Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2005. gada 30. novembra lēmums Nr. 284 "Par Elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumu metodiku". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.12.2005., Nr. 197 https://www.vestnesis.lv/ta/id/123231

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr.285

Par Dabasgāzes pārvades pakalpojuma tarifa aprēķināšanas metodiku

Vēl šajā numurā

09.12.2005., Nr. 197

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija

Veids: lēmums

Numurs: 284

Pieņemts: 30.11.2005.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr.284

Rīgā 2005.gada 30.novembrī (prot.Nr.50 (259),8.p.)

Par Elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumu metodiku

Ņemot vērā Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma 17.panta pirmo daļu un pamatojoties uz likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 9.panta otro daļu un Elektronisko sakaru likuma 8.panta otro daļu un 59.panta pirmo daļu,

padome nolemj:

1. Apstiprināt Elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumu metodiku (pielikumā).

2. Noteikt, ka šī lēmuma 1.punktā apstiprinātā metodika stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri.

3. Noteikt, ka ar šī lēmuma 1.punktā apstiprinātās metodikas spēkā stāšanos spēku zaudē ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2004.gada 8.decembra lēmumu Nr.299. apstiprinātā Elektronisko sakaru komersantu sniegto elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumu metodika (Latvijas Vēstnesis, 2004, 205.nr.).

Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja p.i. R.Jonītis

 

Elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumu metodika

Apstiprināta ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2005.gada 30.novembra lēmumu Nr.284 (protokola. Nr.50 (259), 8.p.) Izdota saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 59.panta pirmo daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Metodika nosaka kārtību, kādā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – Komisija) veic elektronisko sakaru komersanta (turpmāk – komersanta) sniegto elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumus (turpmāk – mērījumi).

2. Komisija mērījumus veic šādiem elektronisko sakaru pakalpojumiem (turpmāk – pakalpojumi):

2.1. publiskajā fiksētajā telefonu tīklā:

2.1.1. vietējais un iekšzemes balss telefonijas pakalpojums;

2.1.2. taksofonu pakalpojums;

2.1.3. bojājumu pieteikumu pieņemšanas dienesta pakalpojums;

2.1.4. telefona uzziņu dienesta pakalpojums;

2.2. publiskajā mobilajā telefonu tīklā:

2.2.1. balss telefonijas pakalpojums;

2.2.2. īsziņu pakalpojums;

2.3. īsziņu pakalpojums, izmantojot publisko mobilo telefonu tīklu starpsavienojumu;

2.4. balss telefonijas pakalpojums, izmantojot publisko elektronisko sakaru tīklu starpsavienojumu (turpmāk – starpsavienojuma pakalpojums);

2.5. televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojums publiskajā kabeļtelevīzijas tīklā.

3. Šajā metodikā ir lietoti šādi termini:

3.1. 20 sekunžu laikā atbildēto izsau­kumu skaits – parametrs, kas procentos nosaka izsaukumu skaitu, uz kuriem atbildēts 20 sekunžu laikā, un kas ietver savienojuma laiku un laiku no brīža, kad konstatē izsaukuma kontroles signālu vai paziņojumu par gaidīšanu rindā, līdz operatora atbildei;

3.2. atbildes laiks uz izsaukumu – parametrs, kas sekundēs nosaka laika posmu no izsaucamā numura nosūtīšanas brīža līdz operatora atbildei;

3.3. bojājumu pieteikumu pieņemšanas dienests – publiskā fiksētā telefonu tīkla operatoru dienests, kas nodrošina abonenta bojājumu pieteikumu pieņemšanu;

3.4. iekšzemes izsaukums – savienojums vai savienojuma mēģinājums starp publisko fiksēto telefonu tīkla lietotājiem, kuru pieslēguma punktu numuri atrodas dažādos nacionālajos numerācijas rajonos;

3.5. īsziņu pakalpojums – datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojums, kas nodrošina teksta ziņojuma, kas ietver līdz 160 rakstu zīmēm (burti un cipari), nosūtīšanu publiskajā mobilajā telefonu tīklā;

3.6. īsziņas sūtīšanas laiks – parametrs, kas sekundēs nosaka laika posmu no īsziņas teksta un numura nosūtīšanas brīža līdz brīdim, kad īsziņa piegādāta adresātam;

3.7. līdzsavienojums – balss telefonijas pakalpojums publiskajā mobilajā telefonu tīklā, kas nodrošina iespēju lietotājam sarunas laikā uzzināt par citiem ienākošajiem izsaukumiem un izvēlēties, uz kuru no tiem atbildēt;

3.8. nesekmīgo savienojumu koeficients – parametrs, kas procentos nosaka nesekmīgo savienojumu skaita attiecību pret kopējo veikto savienojumu mēģinājumu skaitu;

3.9. nesekmīgi sūtīto īsziņu koeficients – parametrs, kas procentos nosaka nesekmīgi sūtīto īsziņu skaita attiecību pret kopējo sūtīto īsziņu skaitu;

3.10. publiskais fiksētais telefonu tīkls – publiskā telefonu tīkla veids, kas paredzēts balss telefonijas pakalpojumu sniegšanai starp fiksētiem elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktiem;

3.11. publiskais mobilais telefonu tīkls – publiskā telefonu tīkla veids, kas paredzēts balss telefonijas pakalpojumu sniegšanai starp mobiliem elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktiem;

3.12. publiskais radiokomunikāciju tīkls – publiskais elektronisko sakaru tīkla veids, kas paredzēts signālu pārraidei, izplatīšanai vai uztveršanai, izmantojot radioviļņus elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai, neietverot publisko mobilo telefonu tīklu pakalpojumus;

3.13. runas pārraides kvalitāte – parametrs, kas nosaka runas pārraides kvalitāti kā kvantitatīvu vērtību, ko iegūst subjektīvi novērtējot dzirdamību kā teicamu, labu, apmierinošu vai vāju;

3.14. savienojuma laiks – parametrs, kas sekundēs nosaka laika posmu no izsaucamā numura nosūtīšanas brīža līdz brīdim, kad konstatē izsaukuma kontroles signālu, aizņemtības signālu vai atbildi, vai, veicot savienojuma mēģinājumus no publiskā fiksētā analogā telefonu tīkla uz publisko fiksēto ciparu telefonu tīklu, pēc “1” sastādīšanas konstatē centrāles atbildes signālu vai aizņemtības signālu;

3.15. taksofons – publiskajam fiksētajam telefonu tīklam pieslēgta iekārta, kas lietotājam nodrošina iespēju veikt vietējos un iekšzemes izsaukumus publiskajā fiksētajā telefonu tīklā, pie kura tas ir pieslēgts, uz citiem publiskajiem fiksētajiem telefonu tīkliem un publiskajiem mobilajiem telefonu tīkliem, starptautiskajiem izsaukumiem, norēķinoties par sarunu, atkarībā no uzstādītās iekārtas tipa, ar taksofonu karti, monētām vai kredītkarti, bezmaksas savienojumiem ar operatīvajiem dienestiem un savienojumiem ar bezmaksas numuriem;

3.16. tālruņa līnija – abonentlīnija ar saskarni atbilstoši Latvijas Valsts standartam LVS 158 un LVS 159, balss telefonijas pakalpojuma nodrošināšanai;

3.17. vidējais atbildes laiks uz izsaukumu – parametrs, kas sekundēs nosaka kopējo atbildes laiku uz izsaukumu summas attiecību pret kopējo veikto izsaukumu skaitu;

3.18. vidējais darbojošos taksofonu skaits – parametrs, kas procentos nosaka darbojošos taksofonu skaita attiecību pret kopējo pārbaudīto taksofonu skaitu;

3.19. vidējais īsziņas sūtīšanas laiks – parametrs, kas sekundēs nosaka kopējo īsziņu sūtīšanas laiku summas attiecību pret kopējo sūtīto īsziņu skaitu;

3.20. vidējā runas pārraides kvalitāte – parametrs, kas nosaka vidējo svērto runas pārraides kvalitātes novērtējumu no kopējā novērtēto savienojumu skaita.

3.21. vidējais savienojuma laiks – parametrs, kas sekundēs nosaka kopējo savienojumu laiku summas attiecību pret kopējo veikto savienojumu mēģinājumu skaitu;

3.22. vietējais izsaukums – savienojums vai savienojuma mēģinājums starp publisko fiksēto telefonu tīkla lietotājiem, kuru pieslēguma punktu numuri atrodas vienā nacionālajā numerācijas rajonā.

4. Mērījumus veic Komisijas pilnvarots pārstāvis (turpmāk – eksperts) saskaņā ar Komisijas izpilddirektora apstiprinātu mērījumu veikšanas plānu. Sākot šīs metodikas 3., 9. un 10.daļā noteiktos mērījumus, Komisija par to informē komersantu ne vēlāk kā septiņas dienas pirms mērījumu sākšanas.

5. Eksperts pakalpojumu kvalitātes parametru mērījumus veic, nodrošinot mērījumu precizitāti atbilstoši šīs metodikas 1.pielikumam.

6. Komersanta pārstāvim ir tiesības piedalīties mērījumu procesā.

2. Pakalpojumu kvalitātes parametri

7. Vietējā un iekšzemes balss telefonijas pakalpojuma publiskajā fiksētajā telefonu tīklā, balss telefonijas pakalpojuma publiskajā mobilajā telefonu tīklā un starpsavienojuma balss telefonijas pakalpojuma mērījumus veic šādiem parametriem:

7.1. nesekmīgo savienojumu skaits;

7.2. savienojuma laiks;

7.3. runas pārraides kvalitāte.

8. Vietējā un iekšzemes balss telefonijas pakalpojuma mērījumos publiskajā fiksētajā telefonu tīklā visi mērāmie parametri attiecas uz tālruņa līnijām neatkarīgi no tā, ar kādiem tehnoloģiskiem līdzekļiem tās tiek organizētas.

9. Taksofonu pakalpojuma mērījumos publiskajā fiksētajā telefonu tīklā mērāmais parametrs ir darbojošos taksofonu skaits.

10. Taksofons darbojas, ja:

10.1. paceļot klausuli, piecu sekunžu laikā konstatē centrāles atbildes signālu;

10.2. ir autorizēta izsaukumam derīga un nebojāta taksofonu karte;

10.3. sastādot bezmaksas numuru, savienojums notiek, ir iespējama abpusēja saruna, un neiekasē maksu par sarunu;

10.4. sastādot maksas numuru, savienojums notiek, ir iespējama abpusēja saruna, un iekasē maksu par sarunu.

11. Taksofonu pakalpojuma mērījumos publiskajā fiksētajā telefonu tīklā mērāmais parametrs attiecas uz visiem taksofoniem neatkarīgi no tā, ar kādiem tehniskajiem līdzekļiem tie ir pieslēgti publiskajam fiksētajam telefonu tīklam.

12. Bojājumu pieteikumu pieņemšanas dienesta un telefona uzziņu dienesta pakalpojuma mērījumos publiskajā fiksētajā telefonu tīklā mērāmais parametrs ir atbildes laiks uz izsaukumu.

13. Īsziņu pakalpojuma publiskajā mobilajā telefonu tīklā un īsziņu pakalpojuma izmantojot, publisko mobilo telefonu tīklu starpsavienojumu, mērījumus veic šādiem parametriem:

13.1. nesekmīgi sūtīto īsziņu skaits;

13.2. īsziņas sūtīšanas laiks.

14. Televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojuma mērījumus publiskajā kabeļtelevīzijas tīklā veic šādiem parametriem:

14.1. attēla nesējfrekvence;

14.2. attēla un skaņas nesējfrekvenču starpība;

14.3. attēla nesēja līmenis;

14.4. attēla un skaņas nesēju līmeņu attiecība;

14.5. attiecība attēla nesējs/troksnis;

14.6. vājinājums starp jebkurām divām publiskā kabeļtelevīzijas tīkla sazarotāja izejām radiofrekvenču joslā 48,7MHz – 862MHz;

14.7. attēla kvalitātes subjektīvais vizuālais vērtējums.

15. Televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojuma mērījumos publiskajā kabeļtelevīzijas tīklā visi mērāmie parametri attiecas arī uz daudzpunktu daudzkanālu sadales sistēmām (MMDS1).

16. Vietējā un iekšzemes balss telefonijas pakalpojuma publiskajā fiksētajā telefonu tīklā, balss telefonijas pakalpojuma publiskajā mobilajā telefonu tīklā un starpsavienojuma balss telefonijas pakalpojuma kvalitātes aprēķināmie parametri ir:

16.1. nesekmīgo savienojumu koeficients;

16.2. vidējais savienojuma laiks;

16.3. vidējā runas pārraides kvalitāte.

17. Taksofonu pakalpojuma publiskajā fiksētajā telefonu tīklā kvalitātes aprēķināmais parametrs ir darbojošos taksofonu skaits procentos, ko nosaka kā darbojošos taksofonu skaita attiecību pret kopējo mērījumos pārbaudīto taksofonu skaitu.

18. Bojājumu pieteikumu pieņemšanas dienesta un telefona uzziņu dienesta pakalpojuma publiskajā fiksētajā telefonu tīklā kvalitātes aprēķināmie parametri ir:

18.1. vidējais atbildes laiks uz izsaukumu;

18.2. 20 sekunžu laikā atbildēto izsaukumu skaits.

19. Īsziņu pakalpojuma publiskajā mobilajā telefonu tīklā un īsziņu pakalpojuma, izmantojot publisko mobilo telefonu tīklu starpsavienojumu, kvalitātes aprēķināmie parametri ir:

19.1. nesekmīgi sūtīto īsziņu koeficients;

19.2. vidējais īsziņas sūtīšanas laiks.

20. Televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojuma publiskajā kabeļtelevīzijas tīklā kvalitātes aprēķināmie parametri ir:

20.1. attēla nesējfrekvences precizitāte;

20.2. skaņas nesējfrekvences precizitāte;

20.3. vidējais attēla nesēja līmenis;

20.4. vidējā attēla un skaņas nesēju līmeņu attiecība;

20.5. vidējā attiecība attēla nesējs/troksnis;

20.6. vidējais vājinājums starp jebkurām divām publiskā kabeļtelevīzijas tīkla sazarotāja izejām radiofrekvenču joslā 48,7MHz – 862MHz;

20.7. vidējais attēla kvalitātes subjektīvais vizuālais vērtējums.

3. Balss telefonijas pakalpojuma mērījumu kārtība publiskajā fiksētajā telefonu tīklā

21. Pirms mērījumu sākšanas Komisija rakstiski pieprasa komersantam ierīkot mērījumiem nepieciešamās tālruņa līnijas (turpmāk – speciālie numuri). Komisija maksā par mērījumos nepieciešamo speciālo numuru ierīkošanu, abonēšanu un sarunām, kas veiktas mērījumu laikā, izmantojot speciālos numurus, saskaņā ar komersanta iesniegtajiem rēķiniem. Komisija maksā par sarunām uz speciālajiem numuriem, kas veiktas, izmantojot komersanta abonentu tālruņa līnijas, saskaņā ar komersanta iesniegtajiem rēķiniem.

22. Pirms mērījumu sākšanas Komisija publicē attiecīgā administratīvā rajona vietējā laikrakstā paziņojumu par gaidāmajiem mērījumiem.

23. Mērījumu laikā Komisija reizi mēnesī iesniedz komersantam tā sniegto balss telefonijas pakalpojuma publiskajā fiksētajā telefonu tīklā kvalitātes mērījumu kopsavilkuma (2.pielikums) kopiju, kurā norādīts katras mērījumos ietvertās tālruņa līnijas numurs, abonenta vārds, uzvārds (juridiskai personai – nosaukums), abonenta adrese, izsniegtā informatīvā ziņojuma numurs, mērījumu datums, kā arī mērījumu sākuma un beigu laiks.

24. Mērījumiem izmanto Komisijai piederošus, iepriekš pārbaudītus un nebojātus tālruņa aparātus, kuru atbilstība būtiskām prasībām ir novērtēta vai deklarēta atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī ne retāk kā reizi gadā kalibrētus un nebojātus hronometrus.

25. Komisija viena gada laikā komersanta publiskajā fiksētajā telefonu tīklā veic ne mazāk kā 40 000 savienojuma mēģinājumus, nodrošinot nepieciešamo mērījumu rezultātu ticamības pakāpi atbilstoši Eiropas Telekomunikāciju Standartizācijas Institūta (ETSI) dokumenta ETSI EG 201 769 prasībām.

26. Eksperts veic savienojuma mēģinājumus publiskajā fiksētajā telefonu tīklā vietējiem un iekšzemes izsaukumiem šādās kombinācijās:

26.1. analogais tīkls – ciparu tīkls;

26.2. ciparu tīkls – ciparu tīkls.

27. Eksperts brīvi izvēlas tālruņa līniju, no kuras veic mērījumus.

28. Pirms mērījumu sākšanas eksperts komersanta publiskā fiksētā telefonu tīkla abonentam uzrāda Komisijas izdotu atļauju, kas apliecina eksperta tiesības veikt mērījumus.

29. Savienojuma mēģinājumus eksperts veic tikai uz speciālajiem numuriem.

30. Mērījumus eksperts veic pie publiskā fiksētā telefonu tīkla pieslēguma punkta pieslēdzot tālruņa aparātu un mērījumu laikā atslēdzot abonenta galiekārtu.

31. No tālruņa līnijas eksperts veic 20 savienojuma mēģinājumus.

32. Nesekmīga savienojuma gadījumā atkārtotu savienojuma mēģinājumu eksperts veic ne ātrāk kā pēc 15 sekundēm.

33. Mērījumu rezultātus eksperts ieraksta mērījumu protokolā (3.pielikums).

34. Nesekmīga savienojuma noteikšana:

34.1. ja pēc savienojuma mēģinājuma vietējam vai iekšzemes izsaukumam 30 sekunžu laikā eksperts nekonstatē izsau­kuma kontroles signālu, atbildi vai aizņemtības signālu, savienojumu kvalificē kā nesekmīgu;

34.2. ja pēc savienojuma mēģinājuma no analogā tīkla uz ciparu tīklu pēc cipara “1” sastādīšanas 12 sekunžu laikā eksperts nekonstatē centrāles atbildes signālu, savienojumu kvalificē kā nesekmīgu;

34.3. ja pēc savienojuma mēģinājuma eksperts konstatē izsaukuma kontroles signālu, bet izsauktais eksperts pēc pieciem izsaukuma signāliem neatbild, savienojuma mēģinājumus atkārto, līdz notiek savienojums un saruna. Sarunas laikā eksperts noskaidro iemeslu, kura dēļ izsauktais eksperts neatbildēja. Ja iemesls ir pamatots, visi iepriek­šējie savienojumi kvalificējami kā sekmīgi. Ja izsauktais eksperts izsaukumus nesaņēma, visi iepriekšējie izsaukumi kvalificējami kā nesekmīgi, bet pēdējais – kā sekmīgs;

34.4. ja pēc savienojuma mēģinājuma eksperts konstatē aizņemtības signālu, savienojuma mēģinājumus atkārto līdz notiek savienojums un saruna, kuras laikā eksperts pārliecinās, vai iepriekšējos savienojuma mēģinājumos speciālo numuru izmantoja citai sarunai. Ja speciālo numuru izmantoja citai sarunai, visi iepriekšējie savienojumi kvalificējami kā sekmīgi. Ja speciālo numuru neizmantoja citai sarunai, visi iepriekšējie savienojumi kvalificējami kā nesekmīgi, bet pēdējais – kā sekmīgs;

34.5. ja pēc savienojuma mēģinājuma notiek savienojums un saruna, eksperts pārliecinās vai savienojums noticis ar izsaukto speciālo numuru. Ja savienojums ir pareizs, to kvalificē kā sekmīgu. Ja savienojums nav pareizs, to kvalificē kā nesekmīgu;

34.6. ja pēc savienojuma mēģinājuma eksperts konstatē nepārtrauktu signālu, savienojumu kvalificē kā nesekmīgu;

34.7. ja pēc savienojuma mēģinājuma no analogā tīkla uz ciparu tīklu pēc “1” sastādīšanas eksperts konstatē aizņemtības signālu, savienojumu kvalificē kā nesekmīgu.

35. Eksperts, veicot savienojuma mēģinājumu, ar hronometru mēra laiku vietējam vai iekšzemes izsaukumam no numura pēdējā cipara sastādīšanas brīža līdz izsau­kuma kontroles signāla, aizņemtības signāla vai atbildes konstatēšanai, kā arī laiku līdz centrāles atbildes signāla vai aizņemtības signāla saņemšanai pēc “1” sastādīšanas, veicot savienojuma mēģinājumu no analogā tīkla uz ciparu tīklu.

36. Runas pārraides kvalitāti savienojumam novērtē divi eksperti, vienojoties par vienu 1.tabulā noteikto novērtējumu. Ja ekspertu vērtējumi atšķiras, mērījumu protokolā ieraksta zemāko vērtējumu.

Runas pārraides kvalitātes novērtējums

1.tabula

Vērtība, balles

Novērtējums

Novērtējuma

paskaidrojums

4

Teicama kvalitāte

Saruna dzirdama

normālā dialoga

līmenī, nav sadzirdamu trokšņu.

3

Laba

kvalitāte

Iespējams normāls dialogs, bet saruna notiek uz nelielu trokšņu fona.

2

Apmierinoša kvalitāte

Sazināšanās iespējama, bet sliktas dzirdamības dēļ atsevišķi vārdi jāprasa atkārtot, vēlams runāt skaļāk.

1

Vāja kvalitāte

Saruna dzirdama trokšņu līmenī, saprotami tikai daži vārdi.

37. Eksperts aizpilda un paraksta informatīvu ziņojumu (4.pielikums) un izsniedz to komersanta abonentam, kurš par tā saņemšanu parakstās publiskā fiksētā telefonu tīkla balss telefonijas pakalpojuma kvalitātes mērījumu kopsavilkumā. Informatīvajā ziņojumā ir norāde, ka mērījumu laikā veiktās sarunas, izmantojot komersanta tālruņa līnijas numuru, abonentam ir bez maksas.

38. Mērījumu rezultātus, kas ierakstīti mērījumu protokolā, eksperts ievada šim nolūkam izveidotā datu bāzē.

4. Taksofonu pakalpojuma mērījumu kārtība publiskajā fiksētajā telefonu tīklā

39. Komisija viena gada laikā mērījumos pārbauda ne mazāk kā 10% no komersanta kopējā taksofonu skaita.

40. Mērījumiem eksperts izmanto izsaukumiem derīgu un nebojātu taksofonu karti, kuras vērtība ir pietiekoša samaksai par sarunu, kā arī ne retāk kā reizi gadā kalibrētu un nebojātu hronometru.

41. No viena taksofona eksperts veic divus savienojuma mēģinājumus, no kuriem vienu savienojuma mēģinājumu uz bezmaksas numuru, otru uz maksas numuru.

42. Mērījumu rezultātus eksperts ieraksta mērījumu protokolā (5.pielikums).

43. Mērījumu rezultātus, kas ierakstīti mērījumu protokolā, eksperts ievada šim nolūkam izveidotā datu bāzē.

5. Bojājumu pieteikumu pieņemšanas dienesta un telefona uzziņu dienesta pakalpojumu mērījumu kārtība publiskajā fiksētajā telefonu tīklā

44. Komisija viena gada laikā komersanta publiskajā fiksētajā telefonu tīklā veic ne mazāk kā 400 savienojuma mēģinājumus uz bojājumu pieteikumu pieņemšanas dienestu un ne mazāk kā 400 savienojuma mēģinājumus uz telefona uzziņu dienestu, nodrošinot nepieciešamo mērījumu rezultātu ticamības pakāpi atbilstoši Eiropas Telekomunikāciju Standartizācijas Institūta (ETSI) dokumenta ETSI EG 201 769 prasībām.

45. Mērījumiem izmanto Komisijai piederošu, iepriekš pārbaudītu un nebojātu tālruņa aparātu, kura atbilstība būtiskām prasībām ir novērtēta vai deklarēta atbilstoši normatīvo aktu prasībām un kas ir pieslēgts publiskajam fiksētajam telefonu tīklam, kā arī ne retāk kā reizi gadā kalibrētu un nebojātu hronometru.

46. Eksperts veic izsaukumus uz publiskā fiksētā telefonu tīkla bojājumu pieteikumu pieņemšanas dienestu un uz publiskā fiksētā telefonu tīkla uzziņu dienestu saskaņā ar 2. un 3.tabulā noteikto laika sadalījumu.

Laika sadalījums bojājumu pieteikumu pieņemšanas dienesta pakalpojuma kvalitātes mērījumiem

2.tabula

Bojājumu pieteikumu pieņemšanas dienests

Laiks, plkst.

Darba dienās (85% no kopējā skaita)

Brīvdienās (15% no kopējā skaita)

Izsaukumu skaits,%

Izsaukumu skaits, %

07.00-18.00

78

80

18.00-22.00

20

20

22.00-00.00

2

Laika sadalījums telefona uzziņu dienesta pakalpojuma kvalitātes mērījumiem

3.tabula

Telefonu uzziņu dienests

Laiks, plkst.

Darba dienās (85% no kopējā skaita)

Brīvdienās (15% no kopējā skaita)

Izsaukumu skaits, %

Izsaukumu skaits, %

07.00-18.00

86

80

18.00-22.00

11

20

22.00-01.00

3

47. Eksperts vienmērīgi sadala izsaukumus mērījumu veikšanas laikā.

48. Bojājumu pieteikumu pieņemšanas dienesta pakalpojuma mērījumu rezultātus eksperts ieraksta mērījumu protokolā (6.pielikums).

49. Telefona uzziņu dienesta pakalpojuma mērījumu rezultātus eksperts ieraksta mērījumu protokolā (7.pielikums).

50. Nosakot atbildes laiku uz izsaukumu, eksperts veic savienojuma mēģinājumu un ar hronometru mēra laiku no numura pēdējā cipara sastādīšanas brīža līdz operatora atbildei.

51. Ja savienojuma mēģinājums ir nesekmīgs un savienojums ar publiskā fiksētā telefonu tīkla bojājumu pieteikumu pieņemšanas dienestu vai telefona uzziņu dienestu nenotiek, eksperts to mērījumu protokolā neieraksta.

52. Mērījumu rezultātus, kas ierakstīti mērījumu protokolos, eksperts ievada šim nolūkam izveidotā datu bāzē.

6. Balss telefonijas pakalpojuma mērījumu kārtība publiskajā mobilajā telefonu tīklā

53. Mērījumiem eksperts izmanto Komisijai piederošu, ne retāk kā reizi gadā pārbaudītu, nebojātu mobilo tālruņa aparātu, kura atbilstība būtiskām prasībām ir novērtēta vai deklarēta atbilstoši normatīvo aktu prasībām un kas pieslēgti mērāmajam publiskajam mobilajam telefonu tīklam, kā arī ne retāk kā reizi gadā kalibrētus un nebojātus hronometrus.

54. Mērījumus eksperts veic no šāda mobilā tālruņa aparāta:

54.1. kuru pieslēgumos nav aktivizēts līdzsavienojums un citi izsaukumu pāradresācijas nosacījumi;

54.2. kuri izsaukuma laikā automātiski nepārslēdzas starp publisko elektronisko sakaru tīklos izmantotām dažādām radiotīkla tehnoloģijām.

55. Komisija viena gada laikā komersanta publiskajā mobilajā telefonu tīklā veic ne mazāk kā 200 savienojumu mēģinājumus.

56. Mērījumus eksperts veic atrodoties uztveršanas zonā, ko nosaka pēc mobilā tālruņa aparāta uztveršanas zonas indikatora rādījuma, kas rāda ne mazāk kā pusi no pilnas indikatora skalas.

57. Nesekmīga savienojuma gadījumā atkārtotu savienojuma mēģinājumu eksperts veic ne ātrāk kā pēc 15 sekundēm.

58. Mērījumu rezultātus eksperts ieraksta mērījumu protokolā (8.pielikums).

59. Nesekmīga savienojuma noteikšana:

59.1. ja pēc savienojuma mēģinājuma 30 sekunžu laikā eksperts nekonstatē izsaukuma kontroles signālu, aizņemtības signālu vai atbildi, savienojumu kvalificē kā nesekmīgu;

59.2. ja pēc savienojuma mēģinājuma eksperts konstatē izsaukuma kontroles signālu, bet izsauktais eksperts pēc pieciem izsaukuma kontroles signāliem neatbild, savienojuma mēģinājumus atkārto līdz notiek savienojums un saruna. Sarunas laikā eksperts noskaidro iemeslu, kura dēļ izsauktais eksperts neatbildēja. Ja iemesls ir pamatots, visi iepriekšējie savienojumi kvalificējami kā sekmīgi. Ja izsauktais eksperts izsaukumus nesaņēma, visi iepriek­šējie izsaukumi kvalificējami kā nesekmīgi, bet pēdējais kā sekmīgs;

59.3. ja pēc savienojuma mēģinājuma eksperts konstatē aizņemtības signālu, savienojuma mēģinājumus atkārto līdz notiek savienojums un saruna. Sarunas laikā eksperts noskaidro, vai iepriekš izsauk­to numuru izmantoja citai sarunai. Ja iz­saukto numuru izmantoja citai sarunai, visi iepriekšējie savienojumi kvalificējami kā sekmīgi. Ja izsaukto numuru neizmantoja citai sarunai, visi iepriekšējie savienojumi kvalificējami kā nesekmīgi, bet pēdējais kā sekmīgs;

59.4. ja pēc savienojuma mēģinājuma notiek savienojums un saruna, eksperts pārliecinās, vai savienojums noticis ar izsauk­to numuru. Ja savienojums ir pareizs, to kvalificē kā sekmīgu. Ja savienojums nav pareizs, to kvalificē kā nesekmīgu;

59.5. ja pēc savienojuma mēģinājuma eksperts konstatē paziņojumu par to, ka izsauktais mobilais tālruņa aparāts ir izslēgts vai atrodas ārpus uztveršanas zonas, savienojuma mēģinājumus atkārto līdz notiek savienojums un saruna. Sarunas laikā eksperts noskaidro, vai iepriekš izsauktais mobilais tālruņa aparāts bija izslēgts vai atradās ārpus uztveršanas zonas. Ja izsauktais mobilais tālruņa aparāts bija izslēgts vai atradās ārpus uztveršanas zonas, visi iepriekšējie savienojumi kvalificējami kā sekmīgi. Ja izsauktais mobilais tālruņa apa­rāts bija ieslēgts un atradās uztveršanas zonā, visi iepriekšējie savienojumi kvalificējami kā nesekmīgi;

59.6. ja pēc savienojuma mēģinājuma savienojums nenotiek, to kvalificē kā nesekmīgu.

60. Eksperts, veicot savienojuma mēģinājumu, ar hronometru mēra laiku no numura nosūtīšanas brīža līdz izsaukuma kontroles signāla, aizņemtības signāla, vai atbildes konstatēšanai.

61. Runas pārraides kvalitāti savienojumam novērtē divi eksperti, vienojoties par vienu no šīs metodikas 36.punkta 1.tabulā noteiktajiem novērtējumiem. Ja ekspertu vērtējumi atšķiras, tad mērījumu protokolā ieraksta zemāko vērtējumu.

62. Mērījumu rezultātus, kas ierakstīti mērījumu protokolā, ievada šim nolūkam izveidotā datu bāzē.

7. Īsziņu pakalpojuma mērījumu kārtība publiskajā mobilajā telefonu tīklā

63. Mērījumiem eksperts izmanto Komisijai piederošus, ne retāk kā reizi gadā pārbaudītus, nebojātus mobilos tālruņa aparātus, kuru atbilstība būtiskām prasībām ir novērtēta vai deklarēta atbilstoši normatīvo aktu prasībām un kas pieslēgti mērāmajam publiskajam mobilajam telefonu tīklam, kā arī ne retāk kā reizi gadā kalibrētus un nebojātus hronometrus.

64. Mērījumus eksperts veic no šādiem mobilajiem tālruņa aparātiem:

64.1. kuru pieslēgumos nav aktivizēts līdzsavienojums un citi izsaukumu pāradresācijas nosacījumi;

64.2. kuri izsaukuma laikā automātiski nepārslēdzas starp publisko elektronisko sakaru tīklos izmantotām dažādām radiotīkla tehnoloģijām.

65. Komisija mērījumos viena gada laikā komersanta publiskajā mobilajā telefonu tīklā nosūta ne mazāk kā 100 īsziņu.

66. Mērījumus eksperts veic atrodoties uztveršanas zonā, kuru nosaka pēc mobilo tālruņa aparātu uztveršanas zonas indikatora rādījuma, kas rāda ne mazāk kā pusi no pilnas indikatora skalas.

67. Mērījumu rezultātus eksperts ieraksta mērījumu protokolā (9.pielikums).

68. Nesekmīgi sūtītas īsziņas noteikšana:

68.1. īsziņas teksta sūtīšanas mēģinājums, konstatējot paziņojumu, ka īsziņu nosūtīt neizdevās;

68.2. īsziņas teksta sūtīšanas mēģinājums, 300 sekunžu laikā nesaņemot īsziņu.

69. Eksperts, veicot īsziņu sūtīšanas mēģinājumu, ar hronometru mēra laiku no numura un īsziņas teksta nosūtīšanas brīža līdz īsziņas piegādes brīdim.

70. Mērījumu rezultātus, kas ierakstīti mērījumu protokolā, eksperts ievada šim nolūkam izveidotā datu bāzē.

8. Īsziņu pakalpojuma, izmantojot publisko mobilo telefonu tīklu starpsavienojumu, mērījumu kārtība

71. Mērījumiem eksperts izmanto Komisijai piederošus, ne retāk kā reizi gadā pārbaudītus, nebojātus mobilos tālruņa aparātus, kuru atbilstība būtiskām prasībām ir novērtēta vai deklarēta atbilstoši normatīvo aktu prasībām un kas pieslēgti mērāmajiem publiskajiem mobilajiem telefonu tīkliem, kā arī ne retāk kā reizi gadā kalibrētus un nebojātus hronometrus.

72. Mērījumus eksperts veic no šādiem mobilajiem tālruņa aparātiem:

72.1. kuru pieslēgumos nav aktivizēti līdzsavienojums un citi izsaukumu pāradresācijas nosacījumi;

72.2. kuri izsaukuma laikā automātiski nepārslēdzas starp publisko elektronisko sakaru tīklos izmantotām dažādām radiotīkla tehnoloģijām.

73. Mērījumus veic starpsavienojuma kombinācijās no publiskā mobilā telefonu tīkla uz citu publisko mobilo telefonu tīklu.

74. Komisija mērījumos viena gada laikā no viena komersanta publiskā mobilā telefonu tīkla nosūta ne mazāk kā 100 īsziņu uz jebkuru citu komersanta publiskā mobilā telefonu tīklu.

75. Mērījumus eksperts veic, izmantojot mobilos tālruņa aparātus, kas pieslēgti pie jebkuriem mērāmajiem publiskajiem mobilajiem telefonu tīklu pieslēguma punktiem, atrodoties uztveršanas zonā, kuru nosaka pēc mobilā tālruņa aparāta uztveršanas zonas indikatora rādījuma, kas rāda ne mazāk kā pusi no pilnas indikatora skalas.

76. Mērījumu rezultātus eksperts ieraksta mērījumu protokolā (10.pielikums).

77. Nesekmīgi sūtītas īsziņas noteikšana:

77.1. īsziņas teksta sūtīšanas mēģinājums, konstatējot paziņojumu, ka īsziņu nosūtīt neizdevās;

77.2. īsziņas teksta sūtīšanas mēģinājums, 300 sekunžu laikā nesaņemot īsziņu.

78. Eksperts veicot īsziņu sūtīšanas mēģinājumu, ar hronometru mēra laiku no numura un īsziņas teksta nosūtīšanas brīža līdz īsziņas piegādes brīdim.

79. Mērījumu rezultātus, kas ierakstīti mērījumu protokolā, eksperts ievada šim nolūkam izveidotā datu bāzē.

9. Starpsavienojuma pakalpojuma mērījumu kārtība

80. Ja mērījumiem nepieciešamas publiskā fiksētā telefonu tīkla tālruņa līnija, pirms mērījumu sākšanas Komisija rakstiski pieprasa publiskā fiksētā telefonu tīkla komersantam ierīkot tālruņa līniju. Komisija maksā par mērījumiem nepieciešamās tālruņa līnijas ierīkošanu, abonēšanu un sarunām, kas veiktas mērījumu laikā, izmantojot ierīkoto tālruņa līniju, saskaņā ar komersanta iesniegtiem rēķiniem.

81. Ja mērījumiem nepieciešamas radiostacijas, pirms mērījumu sākšanas Komisija rakstiski pieprasa publiskā radiokomunikāciju tīkla komersantam iznomāt Komisijai publiskajam radiokomunikāciju tīklam pieslēgtas radiostacijas. Komisija maksā par mērījumiem nepieciešamo radiostaciju nomu, abonēšanu un sarunām, kas veiktas mērījumu laikā, izmantojot iznomātās radiostacijas, saskaņā ar komersanta iesniegtiem rēķiniem.

82. Eksperts veic mērījumus vismaz vienā šādā starpsavienojuma kombinācijām:

82.1. no publiskā fiksētā telefonu tīkla uz citu publisko fiksēto telefonu tīklu;

82.2. no publiskā fiksētā telefonu tīkla uz publisko mobilo telefonu tīklu;

82.3. no publiskā fiksētā telefonu tīkla uz publisko radiokomunikāciju tīklu;

82.4. no publiskā mobilā telefonu tīkla uz citu publisko mobilo telefonu tīklu;

82.5. no publiskā mobilā telefonu tīkla uz publisko fiksēto telefonu tīklu;

82.6. no publiskā mobilā telefonu tīkla uz publisko radiokomunikāciju tīklu;

82.7. no publiskā radiokomunikāciju tīkla uz citu publisko radiokomunikāciju tīklu;

82.8. no publiskā radiokomunikāciju tīkla uz publisko fiksēto telefonu tīklu;

82.9. no publiskā radiokomunikāciju tīkla uz publisko mobilo telefonu tīklu.

83. Komisija mērījumos viena gada laikā veic ne mazāk kā 200 savienojuma mēģinājumus katrā mērāmajā starpsavienojuma kombinācijā.

84. Mērījumiem, atkarībā no starpsavienojuma kombinācijas, eksperts izmanto:

84.1. Komisijai piederošu, iepriekš pārbaudītu un nebojātu tālruņa aparātu, kura atbilstība būtiskām prasībām ir novērtēta vai deklarēta atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kas ir pieslēgts mērāmajam publiskajam fiksētajam telefonu tīklam, kā arī ne retāk kā reizi gadā kalibrētu un nebojātu hronometru;

84.2. Komisijai piederošu, ne retāk kā reizi gadā pārbaudītu, nebojātu mobilo tālruņa aparātu, kura atbilstība būtiskām prasībām ir novērtēta vai deklarēta atbilstoši normatīvo aktu prasībām un kas ir pieslēgts mērāmajam publiskajam mobilajam telefonu tīklam, kā arī ne retāk kā reizi gadā kalibrētu un nebojātu hronometru;

84.3. komersantam piederošu, iepriekš pārbaudītu un nebojātu radiostaciju, kuras atbilstība būtiskām prasībām ir novērtēta vai deklarēta atbilstoši normatīvo aktu prasībām un kas ir pieslēgta mērāmajam publiskajam radiokomunikāciju tīklam, kā arī ne retāk kā reizi gadā kalibrētu un nebojātu hronometru.

85. Mērījumus starpsavienojuma kombinācijās, kas noteiktas šīs metodikas 82.1. – 82.3., 82.5. un 82.8.apakšpunktā, eksperts veic, pieslēdzot tālruņa aparātu pie jebkura publiskā fiksētā telefonu tīkla pieslēguma punkta.

86. Mērījumus starpsavienojuma kombinācijās, kas noteiktas šīs metodikas 82.2., 82.4. – 82.6. un 82.9. apakšpunktā eksperts veic no šāda mobilā tālruņa aparāta:

86.1. kas pieslēgts pie jebkura publiskā mobilā telefonu tīkla pieslēguma punkta, atrodoties uztveršanas zonā, kuru nosaka pēc mobilā tālruņa aparāta uztveršanas zonas indikatora rādījuma, kas rāda ne mazāk kā pusi no pilnas indikatora skalas;

86.2 kura pieslēgumam nav aktivizēts līdzsavienojums un citi izsaukumu pāradresācijas nosacījumi;

86.3. kas izsaukuma laikā nepieļauj automātisku pārslēgšanos starp publisko elektronisko sakaru tīklos izmantotām dažādām radiotīkla tehnoloģijām.

87. Mērījumus starpsavienojuma kombinācijās, kas noteiktas šīs metodikas 82.3. un 82.6. – 82.9. apakšpunktā eksperts veic no radiostacijas, kas pieslēgta pie jebkura publiskā radiokomunikāciju tīkla pieslēguma punkta, atrodoties uztveršanas zonā, kuru nosaka pēc radiostacijas uztveršanas zonas indikatora rādījuma, kas rāda ne mazāk kā pusi no pilnas indikatora skalas. Ja radiostacijai nav uztveršanas zonas indikatora, signāla līmeni uztveršanas zonai nosaka komersants.

88. Nesekmīga savienojuma gadījumā atkārtotu savienojuma mēģinājumu eksperts veic ne ātrāk kā pēc 15 sekundēm.

89. Mērījumu rezultātus eksperts ieraksta mērījumu protokolā (11.pielikums).

90. Nesekmīga savienojuma noteikšana:

90.1. ja pēc savienojuma mēģinājuma 30 sekunžu laikā eksperts nekonstatē izsaukuma kontroles signālu, aizņemtības signālu vai atbildi, savienojumu kvalificē kā nesekmīgu;

90.2. ja pēc savienojuma mēģinājuma eksperts konstatē izsaukuma kontroles signālu, bet izsauktais eksperts pēc pieciem izsaukuma kontroles signāliem neatbild, savienojuma mēģinājumus atkārto līdz notiek savienojums un saruna. Sarunas laikā eksperts noskaidro iemeslu, kura dēļ izsauktais eksperts neatbildēja. Ja iemesls ir pamatots, visi iepriekšējie savienojumi kvalificējami kā sekmīgi. Ja izsauktais eksperts izsaukumus nesaņēma, visi iepriek­šējie izsaukumi kvalificējami kā nesekmīgi, bet pēdējais kā sekmīgs;

90.3. ja pēc savienojuma mēģinājuma eksperts konstatē aizņemtības signālu, savienojuma mēģinājumus atkārto līdz notiek savienojums un saruna. Sarunas laikā eksperts noskaidro, vai iepriekš izsaukto numuru izmantoja citai sarunai. Ja izsaukto numuru izmantoja citai sarunai, visi iepriek­šējie savienojumi kvalificējami kā sekmīgi. Ja izsaukto numuru neizmantoja citai sarunai, visi iepriekšējie savienojumi kvalificējami kā nesekmīgi, bet pēdējais kā sekmīgs;

90.4. ja pēc savienojuma mēģinājuma notiek savienojums un saruna, eksperts pārliecinās vai savienojums noticis ar izsaukto numuru. Ja savienojums ir pareizs, eksperts to kvalificē kā sekmīgu. Ja savienojums nav pareizs, eksperts to kvalificē kā nesekmīgu;

90.5. ja pēc savienojuma mēģinājuma no publiskā fiksētā telefonu tīkla eksperts konstatē nepārtrauktu signālu, savienojumu kvalificē kā nesekmīgu;

90.6. ja pēc savienojuma mēģinājuma uz publisko mobilo telefonu tīklu eksperts konstatē paziņojumu par to, ka izsauktais mobilais tālruņa aparāts ir izslēgts vai atrodas ārpus uztveršanas zonas, savienojuma mēģinājumus atkārto līdz notiek savienojums un saruna. Sarunas laikā eksperts noskaidro, vai iepriekš izsauktais mobilais tālruņa aparāts bija izslēgts vai atradās ārpus uztveršanas zonas. Ja izsauktais mobilais tālruņa aparāts bija izslēgts vai atradās ārpus uztveršanas zonas, visi iepriekšējie savienojumi kvalificējami kā sekmīgi. Ja izsauktais mobilais tālruņa aparāts bija ieslēgts un atradās uztveršanas zonā, visi iepriekšējie savienojumi kvalificējami kā nesekmīgi;

90.7. ja pēc savienojuma mēģinājuma no publiskā mobilā telefonu tīkla vai publiskā radiokomunikāciju tīkla savienojums nenotiek, to kvalificē kā nesekmīgu.

91. Savienojuma laika mērīšana:

91.1. eksperts, veicot savienojuma mēģinājumu starpsavienojuma kombinācijā no publiskā fiksētā telefonu tīkla, ar hronometru mēra laiku no numura pēdējā cipara sastādīšanas brīža līdz izsaukuma kontroles signāla, aizņemtības signāla vai atbildes konstatēšanai;

91.2. eksperts, veicot savienojuma mēģinājumu starpsavienojuma kombinācijā no publiskā mobilā telefonu tīkla vai publiskā radiokomunikāciju tīkla, ar hronometru mēra laiku no numura nosūtīšanas brīža līdz izsaukuma kontroles signāla, aizņemtības signāla vai atbildes konstatēšanai.

92. Runas pārraides kvalitāti savienojumam novērtē divi eksperti, vienojoties par vienu šīs metodikas 36.punkta 1.tabulā noteikto novērtējumu. Ja ekspertu vērtējumi atšķiras, tad mērījumu protokolā ieraksta zemāko vērtējumu.

93. Mērījumu rezultātus, kas ierakstīti mērījumu protokolā, eksperts ievada šim nolūkam izveidotā datu bāzē.

10. Televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojuma mērījumu kārtība publiskajā kabeļtelevīzijas tīklā

94. Mērījumiem Komisija izmanto ne retāk kā reizi divos gados kalibrētas un nebojātas mēriekārtas, kā arī nebojātu videokontroles iekārtu.

95. Televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojuma kvalitātes mērījumus eksperts veic brīvi izvēlētā komersanta publiskajā kabeļtelevīzijas tīklā.

96. Šīs metodikas 14.1. un 14.2. punktā noteikto parametru mērījumus eksperts veic vienā pieslēguma punktā komersanta publiskajā kabeļtelevīzijas tīklā, neatkarīgi no pieslēguma punkta atrašanās vietas.

97. Šīs metodikas 14.3. – 14.7.punktā noteiktos parametru mērījumus eksperts veic trīs pieslēguma punktos komersanta publiskajā kabeļtelevīzijas tīklā, izvēloties mērīšanas vietas proporcionāli dažādos attālumos no galvasstacijas, atkarībā no tīkla konfigurācijas.

98. Šīs metodikas 14.1. – 14.6.punktā noteikto parametru mērīšana:

98.1. eksperts pieslēdz mēriekārtas komersanta publiskā kabeļtelevīzijas tīkla pieslēguma punktam;

98.2. mērījumu rezultātus eksperts ieraksta mērījumu protokolā (12.pielikums).

99. Attēla kvalitātes subjektīvā vizuālā vērtējuma mērīšana:

99.1. videokontroles iekārtu eksperts pieslēdz komersanta publiskā kabeļtelevīzijas tīkla pieslēguma punktam;

99.2. attēla kvalitāti nosaka kā kvantitatīvu vērtību, ko iegūst subjektīvi vizuāli novērtējot attēlu saskaņā ar 4.tabulu:

Attēla kvalitātes novērtējums

4.tabula

Vērtība, balles

Novērtējums

Novērtējuma

paskaidrojums

5

Teicama

kvalitāte

Traucējumi un kropļojumi nav redzami.

4

Laba

kvalitāte

Traucējumi un kropļojumi

ir redzami,

bet netraucē.

3

Apmierinoša kvalitāte

Traucējumi un kropļojumi mazliet traucē.

2

Vāja kvalitāte

Traucējumi un kropļojumi

traucē.

1

Slikta kvalitāte

Traucējumi un kropļojumi ļoti traucē.

99.3. attēla kvalitāti novērtē divi eksperti, vienojoties par vienu 4.tabulā noteikto novērtējumu. Ja ekspertu vērtējumi atšķiras mērījumu protokolā ieraksta zemāko vērtējumu.

Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Šajā metodikā ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7.marta Direktīvas 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva) (publicēta Oficiālajā Vēstnesī, Īpašais izdevums, 2004, 13/29 sēj., 367.lpp.).

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja p.i. R.Jonītis

 

1.pielikums

Elektronisko sakaru pakalpojumu

kvalitātes mērījumu metodikai,

kas apstiprināta ar Sabiedrisko pakalpojumu

regulēšanas komisijas padomes

2005.gada 30.novembra lēmumu Nr.284

Pakalpojumu kvalitātes parametru mērījumu precizitāte

Pakalpojumu kvalitātes parametrs

Mērījuma precizitāte

Mēriekārtas precizitāte

1. Savienojuma laiks

± 1/2s

± 1/10s

2. Atbildes laiks uz izsaukumu

± 1/2s

± 1/10s

3. Īsziņas sūtīšanas laiks

± 1/2s

± 1/10s

4. Attēla nesējfrekvence

5.10-7×attēla nesējfrekvence hercos ± 10,0Hz

5.10-7×attēla nesējfrekvence hercos ± 10,0Hz

5. Attēla un skaņas

nesējfrekvenču starpība

± 15,0Hz

± 15,0Hz

6. Attēla nesēja līmenis

± 1,20dB

± 1,20dB

7. Attēla un skaņas nesēju līmeņu attiecība

± 0,75dB

± 0,75dB

8. Attiecība attēla nesējs/troksnis

± 2,00dB

+ 2,00dB

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja p.i. R.Jonītis

 

2.pielikums

Elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumu metodikai, kas apstiprināta ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes

2005.gada 30.novembra lēmumu Nr.284

01.JPG (17929 bytes)

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja p.i. R.Jonītis

 

3.pielikums

Elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumu metodikai, kas apstiprināta ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2005.gada 30.novembra lēmumu Nr.284

02.JPG (63424 bytes)

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja p.i. R.Jonītis

 

4.pielikums

Elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumu metodikai, kas apstiprināta ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes

03.JPG (67295 bytes)

2005.gada 30.novembra lēmumu Nr.284

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja p.i. R.Jonītis

 

5.pielikums

Elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumu metodikai, kas apstiprināta ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes

2005.gada 30.novembra lēmumu Nr.284

04.JPG (33089 bytes)

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja p.i. R.Jonītis

 

6.pielikums

Elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumu metodikai, kas apstiprināta ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes

2005.gada 30.novembra lēmumu Nr.284

05.JPG (32061 bytes)

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja p.i. R.Jonītis

 

7.pielikums

Elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumu metodikai, kas apstiprināta ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes

2005.gada 30.novembra lēmumu Nr.284

06.JPG (30698 bytes)

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja p.i. R.Jonītis

 

8.pielikums

Elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumu metodikai, kas apstiprināta ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes

2005.gada 30.novembra lēmumu Nr.284

07.JPG (31227 bytes)

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja p.i. R.Jonītis

 

9.pielikums

Elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumu metodikai, kas apstiprināta ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes

2005.gada 30.novembra lēmumu Nr.284

08.JPG (34715 bytes)

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja p.i. R.Jonītis

 

10.pielikums

Elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumu metodikai, kas apstiprināta ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes

2005.gada 30.novembra lēmumu Nr.284

09.JPG (48112 bytes)

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja p.i. R.Jonītis

 

11.pielikums

Elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumu metodikai, kas apstiprināta ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes

2005.gada 30.novembra lēmumu Nr.284

10.JPG (38367 bytes)

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja p.i. R.Jonītis

 

12.pielikums

Elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumu metodikai, kas apstiprināta ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes

2005.gada 30.novembra lēmumu Nr.284

11.JPG (66741 bytes)

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja p.i. R.Jonītis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!