Ministre S.Āboltiņa

Uz jaut. nr.77 – dok.nr. 4910

Par dienesta izmeklēšanas uzsākšanu sakarā ar Naturalizācijas pārvaldes un citu amatpersonu aizturēšanu par līdzdalību kukuļošanā saistībā ar Latvijas pilsonības prettiesisku iegūšanu naturalizācijas kārtībā

Tieslietu ministrija 2005.gada 26.oktobrī saņēma Latvijas Republikas Saeimas frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātu sagatavotos jautājumus (26.10.2005. vēstule nr.8/6-2.2-76), kurā lūgts sniegt atbildes uz vairākiem jautājumiem, kas saistīti ar amatpersonu atbildību par iespējamo līdzdalību kukuļošanā saistībā ar Latvijas pilsonības prettiesisku iegūšanu naturalizācijas kārtībā.
Deputātu pirmais jautājums saistīts ar dienesta izmeklēšanu par Naturalizācijas pārvaldes amatpersonu iespējamo līdzdalību kukuļošanā saistībā ar Latvijas pilsonības prettiesisku iegūšanu naturalizācijas kārtībā.
Patlaban iespējamos likumpārkāpumus atsevišķu Naturalizācijas pārvaldes amatpersonu darbībā pārbauda tiesībsargājošās iestādes, kā arī tiek veikta dienesta izmeklēšana pašā Naturalizācijas pārvaldē. Lietas izmeklēšanu Naturalizācijas pārvaldē veic Naturalizācijas pārvaldes Administratīvā komisija, kas darbojas pastāvīgi un ir izveidota 2000.gada 26.jūnijā. Komisiju vada Naturalizācijas pārvaldes priekšnieces vietnieks Ē.Baranovskis, komisijas sastāvā ir Juridiskās daļas vadītāja Inete Poča, Pilsonības lietu daļas vadītājs Āris Bišers, Metodikas un eksaminācijas centra vadītāja Lilita Danga, Naturalizācijas pārvaldes Jelgavas reģionālās nodaļas vadītāja Silvija Kaufelde, Juridiskās daļas vadītāja vietniece Ina Vorpa. Administratīvās komisijas uzdevumos ietilpst jautājumu par disciplinārlietu ierosināšanu izvērtēšana, disciplinārlietu izskatīšana, t.i., paskaidrojumu pieprasīšana no amatpersonām sakarā ar ierosinātajām disciplinārlietām, šo paskaidrojumu izvērtēšana, papildu informācijas pieprasīšana nepieciešamības gadījumā no citām iestādēm, tai skaitā no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, kā arī jautājumu par disciplinārsodu piemērošanu izskatīšana.
Tieslietu ministrija vēlas norādīt, ka, saņemot informāciju no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Naturalizācijas pārvaldē nekavējoties tika uzsākta dienesta pārbaude pret iesaistītajām amatpersonām – 17.oktobrī pret Valmieras reģionālās nodaļas un tās Limbažu filiāles amatpersonām, 21.oktobrī pret Valmieras reģionālās nodaļas vadītāju. Pirmā Administratīvās komisijas sēde lietas izskatīšanai notika jau 19.oktobrī. Administratīvajai komisijai disciplinārlietu izskatīšana jāpabeidz mēneša laikā.

Otrais deputātu jautājums ir saistīts ar Naturalizācijas pārvaldes priekšnieces E.Aldermanes atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas.
Tieslietu ministrija uzskata, ka pirms tiesībsargājošo iestāžu atzinuma par iespējamajiem likumpārkāpumiem atsevišķu Naturalizācijas pārvaldes amatpersonu darbībā un to izraisītajām sekām nav pamata ierosināt dienesta pārbaudi par Naturalizācijas pārvaldes priekšnieces E.Aldermanes kundzes atbildību un lemt par atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas.
Reaģējot uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja atklātajiem iespējamajiem likumpārkāpumiem Naturalizācijas pārvaldes amatpersonu darbā, ir jānodala vairāki jautājumi:
– konkrēto amatpersonu kriminālā atbildība iespējamajā kukuļošanā, ko šobrīd noskaidro tiesībsargājošās iestādes;
– konkrēto amatpersonu disciplinārā atbildība par pieļautajiem pārkāpumiem amata pienākumu izpildē, ko vērtē Naturalizācijas pārvaldes Administratīvā komisija;
– konkrēto amatpersonu rīcības izraisītās sekas, kas var būt par pamatu naturalizācijas procesa likumības apšaubīšanai. Tikai konstatējot cēloņsakarību starp konkrēto likumpārkāpumu, tā iemesliem un sekām, ir iespējams konstruktīvi vērtēt iestādes vadītāja atbildību par darba organizāciju iestādē.
Kā jau agrāk informēts, lai izvērtētu radušos situāciju un lemtu par turpmāko nepieciešamo rīcību, 2005.gada 19.oktobrī notika tieslietu ministres un Naturalizācijas pārvaldes priekšnieces E.Aldermanes tikšanās. Šīs tikšanās laikā tika analizēti gan tie pasākumi, kas tiek veikti, lai noskaidrotu konkrētu amatpersonu atbildību Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja identificētajos likumpārkāpumos, gan arī tie, kas tiek un tiks veikti, lai pilnveidotu eksaminācijas procesa norisi kopumā un preventīvi novērstu iespējamos likumpārkāpumus.
Tieslietu ministrija uzskata, ka Naturalizācijas pārvaldes priekšniece E.Aldermanes kundze pieejamo finanšu resursu ietvaros ir konsekventi un mērķtiecīgi strādājusi, lai viņas vadītajā iestādē apzinātu un mazinātu iespējamos korupcijas un pretlikumīgas rīcības riskus, pilnveidotu tās darbu atbilstoši prasībām, kas nepieciešamas valsts drošības, sabiedriskās kārtības un sabiedrības interešu nodrošināšanai, kā arī laikus un efektīvi reaģējusi, lai novērstu iespējamo kaitējumu konkrētajā gadījumā un turpmākajā iestādes darbā.
Tiesiskā un demokrātiskā valstī ikvienam valsts pārvaldes lēmumam ir jābūt likumīgam un pamatotam. Ierēdņu disciplināratbildības institūts arī iestādes vadītāja gadījumā ir balstīts uz konkrētas amatpersonas darbības vai bezdarbības izvērtējumu un vainas konstatāciju. Ierēdņa atstādināšana no amata pienākumu pildīšanas ir leģitīma, ja ir pamats uzskatīt, ka konkrētā amatpersona traucēs vai ietekmēs pārkāpuma izmeklēšanu.
Atbildot uz deputātu aicinājumu Ministru kabinetam apturēt darbības, kas saistītas ar pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā, jāņem vērā vairāki apsvērumi. Ministru kabineta kā izpildvaras institūta uzdevums ir nodrošināt likumā noteikto normu izpildi. Pilsonības likumā nav iekļauts deleģējums Ministru kabinetam lemt par naturalizācijas procesa apturēšanu vai aizkavēšanu. Šāda rīcība neatbilstu tiesiskas un demokrātiskas valsts pamatprincipiem un diskreditētu tiesiskās paļāvības principu. Demokrātiskā valstī ikvienam pilsonim ir tiesības paļauties uz to, ka valsts rīcība sabiedrībai kopumā un arī atsevišķam indivīdam nozīmīgos jautājumos ir konsekventa. Indivīdam ir tiesības prezumēt, ka viņa interešu ierobežojums ir pamatots un samērīgs. Atsevišķu amatpersonu negodprātīga un, iespējams, pretlikumīga rīcība tiesiskā valstī nav leģitīms iemesls atkāpties no tiesiskās paļāvības principa. Valsts pārvaldes, tai skaitā tiesībsargājošo institūciju, uzdevums ir nepieļaut un novērst iespējamus likumpārkāpumus, bet tas nevar būt pamatojums, lai atkāptos no vispārējiem demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatprincipiem.
Ceturtais deputātu jautājums saistīts ar tiesisko regulējumu, lai atņemtu pilsonību personām, kuras to ieguvušas ar kukuļošanas palīdzību.
Pilsonības atņemšana ir noteikta Pilsonības likuma 24.panta pirmajā daļā, kur paredzēts, ka pilsonību var atņemt personai, kas, apliecinot savu piederību pie Latvijas pilsonības vai naturalizējoties, ir sniegusi par sevi apzināti nepatiesas ziņas un tādējādi nepamatoti ieguvusi Latvijas pilsonību. Tieslietu ministrija uzskata, ka šī Pilsonības likumā ietvertā norma ir pietiekams pamats, lai, saņemot tiesībsargājošo institūciju atzinumu, ka konkrētā persona ir ieguvusi pilsonību, izmantojot kriminālsodāmas metodes, sāktu tiesas procesu par pilsonības atņemšanu.
Pilsonības prestiža stiprināšanai konceptuāli svarīgi ir līdz minimumam samazināt risku, ka persona pilsonību iegūst negodprātīgā ceļā. Tādēļ būtiska ir iespēja, kas paredzēta Ministru kabineta 1999.gada 2.februāra noteikumu Nr.33 “Noteikumi par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi personām, kuras vēlas iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā” un Ministru kabineta 1999.gada 2.februāra noteikumos Nr.34 “Naturalizācijas iesniegumu pieņemšanas un izskatīšanas kārtība”. Minētie noteikumi satur normas, kas pilnvaro kompetentās amatpersonas pieņemt lēmumu par naturalizācijas atteikumu, ja līdz rīkojuma par attiecīgā pretendenta uzņemšanu pilsonībā pieņemšanai kļūst zināms, ka pretendents ir pārkāpis Pilsonības likumā ietvertos pārbaudes noteikumus.

Ar cieņu,

 tieslietu ministre S.Āboltiņa

2005.gada 1.novembrī