Pētījums: iedzīvotāju skaits un sastāvs
Visu vērtību un kultūras radītāji, lietotāji, uzturētāji un pārmantotāji ir cilvēki to kopumā, ko dēvējam par iedzīvotājiem. Latviskuma saglabāšanās un attīstības iespējas ir tieši atkarīgas no Latvijas iedzīvotāju un to starpā latviešu skaita, ataudzes un spējas integrēt šai zemē dzīvojošos cittautiešus. Tāpēc letonikas pētniekiem un arī politiķiem ir jābūt informētiem par šiem jautājumiem un pieejamiem datu avotiem.
|
Ziņu ieguve
Ir trīs galvenie visu iedzīvotāju
kopumu raksturojošo ziņu ieguves veidi:
• tautas skaitīšana,
• iedzīvotāju saraksti un reģistri starpskaitīšanu laikā,
• pastāvīga t.s. demogrāfisko notikumu (dzimšanas, miršanas,
laulību, šķiršanos, izbraukšanas un iebraukšanas gadījumu)
uzskaite; tā raksturo iedzīvotāju dabisko kustību un
pārvietošanos, kas dod iespēju operatīvi aprēķināt iedzīvotāju
skaita un pēc galvenajām pazīmēm arī sastāva pārmaiņas mēneša vai
gada laikā.
Latvijā notikušas 10 vispārējās tautskaites, to starpā laikposmā
kopš Otrā pasaules kara beigām – piecas. Pirmā pēckara tautas
skaitīšana notika tikai 1959.gadā, kad vairākums staļiniskās
represijās izdzīvojušo upuru jau bija atgriezušies no
ieslodzījuma un izsūtījuma vietām. Līdz tam izlīdzējās ar
mājokļos pierakstīto sarakstiem.
Nākamās tautskaites notika ar 9 līdz 11 gadu atstarpi, kas
atbilst ANO ieteiktajam intervālam un iespējami tuvu
gadskaitļiem, kas beidzas ar “0”.
Padomju gados tika skaitīti kā pastāvīgie, tā klātesošie
iedzīvotāji, apmeklējot visas vietas, kur dzīvoja vai varētu
dzīvot cilvēki, ieskaitot kritiskajā momentā ceļā esošajos
transportlīdzekļos. 2000.gadā skaitīja tikai pastāvīgos
iedzīvotājus, apmeklējot pēc adresēm, kādas bija uzrādītas
90.gados izveidotajā iedzīvotāju reģistrā. Šoreiz nav zināms arī
klātesošo skaits – ieskaitot tūristus un viesstrādniekus uz laiku
līdz trim mēnešiem un atskaitot no Latvijas uz laiku
izbraukušos.
Visās 20.gadsimta otrās puses tautskaitēs iedzīvotāju skaits
Latvijā izrādījās par 1,5% – 2% mazāks, nekā tas bija aprēķināts
atbilstoši dabiskajam (iedzīvotāju ataudzes) un migrācijas
pieaugumam un redzams ik gadu publicētos statistikas datos. Tāpēc
tautskaitei sekojošajā gadā iepriekš publicētie dati par
iedzīvotāju skaitu starpskaitīšanu gados tika pārrēķināti,
labojot mazāk ticamos datus par migrāciju.
Tādēļ dažādās publikācijās atrodami atšķirīgi skaitļi par
iedzīvotāju skaitu un migrāciju vienā un tai pašā gadā
(1. un 2. tab.). Iedzīvotāju skaita korekciju dēļ var
atšķirties arī iepriekš publicētie rādītāji par iedzīvotāju
kustības intensitāti, ko aprēķina uz 100 vai 1000
iedzīvotājiem.
Datu krājumi
Statistikas dati par iedzīvotāju
skaitu un kustību ik gadu tiek publicēti datu krājumos par
Latvijas (arī PSR) tautsaimniecības attīstību, taču tajos ir ļoti
ierobežots datu klāsts. Pirmie speciālie demogrāfisko datu
krājumi tika publicēti 1961.un 1966.gadā, bet tikai dienesta
lietošanai. Šādi krājumi par iedzīvotāju kustību kopš 1972.gada,
t.i., par 1971.gadu, tika izdoti ik gadu, bet tāpat ierobežotam
lietotāju lokam.
Atklāti visiem lasītājiem padomju laikā izdeva tikai tautas
skaitīšanas datus: 1962.gadā atsevišķos sējumos par katru
savienoto republiku, bet par 1970.un 1979.gada tautskaitēm – par
visām republikām kopā, izdalot katru tikai atsevišķās tabulās.
Katrai republikai veltītie sējumi arī izdoti, bet dienesta
lietošanai. 1989.gada tautskaites dati 1990.–1992. gadā atkal
publicēti atklāti trīs sējumos atsevišķi par Latviju un pirmo
reizi 20. gs. otrajā pusē – latviski (par 1970.gadu bija latviski
un krieviski vienā sējumā).
Kopš 1990.gada arī ikgadējie datu krājumi par iedzīvotāju kustību
iznāk latviski un bez lasītāju loka ierobežojumiem.
Tautība un valodu prasme
Visās pēckara tautskaitēs tika
iekļauts jautājums par tautību, kā arī iepriekšējo dzīves vietu,
dzīvošanas ilgumu tajā, izglītību, dzimto un otru PSRS tautu
valodas prasmi. To rezultātā krājumos publicēts iedzīvotāju
etniskais sastāvs gan valstī kopumā, gan atsevišķās
administratīvās vienībās. Savukārt ikgadējos datu krājumos
ievietoti dati par dzimušo skaitu pēc mātes tautības un dažādām
tautībām piederīgo dabisko pieaugumu, kā arī gada laikā
laulājušos un šķīrušos sadalījums pēc tautības. Kombinācijā ar
dzimušo uzskaites datiem pēc mātes tautības tas deva iespēju
aprēķināt pamattautas un cittautiešu lomu iedzīvotāju ataudzē un
tās izredzes atkarībā no tālākām migrācijas pieauguma
izmaiņām.
Tāpat kā gadījumā ar iedzīvotāju kopskaitu, arī ik gadu
aprēķinātais katras tautības pārstāvju skaits atšķiras no
nākamajā tautskaitē konstatētā (3.tab.). To izraisa metodikas
atšķirības tautības noteikšanā, ko vēl apgrūtina etniskās
piederības kritēriju trūkums. Dokumentos un ikgadējā dzimušo
uzskaitē to ieraksta it kā pēc izcelsmes, ko apliecina tikai un
vienīgi ieraksti vecāku personas dokumentos, bet jaukto ģimeņu
bērniem, kad viņi 16 gadu vecumā saņem pasi, – pēc paša izvēles;
tautskaitēs – pēc pašu (vecāku) nosauktās tautības.
Jaukto ģimeņu pēcteči, kurās viens no vecākiem ir latviešu
izcelsmes, saņemot pasi, dod priekšroku šai tautībai – īpaši
laukos, kur vide ir latviskāka.
Nākamā tautskaitē zināmas novirzes no iedzīvotāju kustības
uzskaitē konstatētā varētu izraisīt varbūtējā asimilācija. Ir
pamats cerēt, ka tā palīdzēs mazināt latviešu izmiršanas tempu,
kas jau tā, pateicoties pamattautas vidū augstākai dzimstībai
nekā mazākumtautību pārstāvjiem, paredzams lēnāks nekā visam
valsts iedzīvotāju kopumam.
1. tabula
Latvijas iedzīvotāju skaita atšķirības atkarībā no uzskaites veida, tūkst.
Gads |
Uzskaitīts |
Tautskaitē |
Precizētais pēc tautskaites |
||
klātesošie |
pastāvīgie |
klātesošie |
pastāvīgie |
||
1959 |
nav publ. |
2093,4 |
2080,0 |
– |
2079,9 (15.I) |
1970 |
nav publ. |
2364,1 |
2352,0 |
– |
2351,9 (15.I) |
1978 |
2529,5 |
– |
– |
2510,0 |
2492,7 |
1979 |
– |
2520,5 |
2502,8 |
2520,5 |
2503,1 |
1989 |
2681 (klātesošie) |
2680,0 |
2666,6 |
2679,2 |
|
2000 |
2424,2 (pastāvīgie) |
– |
2377,4 |
– |
2379,9 |
2. tabula
Starprepubliku/starpvalstu migrācijas apjomi Latvijā pēc dažādos gados publicētiem statistikas datiem, tūkst. cilv.
Gadi |
Uzskaitīts |
t.sk. bez |
precizētais |
|
2000. |
2005. |
|||
1951–1955 |
86,5 |
50,2 |
56,4 |
180,0 |
1956–1960 |
93,6 |
19,4 |
66,2 |
|
1961–1965 |
79,0 |
61,6 |
34,5 |
141,1 |
1966–1970 |
66,8 |
45,0 |
42,0 |
|
1971–1975 |
60,3 |
61,0 |
52,1 |
120,4 |
1976–1980 |
41,9 |
37,6 |
35,6 |
|
1981–1985 |
42,1 |
39,6 |
43,2 |
53,0 |
1986–1990 |
32,5 |
26,9 |
40,1 |
29,6 |
1991–1995 |
-115,0 |
– |
-115,0 |
-137,4 |
1996–2000 |
-20,8 |
– |
-20,8 |
-34,8 |
2001–2004 |
– |
– |
– |
-8,9 |
Speckontingents – padomju armijā iesaukto un no tās atgriezušos, kā arī ieslodzīto un no ieslodzījuma atbrīvoto kustība
3. tabula
Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc tautības 2000.g. sākumā
(līdz 16 gadiem 2.-5. ailē – pēc mātes tautības, 6. ailē – pēc vecāku teiktā)
Tautības |
Iedzīvotāju skaits, tūkst. |
Iedzīvotāju sastāvs, % |
|||
aprēķinātais |
tautskaitē |
aprēķinātais |
Tautskaitē |
||
pēc |
7+ gadu; |
||||
Visi iedzīvotāji |
2424150 |
2377383 |
100,0 |
100,0 |
100,0 |
tai skaitā: |
|||||
latvieši |
1351673 |
1370703 |
55,8 |
57,7 |
59,6 |
krievi |
782522 |
703243 |
32,3 |
29,6 |
29,0 |
baltkrievi |
94517 |
97150 |
3,9 |
4,1 |
3,7 |
ukraiņi |
70353 |
63644 |
2,9 |
2,7 |
2,3 |
poļi |
52505 |
59505 |
2,2 |
2,5 |
2,3 |
lietuvieši |
30801 |
33430 |
1,3 |
1,4 |
1,3 |
ebreji |
7976 |
10385 |
0,3 |
0,4 |
0,3 |
čigāni |
7907 |
8205 |
0,3 |
0,3 |
0,3 |
citas tautības |
21833 |
31118 |
1,0 |
1,3 |
1,3 |
* Latvijas iedzīvotāju sastāvs 21. gadsimta sākumā. Rīga: LU Demogrāfijas centrs, 2004, 21. lpp.
Dr.habil.oec.
Pārsla Eglīte