravu vai kravas iekārtām, ņemot vērā tankkuģa specifiku:

82.1. jūras cenzs – trīs mēneši uz tankkuģiem, apgūstot praktiskās darba drošības iemaņas, vai arī apgūti Satiksmes ministrijas sertificēti tankkuģu iepazīšanas kursi krastā atbilstoši STCW konvencijas Kodeksa A-V/1 standar­tam;

82.2.apgūti STCW konvencijas V/1.1noteikumā paredzētie papildu ugunsdzēšanas kursi krastā atbilstoši Satiksmes ministrijas sertificētai programmai.

83.Tankkuģa kapteinim, vecākajam stūrmanim, vecākajam mehāniķim, otrajam mehāniķim un tiem apkalpes locekļiem, kuri ir tieši atbildīgi par kravas operācijām un kravas uzraudzību pārvadājuma laikā, papildus šo noteikumu 82.punkta prasībām nepieciešams:

83.1.vecākajam mehāniķim un otrajam mehāniķim viena mēneša, bet pārējiem triju mēnešu darba pieredze uz atbilstoša tipa tankkuģiem amatos, kas saistīti ar attiecīgo pienākumu veikšanu;

83.2.sekmīgi apgūti Satiksmes ministrijas sertificēti speciālās paplašinātās apmācības kursi darbam uz naftas, ķīmijas vai gāzes tankkuģiem atbilstoši STCW konvencijas Kodeksa A-V/1 standarta prasībām. Lai apgūtu šos kursus, nepieciešama triju mēnešu darba pieredze uz tankkuģiem vai jābūt apgūtiem tankkuģu iepazīšanas kursiem.

84.Pēc šo noteikumu 82. un 83.punktā minēto kursu pabeigšanas Latvijas Jūrnieku reģistrs izsniedz kapteinim un virsniekam kompetences sertifikāta apstiprinājumu, bet ierindas jūrniekam – kompetences sertifikātu ar ierakstu par atbilstību STCW konvencijas V/1 noteikuma prasībām.

12.2. Pamatprasības ro-ro tipa pasažieru kuģa personālam

85.Ro-ro tipa pasažieru kuģa personālam ir pienākums sekmīgi apgūt šādus sertificētus apmācības kursus atbilstoši amatam, pienākumiem un atbildībai:

85.1. kapteinis, virsnieks un tie ro-ro tipa pasažieru kuģa apkalpes locekļi, kuri norīkoti palīdzēt pasažieriem avārijas situācijās, apgūst nekontrolējama pasažieru pūļa vadības kursus atbilstoši STCW konvencijas Kodeksa A-V/2 daļas 1.punktam;

85.2.kapteinis, virsnieks un apkalpes locekļi, kuriem ir īpaši pienākumi un atbildība uz ro-ro tipa pasažieru kuģiem, apgūst ro-ro tipa pasažieru kuģu iepazīšanas kursus atbilstoši STCW konvencijas Kodeksa A-V/2 daļas 2.punktam;

85.3.personāls, kas apkalpo pasažierus ro-ro tipa pasažieru kuģu pasažieru telpās, apgūst papildu drošības apmācības kursus atbilstoši STCW konvencijas Kodeksa A-V/2 daļas 3.punktam;

85.4.kapteinis, vecākais stūrmanis, vecākais mehāniķis, otrais mehāniķis un tie apkalpes locekļi, kuri ir atbildīgi par pasažieru uzkāpšanu uz ro-ro tipa pasažieru kuģa un nokāpšanu no tā, par kravas iekraušanu, izkraušanu un nostiprināšanu vai par kuģa korpusa hermetizāciju, apgūst pasažieru un kravas drošības kursus un kuģa korpusa ūdensnecaurlaidības kontroli atbilstoši STCW konvencijas Kodeksa A-V/2 daļas 4.punktam;

85.5.kapteinis, kapteiņa vecākais palīgs, vecākais mehāniķis, otrais mehāniķis un apkalpes locekļi, kuri ir atbildīgi par pasažieru drošību avārijas situācijās, apgūst cilvēku uzvedības un krīzes kontroles vadīšanas kursus atbilstoši STCW konvencijas Kodeksa A-V/2 daļas 5.punktam.

86. Šo noteikumu 85.punktā minētos apmācības kursus apgūst ne retāk kā reizi piecos gados.

12.3. Pamatprasības pasažieru kuģa personālam, kas nav ro-ro tipa kuģis

87. Personālam, kas strādā uz pasažieru kuģa, kas nav ro-ro tipa kuģis (turpmāk – pasažieru kuģis), ir pienākums sekmīgi apgūt šādus sertificētus apmācības kursus atbilstoši amatam, pienākumiem un atbildībai:

87.1.apkalpes locekļi, kuri norīkoti palīdzēt pasažieriem avārijas situācijās, apgūst nekontrolējama pasažieru pūļa vadības kursus atbilstoši STCW konvencijas Kodeksa A-V/3 daļas 1.punktam;

87.2.kapteinis, virsnieks un apkalpes locekļi, kuriem ir īpaši pienākumi un atbildība uz pasažieru kuģiem, apgūst apmācības kursus atbilstoši STCW konvencijas Kodeksa A-V/3 daļas 2.punktam;

87.3.personāls, kas pasažierus apkalpo pasažieru telpās uz pasažieru kuģa, apgūst papildu drošības apmācības kursus atbilstoši STCW konvencijas Kodeksa A-V/3 daļas 3.punktam;

87.4.kapteinis, kapteiņa vecākais palīgs un tie apkalpes locekļi, kuri ir tieši atbildīgi par pasažieru uzkāpšanu uz kuģa un nokāpšanu no tā, apgūst apmācības kursus pasažieru drošībā atbilstoši STCW konvencijas Kodeksa A-V/3 daļas 4.punktam;

87.5.kapteinis, kapteiņa vecākais palīgs, vecākais mehāniķis, otrais mehāniķis un apkalpes locekļi, kuri ir atbildīgi par pasažieru drošību avārijas situācijās, apgūst cilvēku uzvedības un krīzes kontroles vadīšanas kursus atbilstoši STCW konvencijas Kodeksa A-V/3 daļas 5.punktam.

88. Šo noteikumu 87.punktā minētos apmācības kursus apgūst ne retāk kā reizi piecos gados.

13. Speciālās kompetences minimālās prasības

13.1. Vispārīgais jautājums

89. Atbilstoši STCW konvencijas Kodeksa A daļas VI nodaļas nosacīju­miem jūrniekiem nepieciešama papildu apmācība sertificētās kursu programmās, lai saņemtu kursu apliecības, kas ir speciālās kompetences pierādījums. Jūrnieka speciālās kompetences prasības atbilstoši jūrnieka konkrētajai kvalifikācijai ir noteiktas 9.pielikumā.

13.2. Drošības pamatkurss

90.Jūrnieki apgūst Satiksmes ministrijas sertificētu programmu "Pamatkurss drošībā" (turpmāk – drošības pamatkurss) atbilstoši STCW konvencijas Kodeksa A-VI/1 standarta prasībām.

91.Triju mēnešu laikā pirms kompetences novērtēšanas kvalifikācijas piešķiršanai, kompetences sertifikāta saņemšanai vai atkārtotai kompetences sertifikāta apstiprināšanai jūrnieks mācību centrā, kur ir sertificēta drošības pamatkursa programma, apliecina savas praktiskās iemaņas atbilstoši STCW konvencijas Kodeksa A-VI/1 standarta 2.2. un 2.2.1.punkta prasībām. Ja saņemts pozitīvs novērtējums, jūrniekam atjauno kursu apliecību.

13.3. Glābšanas līdzekļu un ātrgaitas glābšanas laivu vadītāju kompetences prasības

92.Glābšanas līdzekļu (glābšanas laivas un plosti) vadītāja kompetences prasības:

92.1. jūras cenzs – seši mēneši;

92.2. sekmīgi nokārtoti Satiksmes ministrijas sertificēti glābšanas līdzekļu vadīšanas kursi atbilstoši STCW konvencijas Kodeksa A-VI/2-1 standartam.

93. Ātrgaitas glābšanas laivu vadītāja kompetences prasības:

93.1.izpildītas šo noteikumu 92.punkta prasības;

93.2.sekmīgi nokārtoti Satiksmes ministrijas sertificēti ātrgaitas glābšanas laivu vadīšanas kursi atbilstoši STCW konvencijas Kodeksa A-VI/2-2 stan­dartam.

94.Triju mēnešu laikā pirms kompetences novērtēšanas kvalifikācijas piešķiršanai, kompetences sertifikāta saņemšanai vai atkārtotai kompetences sertifikāta apstiprināšanai jūrnieks, kuram atbilstoši šiem noteikumiem nepieciešama glābšanas laivu speciālā kompetence, mācību centrā, kur ir sertificēta glābšanas līdzekļu programma, apliecina savas praktiskās iemaņas atbilstoši STCW konvencijas Kodeksa A-VI/2 standarta 4.punkta prasībām. Ja saņemts pozitīvs novērtējums, jūrniekam atjauno kursu apliecību.

13.4. Ugunsdzēšanas vadības kompetences apgūšana

95.Kuģa apkalpes locekļiem, kuri norīkoti vadīt ugunsdzēšanas operācijas uz kuģiem, ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados sekmīgi nokārtot Satiksmes ministrijas sertificētus ugunsdzēšanas vadīšanas kursus atbilstoši STCW konvencijas Kodeksa A-VI/3 standartam.

13.5. Pirmās medicīniskās palīdzības un medicīniskās aprūpes kompetences prasības

96.Kuģa apkalpes locekļiem, kuriem nepieciešamas neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas prasmes uz kuģa, ir pienākums sekmīgi nokārtot Satiksmes ministrijas sertificētus neatliekamās medicīniskās palīdzības kursus atbilstoši STCW konvencijas Kodeksa A-VI/4-1 standartam.

97.Kapteinim un kuģa apkalpes locekļiem, kurus norīko veikt medicīnisko aprūpi uz kuģa, ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados sekmīgi nokārtot Satiksmes ministrijas sertificētus medicīniskās aprūpes kursus atbilstoši STCW konvencijas Kodeksa A-VI/4-2 standartam.

14. Kompetences sertifikāta un tā apstiprinājuma izsniegšana

98.Pretendents kompetences sertifikāta un tā apstiprinājuma saņemšanai Latvijas Jūrnieku reģistrā iesniedz iesniegumu (4.pielikums), trīs fotogrāfijas un šādu dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālu:

98.1. personu apliecinošu dokumentu;

98.2. jūrnieka veselības pārbaudes sertifikātu;

98.3. apliecību par drošības pamatkursa apguvi;

98.4. esošo kompetences sertifikātu un/vai tā apstiprinājumu;

98.5. jūrniecības profesionālo izglītību apliecinošu dokumentu;

98.6.jūras cenzu apliecinošu dokumentu (piemēram, braukšanas apliecība, ieraksts jūrnieka grāmatiņā);

98.7.speciālās apmācības un kursu apliecības, kas nepieciešamas attiecīgās kvalifikācijas saņemšanai (9.pielikums).

99.Jūrniecības izglītības iestāžu absolventi papildus šo noteikumu 98.punktā norādītajiem dokumentiem iesniedz prakses grāmatu.

100.Latvijas Jūrnieku reģistrs septiņu dienu laikā pārbauda iesniegto dokumentu autentiskumu un derīgumu un izsniedz pretendentam norīkojumu uz kompetences pārbaudi vērtēšanas komisijā. Ja iesniegtie dokumenti ir izdoti trešajā valstī, dokumentus pārbauda Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā.

101.Ja tiek konstatēts, ka pretendenta iesniegtajiem dokumentiem ir nepieciešama papildu pārbaude, pārbaudes termiņu Latvijas Jūrnieku reģistrs ir tiesīgs pagarināt līdz 30 dienām, par to informējot pretendentu.

102.Vērtēšanas komisijas protokolu (8.pielikums) iesniedz Latvijas Jūrnieku reģistrā. Šis protokols atspoguļo pretendenta kompetences atbilstību vai neatbilstību attiecīgajai kvalifikācijai.

15. Kompetences sertifikāta un tā apstiprinājuma atkārtota izsniegšana

103. Kapteinis, virsnieks un ierindas jūrnieks, kurš sertificēts atbilstoši šo noteikumu prasībām, ne retāk kā reizi piecos gados apliecina savas profesionālās kompetences atbilstību šo noteikumu un STCW konvencijas prasībām, apstiprinot savu kvalifikāciju darbam uz kuģa jūrā, un atkārtoti saņem kompetences sertifikātu un/vai tā apstiprinājumu.

104.Nosacījumi kompetences sertifikāta, kā arī tā apstiprinājuma atkārtotai saņemšanai:

104.1.esošais kompetences sertifikāts, kā arī tā apstiprinājums ir izsniegts Latvijas Jūrnieku reģistrā saskaņā ar STCW konvencijas prasībām;

104.2.pēdējā gada laikā sekmīgi nokārtots atzīts angļu valodas zināšanu pārbaudījums atbilstoši attiecīgās kvalifikācijas un STCW konvencijas Kodeksa standartu prasībām;

104.3.pēdējo piecu gadu laikā pretendents strādājis attiecīgajā amatā uz kuģiem jūrā ne mazāk kā vienu gadu vai vismaz triju pēdējo mēnešu laikā stažējies savā amatā uz kuģa jūrā, vai strādājis krastā tādā amatā, kura funkciju veikšana ļāvusi saglabāt attiecīgās kvalifikācijas iemaņas (piemēram, jūrniecības institūcijas darbinieks);

104.4.vērtēšanas komisija pozitīvi novērtējusi pretendenta kompetenci atbilstoši kvalifikācijas līmenim.

105.Lai atkārtoti apstiprinātu kvalifikāciju kapteinim un vecākajam stūrmanim uz kuģiem ar 3000 BT un lielākiem, sardzes stūrmanim uz kuģiem ar 500 BT un lielākiem, vecākajam mehāniķim un otrajam mehāniķim uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 3000 kW un lielāku, sardzes mehāniķim uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 750 kW un lielāku, papildus šo noteikumu 104.punktā nosacījumiem noteiktas šādas prasības:

105.1.pēdējā gada laikā pretendents sekmīgi apguvis Satiksmes ministrijas sertificētus kvalifikācijas uzturēšanas kursus;

105.2.pretendents nokārtojis datorizēto kvalifikācijas testu (šī papildu prasība nav jāpilda personai, kurai kompetences sertifikāts izsniegts pēc 2003.gada 1.februāra).

106.Nosacījumi tankkuģu kompetences apstiprinājuma atkārtotai saņemšanai:

106.1.apgūti attiecīgie šo noteikumu 82. un 83.punktā minētie tankkuģu kursi;

106.2.vērtēšanas komisijā apliecināta kompetence darbam uz tank­kuģiem.

107.Kompetences sertifikāta un/vai tā apstiprinājuma atkārtotai saņemšanai pretendents Latvijas Jūrnieku reģistrā iesniedz iesniegumu, esošo kompetences sertifikātu un/vai tā apstiprinājumu, trīs fotogrāfijas un šādu dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālus:

107.1. personu apliecinošu dokumentu;

107.2. jūrnieka veselības pārbaudes sertifikātu;

107.3.speciālās apmācības un kursu apliecības, kas nepieciešamas attiecīgās kvalifikācijas saņemšanai.

108.Lai pārbaudītu šo noteikumu 107.punktā norādīto dokumentu autentiskumu un derīgumu, kā arī izsniegtu norīkojumu uz kompetences pārbaudi vērtēšanas komisijā, piemēro šo noteikumu 100., 101. un 102.punkta nosacījumus.

109.Kompetences sertifikāta un tā apstiprinājuma derīguma termiņu var pagarināt līdz 12 mēnešiem, ja pretendenta kompetence vienlaikus atbilst šo noteikumu 104.1., 104.3. un 104.4.apakšpunkta prasībām.

110.Kapteinim un virsniekam, kura kvalifikācijā ietilpst sardzes pildīšanas funkcijas, Latvijas Jūrnieku reģistrs izsniedz jaunu apstiprinājumu, bet pārējiem jūrniekiem – jaunu kompetences sertifikātu.

16. Ārvalstī izdota kompetences sertifikāta atzīšana

16.1. Vispārīgie jautājumi

111.Kuģa kapteinim vai virsniekam, kuram ir derīgs ārvalsts kompetentās iestādes izsniegts kompetences sertifikāts un tā apstiprinājums, Latvijas Jūrnieku reģistrs izsniedz kompetences sertifikāta atzīšanas apstiprinājumu (10.pie­likums). Atzīti tiek tikai tie kompetences sertifikāti, kas izsniegti STCW konvencijas dalībvalstī, kura pilnībā pilda STCW konvencijas prasības.

112.Atbilstoši STCW konvencijas I/10 noteikuma prasībām ārvalstī izsniegts kompetences sertifikāta atzīšanas apstiprinājums citas ārvalsts izsniegtam kompetences sertifikātam nav pamats šī sertifikāta atzīšanai Latvijas Republikā.

113.Atbilstoši STCW konvencijas I/10 noteikuma 5.punktā noteiktajam Latvijas Jūrnieku reģistrs var atļaut jūrniekam, kuram ir ārvalstī izsniegti attiecīgie kvalifikācijas dokumenti un kurš ir iesniedzis šo noteikumu 114.punktā norādītos dokumentus atzīšanas apstiprinājuma saņemšanai Latvijas Jūrnieku reģistrā, ieņemt amatu uz Latvijas karoga kuģa uz laiku līdz trim mēnešiem. Šādā gadījumā Latvijas Jūrnieku reģistrs jūrniekam izsniedz izziņu par iesnieguma pieņemšanu (11.pielikums).

114.Ārvalsts izsniegta kompetences sertifikāta atzīšanas apstiprinājuma saņemšanai pretendents vai kuģa īpašnieka pārstāvis Latvijas Jūrnieku reģistrā iesniedz:

114.1. iesniegumu un personu apliecinoša dokumenta kopiju;

114.2. attiecīgā kompetences sertifikāta un tā apstiprinājuma kopijas;

114.3. jūrnieka veselības pārbaudes sertifikāta kopiju;

114.4. divas fotogrāfijas.

115.Ārvalstī sertificēts kuģa kapteinis, vecākais stūrmanis, vecākais mehāniķis, kā arī otrais mehāniķis, kurš pretendē uz kompetences sertifikāta atzīšanas apstiprinājumu, apliecina Latvijas Republikas tiesību normu zināšanas jūrniecības nozarē.

116. Satiksmes ministrija informē STCW konvencijas dalībvalstis, kuru kompetences sertifikātus var atzīt Latvijas Republikā, par būtiskām izmaiņām jūrnieku sagatavošanas un sertificēšanas sistēmā.

16.2. Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta kompetences sertifikāta atzīšana

117.Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegtu kuģa kapteiņa un virsnieka kompetences sertifikātu Latvijas Jūrnieku reģistrs atzīst atbilstoši STCW konvencijas I/10 noteikumam un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu.

16.3. Trešajā valstī izdota kompetences sertifikāta atzīšana

118.Trešajā valstī kuģa kapteinim un virsniekam izsniegtu kompetences sertifikātu Latvijas Jūrnieku reģistrs atzīst, ievērojot STCW konvencijas I/10noteikuma un šo noteikumu prasības.

119.Latvijas Jūrnieku reģistrs izsniedz atzīšanas apstiprinājumu trešajā valstī izsniegtam kompetences sertifikātam, ja Eiropas Komisija sadarbībā ar Eiropas Jūras drošības aģentūru šo valsti ir atzinusi un, pamatojoties uz Eiropas Komisijas lēmumu, tā iekļauta atzīto trešo valstu sarakstā, kuru Eiropas Komisija publicē Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša C sērijā.

120. Ja plānots atzīt trešās valsts izsniegtu kompetences sertifikātu, bet šī valsts vēl nav atzīta atbilstoši šo noteikumu 119.punktam, Latvijas Jūrnieku re­ģistrs par to informē Satiksmes ministriju. Satiksmes ministrija iesniedz Eiropas Komisijai pieprasījumu par šīs trešās valsts atzīšanu. Ja Eiropas Komisija triju mēnešu laikā nepieņem lēmumu par šīs trešās valsts atzīšanu, Satiksmes ministrija ir tiesīga vienpusēji atzīt trešās valsts izsniegtos kompetences sertifikātus līdz brīdim, kad Eiropas Komisijas lēmums ir pieņemts.

121.Latvijas Jūrnieku reģistrs informē Satiksmes ministriju par atbilstoši šo noteikumu 119.punktam atzīto trešo valsti, kas neievēro STCW konvencijas prasības. Satiksmes ministrija par to informē Eiropas Komisiju. Satiksmes ministrija informē Eiropas Komisiju un pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis, ja plānots atsaukt trešās valsts izsniegta kompetences sertifikāta atzīšanas apstiprinājumu.

122.Satiksmes ministrija ir tiesīga papildus novērtēt trešās valsts konkrētas izglītības iestādes atbilstoši STCW konvencijas Kodeksa A-I/6daļas noteikumiem.

17. Jūrnieku alternatīvā sertificēšana

123.Ievērojot STCW konvencijas Kodeksa VII nodaļas prasības par jūrnieku alternatīvo sertificēšanu, Latvijas Jūrnieku reģistrs, ņemot vērā īpaša tipa kuģa specifiku, ir tiesīgs izsniegt kompetences sertifikātu ar apvienotu jūrnieka kvalifikāciju vai kompetences sertifikātu par personas īpašajām zināšanām un kompetenci darbam ar īpašā tipa kuģi.

D daļa

Zvejas kuģu personāla sertificēšana

18. Vispārīgie jautājumi

124.Šī daļa nosaka Latvijas zvejas kuģu personāla un zvejas laivu personāla sertificēšanas prasības un kārtību.

125.Zvejas kuģa īpašnieks un kapteinis ir atbildīgs par kuģa komandas komplektēšanu ar atbilstoši šo noteikumu prasībām apmācītu un sertificētu personālu, ņemot vērā kuģa garumu un galveno dzinēju jaudu, kuģa tehnisko aprīkojumu un zvejas rajonu.

19. Zvejas kuģu vadītāju kvalifikācija un minimālās prasības tās pretendentam

126. Zvejas kuģu vadītājiem piešķir šādu profesionālo kvalifikāciju:

126.1. kapteinis uz zvejas kuģiem ar garumu 45 metri un garākiem neierobežotā zvejas rajonā – tiesīgs ieņemt kapteiņa vai jebkura stūrmaņa amatu uz jebkura zvejas kuģa;

126.2. kapteinis uz zvejas kuģiem, īsākiem par 45 metriem, neierobežotā zvejas rajonā – tiesīgs ieņemt kapteiņa vai jebkura stūrmaņa amatu uz zvejas kuģiem, kas īsāki par 45 metriem, neierobežotā zvejas rajonā;

126.3. kapteinis uz zvejas kuģiem, īsākiem par 45 metriem, ierobežotā zvejas rajonā – tiesīgs ieņemt kapteiņa vai jebkura stūrmaņa amatu uz zvejas kuģiem, kas īsāki par 45 metriem, ierobežotā zvejas rajonā;

126.4. vecākais stūrmanis uz zvejas kuģiem ar garumu 45 metri un garākiem neierobežotā zvejas rajonā – tiesīgs ieņemt vecākā vai jebkura cita stūrmaņa amatu uz jebkura zvejas kuģa neierobežotā zvejas rajonā;

126.5. sardzes stūrmanis uz zvejas kuģiem ar garumu 45 metri un garākiem neierobežotā zvejas rajonā – tiesīgs ieņemt sardzes stūrmaņa amatu uz jebkura zvejas kuģa neierobežotā zvejas rajonā;

126.6.sardzes stūrmanis uz zvejas kuģiem, īsākiem par 45 metriem, neierobežotā zvejas rajonā – tiesīgs ieņemt sardzes stūrmaņa amatu uz zvejas kuģiem, kas īsāki par 45 metriem, neierobežotā zvejas rajonā;

126.7.sardzes stūrmanis uz zvejas kuģiem, īsākiem par 45 metriem, ierobežotā zvejas rajonā – tiesīgs ieņemt sardzes stūrmaņa amatu uz zvejas kuģiem, kas īsāki par 45 metriem, ierobežotā zvejas rajonā;

126.8. šķiperis – tiesīgs ieņemt šķipera amatu uz zvejas kuģiem, īsākiem par 12 metriem, vai uz zvejas laivām.

127.Prasības, pretendējot uz kvalifikāciju – kapteinis uz zvejas kuģiem ar garumu 45 metri un garākiem neierobežotā zvejas rajonā:

127.1.apgūta akreditēta un Satiksmes ministrijas sertificēta profesionālās izglītības programma, kura atbilst STCW konvencijas Kodeksa standarta A-II/1 sadaļas prasībām, vai līdzvērtīga programma;

127.2. jūras cenzs – 18 mēneši stūrmaņa amatā uz kuģiem, garākiem par 12 metriem, no kuriem vismaz 12 mēneši uz zvejas kuģiem, garākiem par 45metriem, vecākā stūrmaņa amatā neierobežotā zvejas rajonā;

127.3. iegūta GMDSS operatora kvalifikācija;

127.4. nokārtots kompetences eksāmens.

128.Prasības, pretendējot uz kvalifikāciju – kapteinis uz zvejas kuģiem, īsākiem par 45 metriem, neierobežotā zvejas rajonā:

128.1.apgūta Satiksmes ministrijas sertificēta un akreditēta profesionālās izglītības un sagatavošanas programma, kas atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-II/3 sadaļas prasībām, vai ekvivalenta programma;

128.2.jūras cenzs – vismaz 12 mēneši sardzes stūrmaņa amatā jūrā uz kuģiem, garākiem par 12 metriem, no kuriem vismaz seši mēneši uz zvejas kuģiem neierobežotā zvejas rajonā;

128.3.iegūta GMDSS operatora kvalifikācija;

128.4. nokārtots kompetences eksāmens.

129.Prasības, pretendējot uz kvalifikāciju – kapteinis uz zvejas kuģiem, īsākiem par 45 metriem, ierobežotā zvejas rajonā:

129.1.apgūta Satiksmes ministrijas sertificēta un akreditēta profesionālās izglītības un sagatavošanas programma, kas atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-II/3 sadaļas prasībām, vai ekvivalenta programma;

129.2. jūras cenzs – vismaz 12 mēneši sardzes stūrmaņa amatā uz kuģiem, garākiem par 12 metriem, no kuriem vismaz seši mēneši uz zvejas kuģiem;

129.3. iegūta GMDSS operatora kvalifikācija;

129.4. nokārtots kompetences eksāmens.

130.Prasības, pretendējot uz kvalifikāciju – vecākais stūrmanis uz zvejas kuģiem ar garumu 45 metri un garākiem neierobežotā zvejas rajonā:

130.1.apgūta akreditēta un Satiksmes ministrijas sertificēta profesionālā izglītības programma, kura atbilst STCW konvencijas Kodeksa standarta A-II/1 sadaļas prasībām, vai ekvivalenta programma;

130.2. jūras cenzs – vismaz 12 mēneši sardzes stūrmaņa amatā uz kuģiem, garākiem par 12 metriem, no kuriem seši mēneši uz zvejas kuģiem, garākiem par 45 metriem, neierobežotā zvejas rajonā;

130.3. iegūta GMDSS operatora kvalifikācija;

130.4. nokārtots kompetences eksāmens.

131.Prasības, pretendējot uz kvalifikāciju – sardzes stūrmanis uz zvejas kuģiem, ar garumu 45 metri un garākiem, neierobežotā zvejas rajonā:

131.1.apgūta akreditēta un Satiksmes ministrijas sertificēta profesionālās izglītības programma, kura atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-II/1 standarta prasībām, vai ekvivalenta programma;

131.2.jūras cenzs – 12 mēneši klāja komandā uz kuģiem, garākiem par 12metriem, no kuriem vismaz seši mēneši, pildot navigācijas sardzes pienākumus kapteiņa vai sardzes stūrmaņa uzraudzībā uz zvejas kuģiem neierobežotā zvejas rajonā;

131.3. iegūta GMDSS operatora kvalifikācija;

131.4. nokārtots kompetences eksāmens.

132.Prasības, pretendējot uz kvalifikāciju – sardzes stūrmanis uz zvejas kuģiem, īsākiem par 45 metriem, neierobežotā zvejas rajonā:

132.1.apgūta akreditēta un Satiksmes ministrijas sertificēta profesionālās izglītības programma, kura atbilst STCW konvencijas Kodeksa standarta A-II/3 sadaļas prasībām, vai ekvivalenta programma;

132.2. jūras cenzs – seši mēneši klāja komandā, no kuriem vismaz trīs mēneši uz zvejas kuģiem, garākiem par 12 metriem;

132.3. iegūta GMDSS operatora kvalifikācija;

132.4. nokārtots kompetences eksāmens.

133.Prasības, pretendējot uz kvalifikāciju – sardzes stūrmanis uz zvejas kuģiem, īsākiem par 45 metriem, ierobežotā zvejas rajonā:

133.1.apgūta akreditēta un Satiksmes ministrijas sertificēta profesionālās izglītības programma, kura atbilst STCW konvencijas Kodeksa standarta A-II/3 sadaļas prasībām, vai ekvivalenta programma;

133.2. jūras cenzs – seši mēneši klāja komandā, no kuriem vismaz trīs mēneši uz zvejas kuģiem, garākiem par 12 metriem;

133.3. iegūta GMDSS operatora kvalifikācija;

133.4. nokārtots kompetences eksāmens.

134. Prasības, pretendējot uz šķipera kvalifikāciju:

134.1. apgūta akreditēta un Satiksmes ministrijas sertificēta profesionālā mazizmēra kuģa vadītāja programma vai arī divu gadu pieredze zvejnieka amatā uz zvejas laivām vai kuģiem jūrā;

134.2. jūras cenzs – 2 mēnešu prakse uz kuģa jūrā;

134.3. iegūta GMDSS operatora kvalifikācija;

134.4. nokārtots kompetences eksāmens.

20. Zvejas kuģu mehāniķu kvalifikācija un minimālās prasības tās pretendentam

135. Zvejas kuģu mehāniķim piešķir šādu kvalifikāciju:

135.1.vecākais mehāniķis uz zvejas kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 3000 kW un lielāku – tiesīgs ieņemt jebkura mehāniķa amatu uz zvejas kuģiem bez galveno dzinēju jaudas ierobežojumiem;

135.2.vecākais mehāniķis uz zvejas kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 3000 kW, – tiesīgs ieņemt jebkura mehāniķa amatu uz zvejas kuģiem ar dzinēju jaudu, mazāku par 3000 kW;

135.3.otrais mehāniķis uz zvejas kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 3000kW un lielāku – tiesīgs ieņemt otrā mehāniķa vai sardzes mehāniķa amatu uz zvejas kuģiem bez galveno dzinēju jaudas ierobežojumiem;

135.4.otrais mehāniķis uz zvejas kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 3000 kW, – tiesīgs ieņemt otrā vai sardzes mehāniķa amatu uz zvejas kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 3000 kW;

135.5.sardzes mehāniķis uz zvejas kuģiem ar galveno dzinēju jaudu
750 kW un lielāku – tiesīgs ieņemt sardzes mehāniķa amatu uz zvejas kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 750 kW un lielāku;

135.6.mehāniķis uz zvejas kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 750 kW, – tiesīgs ieņemt kuģa mehāniķa amatu uz zvejas kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 750 kW;

135.7.mehāniķis uz zvejas kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 300 kW, – tiesīgs ieņemt kuģa mehāniķa amatu uz zvejas kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 300 kW.

136. Prasības, pretendējot uz kvalifikāciju – vecākais mehāniķis uz zvejas kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 3000 kW un lielāku:

136.1.apgūta akreditēta un Satiksmes ministrijas sertificēta profesionālās izglītības programma, kura atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-III/3 vai A-III/1 standarta prasībām, vai ekvivalenta programma;

136.2.jūras cenzs – 24 mēneši sardzes mehāniķa amatā uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, lielāku par 750 kW, no kuriem ne mazāk kā 12 mēneši otrā mehāniķa amatā uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, ne mazāku par 3000kW;

136.3. nokārtots kompetences eksāmens.

137.Prasības, pretendējot uz kvalifikāciju – vecākais mehāniķis uz zvejas kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 3000 kW:

137.1.apgūta akreditēta un Satiksmes ministrijas sertificēta profesionālās izglītības programma, kura atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-III/1 standarta prasībām, vai ekvivalenta programma;

137.2. jūras cenzs – 24 mēneši mehāniķa amatā uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, lielāku par 300 kW, no kuriem ne mazāk kā 12 mēneši otrā mehāniķa amatā uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, lielāku par 750 kW;

137.3. nokārtots kompetences eksāmens.

138. Prasības, pretendējot uz kvalifikāciju – otrais mehāniķis uz zvejas kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 3000 kW un lielāku:

138.1.apgūta akreditēta un Satiksmes ministrijas sertificēta profesionālās izglītības programma, kura atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-III/1 vai A-III/3 standarta prasībām, vai ekvivalenta programma;

138.2.jūras cenzs – 12 mēneši sardzes mehāniķa amatā uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, lielāku par 750 kW;

138.3. nokārtots kompetences eksāmens.

139.Prasības, pretendējot uz kvalifikāciju – otrais mehāniķis uz zvejas kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 3000 kW:

139.1.apgūta akreditēta un Satiksmes ministrijas sertificēta profesionālās izglītības programma, kura atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-III/1 standarta prasībām, vai ekvivalenta programma;

139.2.jūras cenzs – vismaz 12 mēneši sardzes mehāniķa amatā uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, lielāku par 300 kW;

139.3.nokārtots kompetences eksāmens.

140.Prasības, pretendējot uz kvalifikāciju – sardzes mehāniķis uz zvejas kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 750 kW un lielāku:

140.1.apgūta akreditēta un Satiksmes ministrijas sertificēta profesionālās izglītības programma, kura atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-III/1 standarta prasībām, vai ekvivalenta programma;

140.2.jūras cenzs – seši mēneši mašīnkomandas sastāvā uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 300 kW un lielāku;

140.3. nokārtots kompetences eksāmens.

141.Prasības, pretendējot uz kvalifikāciju – mehāniķis uz zvejas kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 750 kW:

141.1.apgūta akreditēta un Satiksmes ministrijas sertificēta kuģu mehāniķu programma darbam ar dzinējiem, mazākiem par 750 kW;

141.2. jūras cenzs – četri mēneši mašīnkomandas sastāvā uz kuģiem jūrā;

141.3. nokārtots kompetences eksāmens.

142.Prasības, pretendējot uz kvalifikāciju – mehāniķis uz zvejas kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 300 kW:

142.1.apgūta akreditēta un Satiksmes ministrijas sertificēta kuģu mehāniķu programma darbam ar dzinējiem, mazākiem par 300 kW;

142.2. jūras cenzs – četri mēneši mašīnkomandas sastāvā uz kuģiem jūrā;

142.3. nokārtots kompetences eksāmens.

21. Zvejas kuģu ierindas personāla kvalifikācija un minimālās prasības tās pretendentam

143. Zvejas kuģu ierindas personālam piešķir šādu kvalifikāciju:

143.1. zvejnieks – tiesīgs ieņemt zvejnieka amatu uz zvejas kuģiem;

143.2. zvejas kuģa matrozis – tiesīgs ieņemt sardzes matroža amatu uz zvejas kuģiem;

143.3.zvejas kuģa motorists – tiesīgs ieņemt sardzes motorista amatu uz zvejas kuģiem;

143.4.vecākais traļmeistars – tiesīgs ieņemt vecākā traļmeistara amatu uz zvejas kuģiem, garākiem par 45 metriem;

143.5.traļmeistars – tiesīgs ieņemt traļmeistara amatu uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 metri vai īsāks.

144. Prasības, pretendējot uz zvejnieka kvalifikāciju:

144.1.apgūta Satiksmes ministrijas sertificēta zvejnieku programma vai sešu mēnešu praktiskā apmācība uz zvejas kuģa jūrā;

144.2. jūras cenzs – vismaz divi mēneši klāja komandā uz zvejas kuģa jūrā;

144.3. nokārtots kompetences eksāmens.

145. Prasības, pretendējot uz zvejas kuģa matroža kvalifikāciju:

145.1.apgūta Satiksmes ministrijas sertificēta matrožu programma vai sešu mēnešu praktiska apmācība uz kuģa;

145.2. jūras cenzs – divi mēneši klāja komandā uz kuģa jūrā;

145.3. nokārtots kompetences eksāmens.

146. Prasības, pretendējot uz zvejas kuģa motorista kvalifikāciju:

146.1.apgūta Satiksmes ministrijas sertificēta motorista programma vai sešu mēnešu praktiska apmācība uz kuģa;

146.2. jūras cenzs – divi mēneši mašīnkomandas sastāvā uz kuģa jūrā;

146.3. nokārtots kompetences eksāmens.

147. Prasības, pretendējot uz vecākā traļmeistara kvalifikāciju:

147.1. apgūta traļmeistara programma, ieskaitot dziļūdens tralēšanu, vidējā vai augstākajā izglītības iestādē;

147.2.jūras cenzs – četri mēneši jūras prakses uz zvejas kuģiem neierobežotā zvejas rajonā;

147.3. nokārtots kompetences eksāmens.

148. Prasības, pretendējot uz traļmeistara kvalifikāciju:

148.1.apgūta traļmeistara programma kursos vai praktiska apmācība uz zvejas kuģa;

148.2. jūras cenzs – 12 mēneši zvejnieka amatā uz kuģa jūrā;

148.3. nokārtots kompetences eksāmens.

22. Speciālās kompetences papildu prasības zvejas kuģa personālam

149.Zvejas kuģa personāls apgūst Satiksmes ministrijas sertificētu drošības pamatkursa programmu.

150.Lai zvejas kuģa personālam piešķirtu kvalifikāciju darbam uz zvejas kuģiem, garākiem par 45metriem vai ar galveno dzinēju jaudu, lielāku par 3000kW, personāls apgūst šādas Satiksmes ministrijas sertificētas kursu programmas:

150.1. radiolokācijas un ARPA kursu programmu – kapteiņi un stūrmaņi;

150.2. medicīniskās aprūpes programmu – kapteiņi un vecākie stūrmaņi;

150.3.pirmās medicīniskās palīdzības programmu – stūrmaņi un mehāniķi;

150.4. ugunsdzēsības vadības kursu programmu – kapteiņi, stūrmaņi un mehāniķi;

150.5. glābšanas līdzekļu vadības programmu – kapteiņi un stūrmaņi.

151.Lai zvejas kuģa personālam piešķirtu kvalifikāciju darbam neierobežotā zvejas rajonā uz zvejas kuģiem, īsākiem par 45metriem un ar galveno dzinēju jaudu no 750 līdz 3000 kW (ieskaitot), personāls apgūst šādas Satiksmes ministrijas sertificētas kursu programmas:

151.1. radiolokācijas kursu programmu – kapteiņi un stūrmaņi;

151.2. pirmās medicīniskās palīdzības programmu – kapteiņi, stūrmaņi un mehāniķi;

151.3. ugunsdzēsības vadības kursu programmu – kapteiņi;

151.4. glābšanas līdzekļu vadības programmu – kapteiņi un stūrmaņi.

152.Lai zvejas kuģa personālam piešķirtu kvalifikāciju darbam ierobežotā zvejas rajonā uz zvejas kuģiem, īsākiem par 45 metriem un ar galveno dzinēju jaudu 750 kW un mazāku, personāls apgūst šādas Satiksmes ministrijas sertificētas kursu programmas:

152.1. radiolokācijas kursu programmu – kapteiņi un stūrmaņi;

152.2. pirmās medicīniskās palīdzības programmu – kapteiņi un šķiperi;

152.3. ugunsdzēsības vadības kursu programmu – kapteiņi.

23. Kompetences sertifikāta izsniegšana un Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta kompetences sertifikāta atzīšana

153.Kompetences sertifikāta (12.pielikums) saņemšanai tā pretendents Latvijas Jūrnieku reģistrā iesniedz iesniegumu, divas fotogrāfijas un šādu dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālus:

153.1. personu apliecinošu dokumentu;

153.2. medicīnisko izziņu;

153.3. esošo kompetences sertifikātu;

153.4. jūrniecības profesionālo izglītību apliecinošu dokumentu;

153.5. jūras cenzu apliecinošu dokumentu;

153.6. speciālās apmācības kursu apliecības atbilstoši šo noteikumu 22.nodaļas prasībām.

154.Lai pārbaudītu šo noteikumu 153.punktā norādīto dokumentu autentiskumu un derīgumu, kā arī izsniegtu norīkojumu uz kompetences pārbaudi vērtēšanas komisijā, piemēro šo noteikumu 100., 101. un 102.punkta nosacījumus.

155.Kompetences sertifikāts, kas izsniegts atbilstoši šo noteikumu Cdaļas prasībām (STCW konvencijai), ir derīgs darbam uz zvejas kuģiem, ņemot vērā atbilstošo kuģu lielumu vai dzinēja jaudu.

156.Eiropas Savienības dalībvalstīs atbilstoši STCW-F konvencijai izdotos kompetences sertifikātus atzīst darbam uz Latvijas karoga zvejas kuģiem pēc to autentiskuma pārbaudes. Zvejas kuģa kapteinis apliecina ar zvejniecību saistīto Latvijas Republikas tiesību normu zināšanas. Zvejas kuģa kapteinim un virsniekam, kuru kompetences sertifikāti ir atzīti, Latvijas Jūrnieku reģistrs izsniedz kompetences sertifikāta atzīšanas apstiprinājumu (13.pielikums).

157. Šo noteikumu 156.punktā minētā kompetences sertifikāta atzīšanas apstiprinājuma saņemšanai pretendents Latvijas Jūrnieku reģistrā iesniedz un uzrāda šo noteikumu 114.punktā norādītos dokumentus.

24. Kompetences sertifikāta atkārtota izsniegšana

158. Zvejas kuģa kapteinis, virsnieki un ierindas zvejnieki, kuri sertificēti atbilstoši šīs daļas noteikumu prasībām, ne retāk kā reizi piecos gados pierāda savas profesionālās kompetences atbilstību šo noteikumu prasībām, apstiprinot savu kvalifikāciju darbam uz zvejas kuģa jūrā un atkārtoti saņemot kompetences sertifikātu.

159. Nosacījumi kompetences sertifikāta atkārtotai izsniegšanai:

159.1. esošais kompetences sertifikāts ir izsniegts Latvijas Jūrnieku reģistrā;

159.2. pēdējo piecu gadu laikā pretendents strādājis attiecīgajā amatā uz zvejas kuģiem jūrā ne mazāk kā vienu gadu vai pildījis funkcijas, kuras Satiksmes ministrija atzīst par līdzvērtīgām;

159.3.vērtēšanas komisija sekmīgi novērtējusi pretendenta kompetenci atbilstoši tā kvalifikācijas līmenim.

160. Kompetences sertifikāta atkārtotai saņemšanai pretendents iesniedz Latvijas Jūrnieku reģistrā iesniegumu, divas fotogrāfijas un šādu dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālu:

160.1. personu apliecinošu dokumentu;

160.2. esošo kompetences sertifikātu;

160.3. medicīnisko izziņu;

160.4.speciālās apmācības un kursu apliecības, kas nepieciešamas attiecīgās kvalifikācijas iegūšanai.

161.Lai pārbaudītu šo noteikumu 160.punktā norādīto dokumentu autentiskumu un derīgumu, kā arī izsniegtu norīkojumu uz kompetences pārbaudi vērtēšanas komisijā, piemēro šo noteikumu 100., 101. un 102.punkta nosacījumus.

162.Kompetences sertifikāta atkārtotas saņemšanas pretendenti, kuri saņēmuši kompetences sertifikātus pirms šo noteikumu spēkā stāšanās un kuru profesionālā izglītība neatbilst šajos noteikumos paredzētajām prasībām, ir tiesīgi atkārtoti saņemt kompetences sertifikātu bez papildnosacījumiem atbilstoši šo noteikumu 159.punktā noteiktajām prasībām.

E daļa

Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu kuģu personāla sertificēšana

25. Vispārīgie jautājumi

163.Šī daļa nosaka sertificēšanas kārtību personālam, kas nav sertificēts atbilstoši STCW konvencijas prasībām un kas strādā uz Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu pašgājēju kuģiem, kas reģistrēti Kuģu reģistrā un iesaistīti komercdarbībā (turpmāk – iekšējo ūdeņu kuģi).

164.Šīs daļas prasības nepiemēro iekšējo ūdeņu peldošā objekta personālam, ja peldošais objekts nav pašgājējs (piemēram, peldošā darbnīca, liellaiva). Šādam personālam kvalifikācijas prasības nosaka peldošā objekta īpašnieks, un šīs prasības nodrošina darba un kuģošanas drošību, vides aizsardzību un atbilst normatīvo aktu prasībām par darbu uz kuģiem.

165.Iekšējo ūdeņu kuģu personāla kvalifikāciju apliecina Latvijas Jūrnieku reģistra izsniegts nacionālais kompetences sertifikāts (6.pielikums).

166.Sertificētie jūrnieki ieņem kvalifikācijai atbilstošu amatu uz attiecīgās bruto tilpības vai galveno dzinēju jaudas iekšējo ūdeņu kuģa, ja apgūti šo noteikumu 27.nodaļā paredzētie speciālās apmācības kursi attiecīgā kuģa tipa personālam.

167. Ja kapteinis vai virsnieks strādā uz ostu flotes kuģiem, kas iesaistīti nacionālās gatavības plānā cīņai ar naftas piesārņojumu vai meklēšanas un glābšanas plānā, vai arī veic darbības ārpus ostu akvatorijas, kā arī uz citiem iekšējo ūdeņu kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, lielāku par 1000 kW, viņus sertificē atbilstoši STCW konvencijas prasībām.

168.Iekšējo ūdeņu pasažieru kuģu kapteiņus un stūrmaņus sertificē atbilstoši STCW konvencijas prasībām jūrniekiem, kuri strādā uz jūras kuģiem piekrastes kuģošanas rajonā.

169.Iekšējo ūdeņu kuģu apkalpes loceklis, kuram izsniegts STCW konvencijai atbilstošs kompetences sertifikāts, ir tiesīgs arī turpmāk pretendēt uz STCW konvencijai atbilstošu kvalifikāciju, apliecinot kompetenci atbilstoši šo noteikumu C daļai.

170. Izsniedzot STCW konvencijai atbilstošu kompetences sertifikātu šo noteikumu 167., 168. un 169.punktā minētajā gadījumā, kompetences sertifikāta apstiprinājumā Latvijas Jūrnieku reģistrs ir tiesīgs noteikt ierobežojumus attiecībā uz kuģa tipu, ja kompetence kādā no funkcijām pilnā mērā neatbilst attiecīgajām STCW konvencijas Kodeksa standarta prasībām.

26. Iekšējo ūdeņu kuģu personāla kvalifikācijas minimālās prasības

171.Iekšējo ūdeņu kuģa kapteinim un virsniekam piešķir šādu profesionālo kvalifikāciju:

171.1. kapteinis uz iekšējo ūdeņu kuģiem;

171.2. stūrmanis uz iekšējo ūdeņu kuģiem;

171.3. vecākais mehāniķis uz iekšējo ūdeņu kuģiem;

171.4. mehāniķis uz iekšējo ūdeņu kuģiem.

172. Iekšējo ūdeņu kuģa kapteinim un stūrmanim kompetences sertifikātu izsniedz ar šādiem kuģa tilpības un/vai galveno dzinēju jaudas ierobežojumiem:

172.1. kuģiem, mazākiem par 3000 BT, un/vai ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 1000 kW (līdz 3000 BT/1000 kW);

172.2. kuģiem, mazākiem par 500 BT, un/vai ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 1000 kW (līdz 500 BT/1000 kW);

172.3. kuģiem, mazākiem par 200 BT, un/vai ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 750 kW (līdz 200 BT/750 kW);

172.4. kuģiem, mazākiem par 50 BT, bez dzinēja jaudas ierobežojuma.

173. Iekšējo ūdeņu kuģa mehāniķim kompetences sertifikātu izsniedz ar šādiem galveno dzinēju jaudas ierobežojumiem:

173.1. ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 1000 kW (līdz 1000 kW);

173.2. ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 300 kW (līdz 300 kW).

174.Iekšējo ūdeņu ierindas personālam piešķir šādu profesionālo kvalifikāciju:

174.1. matrozis uz iekšējo ūdeņu kuģiem;

174.2. motorists uz iekšējo ūdeņu kuģiem.

175. Prasības, pretendējot uz kvalifikāciju – kapteinis uz iekšējo ūdeņu kuģiem ar 3000 BT un mazākiem:

175.1.apgūta akreditēta un Satiksmes ministrijas sertificēta profesionālās izglītības programma, kura atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-II/3 standarta prasībām, vai ekvivalenta programma;

175.2. jūras cenzs – 12 mēneši stūrmaņa amatā uz kuģiem, lielākiem par 500 BT, vai 12 mēneši kapteiņa amatā uz kuģiem, lielākiem par 200 BT;

175.3. iegūts radiosakaru speciālista kompetences sertifikāts;

175.4. nokārtots kvalifikācijas eksāmens.

176. Prasības, pretendējot uz kvalifikāciju – kapteinis uz iekšējo ūdeņu kuģiem ar 500 BT un mazākiem:

176.1.apgūta akreditēta un Satiksmes ministrijas sertificēta profesionālās izglītības programma, kura atbilst STCW konvencijas Kodeksa A-II/3 standarta prasībām, vai ekvivalenta programma;

176.2. jūras cenzs – 12 mēneši stūrmaņa amatā uz kuģiem, lielākiem par 200 BT, vai 12 mēneši kapteiņa amatā uz kuģiem ar 200 BT vai mazākiem;

176.3. iegūts radiosakaru speciālista kompetences sertifikāts;

176.4. nokārtots kvalifikācijas eksāmens.

177. Prasības, pretendējot uz kvalifikāciju – kapteinis uz iekšējo ūdeņu kuģiem ar 200 BT un mazākiem:

177.1. apgūti speciālās apmācības kursi pēc akreditētas un Satiksmes ministrijas sertificētas programmas kuģa vadītājiem uz kuģiem, mazākiem par 200 BT, vai ekvivalenta programma;

177.2. jūras cenzs – seši mēneši stūrmaņa amatā uz kuģiem, lielākiem par 50 BT, vai seši mēneši kapteiņa amatā uz kuģiem ar 50 BT vai mazākiem;

177.3. iegūts radiosakaru speciālista kompetences sertifikāts;

177.4. nokārtots kvalifikācijas eksāmens.

178. Prasības, pretendējot uz kvalifikāciju – kapteinis uz iekšējo ūdeņu kuģiem ar 50 BT vai mazākiem:

178.1.apgūti speciālās apmācības kursi pēc akreditētas un Satiksmes ministrijas sertificētas programmas kuģa vadītājiem uz kuģiem, mazākiem par 50 BT, vai ekvivalenta programma;

178.2. jūras cenzs – divi mēneši kapteiņa mācekļa amatā;

178.3. iegūts radiosakaru speciālista kompetences sertifikāts;

178.4. nokārtots kvalifikācijas eksāmens.

179.Prasības, pretendējot uz kvalifikāciju – stūrmanis (kapteiņa palīgs) uz iekšējo ūdeņu kuģiem:

179.1. apgūta kuģa tilpībai atbilstoša akreditēta un Satiksmes ministrijas sertificēta profesionālās izglītības kuģa vadītāju programma vai ekvivalenta programma;

179.2. jūras cenzs – sešu mēnešu mācību prakse vai darbs matroža amatā uz kuģiem;

179.3. iegūts radiosakaru speciālista kompetences sertifikāts;

179.4. nokārtots kvalifikācijas eksāmens.

180.Prasības, pretendējot uz kvalifikāciju – vecākais mehāniķis uz iekšējo ūdeņu kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 1000 kW:

180.1.apgūta akreditēta un Satiksmes ministrijas sertificēta profesionālās izglītības programma kuģa mehāniķiem uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 750 kW, vai ekvivalenta programma;

180.2.jūras cenzs – seši mēneši kuģa mehāniķa amatā uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, lielāku par 300 kW;

180.3. nokārtots kvalifikācijas eksāmens.

181. Prasības, pretendējot uz kvalifikāciju – mehāniķis uz iekšējo ūdeņu kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 1000 kW:

181.1.apgūta akreditēta un Satiksmes ministrijas sertificēta profesionālās izglītības programma kuģa mehāniķiem uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 750 kW, vai ekvivalenta programma;

181.2. jūras cenzs – seši mēneši praktikanta vai kuģa motorista amatā;

181.3. nokārtots kvalifikācijas eksāmens.

182. Prasības, pretendējot uz kvalifikāciju – mehāniķis uz iekšējo ūdeņu kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 300 kW:

182.1.apgūta akreditēta un Satiksmes ministrijas sertificēta profesionālās izglītības programma kuģa mehāniķiem uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 300 kW, vai ekvivalenta programma;

182.2. jūras cenzs – divi mēneši praktikanta vai kuģa motorista amatā;

182.3. nokārtots kvalifikācijas eksāmens.

183.Prasības, pretendējot uz kvalifikāciju – matrozis uz iekšējo ūdeņu kuģiem:

183.1.apgūti akreditēti un Satiksmes ministrijas sertificēti matrožu kursi vai sešu mēnešu praktiskais darbs uz kuģa;

183.2. jūras cenzs – mēnesis darba prakses uz kuģa;

183.3. nokārtots kvalifikācijas eksāmens.

184.Prasības, pretendējot uz kvalifikāciju – motorists uz iekšējo ūdeņu kuģiem:

184.1. apgūti akreditēti un Satiksmes ministrijas sertificēti motoristu kursi vai sešu mēnešu praktiskais darbs uz kuģa;

184.2. jūras cenzs – mēnesis darba prakses uz kuģa;

184.3. nokārtots kvalifikācijas eksāmens.

185.Latvijas Jūrnieku reģistrs ir tiesīgs izsniegt nacionālo kompetences sertifikātu, norādot tajā apvienotu iekšējo ūdeņu kuģu kapteiņamehāniķa, stūrmaņamehāniķa vai matrožamotorista kvalifikāciju, personām, kuras izpildījušas attiecīgās kvalifikācijas prasības.

186. Lai saņemtu nacionālo kompetences sertifikātu ar apvienoto kvalifikāciju, iekšējo ūdeņu kuģu kapteinim un stūrmanim ir nepieciešams apgūt kuģa mehāniķu speciālās apmācības kursus atbilstoši Satiksmes ministrijas sertificētai programmai uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 300 kW vai lielāku. Matrožiemmotoristiem nepieciešamas praktiskā darba iemaņas abās specialitātēs.

187.Kompetences sertifikāts, kurš izsniegts atbilstoši šo noteikumu Cdaļai, saskaņā ar STCW konvencijas prasībām piešķir tiesības tā īpašniekam ieņemt amatu uz iekšējo ūdeņu kuģiem atbilstoši kompetences sertifikātā norādītajai kuģa tilpībai vai galveno dzinēju jaudai.

27. Speciālās kompetences prasības

188.Iekšējo ūdeņu kuģu personāls apgūst drošības pamatkursu atbilstoši Satiksmes ministrijas sertificētām programmām.

189.Iekšējo ūdeņu pasažieru kuģu personāls papildus apgūst nekontro­lējama pasažieru pūļa vadību atbilstoši Satiksmes ministrijas sertificētām programmām.

190.Iekšējo ūdeņu tankkuģu personāls papildus apgūst tankkuģu iepazīšanas kursu atbilstoši Satiksmes ministrijas sertificētām programmām.

191.Iekšējo ūdeņu tankkuģu kapteinis un virsnieks papildus apgūst tankkuģu paplašinātās apmācības kursu un ugunsdzēšanas vadības kursu atbilstoši Satiksmes ministrijas sertificētām programmām.

192.Ja kuģis iesaistīts ostu ugunsdzēšanas plānā, tā kapteinis un virsnieks papildus apgūst ugunsdzēšanas vadību atbilstoši Satiksmes ministrijas sertificētām programmām.

193.Par šo noteikumu 189., 190., 191. un 192.punktā minēto prasību izpildi atbild kuģa īpašnieks.

28. Kompetences sertifikāta izsniegšana

194.Šo noteikumu 167., 168. un 169.punktā minēto jūrnieku kompetenci novērtē vērtēšanas komisija atbilstoši šo noteikumu Cdaļas prasībām un izsniedz STCW konvencijai atbilstošu kompetences sertifikātu.

195.Pārējo iekšējo ūdeņu kuģu personāla kompetences atbilstību šo noteikumu prasībām novērtē ostu vērtēšanas komisija.

196.Ostu vērtēšanas komisija iesniedz Latvijas Jūrnieku reģistrā vērtēšanas protokolu. Vērtēšanas protokolā ostu vērtēšanas komisija norāda kompetences sertifikātā iekļaujamos ierobežojumus attiecībā uz kuģa bruto tilpību un galveno dzinēju jaudu.

197.Nacionālā kompetences sertifikāta saņemšanai pretendents Latvijas Jūrnieku reģistrā iesniedz iesniegumu (4.pielikums), divas fotogrāfijas un šādu dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālus:

197.1. personu apliecinošu dokumentu;

197.2. izglītību vai apmācību kursu apguvi apliecinošu dokumentu;

197.3. esošo kompetences sertifikātu;

197.4. drošības pamatkursa kompetences apliecinājumu;

197.5. medicīnisko izziņu.

198.Šo noteikumu 197.punktā norādīto dokumentu autentiskumu un derīgumu Latvijas Jūrnieku reģistrs pārbauda atbilstoši šo noteikumu 100. un 101.punkta nosacījumiem.

199.Ja pārbaudes rezultāti apliecina dokumentu atbilstību un ostu vērtēšanas protokols apliecina pretendenta kompetences atbilstību attiecīgajai kvalifikācijai, Latvijas Jūrnieku reģistrs izsniedz kompetences sertifikātu.

29. Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta kompetences sertifikāta atzīšana

200. Latvijas Jūrnieku reģistrs pārbauda Eiropas Savienības dalībvalstīs izsniegtu iekšējo ūdeņu kuģu personāla kompetences sertifikātu autentiskumu, oficiāli pieprasot sertifikāta izdevēja apstiprinājumu. Kuģu kapteiņiem pieprasa pārzināt Latvijas normatīvos aktus atbilstoši kompetencei. Latvijas Jūrnieku reģistrs izsniedz kompetences sertifikāta atzīšanas apstiprinājumu (14.pielikums) iekšējo ūdeņu kuģu kapteiņiem un virsniekiem, kuru ārvalstu sertifikāti tiek atzīti.

201.Kompetences sertifikāta atzīšanas apstiprinājuma saņemšanai pretendents vai kuģa īpašnieka pārstāvis iesniedz šo noteikumu 114.punktā norādītos dokumentus.

30. Nacionālā kompetences sertifikāta atkārtota izsniegšana

202. Iekšējo ūdeņu kuģu kapteinis, virsnieks un ierindas personāls, kas sertificēts atbilstoši šīs daļas prasībām, ne retāk kā reizi piecos gados apliecina savas profesionālās kompetences atbilstību šo noteikumu prasībām, apstiprinot savu kvalifikāciju darbam uz iekšējo ūdeņu kuģiem un atkārtoti saņemot nacionālo kompetences sertifikātu.

203. Atkārtota kompetences sertifikāta izsniegšanai piemēro šo noteikumu 28.nodaļas prasības.

F daļa

Dokumentu aizturēšana, darbības apturēšana, darbības atjaunošana, anulēšana, atzīšana par nederīgu un izsniegšanas atteikšana

31. Aizturēšana

204.Latvijas Jūrnieku reģistrs aiztur kompetences sertifikātu, kompetences sertifikāta apstiprinājumu (turpmāk šajā daļā – kvalifikācijas dokuments), kā arī citus dokumentus (piemēram, mācību diplomu, kursu apliecību), bez kuriem attiecīgo kvalifikācijas dokumentu nevarētu izsniegt, un nodod tos attiecīgajām tiesībaizsardzības iestādēm šādos gadījumos:

204.1.kvalifikācijas dokumentā ir izdarīti labojumi vai nesankcionēti ieraksti;

204.2.kvalifikācijas dokuments nav reģistrēts tajā norādītās izdevējiestādes reģistrā, un izdevējiestāde tā izsniegšanu neapstiprina;

204.3. kvalifikācijas dokuments vai dokuments, bez kura attiecīgo kvalifikācijas dokumentu nevarētu izsniegt, satur viltojuma pazīmes;

204.4. tiesībaizsardzības iestāde to rakstiski pieprasa.

32. Darbības apturēšana

205.Latvijas Jūrnieku reģistrs aptur kvalifikācijas dokumenta darbību šādos gadījumos:

205.1.ir saņemts šo noteikumu 35.nodaļā norādītais ziņojums, un Latvijas Jūrnieku reģistrs un tā pieaicinātie eksperti ir uzsākuši izmeklēšanu – uz izmeklēšanas laiku, bet ne ilgāk par mēnesi;

205.2.jūrnieks ir aizdomās turētais vai apsūdzētais krimināllietā jūras negadījumā – līdz galīgā lēmuma krimināllietā spēkā stāšanās brīdim;

205.3. veselību apliecinoša sertifikāta izsniedzējs ārsts atzinis sertifikātu par nederīgu un par to paziņojis Latvijas Jūrnieku reģistram – līdz atkārtotai veselības stāvokļa pārbaudei un jauna veselību apliecinoša sertifikāta izdošanai.

33. Anulēšana

206.Latvijas Jūrnieku reģistrs anulē kvalifikācijas dokumentu šādos gadījumos:

206.1.ir konstatēta kvalifikācijas dokumenta īpašnieka nekompetence, nolaidība vai rīcība, kas apdraud dzīvību vai īpašumu uz jūras vai apdraud jūras vidi vai arī var radīt tiešus draudus dzīvībai, īpašumam vai jūras videi;

206.2. ir konstatēts kvalifikācijas dokumenta viltojums vai viltots kāds no dokumentiem, bez kura kvalifikācijas dokumentu nevarētu izsniegt;

206.3.kādā no dokumentiem, kas nepieciešams kvalifikācijas dokumenta izsniegšanai, sniegtas nepatiesas ziņas;

206.4.persona pildījusi pienākumus uz kuģa, izmantojot kvalifikācijas dokumentu, kura darbība ir apturēta;

206.5. kvalifikācijas dokumenta saņēmēja nāves gadījumā;

206.6.kvalifikācijas dokumenta darbība nav atjaunota šo noteikumu 205.punktā norādītajā termiņā.

207. Kompetences sertifikāta apstiprinājuma anulēšanas gadījumā spēku zaudē tikai apstiprinājums. Jaunu apstiprinājumu jūrnieks saņem, sekmīgi nokārtojot kompetences novērtējuma eksāmenu. Apstiprinājumu izsniedz uz atlikušo anulētā apstiprinājuma derīguma termiņu.

34. Atzīšana par nederīgu

208.Kvalifikācijas dokumenta nozaudēšanas, iznīcināšanas, nozagšanas vai nolaupīšanas gadījumā persona par to rakstiski informē Latvijas Jūrnieku reģistru. Latvijas Jūrnieku reģistrs atzīst šo kvalifikācijas dokumentu par nederīgu. Nozagšanas vai nolaupīšanas gadījumā persona papildus informē arī tiesībaizsardzības iestādi.

209.Latvijas Jūrnieku reģistrs par nederīgu atzīst arī kvalifikācijas dokumentu, kuru atbilstoši šo noteikumu 217.punktam persona nav nodevusi Latvijas Jūrnieku reģistrā.

210.Informāciju par nederīgajiem kvalifikācijas dokumentiem Latvijas Jūrnieku reģistrs ievada elektroniskajā datu bāzē un 10 dienu laikā publicē Latvijas Jūras administrācijas mājas lapā internetā (www.juras­administracija.lv).

35. Ziņojuma izskatīšana

211.Atbilstoši STCW konvencijas I/5 noteikuma 1. un 2.punkta prasībām Latvijas Jūrnieku reģistrs izskata katru ziņojumu par kvalifikācijas dokumenta īpašnieka nekompetenci, nolaidību vai rīcību, kas apdraud dzīvību vai īpašumu uz jūras vai apdraud jūras vidi vai arī var radīt tiešus draudus dzīvībai, īpašumam vai jūras videi, ja persona turpinās pildīt funkcijas atbilstoši kvalifikācijas dokumentā noteiktajai kvalifikācijai.

212.Ja ziņojuma izskatīšanas gaitā konstatē nopietnu kompetences trūkumu (piemēram, avārijas situācijas izraisīšana, nespēja pildīt tiešos dienesta pienākumus, pārkāpums veikts alkohola reibumā), Latvijas Jūrnieku reģistrs uzsāk izmeklēšanu, pieaicinot trīs neatkarīgus ekspertus, kuri iekļauti satiksmes ministra apstiprinātajā sarakstā atbilstoši šo noteikumu 7.punkta prasībām, un pieņem lēmumu par attiecīgās personas kvalifikācijas dokumenta darbības apturēšanu.

213.Izmeklēšanas gaitā Latvijas Jūrnieku reģistrs un pieaicinātie neatkarīgie eksperti izvērtē jūrnieka kompetences atbilstību tā saņemtajam kvalifikācijas dokumentam un amatam.

214.Ziņojuma izskatīšanā uzaicina piedalīties kuģa īpašnieka pārstāvi un jūrnieku, kura lieta tiek izskatīta. Šo personu neierašanās neietekmē Latvijas Jūrnieku reģistra lēmuma pieņemšanu konkrētajā lietā – kvalifikācijas dokumenta darbības atjaunošana vai tā anulēšana atbilstoši šo noteikumu 206.1.apakšpunktam.

36. Lēmums par kvalifikācijas dokumenta aizturēšanu, darbības apturēšanu, atjaunošanu, anulēšanu, atzīšanu par nederīgu un atteikums izsniegt kvalifikācijas dokumentu

215.Šo noteikumu 205.punktā norādītajā termiņā Latvijas Jūrnieku reģistrs pieņem lēmumu par kvalifikācijas dokumenta darbības atjaunošanu vai tā anulēšanu.

216.Lēmumu par kvalifikācijas dokumenta aizturēšanu, darbības apturēšanu, darbības atjaunošanu, anulēšanu vai atzīšanu par nederīgu Latvijas Jūrnieku reģistrs paziņo arī kuģa īpašniekam vai operatoram, uz kura kuģa strādā attiecīgā persona, un komersantiem, kas iekārto personas darbā uz kuģiem.

217.Jūrnieks 15 dienu laikā pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par kvali­fikācijas dokumenta anulēšanu, kvalifikācijas dokumentu nodod Latvijas Jūrnieku reģistrā.

218.Pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par kvalifikācijas dokumenta aizturēšanu, darbības apturēšanu, anulēšanu vai atzīšanu par nederīgu, jūrniekam nav tiesību uz šī dokumenta pamata ieņemt attiecīgu amatu vai pildīt darba pienākumus uz kuģa, kā arī jebkurā citā veidā izmantot šo kvalifikācijas dokumentu.

219. Lēmumā par kvalifikācijas dokumenta anulēšanu Latvijas Jūrnieku reģistram ir tiesības noteikt liegumu jūrniekam pretendēt uz anulēto kvalifikāciju uz laiku līdz trim gadiem, bet neliedz jūrniekam tiesības apliecināt kompetenci vienu pakāpi zemākas kvalifikācijas saņemšanai.

220. Lēmumu par kvalifikācijas dokumenta atzīšanu par nederīgu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Šo noteikumu 208.punktā norādītajā gadījumā publikāciju nodrošina jūrnieks, bet šo noteikumu 209.punktā norādītajā gadījumā – Latvijas Jūrnieku reģistrs. Pēc publikācijas un attiecīga personas iesnieguma saņemšanas, ja kvalifikācijas dokuments nav anulēts, Latvijas Jūrnieku reģistrs izsniedz jaunu kvalifikācijas dokumentu ar jaunu reģistrācijas numuru, saglabājot iepriekšējā kvalifikācijas dokumenta derīguma termiņu.

221.Izdevumus, kas saistīti ar jauna kvalifikācijas dokumenta izsniegšanu un lēmuma par dokumenta atzīšanu par nederīgu publicēšanu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", samaksā kvalifikācijas dokumenta saņēmējs.

222. Latvijas Jūrnieku reģistrs atsaka izsniegt kvalifikācijas dokumentu, ja vērtēšanas komisijas vai ostu vērtēšanas komisijas protokolā ir norādīta pretendenta kompetences neatbilstība attiecīgajai kvalifikācijai vai arī konstatēta kvalifikācijas dokumenta pretendenta iesniegto vai uzrādīto dokumentu neatbilstība.

223.Šajā nodaļā minētos lēmumus un atteikumu izsniegt kvalifikācijas dokumentu viena mēneša laikā pēc to spēkā stāšanās persona var apstrīdēt Satiksmes ministrijā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

G daļa

Noslēguma jautājumi

224.Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai apgūtās vidējās profesionālās izglītības programmas (jūrskolu programmas) ar piešķiramo kvalifikāciju "tehniķis kuģu vadītājs" uzskatāmas par atbilstošām STCW konvencijas Kodeksa A-II/1 standarta prasībām un programmas ar piešķiramo kvalifikāciju "tehniķis kuģu mehāniķis" uzskatāmas par atbilstošām STCW konvencijas Kodeksa A-III/1 standarta prasībām, ja izglītību apliecinošajā dokumentā nav norādīts citādi.

225.Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai augstākajās tirdzniecības flotes izglītības iestādēs apgūtās profesionālās izglītības programmas ar piešķiramo kvalifikāciju "kuģu vadītājs inženieris" uzskatāmas par atbilstošām STCW konvencijas Kodeksa A-II/2 standarta prasībām un programmas ar piešķiramo kvalifikāciju "kuģu mehāniķis inženieris" uzskatāmas par atbilstošām STCW konvencijas Kodeksa A-III/2 standarta prasībām.

226.Persona, kura ir saņēmusi kompetences sertifikātu pirms šo noteikumu spēkā stāšanās un kuras profesionālā izglītība neatbilst šajos noteikumos paredzētajai, ir tiesīga atkārtoti saņemt kompetences sertifikātu vai tā apstiprinājumu bez papildnosacījumiem, ja tā atbilst šo noteikumu 104. un 105.punktā noteiktajām prasībām.

227.Kompetences sertifikāti, kuri izdoti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim, ir derīgi līdz tajos norādītā derīguma termiņa beigām, bet, ja derīguma termiņš nav norādīts, ne ilgāk kā piecus gadus no izdošanas brīža.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1)Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 4.aprīļa Direktīvas 2001/25/EK par jūrnieku obligāto sagatavotības līmeni;

2)Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 17.novembra Direktīvas 2003/103/EK, ar ko groza Direktīvu 2001/25/EK par jūrnieku obligāto sagatavotības līmeni;

3)Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 5.novembra Direktīvas 2002/84/EK, ar ko groza direktīvas par kuģošanas drošību un kuģu radītā piesārņojuma novēršanu;

4)Komisijas 2005.gada 8.marta Direktīvas 2005/23/EK, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/25/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni;

5)Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra Direktīvas 2005/45/EK par dalībvalstu izsniegto jūrnieku sertifikātu savstarpēju atzīšanu un Direktīvas 2001/25/EK grozīšanu.

Ministru prezidenta vietā – iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars

Satiksmes ministrs A.Šlesers

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 18.decembri.

KN-895-P01.JPG (68083 bytes)

KN-895-P02_PAGE_1.JPG (73543 bytes)

KN-895-P02_PAGE_2.JPG (75129 bytes)

KN-895-P03.JPG (85086 bytes)

KN-895-P04_PAGE_1.JPG (126988 bytes)

KN-895-P04_PAGE_2.JPG (21411 bytes)

KN-895-P05.JPG (75657 bytes)

KN-895-P06.JPG (89948 bytes)

KN-895-P07.JPG (92099 bytes)

KN-895-P08.JPG (75896 bytes)

KN-895-P09_PAGE_1.JPG (47975 bytes)

KN-895-P09_PAGE_2.JPG (35735 bytes)

KN-895-P09_PAGE_3.JPG (60061 bytes)

KN-895-P09_PAGE_4.JPG (53478 bytes)

KN-895-P09_PAGE_5.JPG (60023 bytes)

KN-895-P09_PAGE_6.JPG (38818 bytes)

KN-895-P10_PAGE_1.JPG (86111 bytes)

KN-895-P10_PAGE_2.JPG (89041 bytes)

KN-895-P11_PAGE_1.JPG (127019 bytes)

KN-895-P11_PAGE_2.JPG (25523 bytes)

KN-895-P12.JPG (71405 bytes)

KN-895-P13_PAGE_1.JPG (73912 bytes)

KN-895-P13_PAGE_2.JPG (88516 bytes)

KN-895-P14_PAGE_1.JPG (64516 bytes)

KN-895-P14_PAGE_2.JPG (76925 bytes)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!