ATSAUCĒ IETVERT:
Par J.Petropavlovska sūdzību Latvijas pilsonības lietā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.11.2005., Nr. 188 https://www.vestnesis.lv/ta/id/122006
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par J.Petropavlovska sūdzību Latvijas
pilsonības lietā
Vakar, 23. novembrī, Briselē Eiropas Parlamenta
(EP) Nāciju Eiropas grupas (UEN) deputāti – G.Krasts, Ģ.V.Kristovskis, I.Vaidere un
R.Zīle – izteikuši gandarījumu par Eiropas Komisijas ieteikumu slēgt lietu EP
Lūgumrakstu komitejā iesniegtajā Jurija Petropavlovska noraidītās Latvijas
pilsonības jautājumā. Eiropas Komisijas Eiropas Parlamentam (EP) nosūtītajā
juridiskajā atzinumā skaidri norādīts, ka jautājums par minoritātes statusu ir
katras atsevišķās Eiropas Savienības dalībvalsts iekšējais jautājums, tāpēc ne
šai, ne citām sūdzībām nav pamata. “Komisijas atbilde tikai pierādījusi
acīmredzamo – šī ir pret Latviju vērsta politiska akcija, kurai nav pat mazākā
sakara ar Petropavlovska kunga tiesību ierobežošanu,” uzsvērusi EP Ārlietu
komitejas deputāte Inese Vaidere.
Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteja šī gada aprīlī atturējās formulēt savu viedokli konkrētās sūdzības lietā, līdz jautājums nav pabeigts skatīt Latvijas nacionālajās tiesu institūcijās un kamēr savu juridisko atzinumu nav formulējusi Eiropas Komisija. Savu atbildi Eiropas Komisija EP Lūgumrakstu komitejai nosūtījusi nupat, un tajā skaidri norādīts, ka tas lielā mērā ir krieviski runājošo iedzīvotāju gribas jautājums – integrēties vai ne sabiedrībā, kurā viņi dzīvo.
Komentējot šo lēmumu, deputāts Ģirts Valdis Kristovskis uzsver: “J.Petropavlovska emocijām par pilsonības atteikumu nav pamata. Eiropas Komisija ir apstiprinājusi Latvijas rīcības likumību. Tas nu reiz būtu jāsaprot ikvienam, ka cilvēku musināšanu un valsts šantāžu nevar iemainīt pret pilsoņa pienākumiem. Būtu absurdi sagaidīt, ka Eiropas Komisija to neredzētu un pie tam vēl pārkāptu savas un dalībvalstu kompetences, lai aizstāvētu kādu personu, kas ar savu darbību paaugstina sabiedrības apdraudējumu. Esmu pārliecināts, ka līdzīgu lēmumu janvārī pieņems arī Eiropas Parlamenta Petīciju komiteja. Tas apliecinās kārtējā T.Ždanokas mēģinājuma diskreditēt Latvijas valsti izgāšanos.”
“Jebkura šīs lietas tālāka skatīšana parlamentā liecinās vienīgi un tikai par politiskām interesēm vērsties pret Latviju kā valsti, uzturot dienas kārtībā pret Baltijas valstīm vērsto “minoritāšu” kārti,” sacīja I. Vaidere. Deputāte uzsvēra: “To, ka Latvija ir izpildījusi visus galvenos nosacījumus minoritāšu tiesību jomā, tajā skaitā naturalizācijas un izglītības reformas jautājumos, apliecina arī šodienas Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) Pārraudzības (Monitoringa) komitejas lēmums atcelt pēcmonitoringa dialogu ar Latviju.”
Iveta Bojāre, Eiropas Parlamenta UEN grupas preses administratore