• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lēmums par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2005. gada 23. novembrī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.11.2005., Nr. 188 https://www.vestnesis.lv/ta/id/121971

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Lēmums par Saeimas 2005. gada 17. novembra sēdes sasaukšanu un sēdes darba kārtību

Vēl šajā numurā

24.11.2005., Nr. 188

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Lēmums par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2005. gada 23. novembrī

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2005.gada 23.novembrī pulksten 17.00:

1. Deputātu M.Grīnblata, A.Kiršteina, J.Dobeļa, I.Kalniņa un Dz.Rasnača jautājums Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim (Jautājumu reģistra nr.79)
“Par to, ko valdība ir paveikusi, izpildot tai doto uzdevumu — noslēgt starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju speciālo nolīgumu”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

2. Deputātu A.Klementjeva, A.Bartaševiča, I.Ribakova, A.Vidavska un V.Orlova jautājums ekonomikas ministram A.K.Kariņam (Jautājumu reģistra nr.80)
“Par Latvijas valdības enerģētikas politiku”

Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre

Rīgā 2005.gada 21.novembrī

 

Pielikums

Par to, ko valdība ir paveikusi, izpildot tai doto uzdevumu –
noslēgt starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju speciālo nolīgumu

Sakarā ar Deklarāciju par Latvijā īstenotā PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu Ministru kabinetam uzdots noslēgt starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju speciālu nolīgumu, kas noteiktu savstarpējās saistības materiālo izdevumu segšanā, kā arī palīdzības sniegšanā pārceļotājiem, tāpat arī viņu ģimenēm, kas pārceļas uz savu vēsturisko vai etnisko dzimteni. Kas ir darīts, lai uzdoto izpildītu? Vēlamies saņemt atbildes uz šiem šādiem jautājumiem:

1. Vai ir izveidota darba grupa šī uzdevuma veikšanai?

2. Vai ir nozīmēts par šo jautājumu atbildīgais ministrs?

3. Vai Ministru kabinets ir sagatavojis nolīguma teksta projektu, ko varētu piedāvāt Latvijas puse, un vai ir izvērtētas saistības, kādas varētu uzņemties Latvijas valsts?

4. Kā valdība nolēmusi rīkoties, atbildot uz Kaļiņingradas gubernatora Bosa aicinājumu Baltijas, tai skaitā Latvijas, bijušajiem PSRS pilsoņiem pārcelties uz dzīvi Kaļiņingradā?

Saeimas deputāti: M.Grīnblats, A.Kiršteins,
J.Dobelis, I.Kalniņš, Dz.Rasnačs

2005.gada 16.novembrī

 

Par Latvijas valdības enerģētikas politiku

God. A.K.Kariņa kungs!

Latvijas Televīzijas 10.novembra raidījumā “Valsts pirmās personas” Jūs izteicāt vairākas visai oriģinālas domas par Latvijas valdības enerģētikas politiku, kuras, mūsuprāt, prasa turpmākus precizējumus.

Jūs apgalvojāt, ka Krievijas gāzes kompānijas “Gazprom” izteikums par gāzes piegādes cenas pieaugumu Latvijai no 2006.gada sākuma par aptuveni 30% esot nevis ekonomiski, bet politiski motivēts, jo neņemot vērā Latvijas iedzīvotāju zemo pirktspēju, kura esot aptuveni puse no Eiropas vidējā līmeņa.

1. Kādi, Jūsuprāt, ir Krievijas kompānijas “Gazprom” politiskie motīvi, nosakot dabasgāzes piegādes cenu Latvijai?

2. Par kādu cenu, salīdzinot ar Rietumeiropas valstīm (piemēram, Vāciju) un citām Austrumeiropas valstīm (piemēram, Poliju) Krievijas gāzes kompānijas piegādā dabasgāzi Latvijai, un vai, Jūsuprāt, šo cenu Latvijai salīdzinājumā ar citām valstīm var uzskatīt par politiski motivētu, tas ir, nesamērīgu un diskriminējošu?

3. Kam pamatā pieder dabasgāzes krājumi Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuvē (cik procentu “Gazprom”, cik procentu “Latvijas gāzei”), un vai Jūsu izteikumus par šo krājumu izmantošanu Latvijas vajadzībām par “veco” cenu nevar iztulkot kā zināmu mājienu par gāzes ekspropriāciju no “Gazprom”? Vai šādi Jūsu izteikumi nevarētu nodarīt kaitējumu labām partnerattiecībām ar Krievijas gāzes monopolistu?

4. Vai dabasgāzes cenu Latvijas iedzīvotājiem nevarētu mazināt arī ar citiem – Latvijai pieejamiem līdzekļiem, piemēram, gāzes abonentmaksas samazināšanu, atvieglotiem infrastruktūras izmantošanas nosacījumiem “Latvijas gāzei” (nekustamā īpašuma (īpaši zemes) noma un privatizācija) un citiem?

5. Kāda ir elektroenerģijas cena, Latvijai pērkot to no tuvējām kaimiņvalstīm – Igaunijas, Lietuvas un Krievijas –, un kādas būs šīs cenas, ja tiks īstenots Jūsu piedāvājums pirkt elektroenerģiju no Somijas, Zviedrijas vai Polijas? Kur Jūs saskatāt izdevīgumu Latvijai, krasi mainot sadarbības partnerus elektroenerģijas tirgū, un vai šādai rīcībai ir izveidoti nepieciešamie elektrotīkli, un cik varētu maksāt to izbūve?

6. Vai Jums neliekas, ka, ņemot vērā Jūsu nozīmīgo ekonomikas ministra posteni, Jums nevajadzētu būt nedaudz apdomīgākam savos publiskajos izteikumos, lai neradītu lieku ažiotāžu Latvijas un Latvijas kaimiņvalstu enerģētikas tirgos?

LR 8.Saeimas deputāti: A.Klementjevs, A.Bartaševičs,
I.Ribakovs, A.Vidavskis, V.Orlovs

2005.gada 14.novembrī

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!