"Kino ir liels spēks, to vajaga izmantot"

— Rainis, 1926.gadā

Ceļu pie lasītājiem sācis žurnāls "Kino Raksti"

"Mēs mīlam latviešu kino tāpēc, ka tas ir mūsu. Mums ir brīnišķīgas dokumentālā, bērnu un animācijas kino tradīcijas, mums ir daudz profesionālu meistaru, un tā ir laba bāze, uz kuras jaunās formās var rasties labas lietas. Mums patīk iet uz latviešu filmām, tāpēc ka patīk skatīties uz iemīļotiem aktieriem, mēs gadiem sekojam režisoru radošajam darbam. Nacionālais kino ir no tiem, kas vienmēr izteicis to, ko mēs saprotam ar latvisko mentalitāti, turklāt neatkarīgi no sistēmas un / vai perioda, kurā šīs filmas ir radītas. Atliek atcerēties kaut vai Rolanda Kalniņa, Dzidras Ritenbergas vai Jāņa Streiča filmas. Kaut veidotas padomju laikā, tās ir pērles. Tajās ir kaut kas ļoti patiess." — Šādas atziņas sarunā ar kinokritiķi Dairu Āboliņu izteikusi Latvijas kultūras ministre Karina Pētersone. Intervija publicēta Latvijas Kinematogrāfistu savienības, Nacionālā kinematogrāfijas centra un Rīgas Kino muzeja izdevuma "Kino Raksti" pirmajā numurā. Laižot to tautās, galvenais redaktors Agris Redovičs pamatoja nepieciešamību izdot speciālu žurnālu par kino: "Kritikas un teorijas stāvoklis norāda uz mākslas garaspēju, nepārtrauktību, atjaunotnes sparu, samērojumu ar pasaulē notiekošo. Mēs gribam atjaunot kino domu Latvijā. Mēs gribam atjaunot kino pašapziņu."

Kultūras ministrijas iknedēļas preses konferencē žurnāla veidotāji un rakstu autori raksturoja jaunā izdevuma tematisko ievirzi un turpmākos plānus. Ievadot sarunu, Nacionālā kinematogrāfijas centra direktors Bruno Aščuks pastāstīja, ka žurnāls pastāvīgi informēs par kino, lai cilvēki zinātu, kas te notiek, jo par spīti grūtībām un dažādiem sarežģījumiem kinomākslā daudz kas notiek. Atmaksāties šāds izdevums nevar. Daļu naudas tam dod Kinematogrāfijas centrs, daļu — Kultūrkapitāla fonds. Abonēt žurnālu pagaidām nevar, to izplata kinogalerijas, Nacionālā teātra un Rīgas Jaunā teātra grāmatu galdi un daži kioski.

Iepazīstinot žurnālistus ar jaunā izdevuma redakcijas padomes locekļiem, Agris Redovičs atzīmēja, ka padome netiek algota, tai ir padomdevējas funkcijas. Padomes darbā piedalās pašmāju un ārzemju speciālisti. Pārliecībā, ka izdevuma garīgo klimatu nosaka tā veidotāju gaume un estētiskās prioritātes, padomes locekļi tikuši aicināti nosaukt savas mīļākās filmas. Kinozinātniece Valentīna Freimane tās iedalījusi četrās nosacītās grupās: filmas, kurās ir padziļināta interese par cilvēku, atklājas cilvēka daba; filmas, kurās izpaužas kultūrvērtību pārmantojamība; filmas, kas radījušas XX gadsimta mitoloģiju, jaunus arhetipus (te savu ieguldījumu devis Holivudas kino); filmas, kas izceļas ar kinomākslas vizuālo valodu un kino atklājas kā komunikācijas līdzeklis.

Vai kino ir nākotne? Sergejs Solovjovs uz šo jautājumu atbild optimistiski: "Nekas, ko dzemdējusi radoša iztēle, nevar izgaist bez pēdām. Kino ir brīnišķīgs cilvēka izgudrojums. Tas it kā atjauno katras personas neizmantotās iespējas, papildina un dažādo cilvēka priekšstatus par sevi un pasauli." Žurnāla pirmajā numurā varam lasīt, kādas prognozes par kino XXI gadsimtā izteikuši Tonino Gverra, Jirži Mencels, Otars Joseliani un citi pazīstami kinematogrāfisti. Kino muzeja vadītāja Inga Pērkone savukārt sagatavojusi publikāciju "Rainis un kino", kurā minēti gan Raiņa nerealizētie kinoscenāriji, gan viņa intervija žurnālam "Kino", kas publicēta tā 1929.gada 1.numurā.

"Kino Rakstu" pirmajos divos numuros iedibinātas tādas sadaļas kā "Kino manā dzīvē"(te lasāma arī Arņa Redoviča saruna ar Londonas Universitātes profesoru, budisma un senindiešu pasaules uzskata speciālistu Aleksandru Pjatigorski), "Persona" (publikācijas par Stenliju Kubriku, Nikolu Kidmenu, Larsu fon Trīru), "Lai dzīvo sveiks!" (par Silviju Līci, Paulu Butkēviču, Ģirtu Jakovļevu, Ievu Kundziņu, Večellu Varslavāni, Jāni Brenci, Ansi Bērziņu un citiem jubilāriem). Ir repertuāra apskats, informācijas un teorijas lappuses. Arī humors. Un katrā numurā pa scenārijam.

Katrā ziņā būtu uzteicams žurnāla mūsdienīgais veidols un labā valoda. Par to rūpējas mākslinieki Inese Ivčenko, Kirils Šmeļkovs un literārā redaktore Indra Ozoliņa. Un par visu atbild izdevuma direktore Zane Krūmiņa.

Pašlaik tiek gatavots žurnāla trešais numurs, kas iznāks decembrī. Tā kodolu veidos materiāli par Juri Podnieku.

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore