ATSAUCĒ IETVERT:
Berlīniešus uzrunā latviešu māksla. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.11.2005., Nr. 180 https://www.vestnesis.lv/ta/id/121062
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Berlīniešus uzrunā latviešu māksla
Ar Jelgavas domes un bankas “NORD/LB
Latvija” atbalstu pirmo reizi ārpus Latvijas robežām aizceļojusi
glezniecības vecmeistara Ģederta Eliasa personālizstāde. Ap
trīsdesmit viņa gleznu līdz novembra sākumam bija
eksponētas prestižā Berlīnes galerijā, bet tagad izstāde
iekārtota mūsu vēstniecības telpās, kur tā kļūs par košu akcentu
Latvijas Republikas proklamēšanas svētkos.
|
|
Ekspozīcija tika komplektēta
Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, kurā glabājas Ģederta Eliasa
(1887 – 1975) lielākais gleznu, akvareļu, pasteļu un zīmējumu
krājums, viņa bibliotēka un austrumu lietišķās mākslas
izstrādājumu kolekcija, dokumenti, mēbeles un citas vērtības.
Tikai daži desmiti gleznu glabājas citos Latvijas un Eiropas
muzejos, tostarp Parīzē, Malmē, Oslo, Helsinkos, Maskavā, kā arī
privātkolekcijās.
Bankas “NORD/LB Latvija” interesi saistījusi Ģederta Eliasa
glezniecība, viņa daudzpusīgā personība un neparastā biogrāfija.
Kāda viņa dzīves epizode saistīta tieši ar banku sektoru. Proti,
topošais mākslinieks ir piedalījies latviešu sociāldemokrātu
organizētajā bēdīgi slavenajā Helsingforsas bankas aplaupīšanā,
kuras mērķis bija iegūt līdzekļus revolūcijas vajadzībām. Par
piedalīšanos uzbrukumā Rīgas centrālcietumam un citos Piektā gada
notikumos Ģederts Eliass 1906.gada 22. decembrī tika apcietināts.
Pēc neilga laika jaunekli pret drošības naudu atbrīvoja un
1907.gada sākumā viņš emigrēja. Studēja Briseles Karaliskajā
mākslas akadēmijā un Parīzē. Kopš 1919.gada aktīvi piedalījās
Latvijas mākslas dzīvē, vairāk nekā gadsimta ceturksni audzināja
jaunos talantus Mākslas akadēmijā. Īsi sakot, bankas aplaupīšana
nepavisam nav uzskatāma par būtiskāko viņa biogrāfijas
daļu.
Iespaidos par izstādes atklāšanu Berlīnē dalās Ģederta Eliasa
Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktores vietniece Marija
Kaupere: “Berlīnieši ir lieli mākslas cienītāji, un ceļvedis pa
izstāžu zālēm un galerijām izskatās kā krietna grāmata. Kāds bija
mūsu pārsteigums, kad uz oktobra un novembra ceļveža vāka
ieraudzījām mūsu Ģederta Eliasa gleznas reprodukciju! (attēlā).
Tātad šajā kultūras lielpilsētā, kur vienlaikus notiek Pikaso un
Goijas, ekspresionistu un modernistu darbu izstādes, latviešu
māksla nav palikusi neievērota. Berlīnieši veselus divus mēnešus
lieto ceļvedi, kas atgādina par to.”
Aina Rozeniece, “LV”