ATSAUCĒ IETVERT:
Berlīniešus uzrunā latviešu māksla. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.11.2005., Nr. 180 https://www.vestnesis.lv/ta/id/121062
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Berlīniešus uzrunā latviešu māksla
Ar Jelgavas domes un bankas “NORD/LB Latvija”
atbalstu pirmo reizi ārpus Latvijas robežām aizceļojusi glezniecības vecmeistara
Ģederta Eliasa personālizstāde. Ap trīsdesmit viņa gleznu līdz novembra sākumam
bija
eksponētas prestižā Berlīnes galerijā, bet tagad izstāde iekārtota mūsu vēstniecības telpās, kur tā kļūs par košu akcentu Latvijas Republikas proklamēšanas svētkos.
Ekspozīcija tika komplektēta Jelgavas Vēstures
un mākslas muzejā, kurā glabājas Ģederta Eliasa (1887 – 1975) lielākais gleznu,
akvareļu, pasteļu un zīmējumu krājums, viņa bibliotēka un austrumu lietišķās
mākslas izstrādājumu kolekcija, dokumenti, mēbeles un citas vērtības. Tikai daži
desmiti gleznu glabājas citos Latvijas un Eiropas muzejos, tostarp Parīzē, Malmē,
Oslo, Helsinkos, Maskavā, kā arī privātkolekcijās.
Bankas “NORD/LB Latvija” interesi saistījusi Ģederta Eliasa glezniecība, viņa daudzpusīgā personība un neparastā biogrāfija. Kāda viņa dzīves epizode saistīta tieši ar banku sektoru. Proti, topošais mākslinieks ir piedalījies latviešu sociāldemokrātu organizētajā bēdīgi slavenajā Helsingforsas bankas aplaupīšanā, kuras mērķis bija iegūt līdzekļus revolūcijas vajadzībām. Par piedalīšanos uzbrukumā Rīgas centrālcietumam un citos Piektā gada notikumos Ģederts Eliass 1906.gada 22. decembrī tika apcietināts. Pēc neilga laika jaunekli pret drošības naudu atbrīvoja un 1907.gada sākumā viņš emigrēja. Studēja Briseles Karaliskajā mākslas akadēmijā un Parīzē. Kopš 1919.gada aktīvi piedalījās Latvijas mākslas dzīvē, vairāk nekā gadsimta ceturksni audzināja jaunos talantus Mākslas akadēmijā. Īsi sakot, bankas aplaupīšana nepavisam nav uzskatāma par būtiskāko viņa biogrāfijas daļu.
Iespaidos par izstādes atklāšanu Berlīnē dalās Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktores vietniece Marija Kaupere: “Berlīnieši ir lieli mākslas cienītāji, un ceļvedis pa izstāžu zālēm un galerijām izskatās kā krietna grāmata. Kāds bija mūsu pārsteigums, kad uz oktobra un novembra ceļveža vāka ieraudzījām mūsu Ģederta Eliasa gleznas reprodukciju! (attēlā). Tātad šajā kultūras lielpilsētā, kur vienlaikus notiek Pikaso un Goijas, ekspresionistu un modernistu darbu izstādes, latviešu māksla nav palikusi neievērota. Berlīnieši veselus divus mēnešus lieto ceļvedi, kas atgādina par to.”
eksponētas prestižā Berlīnes galerijā, bet tagad izstāde iekārtota mūsu vēstniecības telpās, kur tā kļūs par košu akcentu Latvijas Republikas proklamēšanas svētkos.
|
|
Bankas “NORD/LB Latvija” interesi saistījusi Ģederta Eliasa glezniecība, viņa daudzpusīgā personība un neparastā biogrāfija. Kāda viņa dzīves epizode saistīta tieši ar banku sektoru. Proti, topošais mākslinieks ir piedalījies latviešu sociāldemokrātu organizētajā bēdīgi slavenajā Helsingforsas bankas aplaupīšanā, kuras mērķis bija iegūt līdzekļus revolūcijas vajadzībām. Par piedalīšanos uzbrukumā Rīgas centrālcietumam un citos Piektā gada notikumos Ģederts Eliass 1906.gada 22. decembrī tika apcietināts. Pēc neilga laika jaunekli pret drošības naudu atbrīvoja un 1907.gada sākumā viņš emigrēja. Studēja Briseles Karaliskajā mākslas akadēmijā un Parīzē. Kopš 1919.gada aktīvi piedalījās Latvijas mākslas dzīvē, vairāk nekā gadsimta ceturksni audzināja jaunos talantus Mākslas akadēmijā. Īsi sakot, bankas aplaupīšana nepavisam nav uzskatāma par būtiskāko viņa biogrāfijas daļu.
Iespaidos par izstādes atklāšanu Berlīnē dalās Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktores vietniece Marija Kaupere: “Berlīnieši ir lieli mākslas cienītāji, un ceļvedis pa izstāžu zālēm un galerijām izskatās kā krietna grāmata. Kāds bija mūsu pārsteigums, kad uz oktobra un novembra ceļveža vāka ieraudzījām mūsu Ģederta Eliasa gleznas reprodukciju! (attēlā). Tātad šajā kultūras lielpilsētā, kur vienlaikus notiek Pikaso un Goijas, ekspresionistu un modernistu darbu izstādes, latviešu māksla nav palikusi neievērota. Berlīnieši veselus divus mēnešus lieto ceļvedi, kas atgādina par to.”
Aina Rozeniece, “LV”