2005. gada 17. novembra stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 17.novembra sēdi.

Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 17.novembra Saeimas sēdes darba kārtībā un pirms darba kārtības pirmā punkta– likumprojekta “Grozījums Farmācijas likumā”– iekļaut darba kārtības 37.punktu– lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījums Farmācijas likumā””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.

Saeimas Prezidijs ir arī saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 17.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojekta “Publisko iepirkumu likums” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.

Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt sēdes darba kārtību.

Pirmais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījums “Farmācijas likumā””.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (LPP).

Farmācijas likuma grozījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšana nepieciešama sakarā ar to, ka Veselības ministrija un Zemkopības ministrija ir sagatavojusi vēl papildu grozījumus, lai varētu šo likumprojektu precizēt, un arī mēs, komisija, izskatot atzinām: lai likums vēlreiz nebūtu pilnīgi un galīgi jāver vaļā, ka tiešām būtu jāļauj viņiem vēl šodienu izmantot šo priekšlikumu iesniegšanai, lai komisija tad var tiešām izvērtēt visus priekšlikumus, kādi ir nepieciešami.

Tāpēc es iesaku pagarināt termiņu šodien līdz pulksten 17.00 (sarunājas vēl blakus bez mikrofona).

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas iesniegtais rakstiskais lēmuma projekts lūdz pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu šodien līdz pulksten 12.00. Tā kā citu dokumentu mums nav, tad mums ir jābalso par šo dokumentu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret– 1. Neviens neatturas. Lēmums pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš pagarināts šodien līdz pulksten 12.00. Paldies. (Starpsauciens: “… Un izskatīšana šodien pulksten 21.”)

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandra Bartaševiča, Ivana Ribakova, Alekseja Vidavska, Jāņa Urbanoviča un Borisa Cileviča iesniegto likumprojektu “Grozījums Farmācijas likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Vitālijs Orlovs ir pieteicies runāt “par”.

V.Orlovs (SC).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! No kurienes radās šis priekšlikums? Pirms mēneša Veselības aizsardzības apakškomisija skatīja jautājumu, cik gatava ir Veselības ministrija topošajai epidēmijai vai pandēmijai. Tad mēs liecinājām, ka, jā, ir izstrādāts plāns, ir rezervēta nauda. Bet, runājot ar Veselības ministrijas pārstāvjiem, mēs... uzrādīja mums to, ka divi no četriem medikamentiem, tie, kuri iekļauti sarakstā, lai cīnītos ar gripas epidēmiju vai pandēmiju, ir recepšu medikamenti. Jūs ļoti labi zināt: tad, kad sākas epidēmija, kā parasti, ģimenes ārsti skrien uz izsaukumiem un, kā parasti, vienkārši cilvēkam, lai paņemtu un nopirktu medikamentus, lai izsargātos no saslimšanas, ir nepieciešamas receptes.

Mēs piedāvājam dot iespēju veselības ministram uz epidēmijas laiku pieņemt lēmumu, kādus recepšu medikamentus un kurā teritorijā drīkst pārdot bez receptes. Tas būs Veselības ministrijas kompetencē– izsludināt, dot iespēju, nedot iespēju... Jūs zināt, ka epidēmija vai pandēmija– tā ir ārkārtas situācija. Mēs piedāvājam cīnīties arī ar ārkārtas metodēm.

Es ļoti uzmanīgi izlasīju Farmācijas likumu (re, kur tas ir!), Ministru kabineta noteikumus “Par zāļu ievešanas, izvešanas un izplatīšanas kārtību”. Un nekur nav rakstīts, ka tāda iespēja veselības ministram ir, neskatoties uz to, ka es dzirdu no Farmācijas departamenta ierēdņiem, ka tāda iespēja pastāv.

Es lūdzu, ja ir kaut kādi oponenti, tad lai viņi atnāk uz tribīni un pasaka, kurā likumā vai kuros Ministru kabineta noteikumos tāda iespēja ir paredzēta.

Aicinu jūs atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Valdis Ģīlis runās “pret”.

V.Ģīlis (TP).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Atbildot uz kolēģa Orlova aicinājumu, es atnāku un nosaucu konkrētus... Tas ir 6.panta ceturtais punkts, kurš jau šobrīd atļauj veselības ministram izplatīt zāles ne tikai gripas epidēmijas apstākļos, bet arī pandēmijas vai jebkurā citā sarežģītā situācijā.

Otra lieta, kāpēc es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, ir fakts, ka mēs tikko nobalsojām par to, ka var iesniegt jau atvērtā likumā papildu grozījumus. (Starpsauciens: “Izlasiet lūdzu!”)

Es izlasīju...

Sēdes vadītāja.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens– “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 23, pret– 8, atturas– 50. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 66, pret– nav, atturas– 1. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 72, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Ārstniecības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 72, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandra Bartaševiča, Ivana Ribakova, Andreja Klementjeva, Borisa Cileviča un Sergeja Fjodorova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (SC).

Godātie deputāti! Mūsu likumdošanas iniciatīva sastāv no trim likumprojektiem, tāpēc es atļaušos runāt par visiem trim likumprojektiem uzreiz.

Protams, ka galvenais šajā paketē ir likumprojekts “Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu”. Mūsu frakcija piedāvā ieviest jaunu personu kategoriju, uz kuriem attiecināti… varētu būt attiecināmi atvieglojumi, sociālās garantijas un citi labumi. Tieši tādi atvieglojumi, kas tagad uz šo brīdi attiecināti uz politisko represētajiem, uz Nacionālās pretošanās kustības partizāniem un tā tālāk.

Mēs vēlamies, lai šajā kategorijā tiktu iekļauti veterāni, kas cīnījās un karoja antihitleriskās koalīcijas regulārajās vienībās, kā arī karoja partizānu vienībās, kas veicināja šo bruņoto un pagrīdes pretošanās cīņu un kas, protams, arī glāba cilvēkus, kurus vajāja nacistiskās Vācijas režīms.

Es gribu īpaši atzīmēt, ka mēs nepiedāvājam atzīt personas, kuras piedalījās komunistiskā vai nacistiskā režīma politiskajās represijās par tiem, kas ir cienīgi šo statusu saņemt.

Starp deputātiem ir arī tāds viedoklis, ka šie antihitleriskās koalīcijas cīnītāji faktiski pēc būtības ir okupanti, kas vēlas iedzīvoties uz valsts rēķina. Un tiem deputātiem es gribu atgādināt, ka vairākums no tiem, kas cīnījās Krievijas, padomju armijā, Amerikas Savienoto Valstu armijā, Lielbritānijas armijā, tie cilvēki, kas cīnījās Latvijas zemē, bija Latvijas pilsoņi. Vismaz tagad viņi ir Latvijas pilsoņi. Un nepareizi būtu runāt, ka viņi cīnījās kā okupanti. Viņi cīnījās par savu zemi, par savu nākotni, un daudzi no viņiem atdeva savas dzīvības tieši šeit, Latvijas teritorijā. Un mums nav nekādu tiesību tagad šķirot cilvēkus uz tiem, kas cīnījās Vācijas pusē, tie tagad ir heroji un viņiem, varoņiem, viņiem ir tiesības saņemt visādus atvieglojumus, bet tie, kas cīnījās padomju armijā, tie cilvēki nav cienīgi.

Es gribu vēl atgādināt, ka visa pasaule šo cilvēku kategoriju ciena un godina, bet Latvijā diemžēl tā nav. Un mēs piedāvājam tomēr atjaunot taisnību un piešķirt šiem cilvēkiem statusu un pienācīgas vecumdienas.

Otrs likumprojekts šajā paketē ir izmaiņas Pensiju likumā, kas ir saistīts tieši ar pirmo likumu, kur mēs piedāvājam piešķirt papildus darba stāžam papildu gadus, lai pensijas šiem cilvēkiem būtu lielākas.

Un trešais likumprojekts būs “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””.

Pēc mūsu prāta, nav taisnīgi, ka nepilsoņi arī nevar pretendēt uz šo statusu, ja viņi atradās koncentrācijas nometnēs un piespiedu darbos. Ja jūs atceraties, pašā sākumā, kad tika pieņemts šis likums, tad nepilsoņiem bija šādas tiesības un valsts piešķīra viņiem šo statusu. Diemžēl politisku apsvērumu dēļ pēc tam šis statuss tika atcelts, un tas arī nebija pareizi, un mums jālabo savas kļūdas.

Mēs arī piedāvājam paplašināt šo politiski represēto personu kategoriju, ņemot vērā, ka, ja mēs paņemsim šo esošo likumu, tad šīs tiesības ir tikai tiem, kas tika izsūtīti piespiedu darbos 1942.–1943.gadā. Kaut gan... un tikai uz Vāciju... Kaut gan šo cilvēku skaits ir daudz lielāks, un ne tikai uz Vāciju sūtīja cilvēkus, bet arī uz Vācijas okupētajām valstīm, un tāpat viņi cieta, un tāpat viņi ir cienīgi, lai mūsu uzmanība vismaz atvieglojumu veidā tiktu viņiem piešķirta.

Tāpēc es... Vēl ko es gribu teikt, ka...

Sēdes vadītāja.

Cienījamais kolēģi, jūsu runas laiks ir beidzies.

A.Bartaševičs.

... ka šo cilvēku vecums ir vismaz 79 gadi. Un tie ir veci cilvēki... un vienīgais, kas viņiem ir vajadzīgs, tā ir veselība. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Pēteris Tabūns ir pieteicies runāt “pret”.

P.Tabūns (TB/LNNK).

Šī sarkano nekaunība, cienījamie kolēģi, ar katru dienu pieaug. Pieaug un pieaug, un pieaug. Un viņiem nav kauna iesniegt šādu priekšlikumu grozījumos likumā “Par valsts pensijām”. Ko tas nozīmē?

Viņi grib ietvert šajā sarakstā visus PSRS karaspēka sastāvā, partizānos un tā tālāk bijušos dalībniekus. Un pielīdzināt tos padomju režīma laikā represētajiem, kur cieta mūsu ļaudis, mūsu cilvēki Latvijā cieta no šī padomju režīma gan okupācijas laika sākumā, gan visus okupācijas 50 gadus, un tagad, redziet, viņi ir pelnījuši... Visi pie tam! Jebkurš, kas cīnījās, PSRS toreiz sastāva cilvēks, šo statusu, šīs privilēģijas attiecīgi, kaut kādus atvieglojumus. Un ņemot vērā, ka ļoti daudzi okupācijas laikā un pēc okupācijas palika šeit un realizēja visdažādākās represijas pret mums, tagad, redziet, viņi ir pelnījuši, ka mēs viņiem dosim atkal dažādus atvieglojumus. Jo viņi bija pieraduši padomju laikā tos saņemt. Armijas virsnieki te brauca un nāca, viņiem uzreiz automātiski tika piešķirti 10% no dzīvokļiem. Tie bija tie labie cilvēki, kuri Latvijai darīja labu. Jūs saprotiet, pēdiņās.

Tā ir ārkārtīgi liela nekaunība. Bartaševiča kungs un pārējie, kas te parakstījuši... Klementjeva kungs, Cileviča kungs un tā tālāk... Sūtiet viņus uz Krieviju! Sūtiet viņus uz Kaļiņingradas apgabalu, kur tagad Kaļiņingradas apgabala gubernators aicina! Sūtiet viņus uz turieni! Palīdziet viņiem tad aizbraukt... Un dodiet viņiem visas privilēģijas, kādas tik jums nāk prātā! Arī savus personīgos līdzekļus varat ieguldīt.

Bet neprasiet no mums, no Latvijas, lai mēs visiem tiem, kuri realizēja šeit okupāciju un piekopa mūsu cilvēku spīdzināšanu, lai mēs viņiem vēl piešķiram dažādus atvieglojumus un privilēģijas. Tā ir vienkārši totāla nekaunība. Un tas vēl te izpaudīsies arī citos likuma grozījumos, kurus viņi ir iesnieguši un kurus, tuvojoties vēlēšanām, viņi katru plenārsēdi iesniedz un iesniegs, lai izpatiktu, izpatiktu tiem padomju režīma mīlētājiem, kuru šeit, Latvijā, ir ārkārtīgi, ārkārtīgi daudz.

Sēdes vadītāja.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens– “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 18, pret– 18, atturas– 54. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandra Bartaševiča, Ivana Ribakova, Andreja Klementjeva, Borisa Cileviča un Sergeja Fjodorova iesniegto likumprojektu “Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Juris Dobelis ir pieteicies runāt “pret”.

J.Dobelis (TB/LNNK).

Cienītie kolēģi! Protams, ne pirmoreiz mēs šito “vēsturisko sacerējumu” redzam. Bet acīmredzot ir nedaudz jāpamāca iesniedzējus tajā nozarē, kas saucas vēsture.

Kāpēc jūs tā nicināt Poliju, iesniedzēji? Kāpēc jūs tā nicināt poļu tautu? Es uzskatu, ka šis dokuments ir klajš pliķis Polijas valstij. Jūs piedāvājat šeit šo statusu piešķirt cilvēkiem, kas ir darbojušies no 1939.gada 1.septembra. Varbūt nedaudz pastāstīšu jums, kas notika Polijā 1939.gadā (acīmredzami vai nu nezināt, vai izliekaties, ka nezināt).

Pēc tam, kad 1939.gada 23.augustā parakstīja fašisti un komunisti (kas faktiski ir ļoti līdzīgi vai varbūt viens un tas pats) šo te nodevīgo dokumentu, ko sauc par paktu, kur cienījamais Ādolfs bļāva telefona klausulē: “Ein verstanden”, piekrizdams pēdējai sadalei, kas tad sākās? Sākās vācu karaspēka koncentrēšana pie Polijas robežām, pēc tam sekoja vācu iebrukums Polijā 1939.gada septembrī. Pēc divu nedēļu izmisīgām cīņām pēdējo triecienu Polijai deva viltīgais Staļins, kurš ļāva noasiņot poļiem un iebruka Polijā no otras puses. Abi divi nelieši rīkoja kopīgu parādi par godu savām izdarībām, kopīgi piedzērās un acīmredzot bučoja viens otra karogu, kas arī nebūtu nekāds pārsteigums.

Tagad jūs visus šitos te bučotājus un Polijas iekarotājus gribat pataisīt par antihitleriskās koalīcijas cīnītājiem. Kāda varēja būt 1939.gadā antihitleriskā koalīcija Polijā? Bija hitleriskā koalīcija, ko sastādīja Staļins, Hitlers un vēl visādi kaganoviči un movšoviči, un kas tur vēl bija klāt...

Tā nu tas bija! Tā ka nu nevajadzētu tā ņirgāties par kādu valsti!

Un otrs vēl tāds neliels argumentiņš, ka, lūk, redziet, persona var pamatot savu lūgumu ar PSRS izsniegto Lielā Tēvijas kara dalībnieka apliecību. Nu, kaut ko jocīgāku ir grūti iedomāties. Ja mēs te sāksim pielūgt PSRS izsniegtos dokumentus un priecāties par tiem, tad nonāksim līdz Ļeņina baļķa nesējiem, kuri beidzot bija salasījušies vairāki simti, var jau būt, ka tas baļķis bija ļoti smags!

Lūk... Žēl, protams, ka tik nekvalitatīvus dokumentus, tādu ņirgāšanos par veselām valstīm un tautām iesniedz Latvijas Republikas Saeimas deputāti. Nožēlojami! Mācieties vēsturi! Neslaukiet savus purnus Latvijas karogā! Bet iemācieties, lūdzu, kaut ko no Latvijas vēstures!

Var jau būt, ka manas lekcijas vienam otram no jums nāks par labu. Es ļoti ceru uz to! Bet šo dokumentu atļaušos noraidīt!

Sēdes vadītāja.

“Par” pieteicies runāt deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (PCTVL).

Cienījamie kolēģi deputāti! Es nesaprotu, kāpēc Dobeļa kungs tagad spļauj virsū ukraiņu, baltkrievu un moldāvu tautai. Tāpēc, ka tieši šo valstu rietumu robeža ir nostiprināta ar PSRS un Vācijas neuzbrukšanas līgumu 1939.gadā. Tieši tā! Ja nebūtu šā līguma, tad Moldova kā neatkarīga valsts vispār neeksistētu tāpēc, ka tolaik tā bija Rumānijas sastāvdaļa. Jūs, Dobeļa kungs, jūs gribat iznīcināt Moldovas neatkarību.

Bet, runājot par PSRS dokumentiem, man šķiet, ka jūs, Dobeļa kungs, kad jūs apmainījāt pasi uz Latvijas Republikas pilsoņa pasi, jums arī bija PSRS pase. Un jūsu diploms par augstāko izglītību ir arī pēc padomju parauga.

Tā ka nebūsim vēstures maldinātāji! Atbalstu SC priekšlikumu un lūdzu balsot “par”!

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Viens deputāts ir balsojis “par”, viens “pret”... viens deputāts ir runājis “par”, viens “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 20, pret– 64, atturas– 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandra Bartaševiča, Ivana Ribakova, Andreja Klementjeva, Borisa Cileviča un Sergeja Fjodorova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK).

Cienītie kolēģi! Ja mana iepriekšējā runa skāra vēsturiskus notikumus un runa bija par dokumentu, kurš kaut cik bija sakārtots, tad šī mana runa būs par attieksmi. Iesniedzēji, izlasiet, ko jūs tur esat sameistarojuši! Nu es pamēģināšu dažus teikumus izlasīt, kaut gan latviešu valodā ir ārkārtīgi grūti šādi uzrakstīt.

Tātad izteikt 4.panta pirmo daļu sekojošā redakcijā: un tagad, lūdzu, sekos vesels penteris triju rindiņu garumā, bez vienas pieturzīmes: “par nacistiskā režīma politiski represētām personām atzīstamas Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pilsoņi”. “Atzīstamas pilsoņi”. “Līdz 1940.gada 17.jūnijam Latvijā legāli iebraukušie un patstāvīgi dzīvojošie iedzīvotāji”. Tad ko jūs tur galu galā domājat ar visu šito? Vai jūs vispār kaut cik gribat mācīties?

Te pirmīt skanēja tādas balsis, ka, zināt: “Mēs jau mācīsimies, mēs vēl kaut ko izlabosim!” Ko tad jūs te esat sameistarojuši, un veseli pieci ir parakstījušies.

Tagad otrs ģeniālais meistardarbs: “Izsūtīti piespiedu darbos uz Vāciju vai citas okupētas valstis nacistiskā režīma.” Nu, ziniet, ja jūs gribat vienā valodā rakstīt, tad rakstiet, lūdzu, vienā valodā. Ja jūs gribat sameistarot te slāvu, baltu, ģermāņu un varbūt vēl kādu valodu izteikumus, nu, tad vajadzētu drusku citā auditorijā par to runāt.

Līdz ar to šeit jau vairs nav runa tikai par to, ko jūs piedāvājat, bet ir runa par to, kā jūs piedāvājat.

Šķiet, ka jūs nemaz negribat panākt pozitīvu balsojumu, bet jūs gandrīz vai ņirgājaties par tiem cilvēkiem. Vai tad tiešām jums vairs nav neviena konsultanta, kas var izlasīt dokumentu? Nu, es nezinu, diezgan nožēlojami. Man jūsu vietā vismaz ir kauns.

Un kā viens ievērojams šīsdienas Latvijas rakstnieks ir teicis, es pārfrazēšu nedaudz... ka šeit šī lieta jums ir ļoti tālu no galvas. Jūs ar galvas palīdzību šādu dokumentu nevarējāt sameistarot, jo, nu tiešām... tas ir apkaunojoši. Mēs taču te esam šad un tad runājuši, ka nedrīkst piedāvāt nekvalitatīvus dokumentus ar rupjām kļūdām. Un tad jau te zūd vispār visa tā interese runāt par dokumenta saturu.

Lai gan, protams, dokumenta saturs arī ir interesants, jo, ja es padomāju, ka, redziet, nu militārās personas tur jūs varētu pastumt nost... bet cik tad to spiegu te iebrauca no PSRS toreiz, kas bija tērpušies civilā, ar kuģīti iebrauca Rīgas jūras līcī vesels spiegu bars... nu, tas tā, starp citu... Tas tā, vēl nedaudz pieskaroties vēsturei.

Tā ka, cienījamie kolēģi! Nu jau es griežos pie visas Saeimas... ka nu es tomēr gribētu, lai mēs kopīgiem spēkiem nodarbotos tomēr arī ar to, ka neļautu nesagatavotus dokumentus ar milzīgām kļūdām, ar, pareizāk sakot, necieņas izrādīšanu pret latviešu valodu, nemaz lai viņi nenonāk šeit līdz izskatīšanai.

Es jums teikšu, iesniedzēji, kauns gan šoreiz ir man par jums. Kuru skolu jūs esat beiguši? (Starpsauciens: “Palīgskolu!”) Un kā tad tur ir ar tiem jūsu diplomiem slavenajiem?

Tā ka mācieties, mācieties un vēlvienreiz mācieties! To viens liels vadonis, kurš ar smagu slimību bija saslimis, to viņš kādreiz ir teicis.

Tā ka šādu atkal nevar atbalstīt. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Tā nebija runa, bet priekšlikums!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāts Aleksandrs Bartaševičs ir pieteicis runāt “par”.

A.Bartaševičs (SC).

Es pirmo reizi dzirdu, ka Dobeļa kungam ir kauns, un tas ir ļoti, ļoti apsveicami, jo patiešām varbūt kaut kas sanāks labs no tā, ka Dobelis sāks kaunēties un varbūt padomās par dokumenta saturu, un parunās par saturu, nevis par formalitātēm, kas ir iekļautas šajā dokumentā, un saturs ir sekojošs, ka, Dobeļa kungs, nevar cilvēkiem vienu reizi dot un pēc tam atņemt. Un, kā jūs rakstījāt šo likumu no paša sākuma... nepilsoņiem bija iespēja saņemt šo politiski represētā statusu. Un kur ir tā pēctecība, un kāpēc jūs atņēmāt? Jūs neko nepateicāt. Kāpēc viņi izrādās slikti pēc trim gadiem, kad likums sāka strādāt un viņiem bija uz rokām šīs politiski represēto apliecības?

Vot, par to vajag runāt un to vajag apspriest, un es pilnīgi saprotu šos cilvēkus, kuri jau mazāk uzticas Latvijas valstij tāpēc, ka valsts šķiro viņus uz labiem un uz sliktiem.

Ar ko ir sliktāks nepilsonis, kas bija koncentrācijas... Vācijas koncentrācijas nometnē? Un ar ko viņš atšķiras no pilsoņa? Man liekas, ka ir cietis kā viens, tā arī otrs. Un tas bija kopīgais bieds– tas fašisms.

Diemžēl šeit Latvija un... starp deputātiem šīs vienkāršās lietas nesaprot.

Un tas ir bēdīgi. Paldies. (Starpsauciens: “Bēdīgi, ka tu nesaprati!”)

Sēdes vadītāja.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens– “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 21, pret– 55, atturas– 2. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 67, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 71, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Cienījamie kolēģi, lūdzu, noslēdziet savus mobilos telefonus klusuma režīmā, lai netraucētu strādāt!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Gruzijas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kārļa Šadurska, Gunta Bērziņa, Roberta Jurķa, Lienes Liepiņas un Alberta Krūmiņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Kārlis Šadurskis ir pieteicies runāt “par”.

K.Šadurskis (JL).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mūsu frakcija šodien iesniedza Saeimai likumprojektus– “Grozījumi Krimināllikumā” un “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Tie ir divi likumprojekti, kas ievieš legālās prezumpcijas principus saistībā ar personas mantas un naudas līdzekļu uzkrājumiem. Legālā prezumpcija jeb pierādījumu nastas pārnešana, kas liek nevis valsts iestādei pierādīt līdzekļu negodīgu izcelsmi, bet gan personai pašai pierādīt to legalitāti, ir nepieciešams efektīvs līdzeklis fizisko personu ienākumu likumības kontrolei, cīņai ar naudas atmazgāšanu un korupciju un ir ļoti būtiska tiesiskas valsts sastāvdaļa.

Mēs apsveicam valdības apņēmību uzsākt iedzīvotāju īpašuma sākumdeklarēšanu no 2007.gada, taču saprotam, ka bez legālās prezumpcijas principu ieviešanas šīm deklarācijām būs tikai aprakstītā papīra vērtība, jo valsts iestādēm nebūs ne līdzekļu, ne kapacitātes, ne laika, ne cilvēkresursu, lai tiesiskā ceļā apstrīdētu šaubīgo īpašumu legalitāti. Savukārt grozījumi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā bez vispārējās īpašuma deklarēšanas uzsākšanas arī būs tikai politisks žests. Šiem darbiem ir jārit paralēli.

Mēs šodien iesniedzam vienu daļu no kopējā veselā. Otra daļa būs likums “Par īpašuma deklarāciju”, pie kā jau strādā darba grupa finanšu ministra vadībā. Trešā daļa būs speciālie likumi, kas reglamentēs atsevišķas deklarēšanas un pierādīšanas procedūras.

Godātie kolēģi! Mums šodien ir lieliska iespēja no gadiem ilgušām runām beidzot pāriet pie darbiem. Un mūsu darbs ir pamanīts. Aizvakar “Neatkarīgā Rīta Avīze” rakstīja: “Pagājušajā nedēļā “Jaunā laika” ideja par legālo prezumpciju sastapa dzirdīgas ausis ģenerālprokurora Jāņa Maizīša personā, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Aleksejs Loskutovs jau agrāk izteicies par labu tai.”

Paldies avīzei par objektīvu faktu konstatāciju! Tālāk gan šis cienījamais laikraksts nevietā ironizē, ka nu katrs stieps savu maciņu uz prokuratūru pārbaudei. Laikam jau tas maciņš, kuru īpaši sargā “Neatkarīgā Rīta Avīze”, ir tik smags, ka to grūti aiznest. Cik krietni ir stāvēt pilsoņu naudas sardzē! Tikai nevajadzētu stāvēt netīrās un zagtās naudas sardzē! Un tieši uz to ir vērsti mūsu priekšlikumi.

Aicinu balsot par šo un nākamo likumprojektu! Paldies.

Sēdes vadītāja.

“Pret” neviens deputāts pieteicies runāt nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju!

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Lindai Mūrniecei!

L.Mūrniece (JL).

Lūdzu nodot likumprojektu arī Pretkorupcijas komisijai!

Sēdes vadītāja.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav, tātad Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Un likumprojekts tiek nodots arī Pretkorupcijas komisijai. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret– 2, atturas– 1. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kārļa Šadurska, Gunta Bērziņa, Roberta Jurķa, Lienes Liepiņas un Alberta Krūmiņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Lindai Mūrniecei!

L.Mūrniece (JL).

Lūdzu nodot likumprojektu arī Pretkorupcijas komisijai!

Sēdes vadītāja.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav, tātad likumprojekts tiek nodots Juridiskajai komisijai, Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par NATO Parlamentārās asamblejas 2010.gada pavasara sesijas rīkošanu Rīgā”.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Guntis Bērziņš.

Cienījamie kolēģi! Šis ir patstāvīgs priekšlikums, un vispirms par to ziņos deputāts Guntis Bēziņš. Lūdzu!

G.Bērziņš (JL).

Labdien, kolēģi! Es faktiski gribētu arī runāt kā NATO Parlamentārās asamblejas delegācijas vadītājs. Un, kā jau lēmuma projektā teikts, es gribētu šodien lūgt Saeimas piekrišanu rīkot Rīgā 2010.gadā NATO Parlamentārās asamblejas pavasara sesiju. NATO Parlamentārā asambleja pulcē parlamentu deputātus no NATO valstīm, kā arī no dažādām asociētām un novērotājvalstīm. Šī Parlamentārā asambleja rīko daudz dažādas sanāksmes, bet galvenās sanāksmes ir asamblejas, kas notiek divreiz gadā: pavasarī– maijā un rudenī– novembrī.

Asamblejas vienmēr rīko dalībvalstīs, un tagad mēs esam nonākuši situācijā, ka ir tikai divas valstis, kuras nekad nav asamblejas rīkojušas. Un tās ir Latvija un Igaunija. Lietuva šādu asambleju rīkoja jau 2001.gadā, un tādēļ būtu pienākums arī mums uzņemties atbildību– rīkot asambleju.

Nākamais brīvais pavasara gads ir 2010.gads, jo loģiski būtu šādu asambleju rīkot pavasarī un nevis rudenī. Pagājušās nedēļas nogalē notika Rudens asambleja Kopenhāgenā, un tur es pieteicu Latviju uz 2010.gadu, lai šo datumu rezervētu.

Šis bija salīdzinoši liels pasākums. Kopenhāgenā piedalījās apmēram 450 deputāti no 49 valstīm. Piemērotas telpas mums Rīgā būtu, piemēram, Latviešu biedrības nams, kur varētu rīkot komisiju sēdes, un arī kāda lielāka zāle, kur varētu rīkot galveno asambleju. Neapšaubāmi, līdz 2010.gadam mums varbūt būs arī citas sabiedriskas telpas, kā arī, bez šaubām, vairākas viesnīcas.

Budžets, kas bija nepieciešams Kopenhāgenas asamblejai, bija apmēram 650000 latu. Tajā pašā laikā jāatceras, ka uz šo asambleju Latvijā brauktu daudz cilvēku un tas arī veicinātu tādu krietnu atdevumu gan viesnīcām, restorāniem, veikaliem un citur, kā arī veicinātu Latvijas tēlu un sekmētu cilvēku atgriešanos Latvijā brīvdienās.

Šo priekšlikumu jau ir atbalstījušas Ārlietu komisija un Aizsardzības un iekšlietu komisija, un es aicinu jūs šodien atbalstīt šo lēmuma projektu. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Tā kā tas ir patstāvīgs priekšlikums, vai deputātiem ir iebildumi par to, ka šis patstāvīgais priekšlikums tiks izskatīts šodienas sēdes darba kārtībā? Ja deputātiem ir iebildumi, tad acīmredzot mums ir jābalso par šā lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Dobeļa kungs, neizsakiet apvainojošus izteicienus... Lūdzu rezultātu! Par– 69, pret– 20, neviens neatturas. Lēmuma projekta izskatīšana būs iekļauta nākamās sēdes darba kārtībā.

Nākamais darba kārtības jautājums– Saeimas 2005.gada 9.novembra sēdes darba kārtībā iekļautā, bet neizskatītā likumprojekta izskatīšana. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (TP).

Kolēģi deputāti! Juridiskā komisija ir izskatījusi šos grozījumus Satversmē un atbalstījusi. Lūdzu atbalstīt šos grozījumus arī jūs.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Mums pirms balsojuma ir jāreģistrējas kvorumam. Sakarā ar to, ka šodien Frakciju padome lēma ar balsu vairākumu par to, ka kvoruma reģistrācijas rezultāti būs publiski pieejami, mums arī ir... tātad es jūs vienkārši informēju par to, ka šie reģistrācijas rezultāti... būs tātad iespējams pārbaudīt, kurš ir reģistrējies un kurš ne no deputātiem.

Tātad vēlreiz es atgādinu procedūru. Pēc reģistrācijas režīma ieslēgšanās jūs redzēsiet gaismu... zem uzraksta “reģistrācija”, kur vajadzētu nospiest šo podziņu. Vai deputāts Škapars Jānis kaut ko grib teikt? Nē.

Tātad, cienījamie kolēģi! Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Ir reģistrējušies 72 deputāti. Tātad mums pietiek kvoruma. Mēs varam izskatīt šo jautājumu.

Tātad Juridiskās komisijas priekšlikums ir balsot par izmaiņu pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Atklājam debates. Deputāts Pēteris Simsons. Lūdzu!

P.Simsons (LPP).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Nenoliedzami katrā likumprojektā, katrā priekšlikumā ir sava jēga, sava nozīme un savs mērķis, kādu mēs gribam sasniegt, pieņemot konkrēto likumprojektu.

To pašu es gribētu teikt arī attiecībā uz piedāvātajiem grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē. Un, lai pārliecinātos par šī likumprojekta mērķi, protams, ir jāizlasa anotācija, jo šeit galvenie principi ir norādīti, un es gribētu tikai varbūt piebilst par to, kas šeit nav rakstīts, un komentēt to, kas šeit ir minēts un uzrakstīts.

Nenoliedzami, diez vai kādam būtu iemesls iebilst pret to, ka šī procedūra ir nepamatoti gara. Ja deputāts ir izdarījis kādu pārkāpumu, par kuru pienākas administratīvā sodīšana, un deputātam nav nekādu iebildumu pret to, un viņš piekrīt, un viņš varētu tikt sodīts tāpat kā jebkurš pilsonis, kurš ir vai nu pārsniedzis ātrumu, vai iebraucis tur, kur nevajag, vai nolicis automašīnu nepareizi, vai vienalga ko izdarījis, kas ir administratīvi sodāms un kur nav nekādas politiskas motivācijas vai pieskaņas.

Taču, ja mēs lasām tādu frāzi, ka “tas veicinās tiesiskuma... tiks veicināta tiesiskuma izpratne Latvijas sabiedrībā”, tad šeit gan es gribētu iebilst, jo es neredzu, kā deputātu imunitātes atņemšana attiecībā uz administratīvo sodīšanu veicinās tiesiskuma izpratni Latvijas sabiedrībā. Šobrīd Latvijas sabiedrībā tiešām ar tiesiskuma izpratni ir zināmas problēmas, jo es nedomāju, ka ir pārāk daudz cilvēku, kuri iedziļinās juridiskos jautājumos. Lielākā daļa, protams, iztiek ar tām “pelavām”, kuras plašsaziņas līdzekļi nober viņiem priekšā, un tikai nedaudzi mēģina no šīm pelavām izlasīt kādu patiesības graudu.

Katrai lietai ir divas puses. Un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka Latvijas iedzīvotājiem ir tāds priekšstats, ko viņi ir guvuši no tās pieejamās informācijas, ka Saeima neko citu nedara kā tikai sargā savus deputātus no administratīvas sodīšanas. Kurš no klātesošajiem zina, cik gadījumi ir bijuši šeit skatīti Saeimā, kad ir prasīta izdošana administratīvajai sodīšanai? Es domāju, ka to zina Mandātu un iesniegumu komisijas cilvēki un pārējie varbūt pavisam neliela daļa. Tādu gadījumu ir bijis 22 šīs Saeimas laikā. Tātad 22 gadījumos Saeima ir skatījusi izdošanu administratīvajai sodīšanai. Un mēs zinām gan, cik gadījumi ir bijuši, kad Saeima šo izdošanu ir liegusi: tie ir bijuši tikai trīs gadījumi. Tātad proporcija 19:3.

Ja mēs jautātu... šo pašu jautājumu uzstādītu mūsu vēlētājiem, viņi noteikti to nezinātu, viņiem šķistu, ka proporcija ir pilnīgi otrāda. Un, protams, ja šeit ir rakstīts, ka tas veicina sabiedrisko priekšstatu, ka no likumdošanā noteiktā soda ir iespējams izvairīties, tieši tāpēc, ka šīs informācijas nav, šāds priekšstats rodas. Bet šie trīs gadījumi, godājamie kolēģi, jūs ļoti labi zināt, ka tie bija saistīti ar tādu drusciņ politisku piekrāsu, kad vieni deputāti mēģināja izmantot pret saviem oponentiem administratīvo sodu kā politiskās cīņas līdzekli, protams, balstoties uz savu vēlētāju viedokli un izpratni. Bet šī lieta jau nav beigusies. Ja deputāts, kurš melo Ceļu policijai par satiksmes noteikumu pārkāpumu, pēc tam rod iespēju caur citām struktūrām vērsties citādā veidā pret savu oponentu un piegādāt presei dažādus materiālus, lai veidotu insinuācijas, tad šinī gadījumā vienīgā iespēja pateikt patiesību par notikumu ir tā, ko deputāts bauda: šeit no tribīnes izstāstīt sabiedrībai un arī kolēģiem par notikumu patieso būtību, nevis netikt uzklausītam, bet dodot iespēju vēlētājiem tikai izlasīt kopējā sarakstā, kā tādi un tādi ir balsojuši vai izdarījuši pārkāpumu.

Tāpēc man ir nopietnas šaubas, vai šis piedāvājums ir kam derīgs.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Satversmes grozījumi– tā ir pārāk nopietna lieta. Nevar pieļaut, ka grozījums notiek tikai tāpēc, lai izdabātu daļas vēlētāju gaumei. It īpaši tad, kad runa ir par Satversmes pantu, kas praktiski nemainīgā veidā pastāv jau vairāk nekā 80 gadus.

Satversmes 30.pants pieder pie šo negrozāmo pantu skaita. Tā sākotnējā redakcija bija līdzīga spēkā esošajai (citēju): “Par noziedzīgu nodarījumu nevar uzsākt pret Saeimas locekli tiesas vai administratīvo vajāšanu bez Saeimas piekrišanas.”

Cienījamā Mūrnieces kundze– Satversmes 30.panta grozīšanas idejas galvenā autore– uzskata, ka deputātu neaizskaramības galvenais uzdevums ir nodrošināt normālu, netraucētu parlamenta funkcionēšanu. No tā izriet, ka galvenais deputāta neaizskaramības uzdevums ir nodrošināt paša deputāta brīvību, kas vairāk vai mazāk koncentrējas deputāta neaizskaramībā un aizsardzībā pret dažādiem negatīviem piespiedu līdzekļiem.

Atteikšanās no Saeimas lēmuma nepieciešamības deputāta administratīvās sodīšanas gadījumā, pēc cienījamās deputātes viedokļa, nekādā ziņā nebūtu pretrunā ar deputāta neaizskaramības mērķi.

Lemjot par deputāta izdošanu administratīvajai sodīšanai, nekādi nevarētu tikt aizkavēts normāls parlamenta darbs un tā funkcionēšana kopumā.

Mūrnieces kundze, manuprāt, nodarbojas ar gaisa piļu būvēšanu un uzskata, ka deputāta materiālā iespaidošana, kuru paredz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, absolūti neietekmē viņa darbu. Kaut gan šis kodekss paredz arī naudas sodu līdz pat 5000 latu un aizliegumu ieņemt noteiktus amatus, kā arī administratīvo arestu, kas tiek izciests tādu personu kompānijā, kuri par noteiktu samaksu būs gatavi vēl vairāk pārkāpt deputāta neaizskaramību.

Godātie deputāti! Deputāta neaizskaramība– tā nav nekāda privilēģija, bet gan noteiktas garantijas tam, ka deputāts var pieņemt neatkarīgus lēmumus. Valdošās koalīcijas deputātam tā ir garantija, ka viņš var piedalīties korupciju sekmējošu lēmumu pieņemšanā. Garantija tam, ka viņš var balsot saskaņā ar savu sirdsapziņu.

Opozīcijas deputātam tā ir garantija brīvi izteikt neatkarīgu viedokli. Un jebkurš centiens ierobežot mūsu neaizskaramību, tas ir solis ceļā uz opozīcijas deputātu pārvēršanu par klusējošām statujām, kas grezno sēžu zāli. Jebkurš centiens ierobežot deputāta neaizskaramību, tas ir solis ceļā uz pozīcijas deputātu pārvēršanu par paklausīgu aitu baru, kuras piespiež podziņu saskaņā ar diriģenta norādījumiem. Piemēram, “Jaunā laika” frakcijā šāds diriģents jeb diriģente sēdes laikā ir pati cienījamā Linda Mūrniece. To, kas diriģē “Jaunā laika” aizkulisēs, mēs, bez šaubām, neredzam. Bet par šādas diriģēšanas efektivitāti varam spriest pēc tā, cik paklausīgi šie un arī citi deputāti atsauca savus priekšlikumus budžetam.

Tātad, kolēģi, iztiksim bez demagoģijas par to, ka jūs it kā vēlaties tuvināt deputātus tautai. Jums vienkārši gribas piespiest nepaklausīgos, kuri varētu arī nepiekrist tiem valdošās koalīcijas lēmumiem, kas nesaskan ar baznīcā doto zvērestu. Visa 8.Saeimas darbības pieredze liecina, ka nekādu pamatojumu tam, lai grozītu Satversmes 30.pantu nav.

Savu pilnvaru laikā mēs… jau Simsona kungs pateica 22 reizes, es saskaitīju– 18 reizes esam izskatījuši lēmuma projektus par piekrišanu saukt deputātus pie administratīvās atbildības. Pārkāpēju vidū tika manīti visu frakciju deputāti, izņemot TB/LNNK.

PCTVL frakcijas deputātu liktenis tika apspriests septiņas reizes.

Sēdes vadītāja.

Cienījamais kolēģi! Jūsu runas laiks ir beidzies!

J.Pliners.

Mans laiks ir 15 minūtes. (Starpsauciens: “Lai runā!”)

Sēdes vadītāja.

Es atvainojos...

J.Pliners.

Tātad Zaļo un Zemnieku savienība– trīs reizes, “Jaunais laiks”, Tautas partijas un Latvijas Pirmās partijas deputāti– divas reizes. Pretēji daudzu populistu viedoklim, kuri bieži ne vienmēr pēc būtības kritizē Saeimu, tikai trīs reizes, kā jau teica Simsona kungs, bija fiksēts atteikums izdot deputātu tiesai. Tātad arī pēc maniem skaitļiem– mazāk par 20% gadījumu.

Astoņas reizes tika izskatīti gadījumi, kad bija pārkāpti ceļu satiksmes noteikumi, un visos šajos gadījumos deputāti tika izdoti tiesībsargājošajām instancēm. Pārējiem desmit gadījumiem bija klaji izteikts politisks raksturs.

Astoņos gadījumos tika apspriestas politiskās aktivitātes izpausmes, organizējot sapulces un piketus, bet divos gadījumos bija saskatāmi centieni izdarīt finansiālu spiedienu uz deputātiem.

Visus trīs centienus izdarīt politisku spiedienu uz deputātiem no valdošajām partijām, tas ir, no Zaļo un Zemnieku savienības un Latvijas Pirmās partijas, Saeima nobloķēja. Pārējie septiņi politiskā spiediena uz deputātiem gadījumi attiecas vienīgi uz opozīciju, konkrēti uz PCTVL frakcijas deputātiem.

Visi deputāti tika izdoti tiesāšanai, bet tiesā tikai vienu reizi no 7 pasludināja galīgu apsūdzības spriedumu.

Cienījamās dāmas, godātie kungi! Jau no minētās statistikas vien var izdarīt secinājumus par Satversmes 30.panta efektivitāti, kas nodrošina mums neaizskaramību.

Pirmām kārtām nav fiksēts neviens gadījums, kad Saeima ļaunprātīgi būtu izmantojusi šo pantu. Visi 8 deputāti, kuri bija pārkāpuši satiksmes noteikumus, tika izdoti tiesāšanai. Visos gadījumos Satversme efektīvi aizsargāja samērā nelielo skaitu valdošās koalīcijas frakciju deputātu no spiediena, kuru izdarīja vecākie partneri.

Kas attiecas uz opozīciju, tad mums nav ko meklēt aizstāvību Saeimā. Tādējādi, nevēlēdamies balsot par piedāvātajiem Satversmes grozījumiem, mēs rūpējamies nevis par sevi, bet par to, lai visi deputāti varētu brīvi aizstāvēt savus un savu vēlētāju uzskatus, par īstu deputātu neaizskaramību.

Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā visu iepriekš minēto, PCTVL frakcijas deputāti nevar atbalstīt piedāvātos grozījumus Satversmē.

Paldies jums par uzmanību!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (ZZS).

Godātie kolēģi! Mēs savā frakcijā, ZZS frakcijā, ļoti daudz esam diskutējuši par piedāvātajiem grozījumiem, un man jāsaka, ka mūsu viedokļi ir dažādi.

Es uzskatu, ka Satversmes grozījumi ir ārkārtīgi nopietns solis. Un tur ir jābūt ļoti dzelžainam pamatojumam, un viedoklim ir jābūt ļoti skaidri motivētam, un tas ir jāatbalsta lielam Saeimas vairākumam, lai mēs ķertos pie šādiem grozījumiem.

Tādēļ, ka Satversme ir visas mūsu demokrātiskās sistēmas, parlamentārās sistēmas pamats, fundaments, un mēs ar šo Satversmi esam dzīvojuši tik daudzus gadus, esam atjaunojuši šo Satversmi, un man jāsaka, ka Augstākās padomes laikā, kura balsoja par Latvijas neatkarību, es darbojos deputātu frakcijā, kura saucās “Satversme”. Un mums bija ļoti, ļoti nopietna attieksme pret šo dokumentu, un man tāda ir saglabājusies līdz šim brīdim.

Tādēļ tagad par to nepieciešamību grozīt. Par deputāta neietekmējamību. Vai deputāti ir brīvi savā lēmumā? Vai viņi nebaidās no kaut kā, pieņemot tādu vai citu lēmumu? Tas ir ļoti svarīgs jautājums! Un deputāta neietekmējamība, politiskā neietekmējamība viņa lēmuma pieņemšanā ir neatkarības garants, lai viņi nebūtu ietekmējami. Tas ir ļoti svarīgi!

Tagad kā šis grozījums varētu mainīt par labu vai par sliktu šo deputāta neietekmējamību? Man liekas, ka par sliktu. Kāpēc es tā domāju? Redziet, tāpēc, ka, ja deputāts tiek pakļauts tādēļ, ka viņš domā savādāk, ka viņš ir citādi domājošais jeb pārstāv kādu viedokli, kas pašreiz nesakrīt ar visu vairākuma viedokli jeb citu viedokli, tad viņu var... viņam var uzrīkot tā saucamās raganu medības, tādējādi viņu ļoti rūpīgi uzraugot un, sacīsim, ar administratīvo sodu slogu panākot šī deputāta kaut kādu ietekmējamību.

Kā to var mazināt? To var mazināt tad, ja deputātam ir iespēja no šīs tribīnes– kolēģi, no šīs tribīnes!– sevi aizstāvēt tādā gadījumā, ja viņš uzskata šo administratīvo sodu par nepelnītu, par tādu, kas ir radīts politisku motīvu dēļ. Un mēs visi esam ieinteresēti, lai šis cilvēks varētu sevi aizstāvēt no šīs tribīnes– vienalga, kāds tas sods par kādu pārkāpumu arī būtu, ja viņš uzskata, ka šis sods ir bijis netaisnīgs. Un tāpēc deputāti var lemt par to, vai tas ir bijis... vai tas ir bijis politisku iemeslu dēļ, vai tas tiešām ir pārkāpums. Un, kā jau šeit daudzi kolēģi ir norādījuši, tad parasti deputāti, kuri kļūdās tāpat kā jebkurš cilvēks, piekrīt šim sodam, saka: “Jā, es kļūdījos.” Erare humanum est– kļūdīties ir cilvēcīgi. Visi kļūdās, un par to nav nekādu problēmu. Bet es nevaru piekrist tam, ka šāda soda sistēma var tikt izmantota, lai politiski ietekmētu cilvēkus.

Tālāk– par caurspīdīgumu. Vai šis priekšlikums uzlabo caurspīdīgumu vai pasliktina caurspīdīgumu? Es saku: “Pasliktina.” Jo daudzi sodi paliks vispār nemanīti, tiks uzkrāti kaut kādās mapītēs, un vajadzīgajā gadījumā (pirms vēlēšanām, piemēram) šī mapīte tiks izcelta no skapja un par deputātu parādīsies informatīvās ziņas presē. Bet viņam nebūs iespēja sevi attaisnot šeit, no šīs tribīnes, un īstenībā viņš kļūs ietekmējams no izpildvaras, no izpildstruktūrām. Bet parlamentārisms nozīmē, ka parlamentam nav jāpakļaujas izpildstruktūrām. Tādēļ es domāju, ka caurspīdīgums tādā veidā tiek samazināts.

Un visbeidzot par laiku, kad mēs to pieņemam. Es piekristu, ka mēs varētu diskutēt par šādām izmaiņām Satversmē, bet mūsu, tas ir, 8.Saeimas, darbības sākumā, lai šīs izmaiņas ietekmētu mūs pašus. Bet tagad iznāk tā jezuītiski: šī Saeima jau faktiski ir savā pilnvaru noslēguma periodā, kad mēs pieņemam Satversmes grozījumus, kas ietekmēs 9., 10. un 11.Saeimas deputātus. Es domāju, ka šajā gadījumā taisnīgi ir lemt tai Saeimai, kura tad nu būs pēc mums, un atsākt šīs diskusijas, ja tās ir nepieciešamas. Bet es, piemēram, savā frakcijā, uzskatu, ka šie grozījumi nav nepieciešami, ka tie ir pārāk sīkumaini un ka tā ir pakļaušanās mediju vispārējam tādam spiedienam uz mums, un ka tā ir sava veida jau ietekmes izpaušana. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (JL).

Pirms es runāju par grozījumu būtību, es gribētu mazliet pakomentēt Emša kunga teikto, jo jāatgriežas hronoloģiski šo grozījumu secībā.

Pirms diviem gadiem “Jaunais laiks” šādus pašus grozījumus Satversmē jau iesniedza. Toreiz tie tika noraidīti. Kopš tās dienas debates par Satversmes grozījumiem divus gadus ir ilgušas gan Saeimā, gan Saeimas komisijās, gan masu medijos.

Pirms apmēram gada šos pašus grozījumus Saeimā iesniedza “Jaunā laika” deputāti, Tautas partijas deputāti, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāti kopā ar Zaļo un Zemnieku savienības Brigmaņa kunga parakstu. Līdz ar to man nav skaidra ZZS attieksme pret šiem grozījumiem. Ja viņu kolēģis ir uzlicis parakstu tajā brīdī, kad uzskatīja, ka grozījumi ir nepieciešami, tad kāpēc Emša kungam tas liekas nepieņemami?

Argumenti par publiskošanu un par politisko ietekmējamību. Man ir ļoti grūti iedomāties ceļu policistu, kurš mēģina ietekmēt deputātu uz ceļa, apturot viņu par ātruma pārkāpšanu, jo tas ir lielākoties… lielākais gadījumu skaits, kad ir bijusi nepieciešama šī administratīvā sodīšana.

Turklāt es varu nomierināt iepriekšējos runātājus. Jau šobrīd Satversmes 30.pants dzīvē nedarbojas. Ja pēc jūsu dotajiem skaitļiem par 22 deputātiem ir izskatīts Mandātu un iesniegumu komisijā, tad, pēc maniem datiem, administratīvi sodīti ir 72 deputāti, apejot Saeimas sēdi, apejot Mandātu un iesniegumu komisiju. Līdz ar to kāda jēga mums runāt par izdošanu vai neizdošanu, ja mēs lieliski Satversmes 30.pantu apejam dzīvē. (Zālē troksnis. Starpsaucieni.)

Dzelžainais pamatojums Satversmes grozījumam, manuprāt, ir diezgan skaidrs gan “Jaunajam laikam”, gan Tautas partijai, gan “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Un, manuprāt, pārējiem nav iemesla tam nepievienoties, jo Satversmes sākotnējā būtība šim pantam bija deputāta neaizskaramība un netraucēta darbība, kas šobrīd jau ir pilnībā zaudējusi savu jēgu, jo mēs savu darbu traucējam tikai ar to, ka baidāmies no vienkārša grozījuma Satversmē, kas pielīdzinātu mūs pārējiem Latvijas iedzīvotājiem. (Starpsauciens.) Kas pierādītu Latvijā, ka mēs esam tikpat atbildīgi likuma priekšā kā visi pārējie.

Par deputātu pārkāpumu publiskošanu. Es nezinu, vai iepriekšējie runātāji apzināti izvairās pieminēt to, ka paši pirms trim nedēļām ir atbalstījuši grozījumu Kārtības rullī, kurš paredz katra pārkāpuma publiskošanu. Kur Ministru kabinetam ir uzdots izstrādāt noteiktu kārtību, kādā katru mēnesi deputāti, kas būtu sodīti administratīvi, tiktu publiskoti no šīs tribīnes.

Emša kungs, jūs pats esat balsojis “par” Kārtības ruļļa izmaiņām. Es speciāli pārbaudīju– gan Saeimas sēdē, gan Juridiskajā komisijā ZZS to ir atbalstījusi. Tāpēc es ļoti ceru, ka tā nav apzināta sabiedrības maldināšana, bet jūs vienkārši esat aizmirsuši.

Es aicinu atbalstīt šos grozījumus! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja.

Deputāts Arvīds Ulme.

A.Ulme (ZZS).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Faktiski šodien mēs izskatām jautājumu, kura būtība ir ... izsakām neuzticību paši sev. Un tas ir tas visskumjākais, ja 80 gadus šis Konstitūcijas pants tā varēja pastāvēt. Es domāju, katrā… jau gadu gadiem ir domāts, kādā veidā šo spārnoto teicienu– “Viena taisnība, viens likums visiem!”… Kādā veidā to arī transformēt uz deputāta statusu.

Bet būtība šajā Konstitūcijā ir pavisam cita. Tā ir šā deputāta drošība, faktiski drošība darīt godīgi savu darbu savas tautas labā un nekas cits! Un kas notiek! Es laikam esmu tas vienīgais, cik es atceros, es nezinu, vai vēl kādi, es esmu vienīgais piemērs, kuru jūs, deputāti, aizstāvējāt attiecībā par homoseksuālistu gājienu Rīgā, Vecrīgā. Šajā gadījumā jūsu aizstāvības balsojums– mani neizdot tiesai– faktiski bija… nāca par labu tikai parlamentam kā institūcijai, nevis man kā deputātam. Jo man kā deputātam šīs ģimenes aizstāvība un par to tiesāšanu un tā tālāk, un ZZS frakcijai tas dod tikai papildu punktus, ja redz, ka zaļie un zemnieki aizstāv ģimeni un par to viņus Saeima nodot tiesā. Un homoseksuālisti šausmīgi var līksmot, jo viņi ir dabūjuši gan savu gājienu, viņi ir dabūjuši to, ka nelaiž ģimenes aizstāvjus pie vārda, un viņi vēl ir dabūjuši, ka tiesā to, kas tur iedrošinājās vispār savākties kaut kādā pulciņā pretim.

Tas ir vienīgais gadījums, ko es atceros, kur Saeima ir aizstāvējusi neizdošanu tiesai. Presē jūs dzirdēsiet pavisam pretēju informāciju, ka mēs nepārtraukti savus noziedzniekus, kas brauc ar mašīnām, kā grib, liek, kur grib, brauc virsū cilvēkiem, mēs visu laiku viņus piesedzam.

Cienījamie deputāti! Es jums gribu atgādināt, ka tagad nav īstā situācija. Notiek zināms karš pret Saeimu. Karš pret deputātiem. Tā ir ļoti konkrēta deputātu izsmērēšanas kampaņa, ka deputāts tiek pārvērsts par lamuvārdu. Tas ir pilnīgi un precīzi. Jebkurš politologs jums identificēs. Ja tiek nosaukts Einars Repše par šito citplanētieti, kas tur ir baigais… Indulis Emsis gandrīz vai cilvēkēdājs, mūsu Tautas partijas tur cūkmens vai kas viņš tur ir... un šitādā garā... Šitādā garā masveidā pat .. tas nav tikai ziņu raidījumos, bet tas ir arī kultūras raidījumos, kur kaut kāds diletants skribents pēkšņi paziņo... mēs, deputāti, politiskās prostitūtas... mēs tur tādi korumpanti...

Cik ilgi var turpināties šajā .. un mēs vienkārši noskatāmies… Mēs tā... nekur... Cienījamie deputāti! Jūs esat bijuši dažādu tautu dažādās saeimās. Ir, kad lamā valdību un tā tālāk.... Bet deputātu institūciju šādā veidā masveidā izsmērēt... nekur. Es personīgi nezinu nekur. Nekur Eiropā vai civilizētajā valstī– nekur es nezinu.

Un tagad ko mēs darām? Ir vēl otra lieta. Ir tāda kā slēptā politika. Man, piemēram, kā pēdējam čekistam, man kā Čečenijas neatkarības cīņu aizstāvim un tā tālāk... kā Berezovska shēmas tur kaut kādā tur… dižam Berezovska draugam... man personīgi... es arī saprotu, ka ir tās lielās politikas lietas, par kurām mēs, deputāti, pat nemaz lāgā nezinām. Es, piemēram, nezinu, kāpēc viena brīnišķa... es kā deputāts nezinu, kāpēc iekšlietu ministram Jēkabsonam bija jāaiziet. Es nezinu. Tā ir kaut kādas lielās politikas... tāpēc, ka iedrošinājās, manuprāt, kā sabiedrībā tas ir, iedrošinājās runāt ar Berezovski, kurš savukārt iedrošinājās pret supervalsti, superlielvalsti... Putinu... ja... kaut kā runāt viņam pretī vai atbalstīt Čečeniju.... Kas ir gods... Man personīgi ir kauns, ka Berezovskis tiek iekļauts melnajā sarakstā, jo es to saprotu, ka tāpēc, ka viņš ir pret Krievijas vai pat Čečenijas brīvības.... es nesaprotu citu iemeslu. Mēs ... mums sirdsapziņa kā tāda Saeimai sāk izzust kaut kādas slēptās lielās politikas dēļ. Un šobrīd es domāju, ka šādā veidā mēs izsakām neuzticību paši sev, jo pēc būtības mēs jau atbalstām šo izsmērēšanas kampaņu. Jo reāli mēs neesam nevienu nelietību šeit aizstāvējuši, un es uzskatu, ka nav frakcija pret frakciju vai partija pret partiju. Mēs, visas partijas, viena otru papildinām... (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Pareizi!”)

Tas, kā upītes papildina jūru.... Viena mērķa labad. Mēs viens otru, kā saka, paceļam, bet nevis viens otru izsmērējam.

Un tas ir... es gribētu patiešām vēl un vēlreiz aicināt pārdomāt, pirms mēs mainām Satversmi šajā brīdī. Paldies.

(Aplausi.)

Sēdes vadītāja.

Deputāte Ināra Ostrovska.

I.Ostrovska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie deputāti! Es tomēr gribu atgādināt, ka demokrātiskā valstī vēlētā vara ir vienmēr augstāka par izpildvaru.

Un vēlētā vara ir tā, kurai ir jāuzņemas visa atbildība– un atbildība arī par saviem darbiem. Nekad izpildvara nevar lemt un nedrīkst lemt par lēmējvaras cilvēkiem. Mums ir dots laiks– šie četri gadi. Un šajos četros gados mums jābūt godīgiem pret sevi un pret tautu. Imunitātei nav nekādas nozīmes, ja lēmējvara ir saplūdusi ar izpildvaru. Vēlēti deputāti vairs nekalpo savai tautai, bet caur valdību– izpildvaru. Un imunitāte savā situācijā vairāk pieder nevis deputātiem, bet ierēdņiem.

Spekulācijas ar imunitāti liecina, ka Saeima ir gatava kļūt par paklausīgiem jēriņiem ierēdņiem un pastāvošajai varai. Tātad tas nozīmē, ka mūsu misija ir noslīdējusi tik zemu, ka mēs nespējam lemt paši par sevi un tātad mēs nespējam lemt arī par tautu. Labi nodomi tiks pārvērsti par izrēķināšanos ar nevēlamiem– gan ar opozīcijas deputātiem, gan ar cilvēkiem, kuri izteiks savus nevēlamus priekšstatus, un tā tālāk. Un nekad nav teikts, ka “Jaunais laiks” vienmēr un mūžīgi būs valdībā. Arī jūs varat nokļūt opozīcijā, un tieši pret Repši vērstie soļi varbūt gadīsies paši pirmie.

Es gribu vēlreiz atgādināt, ka tā nav nekāda privilēģija. Mums pašiem par to ir jālemj. Un es lūdzu visus apdomāties, jo būtībā, šajā gadījumā atdodot tiesības lemt par mums gan ceļu satiksmes pārkāpumos, gan citur, mēs atdodam būtībā visas pilnvaras, ko mums ir uzticējusi sava tauta, un, kā mēs zinām, šodien ne vienmēr viss notiek godīgi. Un, ja tie ceļu satiksmes gadījumi, kas ir notikuši un varbūt notiktu ar cilvēkiem, kas ir no pastāvošās varas, varētu būt, ka tie tiktu vienkārši neizskatīti, šie iesniegumi tiktu saburzīti un izmesti laukā. Nekur nav šīs garantijas, ka tas tā varētu nenotikt.

Es domāju, ka šim populismam un šim aicinājumam ir jāpieliek punkts un ka mums pašiem ir jābūt lēmējiem par savu darbu un par saviem pārkāpumiem. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja.

Deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (JL).

Cienītie kolēģi! Mēs šodien izskatām ļoti svarīgu jautājumu: nodot komisijām grozījumus Satversmes 30.pantam, kuri paredz atsacīšanos no deputāta neaizskaramības gadījumos, kad deputāts tiek saukts pie administratīvas atbildības. Un es uzsveru– jautājums ir par administratīvu atbildību. Tajā pašā laikā kriminālatbildība tāpat vēl paliks, deputātu varēs saukt pie kriminālatbildības.

Es gribu atgādināt, kādi tad ir mērķi neaizskaramībai šodien. Šai neaizskaramībai ir divi mērķi. Viens ir nodrošināt parlamenta pareizu un netraucētu darbību. Otrais mērķis ir pasargāt, ka deputāts nevar tikt nepamatoti apcietināts vai kaut kādā veidā fiziski traucēts no parlamenta apmeklēšanas.

Kolēģi! Tas jautājums, kas mums jāizlemj šodien, ir: vai deputāta neaizskaramība no saukšanas pie administratīvās atbildības sekmē kādu no šiem mērķiem? Es domāju, ka jūs man piekritīsit, ka atbilde ir noteikti “nē”. Tas, ka deputātu var saukt pie administratīvas atbildības, nekādā ziņā nevar traucēt Saeimas pareizu un netraucētu darbību. Deputāts arī nevar tikt nepamatoti apcietināts vai fiziski aizturēts no savu pienākumu pildīšanas.

Tādēļ es domāju, ka šī Satversmes norma vairs neatbilst tiem mērķiem, kuriem tā bija paredzēta, un būtu atmetama.

Otrais jautājums, ko es vēlētos šodien apskatīt, ir: kāda tad ir bijusi mūsu prakse šodien? Par to jau šeit ir vairākkārt iepriekšējie runātāji runājuši.

Pirmkārt, es gribu atgādināt to, ko teica Emša kungs par caurspīdīgumu, un to, ko teica Mūrnieces kundze. Atcerēsimies, ka ļoti daudz ir gadījumu, kad cilvēki tiek sodīti administratīvi, jautājums nemaz nenonāk Saeimā. Mūrnieces kundze atgādināja, ka mums ir bijuši 72 šādi gadījumi.

Kāda tad, Emša kungs, var būt runāšana, kāda var būt runāšana par caurspīdīgumu, ja 72 gadījumi mums nenonāk šeit Saeimas priekšā?

Otrkārt. Jā, Simsona kungs, mēs esam izdevuši daudzus deputātus tiesāšanai, bet ir bijuši trīs gadījumi, kas ir ļoti plaši aprakstīti presē, kur tas nav noticis. Un, ja jūs skatāties Saeimas stenogrammas, tad visos šajos trijos gadījumos debates ir bijušas par to, vai attiecīgie deputāti ir bijuši vainīgi vai nav vainīgi. Un tas nozīmē, ka Saeima ir nevis nodarbojusies ar to, ar ko Saeimā vajadzētu nodarboties, nevis ar likumdošanu, bet Saeima ir nodarbojusies ar tiesas varu. Saeima ir faktiski pārņēmusi tiesas varu un šeit debatējusi, vai attiecīgais cilvēks ir vainīgs vai nav vainīgs.

Un to jau jūs redzējāt no Ulmes kunga, kurš šeit diezgan plaši iztirzāja viņa paša jautājumu par to, vai viņš ir vai nav šajā gadījumā bijis vainīgs. Un to mums nevajadzētu darīt šeit, Saeimā. Tā nav Saeimas funkcija, tā ir tiesas funkcija! Tādēļ vara ir dalīta, un tiesas vara atdalīta no likumdevēju varas.

Un es tikai minēju šos trīs gadījumus, kas mums šeit, Saeimā, ir bijuši, kur mēs neesam cilvēkus izdevuši tiesāšanai, šos trīs gadījumus varētu apzīmēt par gadījumiem, kur mēs esam nodarbojušies ar savējo glābšanu. Tā ir bijusi akcija “Glābiet savējos!”

Un, ņemot visu šo vērā, es gribētu teikt, ka Satversmes 30.pants vairs nekalpo tiem mērķiem, kādiem ir nepieciešama deputāta neaizskaramība, un tas būtu grozāms.

Aicinu jūs atbalstīt šos Satversmes grozījumus! Paldies.

Sēdes vadītāja.

Vai deputātam Dzintaram Ābiķim pietiks ar četrām minūtēm? Lūdzu! (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Pietiks!”)

Dz.Ābiķis (TP).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi, ka “Jaunā laika” piedāvātais Satversmes grozījums ir populistisks. (Starpsaucieni. Aplausi.) Par to es neesmu šaubījies ne brīdi, jo “Jaunā laika” partija vispār ir populistiska partija (Zālē liels troksnis.), jo ir apgalvojum: “Mēs vienīgie esam tie godīgie!” Tajā pašā laikā, izspiežot pirms vēlēšanām no tantiņām naudu un pēc tam ieguldot to savu draudzeņu īpašumos, es nezinu, kā saskan visas tās lietas… (Starpsauciens; “Beidz muldēt!”)

Un vairāk nekā skaidrs, ka šāds grozījums palīdzēs... jeb, pareizāk sakot, pavērs lielākas iespējas vajāt deputātus ar policejiskām metodēm. Un deputātiem nebūs iespēju diemžēl publiski Saeimas priekšā savu taisnību aizstāvēt.

Bet tanī pašā laikā tomēr es paziņoju no šīs tribīnes, ka arī es balsošu “par” šo diemžēl populistisko priekšlikumu (Zālē troksnis.), un tam, cienījamie kolēģi, ir divi iemesli.

Diemžēl tad, kad mēs diskutējām par deputāta Ulmes nodarījumu, Saeima nodemonstrēja absolūtu tiesisku nihilismu. To Saeimas vairākums nodemonstrēja tikai tāpēc, ka populārs ir viedoklis– neatbalstīt homoseksuālistu idejas, un, protams, deputāti nodemonstrēja to ne tikai tāpēc, ka vairākumam šeit varbūt nepatīk šīs idejas, bet tāpēc, ka šī poza ir populāra. (Starpsauciens: “Un tev patīk?”)

Un vēlreiz es atkārtoju: Saeima nodemonstrēja to, ka Saeimas vairākumam viens likums, viena taisnība– šis lozungs neeksistēja.

Un otrkārt diemžēl ir jāatzīst, ka arī es esmu par šo jautājumu diskutējis ar ļoti, ļoti daudziem vēlētājiem tikšanās reizēs. Un diemžēl vairākums šo lietu pēc būtības diemžēl neizprot, un tāpēc, ja mēs šodien vismaz nenodosim šo priekšlikumu tālākajai diskusijai komisijās un Saeimā, mēs nodarīsim pietiekami lielu ļaunumu, jo ir tāds teiciens: ja tas solis ir pārāk plats, tad iznāk špagats, un no špagata pašam saviem spēkiem tikt ārā netrenētam cilvēkam praktiski ir neiespējami.

Un ko es ar to gribu teikt? Ja mēs neatbalstīsim šobrīd šo diemžēl populistisko priekšlikumu, tad vairākums spriedīs ļoti vienkāršoti– jā, Saeimas deputāti grib būt atšķirīgi no tautas, Saeimas deputāti nav vienlīdzīgi ar tautu un tamlīdzīgi.

Tā ka, cienījamie kolēģi, nodosim komisijām šo priekšlikumu, ļausim vēl komisijās par to izdebatēt un pieņemsim rezultātā izsvērtu lēmumu.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Šodien mēs lemsim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Reģistrācijas režīmu! Cienījamie kolēģi! Ja jūs savlaicīgi atgriezīsities zālē pulksten 11.00, tad visi tie deputāti, kas ir pieteikušies debatēs, varēs turpināt debates. Nav nekādu problēmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS).

Cienījamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti, lūdzu tūlīt uz sēdi. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Klementjevs... Vilis Krištopans, Anatolijs Mackevičs, Vitālijs Orlovs, Inese Šlesere. Paldies. Visi pārējie ir reģistrējušies.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Sēdi turpinām pulksten 11.00.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Mēs atsākam debates par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” pirmajā lasījumā.

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Kārlis Strēlis.

K.Strēlis (JL).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Simsona, Ulmes un Plinera kungi runāja par to, ka Satversme vairāk nekā 80 gadus nav grozīta un tāpēc to nedrīkst aiztikt un tā ir jāatstāj negrozāma. Bet diemžēl pirms vairāk nekā 80 gadiem neviens nevarēja paredzēt, ka automobiļu skaits Latvijā pieaugs tik lielā daudzumā. Pat ministri agrāk Latvijā pirms 80 gadiem uz darbu gāja kājām. Bet pašlaik lielākā daļa deputātu uz darbu dodas ar savu personīgo mašīnu, un, protams, iespējas novietot to pareizi vai citreiz, pat negribot pārkāpjot noteikumus, šī iespējamība visu laiku pieaug un acīmredzot arī turpmāk pieaugs, jo mašīnu skaits Rīgā palielinās katastrofāli. Un, kā mēs redzējām arī no izskatīto jautājumu skaita, man kā Mandātu un iesniegumu komisijas loceklim... un arī šeit ziņojumos jau šie cipari izskanēja. Lielākā daļa no tiem ir tieši par šiem pārkāpumiem, kas saistīti ar satiksmes noteikumu neievērošanu. Gribētu vai negribētu– tas jau ir pakārtots jautājums. Un tāpēc es esmu par to, lai šo likumprojektu nodotu komisijā un izspriestu, kā mēs varētu vismaz no šiem Saeimā nevajadzīgi apspriestiem jautājumiem tikt vaļā.

Bet, runājot par populismu, kā teica Ābiķa kungs, nu tur neko nevar darīt. Ja “Jaunais laiks” ir pati populārākā partija, jo populus– tas ir no vārda “tauta”, un līdz ar to ar to ir jāsamierinās. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (JL).

Godātie kolēģi! Mēs dzirdam diezgan interesantas runas šeit no tribīnes. Nu, piemēram, deputāta gods tautā ir apdraudēts, deputātus tā kā nemīl, politiķus tā kā nemīl un izsmej, un kolēģis Ulme minēja te draiskākos piemērus. Jā, nu, es ļoti labi saprotu Ulmes kungu, ka ir jāuzsāk “krusta karš” pašam pret savu tautu, un mēs, deputāti, jūs piespiedīsim mūs mīlēt. Vai ne, Ulmes kungs? (Starpsauciens: “Nedrīkst sarunāties!”)

Bet varbūt labāk nevis piespiest mīlēt, bet ar saviem darbiem parādīt, ka mēs esam cieņas vērti? Spriežot pēc zāles reakcijas, jūtu, ka nē: ar darbiem negribas, labāk piespiest.

Paskatīsimies atkal uz sausajiem statistikas datiem, kuri jau divas reizes no šīs tribīnes ir nosaukti. Tātad 72 administratīvie protokoli, no kuriem tikai 22 ir nonākuši Saeimā un skatīti no šīs tribīnes. Tātad 50 deputāti ir klusu un mierīgi samaksājuši sodu. Un deputātam uz sejas nav rakstīts, ka viņš ir deputāts, un deputāts neuzrāda savu Saeimas apliecību, samaksā ceļu policistam sodu, un mēs par viņa “labajiem” darbiem neuzzinām. Vai to mēs gribam aizstāvēt?

Ulmes kungs arī runāja par deputāta drošību. Jā, par deputāta drošību uz ceļa, lai deputāts droši brauc ar 120 km ātrumu un vairāk, jo, kad ceļu policists viņu aptur, tad, zinot šo smagnējo procedūru, ceļu policists bieži vien labāk neķēpājas, jo arī ceļu policists ir cilvēks un viņš nezina, ko viņam priekšnieks pateiks: “Malacis, ka aizturēji deputātu!” vai arī: “Nu, kāpēc tu gribi mums nepatikšanas!”

Un bieži vien ceļu policists pasaka: “Laimīgu ceļu, deputāta kungs vai kundze! Un nepārkāpiet vairāk!” Vai to, godātie kolēģi, jūs gribat aizstāvēt?

Mēs šeit runājam par politisko pārliecību. Mīļie draugi! Lai kāda būtu deputāta pārliecība, neviens nav tiesīgs pārkāpt likumu!

Un vēl pēdējais. Ja mēs runājam, ka šī imunitāte pret administratīvajiem sodiem izslēdz deputāta ietekmējamību, tad gan, godātie kolēģi, ne šeit ir jāmeklē deputāta ietekmējamība. Deputāta ietekmējamību, godātā Saeima, mēs redzēsim šodien, skatoties, kā deputāti balsos par Azartspēļu likumu. Tikai tā, mīļie, ir pilnīgi cita ietekmējamība! (Zālē liels troksnis.)

Sēdes vadītāja.

Deputāte Ināra Ostrovska– otro reizi.

I.Ostrovska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es drusku gribētu te, godātais Gunti Bērziņ! Mēs netiesājam Saeimā deputātus. Mēs nevaram viņus tiesāt. Mēs vienīgi šos deputātus nododam tālāk, lai viņus varētu administratīvi sodīt. Un būtībā katrs deputāts jau saņem šo sodu šeit, no šīs tribīnes, un arī, avīzēs ierakstot viņa uzvārdu, mēs uzzinām par viņa nedarbiem.

Būtībā es gribu vēlreiz atgādināt, ka mēs esam vēlēti cilvēki un mēs esam tikai 100. Un visiem vēlētiem cilvēkiem ir jālemj pašiem par sevi. Izpildvara nekad nelemj par lēmējvaru.

Un šajā gadījumā es zinu tikai vienu valsti Eiropā, kura lemj šādā veidā. Kad izpildvara lemj par lēmējvaru– un tā ir Baltkrievija. Parādiet man kaut vienu valsti, kura dara šādā veidā! Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Leopolds Ozoliņš. (No zāles deputāts J.Pliners: “Gods kalpot Latvijai!”)

L.Ozoliņš (ZZS).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es mēģināšu runāt par sevi un par šo Satversmes grozījumu saistībā, sakarā. Un cik tomēr ir svarīga deputāta imunitāte.

Kā jūs zināt, deputāta imunitāte neattiecas uz pašvaldību deputātiem. Un spilgts piemērs šādai ietekmēšanai bija Zaļo un Zemnieku savienības izvirzītās kandidatūras Jelgavas mēra amatam Rāviņa arests tieši pirms vēlēšanām. Un preses ziņa par šo gadījumu, ka Rāviņš tiek turēts aizdomās kriminālizdarībās un noziegumos, lūk, un notika kratīšana, un naktī viņš tika vēl pratināts. Tas bija tagad.

Biju deputāts Jūrmalas domē pagājušā gadsimta beigās– 1998., 1999.gadā. Un, kā jūs zināt, tas pats projekts, kas tagad 27.oktobrī ir reanimēts,– par Jūrmalas meža nogabalu Meža prospektā izciršanu privātmāju būvniecībai. Toreiz tas parādījās pirmo reizi. Tas bija Latio projekts. Vienpersoniski Leonīds Alksnis, būdams domes deputāts, toreiz noslēdza līgumu uz 50 gadiem. Vairākas nelikumības konstatēja līguma sakarā Valsts kontrole, tāpat iebilda Lielrīgas reģionālā vides pārvalde, toreiz ministrs un tagadējais ministrs Vējonis bija pārvaldes priekšnieks. Un, neskatoties uz to, projekts gāja uz priekšu. Un sabiedriskajā apspriešanā, kurā es piedalījos, kā parasti Jūrmalā tas bija pieņemts, šajā apspriešanā piedalījās gan arhitekti un būvvaldes darbinieki, gan ieinteresēto personu radinieki un deputāti. Iedzīvotāji piedalījās mazākumā, un tad parasti arī notika tas, ka sabiedriskā apspriešana akceptēja gan meža izciršanu, gan palieņu pļavu aizbēršanu, gan arhitektūras pieminekļu nojaukšanu.

Viss bija kārtībā. Taču šoreiz šajā apspriešanā, kur es piedalījos, es konstatēju, ka ir radinieki no personu puses, kuri ir tieši ieinteresēti šajā projektā. Gan arhitekti izstrādātāji, gan līguma slēdzēji, un es asi uzstājos šajā sapulcē, pēc kuras Leonīds Alksnis mani iesūdzēja tiesā par neslavas celšanu un goda un cieņas aizskārumu. It kā es būtu sapulcē šajā sabiedriskajā apspriešanā viņu nosaucis par kukuļņēmēju un krāpnieku. Un vārds “krāpnieks” bija minēts vienā no preses izdevumiem, bet nebija runa par Alksni kā par krāpnieku, bet gan par to, ka sabiedriskā apspriešana atgādina krāpšanu un ka tie rezultāti nav tādi, kā Jūrmalas iedzīvotāji domā, uzskata un cer, ka saglabās Jūrmalas priežu mežus. (Starpsauciens: “Par tēmu runā!”)

Tas ir tieši par to, ka domniekam, kā man toreiz– Jūrmalas domniekam, nebija šīs aizsardzības. Mani tiesāja tiesnese Grebe, kurai gan tagad ir atņemtas, cik es zinu, tiesāšanas tiesības par citām lietām, un, lai gan neviens liecinieks neliecināja, ka es būtu nosaucis Alksni par krāpnieku un par kukuļņēmēju (vēlāk gan pret viņu ierosināja trīs krimināllietas pēc viņa prezidēšanas beigām), man piesprieda maksāt 5000 latu par goda un cieņas aizskārumu, lai gan vairāki liecinieki, kuri bija piedalījušies gan šajā sapulcē, gan kā citādi saitīti ar šo goda un cieņas aizskāruma lietu, neliecināja, ka būtu dzirdējuši, ka es būtu nosaucis domnieku, domes priekšsēdētāju Leonīdu Alksni par kukuļņēmēju vai kāpnieku.

Tādas ir mūsu tiesas. Bet es nebrīnos par to, jo es esmu sekojis Laventa tiesāšanas epopejai, esmu redzējis Loskutova... to KNAB Loskutova pieķerto Labazņikova smaidu pēc nosacītā soda piespriešanas, esmu piedalījies Raivja Dzintara notiesāšanā, simt latu administratīvais sods par neesošas valsts karoga sadedzināšanu un tā tālāk. To jūs visi paši zināt.

Tāpēc Jūrmalas dome pēc pirmās tiesas noalgoja Platača biroju un samaksāja nodokļu maksātāju naudu 1500 latu, lai tomēr mani, kā saka, apklusinātu.

Tai starpā es piedzīvoju smagu infarktu. Un, ja nebūtu ātrā palīdzība ieradusies vēl 15–20 minūtes, tad nu... varbūt jums būtu arī mierīgāk šodien.

Tāpēc es gribu aicināt neizmainīt Satversmē šo pantu, jo, ja man būtu bijusi šī domes vai deputāta aizsardzība, tad es nepatērētu divarpus gadus nevajadzīgai papīru rakstīšanai un nebūtu piedzīvojis to, ka pretinieku puse veiks, iespējams, manu advokātu uzpirkšanu, nebūtu piedzīvojis infarktu un būtu izmantojis lietderīgāk šo laiku. Es pazaudēju divarpus gadus tieši tāpēc, ka man nebija šīs deputāta imunitātes.

Un ja es būtu jums paskaidrojis, kā es to paskaidroju arī šeit par vienu mašīnas novietošanu neatļautā vietā, un jūs mani izdevāt administratīvajai sodīšanai. Tā ka ir gan politiskie pasūtījumi, gan loģiski, dabīgi... neviens deputāts neatteiksies samaksāt sodu, ja viņš tiešām ir pārkāpis. Bet viņš paskaidros, un daži deputāti pat noliek mandātu. Es domāju, ka, ja tas viss būtu slēpts no plašas sabiedrības, no šīs tribīnes to nevarētu gan izklāstīt, gan uzklausīt, tad daudzas šīs lietas varētu noslēpt.

Es brīnos, kas tie ir par datiem, ko Mūrnieces kundze minēja par tiem 50 deputātiem, kuri, lūk, ir apgājuši šo tribīni.

Ja jūs, “Jaunais laiks”, balsosiet par šīm Satversmes izmaiņām, tad tie vairs nebūs 50 deputāti, bet tie būs visi 76, ko varēs nokārtot slepus no sabiedrības. Paldies par uzmanību.

Es aicinu neatbalstīt Satversmes grozījumus!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK).

Cienītie kolēģi! Es jau kā tāds rets runātājs arī patlaban negribēju nākt tribīnē, bet nu esmu spiests to darīt. Nebūtu te daži citi iepriekš nākuši, varbūt nebūtu arī to darījis.

Es te nesen runāju par zināmu ķermeņa daļu trīcēšanu, tuvojoties 2006.gada 7.oktobrim. Ko es novēroju šodien? Šī parādība progresē, un manāmi progresē.

Sākumā, iepazīstoties ar piedāvātajiem grozījumiem, es to uztvēru kā tādu naivu cilvēciņu liekulību: “Nu, pagrozīsim savas krūtiņas vēlētāju priekšā! Būsim īsti un godīgi!” Nu nebūtu nākuši jūs te, tribīnē, draugi mīļie! Jūsu naivās runas taču atklāti parāda jūsu liekulību. Un, jo vairāk es tās klausos, jo skaidrāks man kļūst tas, ka viena daļa vienkārši nesaprot, kas ir piedāvāts, un otra “līferējas” ar visādiem demagoģiskiem izteicieniem. Un acīmredzot ir jābūt vismaz dažiem deputātiem Saeimā, kas ir spējīgi šai liekulībai kaut ko nolikt pretim.

Redziet, jūs te esat ierakstījuši (kā vispār kaut ko tādu var anotācijā ierakstīt?!): “Pašlaik pastāvošā likumdošana rada priekšstatu par Saeimas deputātiem kā par personām, kuras ir tiesīgas izmantot iespēju izvairīties no soda par administratīvajiem pārkāpumiem.” (Starpsauciens: “Paldies Dievam!”) Šie rakstītāji par sevi gan tādu priekšstatu rada. Bet šādu teikumu ielikt tur, kas skar tik nopietnu anotāciju kā Satversmes grozījumi... Kā jūs to nesaprotat? (Starpsauciens: “Saprotam!”) Man tiešām jūsu ir daļēji žēl, varbūt ir labi cilvēki.

Bet kāds no šitā visa rodas iespaids? Viena frakcija, kurai grūti ir kaut ko reāli izdarīt, “uzcep” nu kaut ko. “Mēs atkal būsim tīri, labi, spēcīgi, daiļi, skaisti un tā tālāk.” Tie citi domā tagad tā: “Bet šitie būs tie vienīgie tīrie, un mēs būsim tādi pustīri tagad? Nē! Mēs arī viņus atbalstīsim, kaut gan mēs tam nepiekrītam.”

Nu, redziet, šeit viens naivulis runāja, ka nekas jau nenotiks ar tiem deputātiem. Šis runātājs pat nesaprot, kas te notiek, jo mēs esam pieņēmuši labojumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ka deputātu var aizturēt, ja mēs šodien pieņemam šos grozījumus. Deputātu var aizturēt, naivie nezinātāji! Uz 48 stundām jūs var aizturēt sakarā ar to, ko mēs paši pieņēmām. Un tagad pieņemsim šitos Satversmes grozījumus, un viens truls vecītis, pildīdams pasūtījumu, jebkuru no mums uz 48 stundām var aizturēt. Jūs to nesaprotat? Es nezinu: vai jūs, iesniedzēji, to nesapratāt? Nāk te man viens cilvēciņš un saka: “Nekas jau jums te nevienam nedraud.” Nu tad izlasiet paši, par ko jūs esat balsojuši! Tas jau nozīmē to, ka jūs uz tiem netīrajiem īkšķiem skatāties visu laiku un nezināt, par ko jūs balsojat. Jūs tikai tas īkšķis interesē, vairāk nekas cits!

Te jau es jums teikšu tā: jo tālāk, jo interesantāk. Nu šeit ir divi “spēka mitriķi”– divas lielas frakcijas. Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš “Jaunā laika” kongresā uzkāpa tribīnē un pasaka tā: “Ir tikai divi spēki Latvijā, kas uzņemas atbildību par visu. Un tikai divi. Un tie pārējie ir sīki politikānīši, kas te nāks un čiepstēs kaut ko tribīnē, bet mēs jau viņus “neņemsim pierē”.”

Ziniet, vai neiznāks arī šodien šinī balsojumā tā? Un tālāk? Un kas tad nāk tālāk? Un tālāk nāk azartspēles. Ah! Un tad tie lielie korifeji, kā tad jūs tad balsosiet ko, lūdzu? Kā jūs dalīsiet to ietekmi valstī? Kurš tad grābs to vienu azartspēļu centru? Kurš– otru? (Starpsauciens: “Kā to prēmiju sadalīt?”) Pasakiet, lūdzu, kā tad būs? Tūlīt pat mēs to redzēsim. Šis jau ir ģenerālmēģinājums. Treniņš, tā teikt. Lūk! Tā ir tā lietiņa, par kuru tā sēri ir jārunā. Jūs te nāksiet tagad, runāsiet: “Mēs tādi paši kā visa tauta.” Protams, ka mēs tādi paši! Tādi paši Latvijas Republikas pilsoņi ar vienu balsi vēlēšanās, neapšaubāmi! Bet mēs līdztekus uzņemamies atbildību. Un, ja mēs sāksim šādā veidā kārtot rēķinus, dot iespēju izpildstruktūrai uz 48 stundām jebkuru no mums aizturēt un izmantosim savu ietekmi vienā vai otrā ministrijā, pēc kā tas izskatīsies?

Un es esmu vairākkārt to redzējis pirms kārtējām vēlēšanām, kam uzsūta Valsts ieņēmumu dienestu, kam uzsūta vienu vai otru ministriju. Kam tas mums ir vajadzīgs? No kā tad mēs te baidāmies? Tas, ka mēs šad un tad esam spiesti varbūt apstrīdēt to, ko mums piedāvā, kas tur sevišķs? Vai tad mēs pieņemsim 1:1 visu to, ko mums piedāvā šeit izskatīt? Mums nav tiesību uz savu viedokli? Man nav tiesību pateikt, ka es esmu tomēr pārdomājis, ka Ulmes kungs rīkojās pareizi. Man nav tiesību tā domāt? Un tas, ka tur viens likums. Protams, ka viens likums! Satversme visiem Latvijas Republikas pilsoņiem ir viens un tas pats. Taču Satversmes normas paredz dažādu attieksmi pret dažādām amatpersonām. Vai tad tas arī nav skaidrs? Viens ir Valsts prezidents, otrs ir Ministru prezidents, vēl ir ministri, vēl ir deputāti un tā tālāk, un tā tālāk. Tas ir likumu kopums. Tas ir augstākais, kas mums ir!

Un tagad paliek tā: toreiz tie bija labi deputāti. Tos varēja imunēt. Un šie, kas te savēlēti, jūs ieskaitot, tādi draņķi vien sanākuši, un tāpēc viņus vajag tagad ņemt priekšā. Es saprotu, es saprotu, ka šeit ir ļoti riskanti tā runāt, tāpēc ka jebkuru šādu runu katrs pagriež tā, kā viņam patīk.

Redziet, ja jau mēs taisījāmies tik nopietni skatīties uz to, lai šeit mēs Saeimā vienmēr izlemtu taisnīgi, tad vispirms tas bija jāizdiskutē. Un tikai pēc tam bija jādod priekšlikumi.

Nu, kā mēs drīkstam šitā raustīt Satversmi? Es tiešām biju noskaņots pavisam citādi. Bet, draugi mīļie, nu iemācieties runāt šeit! Jūs taču neprotat savus priekšlikumus aizstāvēt! Man te jāklausās kaut kādas liekulīgas, populistiskas runas par kaut kādu cilvēkmīlestību. Nu, nevajag tik asaraini runāt! Es tomēr te diezgan ilgi sēžu. Varbūt vienam otram šķiet, ka man sen laiks aizvākties no šejienes. Es ticu, es ticu, ka tādi ir, jā, neapšaubāmi, bet, kamēr es te būšu, es neliekuļošu, lai kā jūs man visi patīkat, es neliekuļošu!

Tagad runā: cīnīsimies pret korupciju, atlaidīsim no darba visus tos, kas ir korumpēti iepriekšējās valdībās! Pie kā tas ir novedis? Atlaidāt gan no darba, pēc tam samaksājāt 50, 60, 70 tūkstošu kompensāciju par to, ka nepareizi atlaidāt no darba. Kur tad ir tas cīņas rezultāts, ko? Izrādīšanās vajadzīga? (Starpsauciens: “Jā! Jā!”)

Nu tad tomēr arī es gribētu atgādināt par deputātu Jaunupu. Eksdeputātu. Kad viņš pārkāpa noteikumus? Ja nemaldos, vasarā. Kad viņš par to runāja? Tad, kad mēs nonācām līdz Saeimai. Kāpēc viņš agrāk nenolika mandātu? Tikko pārkāpa? Ko? Kāpēc viņš tad to neizdarīja? (Starpsauciens: “Brīvlaiks!”) Ja jau viņam tā sirdsapziņa bija tik briesmīga un mocīja un spieda, un žņaudza, nākamajā rītā varēja nolikt mandātu. Nē, viņš pagaidīja, kamēr te viņu test sāks. O... un tad jau skaisti izskatās. Paslauka asaras un iet uz Tieslietu ministriju strādāt. (Starpsauciens: “Piedosim viņam!”)

Tā, lūk, draugi, mīļie! Nāciet un dodiet man te iekšā, cik gribat, es esmu pie tā pieradis.

Lūk! Un nu te daži draugi uz manīm ir nikni. Es viņus saprotu. Nekā nevar darīt. Bet kad mēs iemācīsimies šeit neliekuļot vēlētāju priekšā? Nelīst pie viņiem... nesolīt viņiem visādus... es nezinu, ko vēl tagad nākamais eņģelis solīs… Cik mums eņģeļu jau ir bijuši, ko? Kā nāk jaunas vēlēšanas, tā jauns eņģelis. 5.Saeimā– viens eņģelis, 6.– divi eņģeļi bija, 7.– vēl viens eņģelis, 8.– atkal viens. Kurš eņģelis būs uz 9.Saeimu? (Starpsauciens: “Dobelis!”)

Jā... Nu, pēc aiziešanas viņsaulē tāds kā es laikam par eņģeli netikšu... to es tā domāju, ka tā laikam būs.

Lūk! Redziet, es esmu... es tiešām negribu neko sliktu teikt par kādu frakciju atsevišķi. Nē! Ne tāpēc es šeit uznācu. Bet jūsu runas, jūsu runas, sagatavojiet vismaz tās, neblenžiet papīrā! Man kauns par vienu otru deputātu, kurš atnāk līdz tribīnei un tad blenž tanī papīrā, un tad sajauc kaut ko, nepareizi izlasa un tad sāk stostīties. Iemācieties runāt kā deputāti, ja jūs gribat šeit strādāt!

Ja jūs gribat skatīties uz īkšķiem, tad tā ir pavisam cita lieta. Un tāpēc ... nē, nē... nenervozējiet… es saprotu, ka ir radusies zināma nervozitāte tajos cilvēkos, kas jūtas vainīgi. (Starpsauciens: “Runā par lietu!”) Tie, kas ir vainīgi, tie te tagad bļauj. Lūk!

Par to nav ko brīnīties. Bet iemācīsimies savā starpā diskutēt, runāt par konkrētām lietām, izvairīsimies no šitās populistiskās pļāpāšanas.

Es tiešām biju noskaņots ar daudziem kolēģiem šeit kopīgi kaut ko darīt. Un es jums pateikšu vienu: man ir arī piemērs. Aizsardzības un iekšlietu komisijā tukšu pļerkstēšanu nav. Tāpēc, ka tur nevar neviens to atļauties. Tāpēc ka, tikko viņi to sāk darīt, visi pārējie tā naivi pasmaida un redz, ka izlecis ir šitas pļerkstētājs... Nu, viņi visi gandrīz ir aizgājuši prom no komisijas.

Tā ka es jums piedāvāju, labi, nāciet, aizstāviet savus grozījumus. Lūdzu! Atļausiet man tos neaizstāvēt. Bet nepārmetiet tam deputātam, kas tos neaizstāv, ka viņš ir kaut kāds, es nezinu, sava labuma meklētājs vai kaut kas tamlīdzīgs. Šeit paņemot priekšā to deputātu, kas ir kaut ko pārkāpis, ir daudz smagāks pārbaudījums, nekā kaut kādu desmit latu samaksāšana aiz stūra. Vai jūs arī to nesaprotat? Ka katrs pārkāpējs šeit, ja jūs gribat viņu... ja jūs gribat viņu audzināt… lūdzu, audziniet, mēs bieži vien par tiem pārkāpumiem vienkārši nobalsojam, un viss. Kur tad jūs esat tanī laikā?

Tā kā es biju sākumā nolēmis nepiedalīties mīļā miera labad, bet tagad, atvainojiet, pēc jūsu visu runām un pēc šitās asarainās izrunāšanās es balsošu “pret”.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Vladimirs Buzajevs. (Starpsauciens: “Brīvību!”)

V.Buzajevs (PCTVL).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mēs, PCTVL frakcija, esam konstruktīvā opozīcijā. Tas nozīmē, ka mēs ne tikai kritizējam svešu priekšlikumu, bet piedāvājam savus priekšlikumus dažos jautājumos, kā arī apspriežamajā jautājumā.

Mēs vienmēr esam gatavi jebkuram prātīgam kompromisam un gaidīsim to pašu no partneriem neatkarīgi no viņu politiskās piederības.

Un šajā gadījumā mēs aicinām nemainīt mūsu Satversmi, bet attiecīgi mainīt Kārtības rulli. Mēs piedāvājām attiecīgo likumprojektu gan “nulles” lasījumam, gan arī otrajam lasījumam atkārtojām visus savus priekšlikumus. Diemžēl, kad mēs izdarījām to “nulles” lasījumu, tad, ņemot vērā mūsu oponentes, cienījamās Mūrnieces kundzes runu “pret”, diemžēl kolēģi vispār pat neizlasīja to, ko mēs piedāvājām. Bet piedāvājām mēs sekojošo, ka deputāts, kas pārkāpj kaut kādu likumu, var pašrocīgi uzrakstīt iesniegumu Mandātu un iesniegumu komisijai ar piekrišanu nodot viņu tiesai. Un tieši Mandātu un iesniegumu komisija šajā gadījumā pieņem attiecīgu lēmumu, un Saeima vispār to neskata.

Šāda Saeimas pilnvaru deleģēšana kādai Saeimas struktūrai nav jaunums, un šeit viss ir juridiski korekti, jo, teiksim, Satversme tieši Saeimai– visai Saeimai– dod tiesības izjautāt atsevišķus ministrus. Bet Kārtības rullī šīs tiesības atšifrētas sekojoši: “Jebkuri pieci deputāti var parakstīt jebkuram ministram jautājumu.”

Cienījamie kolēģi! Ja deputātam patiešām ir gods kalpot Latvijai, tad viņš izmantos šo iespēju un brīvprātīgi var atkāpties no deputāta imunitātes. Tā ir PCTVL priekšlikuma būtība.

Un, godātie kolēģi, mēs tomēr negribam, lai “Jaunā laika” frakcija atsauktu savu priekšlikumu Kārtības rullim, lai visu šo pārkāpēju sarakstu publicētu mūsu vienīgais oficiālais laikraksts “Latvijas Vēstnesis”. Šis frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums tiešām eksistē, un es saprotu kolēģu neizpratni, kad presē parādījās versija, ka “Jaunais laiks” ir pret šo pārkāpēju uzvārdu publicēšanu. Tas neatbilst realitātei.

Un saskaņā ar to man ir konkrēts priekšlikums: šodien tomēr noraidīt šos Satversmes grozījumus un pēc tam konstruktīvi apvienot PCTVL frakcijas un “Jaunā laika” priekšlikumus Kārtības rullī un nokārtot visu jautājumu ar tiem deputātiem, kuri pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus.

Un šobrīd es aicinu neatbalstīt šo Satversmes grozījumu! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Pēteris Simsons. Otro reizi.

P.Simsons (LPP).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Pie jau iepriekšteiktā es gribētu tikai atgādināt dažas patiesības, dažas lietas, ka ar godīgu cilvēku rokām reizēm tiek paveikti arī netīri darbi. Un man liekas: vai tikai šis nav tas gadījums? Jo, redziet, Saeima ir atbildīga un katrs deputāts ir atbildīgs par pašu pieņemtajiem likumiem. Arī par aplamiem likumiem. Un tāpēc deputāta izdošana ir jālemj vairāk pēc nodarījuma būtības un atbilstības likumam, ne tikai pēc simpātijām vai antipātijām pret konkrēto deputātu.

Ko rāda mūsu neilgā pieredze? Ja deputāts, kurš pats melo Ceļu policijai, lai izvairītos no soda, pēc tam, manipulējot ar faktiem un datumiem, grib panākt oponenta sodīšanu par trīs gadus vecu amatu vai, vairs nebūdams deputāts, piespēlē presei apšaubāmu materiālu par cita deputāta legāliem privātiem darījumiem, tad varam pieņemt, ka tie 50, par kuriem šeit minēja kolēģi un par kuriem Saeima nekā nav lēmusi, ka tie ir veiksmīgāk izmelojušies, noslēpjot savu deputāta statusu.

Un šeit Saeima nav vainīga pie tā. Šeit ir jautājums: cik no šiem 50 pieder pie jūsu frakcijas? Un kas ir bijis par iemeslu, kāpēc šis materiāls nav nonācis, šeit, Saeimā? (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Par grozījumiem Kārtības rullī, kas arī šeit tika pieminēti kā motīvs, lai mēs tagad nepārdomāti balsotu savādāk, es jau runāju pagājušajā reizē, godājamie kolēģi! Bet jūs to neņēmāt vērā. Un jūs nobalsojāt “par” šiem grozījumiem. Un kolēģe Mūrniece jums to atgādināja.

Godājamie kolēģi! Nav jau diskusijas par automobiļiem un Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, vai to ir daudz vai maz.

Es vēlreiz atkārtoju savu priekšlikumu. Būtu normāli, ja deputāts, kurš ir pieķerts pārkāpumā un piekrīt šim sodam, vispār šeit netiktu uzklausīts, bet pietiktu, ka viņa pārkāpums tiek publicēts, kā tas mums… ko mēs nolēmām Kārtības rullī.

Bet cita lieta. Iebildumi ir pret vēlmi liegt deputātam paskaidrot kolēģiem un vēlētājiem savu viedokli un argumentus.

Mēs runājām par tiesām. Arī tika pieminēts gadījums, ka tiesa neesošas valsts karoga apgānīšanu traktē kā komunistiskās simbolikas izmantošanu, par ko arī mēs šeit lēmām un grozījām likumu. Un pat tad, kad Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ierosināja precizēt šo normu, lai vairs nebūtu tādu gadījumu, atkal vairākums tam nepiekrita.

Es varētu ierosināt, lai kāda partija celtu reitingu un gūtu tautas mīlestību, mēs varam nolemt reizi mēnesī izdot pa vienam deputātam piekalšanai pie kauna staba Doma laukumā. Es domāju, tauta būtu gauži apmierināta. Par ko piekalt, nav svarīgi, jo arī sodīto deputātu sarakstā labākajā gadījumā būs norādīts tikai attiecīgais pants, kas ierindas lasītājam tāpat neko neizteiks par nodarījuma būtību.

Piedāvātais grozījums ļaus veiksmīgi aizbāzt deputātam muti, lai pilsoņu viedoklis veidotos nevis no šeit publiskotajiem faktiem un lietas materiāliem, bet no žurnālistu atstāstījumiem.

Un tāpēc, godājamie kolēģi, neaizmirsīsim, ka mēs esam atbildīgi katrs atsevišķi un visi kopā arī par to faktisko rezultātu, kādu varētu dot godīgu deputātu iebalsoti grozījumi, kuri ir piedāvāti ar nelietīgu mērķi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Arī es patiešām nebiju grasījies nākt šurp runāt, tāpat kā mans kolēģis Dobeļa kungs, ja šeit nebūtu tik “fantastisku” (pēdiņās) debašu. Un domu graudi te pavīdēja tik izcili, ka vienkārši tos nevar nekomentēt.

Buzajeva kungs jau sasniedzis visaugstāko domas lidojumu ar atziņu, ka viņi esot konstruktīvā opozīcija. Ja Buzajevs ar savu komandu ir konstruktīvā opozīcija, tad ko te lai vēl saka? Un tas nozīmē, ka konstruktīvā opozīcija pēc būtības būtu jāatbalsta, bet, ja to atbalstītu, kas tad notiktu? Kas tad notiktu? Latvija sen būtu Krievijas guberņa un okupantiem izdalītu Triju Zvaigžņu ordeni. Tā, lūk, konstruktīva opozīcija.

Un paspīdēja šodien arī Šadurska kungs kārtējo reizi– ar atziņu, ka, ziniet, mēs būsim godīgi deputāti un strādāsim tautas labā, un tauta mūs mīlēs, ja mēs pareizi nobalsosim par azartspēlēm un izlozēm... Nu, vai nav komiski? Vai šis ir tas likumprojekts un grozījumi likumprojektā, kas izšķir Latvijas valsts vai tautas likteņus, viņu nabadzību vai bagātību? Tas ir smieklīgi.

Un Dobeļa kungs jau teica, ka šī balsojuma par azartspēlēm rezultātā iegūs vai nu viena sevi saucošā lielā partija vai frakcija, vai otra. Jo saņems tur ziedojumus, vai vienalga, kā tos noformulēs... Vieni vai otri, un vairāk nekas. Punkts. Un tauta no tā neiegūs absolūti itin neko.

Lūk, jūsu tautas mīlēšana. Tautu vajag mīlēt savādāk, un trīs gados vajadzēja parādīt, darot darbus, kuri tautai dotu kaut ko labu.

Te jau arī Dobeļa kungs minēja šo korupciju. Kur tad ir šī ārkārtīgi izmisīgā cīņa, kāda bija it kā vēlēšanās… pirms vēlēšanām cīņā ar korupciju. Kur tā ir? Nav. Tieši otrādi. Tos, kuri realizē korupciju, skaidri un gaiši iedod kukuli (Rudens aptiekas vadītājs– 50 000), viņam pat “fui” kārtīgs netiek pateikts, vienkārši atbrīvo. Atbrīvo. Esi brīvs! Un viņš smaida.

Kur ir šī ēnu ekonomikas apkarošana, kas varētu dot budžetā simtiem miljonus latu? Nav. Nav un līdz nākamajai Saeimai arī nebūs, jo nav pat nekādu mēģinājumu. Nekādu mēģinājumu visos šajos trijos gados to darīt.

Draugi mīļie! Ja jūs gribējāt darīt kaut ko tautas labā, tad šodien, vakar un rīt vajag cīnīties pret inflāciju. Bet premjers paziņo, ka būs inflācija, būs milzīga inflācija, ka cilvēki nevarēs absolūti, tā sakot, maizes klaipu nopirkt, nabadzīgākie. Tad, redziet, Kalvīša kungs veidos plānu. Veidos plānu, kā apkarot inflāciju. Tikai tad, kad nabadzīgie cilvēciņi nevarēs nopirkt maizes klaipu. Bet, redziet, 7,7% inflācija, kas ir šobrīd oktobrī, tas neesot nu nekas.

Vai nav smieklīgi un vai nav traģiski? Ir traģiski. Un nepakustina ne pirkstu. Un neatbalsta “Tēvzemes un Brīvības “/LNNK priekšlikumus, kas ir ļoti loģiski nodokļu atlaidēs, nodokļu mainīšanā, iedzīvotāju ienākuma nodokli no 25% samazināt uz 15%. Absolūti loģiski, nepieciešami un steidzami būtu pieņemams. Nē, nē un vēlreiz nē!

Kur ir pensionāru stāvokļa uzlabošana? Piemet kaut kādus piecus latus, es jau teicu, un 25 atņem, un saka: “Esiet laimīgi!”

Sēdes vadītāja.

Tabūna kungs, mēs runājam par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”!

P.Tabūns.

Tieši par to es runāju. (Zālē smiekli.) Un tagad, redziet, Satversmes grozīšana. Ābiķa kungs saka skaidri un gaiši, nepārprotami, ka tas ir populisms. Bet, es atvainojos... Bet balsošot “par”. Es atvainojos! Lai Satversmi grozītu populistiska priekšlikuma dēļ? Vai tas nav smieklīgi? (Starpsauciens: “Kauns! Kauns!”) Vai tas ir maz pieļaujami? Ja reiz tāda atziņa, ka tas ir populisms, bet nu, redziet, tā sakot, mīļa miera labad, lai nu tomēr tā koalīcija, kura pašlaik šūpojas sakarā ar azartspēlēm, varbūt šādā veidā var paglābt tomēr, varbūt Kalvītis var noturēties līdz nākamās Saeimas vēlēšanām pie valdības vadītāja... Nobalsosim par šo populistisko priekšlikumu. Vai tā ir cienīgi darīt deputāti?

Deputātiem ir jāstrādā tautas labā, un tikai tā, nevis grozot savā labā Azartspēļu likumu. Nē, Šadurska kungs arī par to runāja (un kāpēc lai es par to nevarētu runāt?), ka šie likuma grozījumi būšot tas galvenais, kas izteikšot mūsu godīgumu un tautas mīlēšanu. (Starpsauciens: “Par Satversmi runā!”) Redziet, Šadurska kungs varēja par to runāt. Es tātad nedrīkstu par to runāt, jo tā nav Satversmes lieta. Ir! Tāpat kā “Jaunā laika” tieslietu ministres Āboltiņas kundzes Pilsonības likuma “no distances noņemšana”, kas ir ārkārtīgi svarīgs mūsu valstij. Ārkārtīgi svarīgs! Bet tika noņemts, jo, redziet, “tēvzemieši”... juta, ka “tēvzemieši” iesniegs ļoti būtiskus šai valstij priekšlikumus. Jā, iesniegs! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (JL).

Godātie kolēģi! Cienot Saeimas laiku, es runāšu ļoti īsi, jo Mūrnieces kundze, kura ir šā likumprojekta autore, jau, manuprāt, visu precīzi izstāstīja. Tomēr, man liekas, ir divas lietas, kuras ir vērts minēt šajās garajās, manuprāt, ļoti neauglīgajās un neizprotamajās debatēs.

Tātad pirmais. Kolēģis Ulme teica, ka ir drošība darīt savu darbu šajā pantā. Tad, kolēģi, padomāsim, ka šī drošība ir– pārkāpt mūsu pašu, Saeimas, pieņemtus likumus un pēc tam pašiem par to, vai tas ir tā vai nav, tiesāt un sodīt. Tātad mēs gribam drošību atbalstīt nesankcionētus mītiņus, kuru atļaušanu paši esam noteikuši. Tādu drošību mēs vēlamies? Mēs vēlamies drošību ceļu satiksmē, atstāt sev iespēju kļūt nesodītiem. Mēs vēlamies drošību visu partiju vadītājiem, tajā skaitā arī “Jaunā laika” partijas vadītājam, vērsties pret pašu Saeimas pieņemto likumu par politisko partiju finansēšanu. Tā ir tā mūsu drošība, par ko mēs runājam?

Un visbeidzot, kolēģi: vai tiešām mēs grasāmies pārvērst Latvijas Republikas Saeimu par augstāko tiesu instanci? Un pat nevis trijās instancēs, kā tas ir līdz šim brīdim, bet mēs grasāmies pārvērst par pašu, pašu augstāko. Jo, ja mēs šeit deputāta Ulmes gadījumā debatējam, ir vai nav vainīgs, tad, piedodiet, visā demokrātiskajā, tiesiskajā pasaulē tā ir tiesas prerogatīva. Un mēs neesam un nevaram būt tiesa. Un, ja jūs domājat, ka mēs esam tiesa, nu tad pagaidiet, un tad mums jādala mūsu komisijās. Piemēram, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lems par finanšu pārkāpumiem, Aizsardzības un iekšlietu komisija lems par... nezinu, militāriem pārkāpumiem, vai būs kāda kara tiesa, vai kā savādāk.

Tad, ja mēs šeit bradājam Satversmes būtību, tiesiskas valsts būtību pašos pamatos, tas aicina mūs padomāt, par ko mēs vispār šeit diskutējam.

Es aicinu tikai un vienīgi– Saeimas deputātam ir jābūt vienlīdzīgam savās tiesībās ar jebkuru pilsoni– vēlētāju, kā viņi tiešām to prasa. Sapratīsim to, nevis runāsim garas, neizteiksmīgas, vājas runas par visu kaut ko apkārt, lai novērstu uzmanību! Paldies. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav nekas piebilstams, lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 52, pret– 22, atturas– 15. (No zāles: Nav!”) Nav atbalstīts. Nav pietiekams atbalsts Satversmes grozījumu apstiprināšanai pirmajā lasījumā. Tātad likumprojekts noraidīts. Jā, paldies. (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Sēklu aprites likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā... Piedošanu!

Cienījamie kolēģi! Cienījamie kolēģi, vēl mirkli uzmanību! Saistībā ar iepriekšējo balsojumu par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”. Ir saņemts deputātu Lasmaņa, Aleksandrova, Bērziņa, Kantānes, Mūrnieces un citu deputātu iesniegums ar lūgumu: “Atsaucoties uz Latvijas Republikas Saeimas Kārtības ruļļa 140.panta otru daļu, frakcijas “Jaunais laiks” deputāti ierosina nolasīt katra deputāta balsojumu par Latvijas Republikas Saeimas sēdes darba kārtības punktu– likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”. Vai deputātiem ir iebildumi? Tad lūdzu mums ir jābalso par desmit deputātu priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 59, pret– 23, atturas– 3. Tātad ir pieņemts lēmums nolasīt katra deputāta balsojumu par Latvijas Republikas Saeimas sēdes darba kārtības punktu– likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”.

Vārds Saeimas sekretāram balsojumu rezultātu nolasīšanai.

J.Šmits (8.Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Par grozījumiem Satversmē ir balsojuši: Igors Aleksandrovs, Dzintars Ābiķis, Martijans Bekasovs, Silva Bendrāte, Guntis Bērziņš, Uldis Briedis, Māra Ceriņa, Ingrīda Circene, Juris Dalbiņš, Oļegs Deņisovs, Jānis Esta, Sergejs Fjodorovs, Aleksandrs Golubovs, Māris Grīnblats, Valdis Ģīlis, Ēriks Jēkabsons, Roberts Jurķis, Artis Kampars, Uldis Mārtiņš Klauss, Paulis Kļaviņš, Inese Krastiņa, Alberts Krūmiņš, Sarmīte Ķikuste, Jānis Lagzdiņš, Madars Lasmanis, Liene Liepiņa, Vineta Muižniece, Linda Mūrniece, Pēteris Ontužāns, Vaira Paegle, Raimonds Pauls, Krišjānis Peters, Aigars Pētersons, Mihails Pietkevičs, Jānis Porietis, Andrejs Radzevičs, Anta Rugāte, Mareks Segliņš, Anna Seile, Atis Slakteris, Igors Solovjovs, Vjačeslavs Stepaņenko, Kārlis Strēlis, Kārlis Šadurskis, Viesturs Šiliņš, Jānis Škapars, Elita Šnepste, Žanete Vasaraudze, Dzintars Zaķis, Ausma Ziedone-Kantāne, Ērika Zommere, Ēriks Zunda.

Pret grozījumiem Satversmē ir balsojuši: Andris Bērziņš, Vilnis Edvīns Bresis, Vladimirs Buzajevs, Juris Dobelis, Indulis Emsis, Inta Feldmane, Māris Gulbis, Nikolajs Kabanovs, Valērijs Karpuškins, Oskars Kastēns, Andis Kāposts, Andrejs Naglis, Ināra Ostrovska, Leopolds Ozoliņš, Pēteris Simsons, Jevgenija Stalidzāne, Jānis Strazdiņš, Staņislavs Šķesters, Jānis Šmits, Dainis Turlais, Arvīds Ulme, Ingrīda Ūdre.

Atturas: Valērijs Agešins, Andrejs Aleksejevs, Aleksandrs Bartaševičs, Augusts Brigmanis, Boriss Cilevičs, Pēteris Kalniņš, Pāvels Maksimovs, Vitālijs Orlovs, Jakovs Pliners, Dzintars Rasnačs, Ivans Ribakovs, Juris Sokolovskis, Andris Tolmačovs, Jānis Urbanovičs un Aleksejs Vidavskis.

Un nebalsoja Jānis Jurkāns, Imants Kalniņš, Inguna Rībena un Pēteris Tabūns. Paldies.

(Aplausi.)

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Sēklu aprites likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Otrajam lasījumam izskatīšanai likumprojektā “Grozījumi Sēklu aprites likumā” komisija nesaņēma nevienu priekšlikumu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt minēto likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi Sēklu aprites likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Minētajā likumprojektā Tautsaimniecības komisija saņēma un izskatīja 35 priekšlikumus, no kuriem 1.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikumu– atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš.

2.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš.

3.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš.

4.– deputāta Kāposta priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļaujot 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš.

5.– Tautsaimniecības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš.

6.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš.

7.– Tautsaimniecības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš.

8.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš.

9.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļaujot 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš.

10.– komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš.

11.– Tautsaimniecības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš.

12.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš.

13., 14. un 15.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš.

16.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš.

17.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļaujot 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš.

18.– Tautsaimniecības komisijas priekšlikums, un 19.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš.

20., 21. un 22.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš.

23.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš.

24., 25. un 26.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš.

27., 28. un 29.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš.

30.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš.

31.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš.

32.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš.

33. un 34.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikumus atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš.

Kā arī 35.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš.

Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu deputātus balsot par minētā likumprojekta pieņemšanu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 73, pret– nav, atturas– 5. Likums “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Azartspēļu un izložu likums”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (TP).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi 147 priekšlikumus.

1.– Juridiskā biroja priekšlikumu, kur ir precizēti termini, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris.

2.– finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Iestrādāts 3.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret 2. un 3. priekšlikumu deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

4.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

5.– finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Iestrādāts 6.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris.

6.– Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Protams, atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

7.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

8.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris.

9.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

10.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

11.– finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

12.– finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris.

13.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

14.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

15. un 16.– Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris.

17.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

18.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

19.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris.

20.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

21.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

22.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris.

23.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

24.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris.

25.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

26.– Juridiskā biroja priekšlikums ir precizēt nosaukumu. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

27.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris.

28.– Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

29.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

30.– deputāta Kalniņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 12, pret– 22, atturas– 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris.

Arī 31.– deputāta Jurkāna priekšlikums– ir līdzīgs, jo komisija atbalstīja pirmajā lasījumā redakciju, kur tām kompānijām, kas iesaistītas šajā biznesā, paaugstina statūtkapitālu līdz 1 miljonam. Līdz ar to visi pārējie priekšlikumi netika komisijā atbalstīti. Arī deputāta Jurkāna 31.priekšlikums.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris.

32.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

33.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

34.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

35.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris.

36.– Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Protams, atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

37.– finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris.

38.– finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris.

39.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

40.– Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

41.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris.

42.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

43.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris.

44.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

45. un 46.– Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

47.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris.

48.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

49.– Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 8, pret– 24, atturas– 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris.

50.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

51.– deputāta Jurkāna priekšlikums, tāpat kā Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums saistīts ar spēļu galdu skaitu. Bet Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pieturas pie tās redakcijas, par ko mēs sākotnēji bijām izšķīrušies, un visus pārējos priekšlikumus noraidīja. Arī deputāta Jurkāna priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītāja.

Pret 51.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris.

52.– Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums. Arī par šo pašu tēmu. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 10, pret– 23, atturas– 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris.

53.– deputāta Sokolovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

54.– deputāta Sokolovska priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

55.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

56.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris.

57.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

58.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris.

59.– Juridiskā biroja precizējošs priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

60.– Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

61.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

62.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.63.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris.

64.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

65.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris.

66.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

67.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.68.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris.

69.– finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

70.– finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

71.– Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

72.– finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

73.– Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

74.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

75.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris.

76.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

77.– Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

78.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris.

79.– Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums, kurš mēģina noteikt citus kritērijus par tām personām attiecībā par vecumu... piedāvāts ir paaugstināt vecumu, kas drīkst piedalīties... 21 gadu... Nav komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāte Inta Feldmane.

I.Feldmane (LPP).

Cienījamie kolēģi! Latvijas Pirmās partijas 41.panta 6.punkta pirmās daļas iesniegtā redakcija paredz, ka azartspēlēs nedrīkst piedalīties personas, kuras nav sasniegušas 21 gada vecumu. Es domāju, ka šajā vecumā no 18 līdz 21 gada vecumam jaunieši vēl mācās vidusskolās vai uzsāk studijas augstskolās. Un ja jaunietis šajā vecumā jau strādā, diez vai viņš ir paspējis izveidot savu karjeru tā, ka spēj nopelnīt tik daudz, ka varētu atļauties spēlēt kazino vai spēļu zālēs.

Tādēļ domāju, ka šajā vecumā cilvēkiem vēl nav izveidojusies stabila vērtību izpratne, spēja novērtēt savus spēkus un pateikt nē, kad izklaide jau sāk kļūt par atkarību. Tādēļ bieži vien nevainīga ziņkāres apmierināšana var kļūt par traģēdiju visai ģimenei.

Pieredzes trūkums, pārāk daudz brīvā laika, draugu ietekme pamudina jaunieti eksperimentēt ar savu dzīvi.

Un šis kārdinājums un vēlme ātri, bez īpašām piepūlēm iegūt lielu naudu var pārvērsties par traģēdiju.

Tāpat finansiālo līdzekļu trūkums pamudina jauniešus nostāties uz noziedzības ceļa. Sākt zagt, krāpties, aizņemties un ieslīgt parādos, ko nevar atdot.

Jaunie cilvēki neko nezaudēs, ja likums spēļu elli viņiem atvērs trīs gadus vēlāk. Tas tikai dos iespēju brīvo laiku izmantot lietderīgākām nodarbēm vai veselīgam dzīvesveidam.

Tādēļ dosim papildu laiku pārdomāt un pieņemt lēmumu, vai azartspēļu zāle un kazino ir tas labākais, ko sniedz dzīve un jaunība.

Tāpēc aicinu balsot par šo priekšlikumu! Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāte Ināra Ostrovska.

I.Ostrovska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie deputāti! Tik tiešām šis priekšlikums ir ļoti svarīgs un nopietns. Un šodien ir iespēja palīdzēt daudziem jauniešiem un vecākiem, un ģimenēm pasargāt savus bērnus no iespējas ietekmēties laimētavās, kurās 18 gadu vecumā bērni piedalās dažādu totalizatoru, bingo un citu spēļu iespējamās darbībās.

Es aicinu tomēr atbalstīt šo lēmumu– nepiedalīties azartspēlēs, kaut gan man vispār ir pilnīgi nepatīkami šodien lemt par azartspēlēm, jo Latvijā šīs spēles ir atnesušas daudzām ģimenēm tikai postu, slimības, un cilvēki ir ārkārtīgi smagās situācijās. 21 gads– nu tas jau ir tāds pieņemams laiks, kad vēl varētu šis cilvēks piedalīties. Tāpēc šis priekšlikums ir ļoti racionāls.

Es aicinu visu Saeimu padomāt, jo katram no mums ir savi bērni, mazbērni, un mūsu Latvijā jaunieši nedrīkst iekrist šajās lamatās.

Un es lūdzu balsot “par” šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Debates... Es atvainojos... Jakovs Pliners. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Jaša, ko tu! Tu atbalstīsi?”)

J.Pliners (PCTVL).

Godātie kolēģi! Man ir smieklīgi, cik mēs esam liekulīgi. Kāpēc mēs atļaujam pirkt šņabi no 18 gadiem vai citus spirtotos dzērienus? Jums ir zināms, ka no 18 gadiem jaunieši sāk dienēt armijā, un principā, lai Dievs nedotu, viņiem ir tiesības un viņi ir zaldāti, un viņi var karot.

Viens no mūsu kolēģiem, starp citu, kuru es ļoti cienu, uzskata, ka nedrīkst izsniegt tiesības, autovadītāja tiesības, pēc 18 gadiem, ka vajadzētu no 20 gadiem. Es varu domāt, ka no 25 gadiem. Nu, tas ir smieklīgi!

Bērniem nedrīkst atļaut! Pēc Latvijas likuma bērni skaitās līdz 20 gadiem. Pārējiem jaunekļiem ir galva uz pleciem. Tas nenozīmē, ka viņš zaudēs tur miljonus, kuru viņam nav. Tad mēs izdomāsim, no kura vecuma košļenes jāaizliedz, un tā tālāk.

Likums ir likums. Bērns līdz 18 gadiem... bērniem ir aizliegts, tajā skaitā spirtotos dzērienus pirkt un tā tālāk. Cits jautājums, ka mēs nevaram panākt, lai likums pildītos. Bet šis jautājums... Es nedomāju, ka tas ir nozīmīgs, un var... nu nav vērts atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā– deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris.

Jā, kolēģi deputāti! Komisijā arī par šo jautājumu bija ļoti nopietnas debates. Bet pamatā Latvijā visi ierobežojumi, atbildības cilvēkiem sākas no 18 gadiem. Cilvēks var precēties, var doties misijā, var pirkt alkoholu. Un mūsu uzskats, ka cilvēks pats ir tiesīgs pieņemt lēmumu. Ir valstis, kur šis vecuma slieksnis ir lielāks. Bet Latvijā tai skaitā var tikt ievēlēts par pašvaldības deputātu cilvēks jau no 18 gadiem. (Starpsauciens: “Kas no tā!”) Protams, ka tādas runas šodien no tribīnes par to, ka azartspēles ir sliktas un tamlīdzīgi, par to viss būs. Un es arī personīgi nedomāju, ka tas ir kas labs. Valstij tas ir jāregulē. Bet nav jārada šādi mākslīgi ārpussistēmas ierobežojumi. Komisija tāpēc arī lielā vienprātībā tomēr nolēma palikt pie kopējā kritērija– 18 gadi.

Aicinu arī jūs atbalstīt!

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi, lūdzu deputātus balsot par 79.– Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikumu!

A.Slakteris.

… Kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 24, pret– 1, atturas– 59. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris.

80.– Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums, kas paredz dažādus papildu ierobežojumus. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāte Inta Feldmane.

I.Feldmane (LPP).

Cienījamie deputāti! Azartspēļu un izložu likuma 2.panta pirmajā daļā ir rakstīts: “Šā likuma mērķis ir nodrošināt sabiedrības interešu un spēlētāju tiesību aizsardzību.” Tāds ir arī Latvijas Pirmās partijas priekšlikuma mērķis.

Jebkura likuma normai vispirms ir jābalstās uz morāli ētiskiem principiem, kurā likumdevējs sabiedrībai skaidri norāda tās vērtības, kuras valsts aizstāv un sargā. Ņemot vērā, ka mūsu valstī ir miljons 300 cilvēku, kas pieder pie kādas kristīgas baznīcas, būtu tikai pašsaprotami parādīt cieņu šai lielajai sabiedrības daļai, aizliedzot organizēt azartspēles teritorijā, kas atrodas tuvāk par 500 metriem no baznīcām un kulta celtnēm, ar to respektējot ticīgu cilvēku negatīvo attieksmi pret šo atkarību izraisošo, nelaimi nesošo biznesu.

Tāpat mūsu valstī ir vairāk nekā 360 tūkstošu bērnu un jauniešu, kuri katru dienu mēro ceļu uz bērnudārzu vai skolu. Pieņemot likuma normu, ka azartspēles nav atļauts organizēt arī izglītības iestāžu ēkās un teritorijās, kas atrodas tuvāk par 500 metriem no šīm ēkām, mēs kā likumdevēji parādīsim attieksmi pret jauno paaudzi. Bieži vien tieši attieksme ir svarīgāka par reālo ieguvumu, lai gan būs arī ieguvums– mūsu bērni un jaunieši retāk redzēs spēļu elles, retāk par tām domās. Jo nav noslēpums, ka bērns to, ko regulāri redz un dzird, drīz pieņem kā normu un pašsaprotamu lietu.

Tādēļ es aicinu balsot “par” un ar šo balsojumu parādīt savu attieksmi pret šo sabiedrības daļu.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par Latvijas Pirmās partijas frakcijas 80.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 16, pret– nav, atturas– 61. Priekšlikums nav atbalstīts.

Turpmāk grozījumus izskatīsim, un ziņotājs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā būs deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (TP).

Paldies. Godātie kolēģi! Slaktera kungam bija jādodas uz radio, kā es saprotu, sniegt informāciju. Tādēļ es turpināšu viņa vietā.

81.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

82.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

83.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

84.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda.

85.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Protams, atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

86.– Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 11, pret– 6, atturas– 59. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sakarā ar to, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jura Sokolovska iesniegumu par to, ka viņš atsauc savu 87.priekšlikumu, šis priekšlikums nav izskatāms.

Ē.Zunda.

88.– Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (LPP).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es domāju, daudzi no jums vakar skatījās televīziju, kur notika pietiekami ilga un nopietna diskusija par šo tēmu, taču jautājuma būtība, par kādu piedāvāja zvanīt un izteikt savu attieksmi, nebija gluži tāda, kādu mēs bijām domājuši, iesniedzot šo priekšlikumu.

Mūsu priekšlikuma būtība, ka pašvaldībai ir jānosaka teritorijas, kurās atļauts organizēt azartspēles, atšķiras no pirmajā lasījumā pieņemtā varianta, ka pašvaldībai ir tiesības noteikt teritorijas, kurās aizliegts organizēt azartspēles, tikai ar vienu būtisku lietu.

Nav bez pamata bažas, ka, mainoties pašvaldībām un mainoties partijām, kuras iegūst varu pašvaldībās vai vairākumu, ka var būt dažādas simpātijas vai antipātijas pret azartspēļu uzņēmējiem. To var realizēt, protams, vienu brīdi aizliedzot vienā vietā, citu brīdi aizliedzot citā vietā, bet no šīs problēmas vai no šīm bažām mēs varam pilnīgi droši tikt vaļā, ja mēs realizējam mūsu priekšlikumu, ka pašvaldība reizi pa visām reizēm vai uz ilgu laiku nosaka konkrētas teritorijas, kurās šīs azartspēles ir atļautas, un tad vairs nav no svara, vai šo azartspēļu realizēšanu prasa vienas, otras vai trešās firmas pārstāvis. Tad strādā šie iepriekš jau noteiktie kritēriji, kādās mājās, kādās ēkās nedrīkst un kurās vietās drīkst. Bet šis azartspēļu uzņēmējs ir pārliecināts un viņam ir garantija, ja viņš piesakās tajā teritorijā, ko pašvaldība ir deklarējusi kā azartspēlēm pieļaujamu, tad pret viņu nevar vērst nekādus subjektīvus ierobežojumus, iebildumus vai meklēt vēl kaut kādus īpašus noteikumus, lai vienam atļautu un otram neatļautu.

Tas, ka ir radušās bažas, vai pašvaldībām būtu tiesības šo jautājumu reglamentēt pašām. Manuprāt, par to nebūtu jādiskutē, jo kurš gan labāk nekā pašvaldība zina, kurā pilsētas rajonā drīkst un kurā nedrīkst un kurā vietā ir lietderīgi un kurā nav lietderīgi.

Man liekas, vakar televīzijā Jūrmalas galva ļoti pamatoti argumentēja: viņi zina, kurā rajonā kādi cilvēki dzīvo un kuriem šī azartspēle būtu pieļaujama kā izklaides veids un kurā rajonā šī azartspēle būtu nepieļaujama kā netikumu veicinošs iestādījums.

Tāpēc arī šā mūsu priekšlikuma būtība būtu, mūsuprāt, tas risinājums, kas apstiprinātu arī Rīgas pašvaldības līdz šim brīdim lemto un nopietno izlēmību noteikt šīs teritorijas, lai nebūtu situācija, ka Rīgā tagad jebkurā vietā ir neskaitāmā daudzumā azartspēļu iestādes, zāles, kazino un tamlīdzīgi.

Mēs esam apmierināti ar to, ka spēļu automāti tiks izņemti no kafejnīcām, no veikalu priekštelpām, no citām vietām, taču neatrisinās jautājumu arī tas, ka mēs paceļam statūtkapitāla līmeni līdz miljonam, arī tas neatrisinās problēmu pēc būtības. Tikai vienu spēļu firmu vietā, kuras nevarēs šos noteikumus izpildīt, nevarēs izveidot pienācīga lieluma zāles un kazino, ienāks citas firmas, kurām tas būs pa spēkam. Un ticiet man, ja jūs noraidāt šo mūsu priekšlikumu, ka pašvaldībai ir šīs tiesības un pienākums skaidri un gaiši norādīt teritorijas, kurās azartspēles var būt, izslēdzot pārējās teritorijas, tad arī pēc šī likuma spēkā stāšanās, vienalga, Rīgā un citās vietās nekas nemainīsies, vienu spēļu firmā vietā strādās citas firmas, kurām tas būs pa spēkam, un vēl sliktāk būs tām pašvaldībām, kuras šobrīd ir pēc sava lēmuma ierobežojušas, viņām būs pienākums atļaut spēlēt jebkurā vietā, izņemot skolas, baznīcu, slimnīcu, pat ne 500 metru attālumā no šīm iestādēm, bet blakusmājā, jo tikko jūs to akceptējāt. Tātad situācija netiks būtiski grozīta, situācija netiks uzlabota, un no azartspēlēm atkarīgu cilvēku būs tāpat kā līdz šim pietiekami daudz un varbūt vēl arvien vairāk. To jums var pateikt mūsu ārsti, speciālisti. Un nobeigumā es, protams, ar nožēlu esmu spiests konstatēt, ka liberālas politikas un tirgus ekonomikas apstākļos, protams, līdz ko ir pieprasījums, vienalga, vai pēc azartspēlēm, vai pēc alkohola, vai pēc ielasmeitām, vai narkotikām, vai ieročiem, vienmēr atradīsies piedāvājums un piedāvātāji. Un mūsu kā likumdevēju kompetence un pašvaldību kompetence ir ierobežot un iegrožot katru šo biznesu, kurš rada cilvēkiem ne tikai labu sajūtu un izpriecu, bet rada arī nopietnus draudus mūsu tautas pastāvēšanai.

Paldies par uzmanību. Un lūdzu atbalstīt šo mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Cienījamā Seiles kundze, vai jums pietiks ar 2 minūtēm? Lūdzu! (No zāles deputāte A.Seile: “Jā!”)

A.Seile (TB/LNNK).

Godātie deputāti! Varbūt labi domātais priekšlikums tomēr ir dīvaini uzrakstīts. Pēc tās redakcijas, kādu ir sagatavojusi Latvijas Pirmās partijas frakcija, iznāk, ka katrai pašvaldībai, Dundagai, Kolkai, jebkuram mazam pagastam, ir jānosaka teritorijas, kurās atļauts organizēt azartspēles, kaut arī varbūt šajā teritorijā neviens uz šādu biznesu nebūs pieteicies.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, neapgrūtināt mazās pašvaldības ar liekām funkcijām, kādas nemaz viņām nav noteiktas Pašvaldību likumā, un atbalstīt to redakciju, kāda ir bijusi līdz šim spēkā esošajā likumā.

Sēdes vadītāja.

Vai deputātam Jānim Strazdiņam pietiks ar 1 minūti? Nē.

Tad debates mēs turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Kiršteins, Vilis Krištopans, Anatolijs Mackevičs un Inese Šlesere.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Turpināsim debates par 88.– Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikumu– likumprojektā “Azartspēļu un izložu likums”. Otrais lasījums.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (ZZS).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es arī gribētu atbalstīt Simsona kunga priekšlikumu– Pirmās partijas izteikto priekšlikumu– kā profesionālis, jo šis ļaunums, kas rada milzīgas problēmas ģimenei, valstij, kur no šā ļaunuma daži ļoti daudz pelna, kur apgrozās lieli materiālie līdzekļi, visas valstis cenšas aizsargāties, šo ļaunumu kaut kā iežogojot. Ja mēs tagad samazināsim pašvaldību lomu kontrolēt šo nelaimi, ja vietējai varai, ko arī vēlējuši mūsu paši cilvēki, kur ļoti daudzās pašvaldībās ir mūsu partiju ļoti labi cilvēki, mēs tagad viņiem izraujam no rokām jebkādu iespēju aizstāvēt savus iedzīvotājus. Un tas nu nav pilnīgi pieņemami, mēs darbojamies paši pret savām pašvaldībām, pret saviem vēlētiem cilvēkiem.

Un tāpēc es ļoti lūgtu atbalstīt šo domu par pašvaldību lomu šo vietu norādē, kur var veidot šīs spēļu vietas.

To mēs jau darījām Rīgas domē, kad es vēl biju pēdējā sasaukumā, pēc tam mani ievēlēja Saeimā. Drošības jautājumu komitejā šie jautājumi tika risināti. Un mēs nācām pie slēdziena, ka citādi šo ļaunumu nevar norobežot, kā tikai ievietojot konkrētās vietās, kur tas mazāk skar iedzīvotājus.

Atcerēsimies kaut vai tādas pilsētas Amerikas Savienotajās Valstīs kā Lasvegasa, kas ir atvēlēta tikai šādām izpriecām. Montekarlo, citas vietas Eiropā, bet tās nekad nelaiž iekšā visā pilsētā. Tas ir ļoti bīstami visiem iedzīvotājiem. Un, ja mēs esam atbildīgas amatpersonas, tad mums tas ir jāņem vērā. Un mēs nedrīkstam piekrist šādam priekšlikumam.

Un tālāk vēl par nākamo piedāvājumu es izteikšos atsevišķi, jo tur ir pielaista vēl lielāka kļūda. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 88.– Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 35, pret– 24, atturas– 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris.

89.– Mihaila Pietkeviča priekšlikums. Iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas to ir uzlabojusi, ņemot vērā atsevišķi izdebatētas detaļas iepriekšējā komisijas sēdes daļā. Šis ir pašlaik visplašāk debatētais priekšlikums un izšķir jautājumu, vai azartspēļu biznesu valstī kontrolē valsts vai pašvaldības. Komisija izšķīrās atbalstīt priekšlikumu, ka to dara valsts.

Sēdes vadītāja.

Vai deputāts Jānis Strazdiņš vēlas debatēt? Jā, lūdzu! Atklājam debates par 89.– Mihaila Pietkeviča priekšlikumu.

J.Strazdiņš (ZZS).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es neuzskatu, ka šeit ir jābūt jautājumam, kurš lems: vai pašvaldības, vai mūsu likums un attiecīgo ministriju ierēdņi un arī pašvaldību ierēdņi, jo šie jautājumi jākontrolē abām pusēm– gan jābūt šiem stingrajiem noteikumiem, kas šeit ir tagad kļuvuši stingrāki, kurus es pilnīgi atbalstu, ja mēs tiešām izslēgsim šīs spēlēšanas vietas no daudzām vietām, bet, ņemot vērā to, ka šie spēki, kuru rokās ir ļoti lieli naudas līdzekļi, viņiem nebūs nekādu ierobežojumu– šie 3 miljoni, un arī citi ierobežojumi tīri finansiālie, viņi to mierīgi nosegs un pasmiesies par smieklu naudu, ka mēs viņiem esam atdevuši visas vietas, ko vien viņi ir iekārojuši.

Jo tikai pašvaldības, nosakot teritorijas un ievērojot šos ierobežojumus, tiešām reāli varētu samazināt šo vietu skaitu.

Un gribu jums kā piemēru minēt Rīgu. Un lai man piedod mūsu cienītais komisijas loceklis Raimonds Pauls, bet es gribu nosaukt vienu no viņa radošajiem panākumiem– Vernisāžu. Vernisāža pilsētas centrā. Blakus Brīvības piemineklim. Turpat ir universitāte. Turpat ir Vērmanes parks. Tagad tā ir Baltijas lielākā spēļu elle. Šeit vairs nav mūzikas. Tur arī ir zināma mūzika tikai. Tas ir viss. Mēs esam ielikuši kā pieminekli savai nevarībai pilsētas centrā šo spēļu elli. Un ja mēs tagad pieņemsim šādus noteikumus, tādas spēļu elles būs visapkārt. Jo par naudu jau visu var nopirkt. Un šos noteikumus, šie ierobežojumi, kādi šeit ir paredzēti, tie jau neko nenozīmē. Kas ir ar universitāti? Kas ir ar Brīvības ielu? Kas ir ar Tērbatas ielu? Kāda ir Čaka iela? Uz katra stūra bijušo veikalu vietā ir vienas spēlētavas, tā sauktās laimētavas. Es tās gribētu saukt par zaudētavām.

Un es ļoti uzsaku savu kolēģi dakteri Taubi, kas vakar Dombura raidījumā teica tādus vārdus: kāpēc mēs nedomājam par cilvēkiem? Kāpēc mēs nedomājam par pašnāvniekiem? Kāpēc mēs nedomājam par tiem, kas izdara noziegumus? Kas aizņemas, kas vilto, kas ņem jau tagad kredītus, lai tos nospēlētu. Kas ieķīlā dzīvokļus... Tās nabaga mātes, tās nabaga sievas, tos bērnus, kas no visa tā cieš. Vai tiešām tikai nauda visu izsaka? Vai tiešām mums nav atbildības par savu tautu?

Tāpēc es ļoti aicinu nebalsot par Pietkeviča kunga priekšlikumu!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (JL).

Godātie kolēģi! Kam jāregulē azartspēļu organizēšanas reglamentējošās normas– valstij vai pašvaldībām? Patiesībā naivs jautājums, aiz kura cenšas paslēpties Tautas partija, kas nupat apmetusi kūleni savā nostājā pret azartspēlēm, no apkarotāja kļūstot par klaju aizstāvi.

Atbilde ir ļoti vienkārša: protams, ka abām. Gan valstij, gan pašvaldībām. Valstij ir jānosaka kritēriji un vispārējās normas, tādas kā nodokļu politika, bet pašvaldībām ir jāatstāj tiesības, ja nepieciešams, pastiprināt likumā noteiktos ierobežojumus atbilstoši savu iedzīvotāju vajadzībām.

Man patiesi žēl Jūrmalas domes, kas pieņēma drosmīgu lēmumu, lai skolas bērniem nebūtu pa ceļam no skolas jāiet garām spēļu ellītēm, lai spēlē bagātie, lai spēlē ārzemju tūristi lepnajās viesnīcās, lai atstāj savu naudu šeit, bet atkarības un spēles radītās depresijas lai ārstē savās mājās.

Man ir žēl Rīgas domes valdošās koalīcijas, mēra Aivara Aksenoka, bet it īpaši man ir žēl Tautas partijas deputāta Edmunda Krastiņa, kas izsenis pazīstams ar savu neiecietību pret azartspēlēm. Arī viņu darbs pēc šodienas balsojuma var izrādīties veltīgs. Man ir žēl bijušā Valmieras mēra, tagadējā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Māra Kučinska, kuram, pat īsti nezinot, viņa partijas varenie ir pieņēmuši lēmumu, kurš liks naudas priekā ietrīsēties katras spēļu biznesa haizivs sirdij.

Nesen Valmiera bija tā pašvaldība, kura pirmā sāka samērot alkohola tirdzniecības iemaksas budžetā ar kolosālajiem zaudējumiem valsts un pašvaldību budžetā sakarā ar tautas nodzeršanos.

Paldies Valmierai par ierosmēm, apturot alkohola nakts tirdzniecību. Šis pilotprojekts ir ļāvis mums nonākt pie saprātīga risinājuma arī valsts mērogā. Bet cik grūti mums bija Saeimā to panākt!

Nu spēļu jomā šādu pilotprojektu vairs nebūs. Jūs esat gatavi ar likuma spēku aizvērt šīs durvis? Tautas partija! Jūs, sev vien zināmu motīvu vadīti, esat krāpuši Saeimu, aicinot noteikt steidzamību toreiz labam likumprojektam, bet pēc tam ar savu priekšlikumu to izkropļojot līdz nejēdzībai.

Jūs, būdami premjera partija, esat nolaidušies līdz tādai galējībai kā koalīcijas līguma pārkāpums, liedzot mums vienu nedēļu kompromisa meklējumiem. Izskatās pat, ka jūs vairs neesat brīvi savā izvēlē, jo jūs ne tikai krāpjat mūs, bet arī nododat savējos.

No Saeimas lēmuma ir atkarīgs, vai dažiem tūkstošiem slimo, atkarīgo cilvēku, kas vakar Dombura šovā balsoja par to, ka azartspēles ir tikai izklaide, radīsiet cerības uz normālu dzīvi. Paši viņi savu postu neapzinās. Parādiet man alkoholiķi, kurš atzītu, ka ir slims! Bet ģimenes gan apzinās! Valstī, kur trešdaļa sabiedrības grimst galējā nabadzībā, vēl arī šie nabagu graši aizripos spēļu automātos.

Godātie Tautas partijas deputāti! Ja jūs ar savu atbalstu apstiprināsiet šo priekšlikumu, kas aizliedz pašvaldībai piedalīties azartspēļu ierobežošanā un darīt kaut ko savā teritorijā, lai mazinātu risku jaunatnei nonākt atkarībā, ikviens sabiedrībai zudis cilvēks, katrs, kas, parādu nastas mākts, aizies no dzīves, piedodiet skarbos vārdus, būs arī uz jūsu sirdsapziņas. Un, ticiet man, mēs jums to atgādināsim! Paldies. Aicinu balsot “pret”!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Viesturs Šiliņš.

V.Šiliņš (JL).

Godātie deputāti! Mēs šodien katru dienu dzirdam, ka mums Latvijā trūkst izglītotu speciālistu. Mēs katru dienu dzirdam, ka mums trūkst strādnieku, kuru problēma ir atkarības slimības. Mums ir ļoti daudz ģimeņu, kurās atkarības slimību dēļ trūkst uzturlīdzekļu. Latvijā ir pārlieku daudz nabadzīgu cilvēku, kuri neplāno savu atpūtu, bet tieši azartspēļu klubos cer uz laimi, nesaprot to, ka citiem tas ir ļoti ienesīgs bizness. Un es gribētu teikt kolēģiem, kuri vakar minēja piemēru par Lasvegasu: tas tomēr bija ciniski!

Es gribu uzsvērt, ka skolotāji, ārsti, policisti, uzņēmēji un pašvaldību vadītāji pastāvīgi cīnās ar šīs problēmas sekām. Un šodien es lasu “Dienas” avīzē, ka kāds no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātiem saka, ka pašvaldību vadītāji varētu ņemt kukuļus par šo izvietošanu. Es gribētu teikt: viņiem šobrīd būtu arī iespēja domāt otrādi.

Un atkal Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir parādījusi savu attieksmi pret Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Šis priekšlikums ir vistiešākais lobisms vienai biznesa sfērai– azartspēlēm. Dodot “zaļo gaismu” vieniem, mums tiek likts priekšā pasmieties par pārējiem uzņēmējiem.

Es aicinu balsot “pret”!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Mihails Pietkevičs...

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!

A.Slakteris.

Jā, kolēģi! Tātad deputāta Pietkeviča priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā nr.90.

Es saprotu, ka pašlaik visi te mēģinās no tribīnes būt tie paši svētākie un tamlīdzīgi. Bet tikai atcerieties to, kas šī likuma– jaunā likuma– darbības rezultātā tiek plānots, ka Latvijā no apmēram 700 kafejnīcām tiks izņemti visi spēļu automāti, ka samazināsies spēļu vietu skaits, un iespējamība ieklīst nejaušam– nejaušam!– spēlētājam, ka ir potenciālais atkarīgais, ievērojami samazināsies. (Starpsauciens: “Kur tas ir rakstīts?”) Tā ir šī likuma un koncepcijas galvenā jēga. Tas ir rakstīts gan koncepcijā, gan arī visos skaitļos, ko Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, tai skaitā visu partiju deputāti, redzēja, un tāpēc arī atbalstīja.

Tāpēc aicinu atbalstīt 90.– komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītāja.

Vai deputātiem ir ierosinājums balsot par 89.– deputāta Pietkeviča priekšlikumu? Jā. Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsosim par 89.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 5, pret– 37, atturas– 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris.

90.– Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (JL).

Pietkeviča kungs! Nu neizdevās jums taktiskais gājiens ar debašu noraušanu iepriekšējā priekšlikumā, jo tomēr ir vēl viens priekšlikums. Paldies.

Kolēģi! Manuprāt, šobrīd mums ir diezgan būtiska un svarīga izvēle. Un kāpēc? Ar šo balsojumu mēs vai nu kaut nedaudz uzlabosim, vai pilnīgi nogalināsim Saeimas prestižu.

Es gribu runāt atklāti. Šis priekšlikums ir tieša un izteikta metode un veids, kādā veidā caur Saeimu ar valsts likumdevēja– augstākā likumdevēja orgāna palīdzību– tiek mēģināts veikt kaut ko līdzīgu politiskai korupcijai. Un kāpēc? Kolēģi! Mēs labi zinām, ka lielākā un ienesīgākā azartspēļu vieta ir Rīgas pilsēta, kur Rīgas pašvaldība, ilgu laiku diskutējot, piedaloties arī Tautas partijas deputātiem, ir nobalsojusi un izdomājusi konkrētu veidu un redakciju, kā šādas azartspēles ierobežot. Un šodien sasteigti, nepārrunāti, neizdebatējot, nepamatoti, nerunājot ar kolēģiem par šo jautājumu, ar likuma varu mēs gribam iznīcināt Rīgas domes jau tā ilgo, garo un spēcīgo darbu.

Kolēģi! Es to nevaru nosaukt nekā savādāk, kā par tiešu azartspēļu biznesa lobēšanu.

Vēl par pašvaldībām. Ja mēs nobalsosim par šo priekšlikumu, tad mēs pēc būtības izsakām neuzticību mūsu– mūsu partiju veidotajām un vēlētāju atbalstītām, tikko kā ievēlētām pašvaldībām, domēm un vadītājiem. Un īpaši jau tas būtu jāzina Tautas partijai, jo Tautas partija vienmēr sevi uzsvērusi kā lielu partiju. Un tiešām jūsu partijas vadībā ir vairāk par 10 Latvijas pašvaldību. Tātad šodien pēc būtības jūs grasāties izteikt neuzticību tādiem cilvēkiem kā Vents Krauklis, tādiem cilvēkiem kā Aivars Lācarus, vēl citiem ļoti spējīgiem pašvaldību vadītājiem. Vai tiešām jūs ar šo balsojumu gribat pateikt, ka viņi neko nejēdz no tā, kā jūsu pilsētās veidot šo azartspēļu vietas un situācijas? Es tam negribu ticēt, godātie kolēģi! Man liekas, ka kāds jūs ir apmānījis. Man liekas, ka šobrīd jūs vienkārši ved maldināšanā.

To vakar apstiprināja arī Kučinska kungs, kurš ir reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, kurš skaidri un gaiši pateica: “Pašvaldības tā nedomā, un pašvaldībām ir jābūt tiesībām!”

Un visbeidzot. Kolēģi, tiešām Tautas partija šodien valdības koalīcijas stabilitāti ir uzlikusi uz ruletes galda. Es ceru, ka, ruletei griežoties, šīs krāsas, šie cipari būs pareizajā vietā.

Balsosim “pret”!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Sergejs Fjodorovs. Nē? Deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (ZZS).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ieklausieties redakcijā 90.priekšlikuma 1.pantā. “Pašvaldība saskaņā ar šā likuma noteikumiem izsniedz atļauju atvērt kazino spēļu zāli, utt.” Noteikumos ļoti skaidri pateikts: nabaga pašvaldības ierēdnis, saņemot visu šo papīru kaudzi, nav spējīgs pat pateikt ne vienu vārdiņu. Viņš nevar aizstāvēt savu pašvaldību. Iedomājieties, nu kaut vai jūsu Kuldīgas centrā, Tautas partija! Pašā skaistākajā vietā kāds nopirks vienu skaistu ēku un uztaisīs tur atkal jaunu “Vernisāžu”. Jums būs ļoti pateicīgi Kuldīgas iedzīvotāji, kas būs spiesti tam visam blakus dzīvot? Ja varbūt tas pats Valmierā notiks pie Sīmaņa baznīcas, būs ļoti skaisti. Un pašvaldība nevienu vārdu nevarēs pateikt. Un mēs šeit kā tādi neprofesionāļi būsim visi to akceptējuši.

Tāpēc es ierosinu vēlreiz izskatīt jautājumu, kāds bija pirmajā lasījumā, kur bija ļoti loģisks risinājums, ko mēs jau vienreiz atbalstījām. Nu, sāksim vienreiz domāt! Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!

A.Slakteris.

Zināt... kolēģi, lai nebūtu pārpratumu… Arī turpmāk šīs licences tātad izsniedz pašvaldības. Pie tam ir noteikti tātad stingri kritēriji– 41.panta 2.daļa. Azartspēles nav atļauts organizēt valsts pārvaldes iestādēs, baznīcās un kulta celtnēs, ārstniecības un izglītības iestāžu ēkās, aptiekās, pasta vai kredītiestādēs, publisko pasākumu rīkošanas vietās, tirgus iekšējā teritorijā, veikalos, kultūras iestādēs, dzelzceļa stacijās, autoostās, lidostās, izņemot… ostās, un šis pārskaitījums ir ļoti konkrēts, un katra pašvaldība skatās, lai atbilstu šiem kritērijiem. Bet stingru kritēriju ieviešana visā valstī, tas ir pareizs ceļš, un to jums pateiks arī jebkurš korupcijas apkarošanas speciālists, ka vienoti kritēriji, tā ir pareiza metode. Un tieši otrādi, izplūduši un neskaidri kritēriji– tas ir nepareizs ceļš.

Aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsot par 90.– Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 47, pret– 37, atturas– 8. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Slakteris.

91.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

92.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

93.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

94.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

95.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris.

Arī 96.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

97.– deputāta Sokolovska priekšlikums. Daļēji ir iestrādāts komisijas priekšlikumā numur 98.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris.

99.– finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

100.– Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums attiecībā par numerāciju ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

101.– Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris.

102.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

103.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

104.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris.

105.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

106.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris.

107.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

Arī 108.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

109.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

110.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris.

Arī 111.– Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

112.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris.

113.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir iestrādāts komisijas priekšlikumā numur 114.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris.

115.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir iestrādāts komisijas priekšlikumā numur 116.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

117.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris.

118.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

119.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris.

120.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

Arī 121.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris.

122.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

123.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

124. priekšlikumā Juridiskais birojs ierosina precizēt redakciju. Šis priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris.

125.– Juridiskā biroja priekšlikums. Iestrādāts 126.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris.

127.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

128.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

Arī redakcionāls 129.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

130.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris.

131.– Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

132.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

133.– finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris.

134.– finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

135.– Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris.

136.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

137.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

138.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris.

139.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris.

140.– finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

141.– deputāta P.Kalniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

142.– Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

143.– Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris.

144.– finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

145.– Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

Tātad 146.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris.

Atbalstīts ir arī 147.– finanšu ministra priekšlikums.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (JL).

Godātie kolēģi! Šodien ir vislielākais kauns šīs Saeimas darbā.

Es gribu vērsties pie četriem Latvijas Pirmās partijas deputātiem, kuri atbalstīja 90.– apkaunojošo– priekšlikumu. Es gribu vērsties pie Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātiem, kuri savā vairākumā atbalstīja šo apkaunojošo priekšlikumu.

Godātie kolēģi, mums divu balsu pietrūka! Es ļoti aicinu apdomāties. Es ļoti aicinu padomāt par savu sirdsapziņu, par savām sievām, par saviem bērniem, par visām Latvijas sievām, bērniem un vīriem. Un es ļoti aicinu balsot pret likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Māris Gulbis.

M.Gulbis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Jāsaka, es arī nebiju gatavs šodien runāt, bet šobrīd šis balsojums faktiski parāda vienu, kas ir bijis jau 15 gadus pēc neatkarības,– to, ka šie jautājumi tiek izlemti ārpus Saeimas. Un es arī nebrīnīšos, jo pilnīgi iespējams, ka kādas valdošās koalīcijas partijas kase ar fizisko personu ziedojumiem papildināsies. Un lietas tiks atrisinātas, nauda būs saņemta priekšvēlēšanu kampaņai. Un mēs nobalsojām, protams, par to, kas šobrīd ļoti daudzus uztrauc un ko mediķi un profesionāļi jau apgalvoja. Katrā ziņā es griežos pie “Jaunā laika” un šodien nostājos “Jaunā laika” pusē šajā balsojumā par to (Aplausi.), ka “Jaunajam laikam” vajag izvērtēt šo balsojumu un parādīt stingru mugurkaulu un gāzt Kalvīša valdību.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Paulis Kļaviņš. Es atgādinu, ka mēs runājam par 147.– finanšu ministra priekšlikumu.

P.Kļaviņš (JL).

Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi pievienojos mūsu frakcijas priekšsēdētāja viedoklim un aicinu noraidīt šo likumu kopumā! Pat ar to risku, ja mums tādēļ ir jāaiziet no valdības, bet mēs nevaram tik ilgi līdzi šūpoties un vienkārši mīļā miera dēļ pieņemt jebkuru kompromisu. Neiet tā lieta!

Šeit skaidri dzirdējām argumentus. Par ko te ir runa? Un tad mums ir jābūt skaidrībai, kurā pusē mēs stāvam. Vai mēs caur to iegūstam vai zaudējam tautas simpātijas, to mēs redzēsim. Bet mēs ar šo savu balsojumu varam parādīt, kurā pusē mēs stāvam. Morāles un mūsu tautas dzīvības pusē.

Lūdzu noraidīt šo likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Ir jārunā par konkrēto priekšlikumu! Debates slēdzu. Cienījamie kolēģi! Mums bija debates par 147.priekšlikumu. Vai deputāti lūdz balsojumu par 147.priekšlikumu? Ja deputāti nelūdz balsojumu par 147.priekšlikumu, tad Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Rībenas, Kampara, Ceriņas, Kantānes un Ontužāna iesniegumu ar lūgumu “Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 142.pantu, izdarīt pārbalsošanu par likumprojekta 90.priekšlikumu, jo balsojumā piedalījās vairāki deputāti, kuri neatradās sēžu zālē.” Vai deputātiem ir iebildumi pret pārbalsošanu? Ja deputātiem ir iebildumi pret pārbalsošanu, lūdzu balsosim par pārbalsojuma veikšanu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 46, pret– 11, atturas– 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tātad balsosim kopumā par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 48, pret– 34, atturas– 11. Likums “Azartspēļu un izložu likums” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (TP).

Cienījamie kolēģi! Cienījamo Prezidij! Tātad uz otro lasījumu ir saņemti divi priekšlikumi un divos pantos ir redakcionāli labojumi.

Tātad 1.– Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

2.– Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra K.Petera priekšlikums, ko arī komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

Līdz ar to es lūdzu balsot par likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 62, pret– nav, atturas– 2. Likums “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvenciju”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (LSP).

Godātie kolēģi! Es saprotu, ka neviens negrib klausīties tagad tālāk, visi tikai skatās, kā balsoja.

Otrajam lasījumam priekšlikumi Ārlietu komisijā nav iesniegti. Komisijas vārdā es jūs aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 58, pret un atturas– nav. Likums “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvenciju” ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums likumā “Par Eiropas Padomes konvenciju par izdošanu, tās papildu protokolu un otro papildu protokolu””. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (LSP).

Otrajam lasījumam arī nav iesniegts neviens priekšlikums. Tātad es komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret un atturas– nav. Likums “Grozījums likumā “Par Eiropas Padomes konvenciju par izdošanu, tās papildu protokolu un otro papildu protokolu”” ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Līgumu starp Dānijas Karalistes, Igaunijas Republikas, Somijas Republikas, Vācijas Federatīvās Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Polijas Republikas, Krievijas Federācijas un Zviedrijas Karalistes valdībām par Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas privilēģijām un imunitātēm”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (LSP).

Arī garš nosaukums. Priekšlikumi nav iesniegti. Es aicinu jūs atbalstīt arī šo likumprojektu!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 71, pret un atturas– nav. Likums ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Apsardzes darbības likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (TP).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja likumprojektu 9.novembra sēdē.

1.priekšlikums– iesniedzis Saeimas deputāts Buzajevs. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 14, pret– 60, atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu komisijas vārdā pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 70, pret– 1, neviens neatturas. Likums “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Minētajā likumprojektā “Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā” trešajam lasījumam komisija nesaņēma nevienu priekšlikumu. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 66, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Kultūras institūciju likumā”. Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā– deputāte Ausma Ziedone-Kantāne.

A.Ziedone-Kantāne (JL).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Mēs strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Kultūras institūciju likumā”, nr. 1234.

Ir iesniegti 8 priekšlikumi. Atbildīgās komisijas 1.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Ziedone-Kantāne.

2.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Ziedone-Kantāne.

3.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Ziedone-Kantāne.

4.– kultūras ministres Demakovas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Ziedone-Kantāne.

5.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un daļēji iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Ziedone-Kantāne.

6.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts komisijas 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Ziedone-Kantāne.

Un 7.– kultūras ministres Demakovas priekšlikums, kas daļēji atbalstīts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Ziedone-Kantāne.

Un 8. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Ziedone-Kantāne.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pēdējā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu!

A.Ziedone-Kantāne.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 70, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi Kultūras institūciju likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (JL).

Godājamie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja! Strādāsim ar dokumentu nr.4981. Tātad likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””.

1.– deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst... (Starpsauciens: “Balsot!”) Balsot? Deputāti lūdz balsojumu. Balsosim par 1.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 12, pret– 58, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis.

2.– deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 13, pret– 57, atturas– 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis.

3.– deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 14, pret– 60, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis.

4.– deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 13, pret– 60, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis.

5.– Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Jaunupa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

6.– deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 8, pret– 57, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis.

7.– deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 10, pret– 57, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis.

8.– Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

9.– deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 12, pret– 57, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis.

9.– deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu!

Dz.Zaķis.

Es atvainojos! Acīmredzot es kļūdījos. Tātad par 10.– deputāta Tolmačova priekšlikumu, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 10, pret– 63, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis.

11.– deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

12. un 13.priekšlikums. Ir daļēji atbalstīti un iekļauti 14.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

Tie tad arī bija visi priekšlikumi, kas iesniegti trešajam, galīgajam, lasījumam. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 58, pret– 8, atturas– 13. Likums “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Dzīvokļa īpašumu likums”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (TP).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi pirmajā lasījumā Dzīvokļa īpašumu likumu. Mums bija lielas debates par to, bet komisija galarezultātā atbalstīja ar noteikumu, ka būs ļoti daudz priekšlikumu, mēs pie šā likuma cītīgi strādāsim uz otro lasījumu.

Lūdzu atbalstīt to pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 63, pret– 1, atturas– 9. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

M.Segliņš.

30.decembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 30.decembris.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Mēslošanas līdzekļu aprites likums”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Minētais likumprojekts tika izskatīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 76, pret– 1, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

P.Kalniņš.

28.novembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 28.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Informācijas atklātības likumā”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā– deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL).

Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” un nolēma to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 76, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

J.Sokolovskis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 25.novembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 25.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Krišjānis Peters.

K.Peters (LPP).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu (reģistrācijas nr.1356) “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”. Kopā saņemti 12 priekšlikumi. Likumprojekts ir sagatavots otrajam lasījumam.

1.– Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

K.Peters.

2.– deputāta Solovjova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 10, pret– 57, atturas– 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Peters.

3.– Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

K.Peters.

4.– Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

K.Peters.

5.– Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters.

6.– deputāta Solovjova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 5, pret– 58, atturas– 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Peters.

7.– deputāta Solovjova priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters.

8.– deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

K.Peters.

9.– deputāta Solovjova priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

K.Peters.

10.– likumprojekts ar reģistrācijas nr.1416. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

K.Peters.

11.– Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

K.Peters.

Un pēdējais– 12.– Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums arī ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu par 12.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 52, pret– 10, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

K.Peters.

Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 70, pret– 6, neviens neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Peters.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 5.decembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 5.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (TP).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi!

1.priekšlikums, ko komisija ir saņēmusi no Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Petera, un komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

2.– deputāta Urbanoviča priekšlikums. Arī neatbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

3.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Arī neatbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL).

Cienījamā priekšsēdātāja! Godātie kolēģi! Es piedāvāju likumā iekļaut divas tabulas par ikgadējo nodevu uz kravu automobiļiem, piekabēm un puspiekabēm un tā tālāk.

Praktiski abas šīs tabulas tieši ir nokopētas no attiecīgās Eiropas Savienības direktīvas. Tikai eiro ir pārskaitīti uz latiem, un ne vairāk.

Tā ir minimālā likme, kura pieļaujama, lai aizstāvētu vietējo autopārvadātāju. Vietējie autopārvadātāji, tas ir, mūsu tautsaimniecības nozare, kura pagaidām sekmīgi attīstās mūsu valstī, un diemžēl to nevar teikt par dažiem citiem. Un šo ražotāju aizstāvība, pēc mana uzskata, ir valsts un valdības pienākums.

Kāpēc palielināt šo likmi, salīdzinot ar Eiropas Savienības direktīvām, es domāju, ka es nesaņemšu šo atbildi.

Vēl vairāk! Kad šī direktīva bija ieviesta, tad mūsu Ārlietu ministrija un citas ministrijas nokopēja to vārds vārdā, un nebija nekādu atvieglojumu, bet dažas attīstības valstis, viņas... tomēr iztirgoja Briselē atvieglojumus saviem vietējiem pilsoņiem.

Un diemžēl tas nav vienīgais gadījums, kad valdība neizpilda savus pienākumus– aizstāvēt Latvijas pilsoņus un pārējo iedzīvotāju kopumu konkurējošās sfērās.

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu un nobalsot “par”!

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 3.– deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 21, pret– 60, atturas– 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris.

4.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija arī nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret– 53, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Slakteris.

5.– deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

6.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

7.– deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 84, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Slakteris.

25.novembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 25.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Ivans Ribakovs.

I.Ribakovs (SC).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā” (reģistrācijas numurs 1313). Kopumā ir saņemti seši priekšlikumi.

1.– Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Ribakovs.

2.– Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Ribakovs.

3.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

I.Ribakovs.

4.– deputāta Kalniņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Ribakovs.

5.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Ribakovs.

Kā arī 6.– Juridiskā biroja priekšlikums– ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Ribakovs.

Sakarā ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 81, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Ribakovs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 25.novembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 25.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Bāriņtiesu likums”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (TP).

Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi Bāriņtiesu likumu pirmajā lasījumā un atbalstījusi to. Aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Segliņš.

25.novembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 25.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (TP).

Grozījumi Civillikumā ir Bāriņtiesu likumu pavadošais likums. Pirmajā lasījumā komisijā atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 81, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Segliņš.

25.novembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 25.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (TP).

Arī likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” ir Bāriņtiesu likumu pavadošais likums, kurš komisijā pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Segliņš.

25.novembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 25.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Patentu likumā”. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā– deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP).

Cienījamie kolēģi! Saņemti ir divi priekšlikumi. Aicinu izskatīt iesniegšanas secībā.

1.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

2.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis.

Aicinu balsot kopumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

Dz.Ābiķis.

Paldies, kolēģi, par vienprātīgu atbalstu! Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu– 24.novembri.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 24.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Publisko iepirkumu likums”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (JL).

Godājamie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja! Likumprojekts “Publisko iepirkumu likums”. Tātad šis likums ir skatīts gan Korupcijas apkarošanas, gan arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iepriekš. Abos gadījumos ir saņemtas pozitīvas atsauksmes, tajā skaitā, arī Tautsaimniecības komisijā.

Varbūt pavisam īsi– divos vārdos, kas šis ir par likumu un kāpēc tas ir nepieciešams. (Starpsauciens: “Nevajag!”) Tātad Eiropas Savienības direktīva par to, kā turpmāk tiks veikti iepirkumi Eiropas Savienības teritorijā, ir mainījusies. Un mainījusies jau nepilnu gadu atpakaļ. Šī gada laikā mums ir jāpieņem šīs direktīvā noteiktās normas mūsu nacionālajā likumdošanā. Tāpēc iepriekšējo likumu “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” turpmāk aizstās šis– Publisko iepirkumu likums.

Tās normas, kur mēs pastiprināsim regulējumu, tas būs gan pie kritērijiem, gan arī pie diskriminācijas novēršanas, parādīsies jauna lieta, kas būs tātad elektroniskā procedūra, iepirkumus organizējot, turpretī diskutabla lieta, protams, būs sliekšņi iepirkumu procedūrai un cenu aptaujas procedūrai.

Tātad šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja savā sēdē un atbalstīja to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 76, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

Dz.Zaķis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 2.decembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 2. decembris.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Sokolovska, Kabanova, Buzajeva, Tolmačova, Aleksejeva un citu deputātu pieprasījumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim par emigrāciju un demogrāfisko situāciju Latvijā.

Pieprasījuma iesniedzēji lūdz arī vārdu, lai motivētu pieprasījumu.

J.Sokolovskis (PCTVL).

Godātie kolēģi! Tomēr es ceru, ka Pieprasījumu komisija nenoraidīs šo pieprasījumu kā visus pārējos, jo šinī gadījumā ir ļoti nopietna lieta. Kas būs nākotnē, kādi būs Latvijā, cik daudz būs Latvijas iedzīvotāju, vai viņi neaizbrauks– vistalantīgākie, visjaunākie– no Latvijas? Tātad sakrīt divas tendences.

Pirmā ir demogrāfiskā tendence, ka Latvijas iedzīvotāju skaits ar katru gadu samazinās.

Otrais moments ir tas, ka desmitiem tūkstošu mūsu Latvijas iedzīvotāju darba spējīgā vecumā tagad izbrauc uz Īriju, Lielbritāniju un citām valstīm. Ļoti interesanti būtu zināt, vai valdībai un Ministru kabinetam ir kāda stratēģiska programma, kādā veidā izdarīt tā, lai šie cilvēki neizbrauktu no Latvijas?

Otrs moments. Vai ir kāda stratēģiska programma, kādā veidā palīdzēt šiem cilvēkiem atgriezties un aicināt viņus atgriezties?

Trešais. Ja tomēr pirmo divu nosacījumu nav, tātad nav programmas, kādā veidā nepieļaut, lai cilvēki no šejienes aizbrauktu un kādā veidā lai viņi atgrieztos, tātad būs nepieciešama... mums ir Latvijai nepieciešams darbaspēks. Vai viņiem ir apzināta programma, kā viņi paredz, kādi imigranti atbrauks uz Latviju vai no kādām valstīm, cik daudz, ar kādu izglītību. Jo pretējā gadījumā, ja mēs tagad nepadomāsim par šo jautājumu, tad šis process notiks haotiski, un tad būs tātad problēma kā daudzās valstīs Eiropā, ka viņi savulaik nepadomāja, un diemžēl tagad mēs redzam rezultātus.

Lūdzu tomēr pievērst jūsu uzmanību šim pieprasījumam un atbalstīt to, ka Pieprasījumu komisija un plenārsēde...

Sēdes vadītāja.

Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu Grīnblata, Kiršteina, Dobeļa, Kalniņa un Rasnača jautājumu Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim “Par to, ko valdība ir paveikusi, izpildot tai doto uzdevumu– noslēgt starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju speciālo nolīgumu”. Šo jautājumu nododam Ministru prezidentam.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu Klementjeva, Bartaševiča, Ribakova, Vidavska un Orlova jautājumu Latvijas Republikas ekonomikas ministram Kariņa kungam “Par Latvijas valdības enerģētikas politiku”. Arī šo jautājumu mēs nododam ekonomikas ministram.

Cienījamie kolēģi, visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Aigaram Pētersonam.

A.Pētersons (JL).

Godājamie kolēģi! Baltijas asamblejas grupas sēde Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītāja.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Kiršteins, Vilis Krištopans, Anatolijs Mackevičs un Inese Šlesere. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Līdz ar to 17.novembra sēde ir slēgta.