Valsts sekretāru 2005.gada 8.decembra sanāksmē

Izglītības un zinātnes ministrija

– pieteica izskatīšanai noteikumu projektu “Kārtība un termiņš, kādā augstskola un koledža iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai informāciju par savu darbību”.

Noteikumu projekts noteiks kārtību un termiņu, kādā augstskola un koledža iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai informāciju par savu darbību pārskata gadā.

Augstskola un koledža iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai šādu informāciju konkrētos termiņos: informāciju par augstskolas vai koledžas struktūru, uzņemto studentu skaitu un sastāvu, studējošo skaitu un sastāvu un studiju iespējām – līdz pārskata gada 5.septembrim. Informāciju par studējošo un pārējā augstskolas vai koledžas personāla skaitu un sastāvu, mācību kursu un studiju programmu piedāvājumu, saimniecisko darbību un starptautiskajiem sakariem – līdz pārskata gada 15.oktobrim. Informāciju par studentu uzņemšanu – līdz pārskata gada 1.novembrim. Informāciju par augstskolas vai koledžas valsts budžeta līdzekļu sadalījumu un izlietojumu, kā arī par pašu ieņēmumiem un to izlietojumu– līdz pārskata gadam sekojošā gada 1.aprīlim.

Pirmajā pārskata gadā pēc augstskolas vai koledžas dibināšanas informāciju par augstskolas vai koledžas struktūru iesniedz pilnā apjomā, bet turpmākajos gados – tikai informāciju par pārskata gadā notikušajām izmaiņām augstskolas vai koledžas struktūrā.

Paredzēts atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 14.augusta noteikumus Nr.368 “Kārtība un termiņš, kādā augstskolas iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā informāciju par savu darbību”.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības, Veselības, Zemkopības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē;

– pieteica izskatīšanai noteikumu projektu “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem.”

Noteikumu projekts paredz noteikt valsts pamatizglītības standartu – pamatizglītības programmu galvenos mērķus un uzdevumus, pamatizglītības obligāto saturu, izglītojamo iegūtās pamatizglītības vērtēšanas pamatprincipus un kārtību, kā arī pamatizglītības mācību priekšmetu standartus – mācību priekšmetu galvenos mērķus un uzdevumus, mācību priekšmetu obligāto saturu, pamatprasības attiecībā uz mācību priekšmetu apguvi un mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskos paņēmienus.

Pamatizglītības programmu galvenie mērķi ir: nodrošināt izglītojamo ar sabiedriskajai un personiskajai dzīvei nepieciešamajām pamatzināšanām un pamatprasmēm; radīt pamatu izglītojamā turpmākajai izglītībai; veicināt izglītojamā harmonisku veidošanos un attīstību; sekmēt izglītojamā atbildīgu attieksmi pret sevi, ģimeni, sabiedrību, apkārtējo vidi un valsti.

Pamatizglītības programmu galvenie uzdevumi ir: veidot priekšstatu un sapratni par galvenajiem dabas un sociālajiem procesiem, morālajām un estētiskajām vērtībām; nodrošināt valodas un matemātikas pamatzināšanu un pamatprasmju apguves iespēju. Kā arī nodrošināt iespēju apgūt mācīšanās pamatprasmes un informācijas tehnoloģiju izmantošanas pamatiemaņas; nodrošināt iespēju apgūt Latvijas pilsonim nepieciešamās zināšanas un demokrātijas vērtības; nodrošināt iespēju gūt radošās darbības pieredzi; veidot pamatpriekšstatu par Latvijas, Eiropas un pasaules kultūras mantojumu; izkopt saskarsmes un sadarbības spējas.

Projekts paredz noteikt, ka pamatizglītības programmu obligāto saturu veido šādas izglītības jomas: tehnoloģiju un zinātņu pamati; valoda; māksla; cilvēks un sabiedrība.

Pamatizglītības programmu saturs tiek īstenots šādos mācību priekšmetos: matemātika; dabaszinības; fizika; ķīmija; bioloģija; ģeogrāfija; informātika; latviešu valoda; latviešu valoda un literatūra mazākumtautību pamatizglītības programmām; mazākumtautību valoda mazākumtautību pamatizglītības programmām; svešvaloda; literatūra; mūzika; vizuālā māksla; vēsture; sociālās zinības; mājturība (rokdarbi); sports; ētika; kristīgā mācība.

Paredzēts atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra noteikumus Nr.462 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu”.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Vides ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē;

– pieteica izskatīšanai noteikumu projektu “Jēkabpils Agrobiznesa koledžas nolikums”.

Projekts nosaka, ka Jēkabpils Agrobiznesa koledža ir valsts dibināta, Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā esoša profesionālās augstākās izglītības iestāde, kas personām (studējošiem) pēc vidējās izglītības ieguves nodrošina iespēju iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un iegūt ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni.

Noteikumu projekts nosaka koledžas juridisko statusu; tās darbības mērķus, pamatvirzienus, uzdevumus un tiesības; pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju tiesības, pienākumus un uzdevumus, šo institūciju izveidošanas, ievēlēšanas un iecelšanas kārtību un sastāvu; akadēmiskā personāla tiesības un pienākumus; studiju programmu izstrādes kārtību; struktūrvienību izveidošanas, reorganizācijas, likvidācijas un darbības pamatnoteikumus; iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtību; nolikuma un tā grozījumu ierosināšanas un izstrādes kārtību.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu ministrijā, Valsts kancelejā;

– pieteica izskatīšanai noteikumu projektu “Juridiskās koledžas nolikums”.

Projekts nosaka, ka Juridiskā koledža ir profesionālās augstākās izglītības iestāde, kas personām pēc vidējās izglītības ieguves nodrošina iespēju iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un iegūt ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni. Koledžas dibinātājs ir SIA “Juridiskā koledža”, kas reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā. Juridiskā koledža ir privāta izglītības iestāde.

Noteikumu projekts nosaka koledžas juridisko statusu; tās darbības mērķus, pamatvirzienus, uzdevumus un tiesības; pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju tiesības, pienākumus un uzdevumus, šo institūciju izveidošanas, ievēlēšanas un iecelšanas kārtību un sastāvu; akadēmiskā personāla tiesības un pienākumus; studiju programmu izstrādes kārtību; struktūrvienību izveidošanas, reorganizācijas, likvidācijas un darbības pamatnoteikumus; iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtību; nolikuma un tā grozījumu ierosināšanas un izstrādes kārtību.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu ministrijā, Valsts kancelejā;

– pieteica izskatīšanai noteikumu projektu “Malnavas koledžas nolikums”.

Projekts nosaka, ka Malnavas koledža ir valsts dibināta, Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā esoša profesionālās augstākās izglītības iestāde, kas personām (studējošiem) pēc vidējās izglītības ieguves nodrošina iespēju iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un iegūt ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni.

Noteikumu projekts nosaka koledžas juridisko statusu; tās darbības mērķus, pamatvirzienus, uzdevumus un tiesības; pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju tiesības, pienākumus un uzdevumus, šo institūciju izveidošanas, ievēlēšanas un iecelšanas kārtību un sastāvu; akadēmiskā personāla tiesības un pienākumus; studiju programmu izstrādes kārtību; struktūrvienību izveidošanas, reorganizācijas, likvidācijas un darbības pamatnoteikumus; iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtību; nolikuma un tā grozījumu ierosināšanas un izstrādes kārtību.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu ministrijā, Valsts kancelejā;

– pieteica izskatīšanai noteikumu projektu “Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžas nolikums”.

Projekts nosaka, ka Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledža ir valsts dibināta, Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā esoša profesionālās augstākās izglītības iestāde, kas personām (studējošiem) pēc vidējās izglītības ieguves nodrošina iespēju iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni.

Koledžas darbības mērķi ir: sagatavot studējošo darbībai vides aizsardzības, biotehnoloģijas un pārtikas kvalitātes jomās; īstenot izglītības procesu, kas veicina studējošā personības attīstību un nodrošina iespēju iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegt diplomu par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību; sniegt iespēju sagatavoties izglītības turpināšanai, lai iegūtu otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

Noteikumu projekts nosaka koledžas juridisko statusu; tās darbības mērķus, pamatvirzienus, uzdevumus un tiesības; pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju tiesības, pienākumus un uzdevumus, šo institūciju izveidošanas, ievēlēšanas un iecelšanas kārtību un sastāvu; akadēmiskā personāla tiesības un pienākumus; studiju programmu izstrādes kārtību; struktūrvienību izveidošanas, reorganizācijas, likvidācijas un darbības pamatnoteikumus; iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtību; nolikuma un tā grozījumu ierosināšanas un izstrādes kārtību.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu ministrijā, Valsts kancelejā.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

Par kārtību, kādā ostu teritorijās piesakāmas vidi piesārņojošās darbības

Valsts sekretāru sanāksmē 8. decembrī Satiksmes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetam (MK) projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumos Nr.294 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai””.

Noteikumos labota neprecizitāte, kas nepamatoti apgrūtina ostu darbu ar birokrātiskām procedūrām un ar šo procedūru nodrošināšanu saistītām izmaksām.

Kravu iekraušana kuģos un izkraušana no kuģiem ostā iespējama tikai piestātņu teritorijās. Saskaņā ar noteikumiem ostas piestātņu operatori saņem B kategorijas atļaujas un nav objektīvas vajadzības papildu atļaujas pieprasīt ostai kopumā.

Pēc izskatīšanas Valsts sekretāru sanāksmē un ieteikumu pieņemšanas labotie MK 2002.gada 9.jūlija noteikumi Nr.294 tiks izsludināti.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Par nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma klasifikāciju

Vakar valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīti nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma klasifikācijas noteikumi.

Tie izstrādāti, lai aizstātu normatīvo regulējumu, kas šobrīd ietverts Nekustamā īpašuma lietošanas tiesību apgrūtinājumu klasifikatorā. Tas veidots atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem un apstiprināts ar Valsts zemes dienesta rīkojumu. Saskaņā ar Administratīvā procesa likumu iestāžu izdotie ārējie normatīvie akti pēc 2006.gada 1.janvāra nav piemērojami.

Noteikumu projekts nosaka klasifikāciju nekustamo īpašumu apgrūtinājumiem, kas paredzēti Civillikumā, Aizsargjoslu likumā, likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, Zvejniecības likumā, likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, Būvniecības likumā, likumā “Par zemes dzīlēm”, Sugu un biotopu aizsardzības likumā.

Noteikumu projekta autori uzskata, ka tā pieņemšana nodrošinās informācijas par nekustamo īpašumu apgrūtinājumiem sistematizēšanu, vienkāršos un atvieglos attiecīgo datu apmaiņu starp institūcijām. Piemēram, objekta apgrūtinājumu klasifikācija iedalīsies kategorijā, klasē, grupā un apakšgrupā, līdz ar to katrs objekts būs kodēts ar astoņu ciparu identifikatoru.

Izstrādātajam noteikumu projektam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem, jo tā īstenošanai nav nepieciešams papildu finansējums.

Ja noteikumus apstiprinās Ministru kabinets, tie stāsies spēkā jau nākamā gada 1.janvārī.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Kultūras, Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijai, kā arī Satiksmes, Vides, Zemkopības ministrijai, Latvijas Pašvaldību savienībai un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomei.

Par Valsts zemes dienesta maksas pakalpojumu cenrādi

Vakar valsts sekretāru sanāksmē izskatīja Ministru kabineta noteikumu projektu par Valsts zemes dienesta (turpmāk tekstā – VZD) maksas pakalpojumu cenrādi.

Tajā precizēti VZD maksas pakalpojumu izmaksu aprēķināšanai izmantotie izcenojumi saistībā ar informācijas izsniegšanu un reģistrāciju.

Par būtiskākajām izmaiņām cenrāža autori uzskata to, ka tas ir vienkāršāks un pārskatāmāks, tas ir saīsināts, cena un tās noteikšanas principi padarīti klientam saprotamāki. Lai gan VZD budžets summāri nepieaugs, cenas ir nedaudz paaugstinātas, vienādojot dažādu pakalpojumu izmaksas. Piemēram, agrāk dažādām informatīvajām izziņām bija atšķirīgas cenas, bet, optimizējot cenrādi, tās ir vienādotas.

Cenrāža pilnveidošana un precizēšana bija nepieciešama, ņemot vērā VZD institucionālās attīstības koncepciju un VZD reorganizācijas īstenošanas uzdevumus.

Noteikumu projekta autori par cenrāža izstrādes metodiku un galvenajiem principiem konsultējušies ar Zviedrijas aģentūras Swedesurvey AB ekspertiem.

Jaunais cenrādis vēl jāapstiprina valdībai, tas nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, kā arī Veselības, Vides un Zemkopības ministrijai. Tāpat noteikumu projekts jāsaskaņo ar Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu, Latvijas Pašvaldību savienību, Nacionālo Trīspusējās sadarbības padomi un Valsts kanceleju.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Par Vides ministrijas darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam

Vakar, 8.decembrī, valsts sekretāru sanāksmē Vides ministrija pieteica izskatīšanai valsts programmu “Vides ministrijas darbības stratēģija 2007.–2009.gadam” un rīkojuma projektu “Par Vides ministrijas darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam”.

Valsts programma “Vides ministrijas darbības stratēģija 2007.–2009. gadam” ir izstrādāta, lai uzlabotu vidēja termiņa budžeta plānošanas procesu, tieši saistot politikas plānošanas dokumentus, pasākumus to ieviešanai ar budžeta finansējumu.

Šī ir atjaunotā un papildinātā ministrijas darbības stratēģija, kas ietver iepriekšējās stratēģijas (2005.–2007.gadam) noteiktos vidēja termiņa mērķus un pasākumus to īstenošanai. Izstrādātajā stratēģijā saskaņā ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā ir izvirzītas papildu prasības un funkcijas palielināt sabiedrības interesi par vides jautājumiem, kā arī prasība nodrošināt dzīvi nepiesārņotā vidē.

Darbības virzieni tiks īstenoti ar astoņām budžeta programmām – nozaru vadība, vides informatīvais nodrošinājums, dabas aizsardzība, Eiropas Savienības un starptautiskā finansējuma koordinācija, vides politikas īstenošana, radiācijas drošība un bīstamo atkritumu apsaimniekošana, kā arī programmas vides aizsardzības fonds un klimats un atjaunojamie energoresursi.

Katru gadu Vides ministrijas darbības stratēģija tiks koriģēta budžeta plānošanas procesa ietvaros.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa