A.Brigmanis
(Zaļo un zemnieku savienības frakcija):

Mūsu frakcijai šodien neapšaubāmi svarīgākais jautājums bija jaunā iekšlietu ministra apstiprināšana. Jāteic, ka mūsu Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas cilvēki ar savām balsīm apstiprināja Dz.Jaundžeikara kungu. Mēs vēlam viņam veiksmi šajā darbā – iecirknī, kas ir ļoti smags un, mūsuprāt, kur faktiski ir krīze. Mēs izsakām pārliecību, ka Dz.Jaundžeikara kungs būs vīrs īstajā vietā un ka viņš spēs ar šīm problēmām, kas tur ir sakrājušās, tikt galā.
Otrs jautājumu loks, kas mūsu frakcijai bija diezgan nozīmīgs šajā nedēļā, bija jautājums par attieksmi mūsu karaspēka kontingenta palikšanai Irākā pēc 1.janvāra.
Šis jautājums vēl būs Saeimā, bet vakar bija valdības sēde, kur šis jautājums tika skatīts. Zaļo un Zemnieku frakcijas trīs ministri – Mārtiņš Roze, Raimonds Vējonis un Dagnija Staķe – balsoja pret misijas pagarināšanu Irākā. Mūsu nostāja šajā situācijā ir pilnīgi skaidra un nepārprotama. Par šo jautājumu attiecīgs arī būs balsojums tad, kad tas būs Saeimā.
Trešais jautājumu loks, kas mūsu frakcijai bija aktuāls, ir ikdienas darbs. Un viens no tādiem ikdienas darba jautājumiem ir ļoti satraucoši signāli, kas mums pienāk no Jūrmalas. Jūrmalas dome ir pieņēmusi lēmumu par lielu kvartālu priežu audzes izciršanu, lai veidotu jaunus būvlaukumus. Mūsu frakcija kategoriski iebilst šai nostādnei. Mēs gribam zināt precīzu skaidrojumu, kāpēc tas tā ir. Tāpēc esam Jūrmalas domei nosūtījuši vēstuli un gaidām atbildi ar šīs situācijas skaidrojumu. Vēl jo vairāk – arī daudzi Jūrmalas iedzīvotāji kategoriski iebilst šādai nostādnei.

Šodien “vecais” iekšlietu ministrs atgriežas Saeimā, “jaunais” – stājas amatā. Un, kā jau varēja paredzēt, koalīcijā nebija problēmu apstiprināt amatā Dz.Jaundžeikara kungu.
Mūsu frakcija nebalsoja par, vērtējot arī, protams, to, ka Latvijas Pirmajai frakcijai izrādījies samērā īss rezervistu soliņš. Jo cilvēks, kurš iestrādājies jau par Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāju un ir zināms kā pieredzējis uzņēmuma vadītājs, tiek nosūtīts sev visai neraksturīgā nozarē.
Šajā nedēļā Juridiskā komisija izskatīja mūsu frakcijas ierosinājumu – pastiprināt sodus par kapu postīšanu un vandalismu, ko šogad sabiedrība novērojusi gandrīz visos Latvijas novados dažādu ticību piederīgo kapos. Diemžēl komisija ar balsu vairākumu šo priekšlikumu noraidīja, ietekmējoties galvenokārt no Augstākās tiesas un prokuratūras pārstāvju sacītā, ka arī šobrīd paši stingrākie sodi nemaz netiek piespriesti, līdz ar to neesot nekāda vajadzība šos sodus pacelt. Gribu atgādināt, ka mūsu priekšlikums bija saistīts ar to, ka šiem sodiem būtu nosakāma zemākā robeža un jāvērtē tie būtu bargāk nekā parasts huligānisms, nekā parasta dauzīšanās un dūru vicināšana. Mēs aicināsim Saeimu tomēr pirmajā lasījumā šo jautājumu izskatīt.
Bija iesniegts mūsu frakcijas jautājums Ministru prezidentam A.Kalvītim un tieslietu ministrei S.Āboltiņai par izmeklēšanu Naturalizācijas pārvaldē un iespējamo izmaiņu šīs pārvaldes vadībā vai naturalizācijas apturēšanu. Diemžēl uz jautājumu sēdi ieradās tikai tieslietu ministre, nevis pats premjers. Līdz ar to mēs sapratām, ka izmeklēšanu veic Naturalizācijas pārvaldes vadības personas pašā pārvaldē, tātad tā nepavisam neskars šīs pārvaldes darbību, lietderību un saprātīgumu kopumā, bet tikai atsevišķas provinces ierēdņu rīcību. Tieslietu ministre ir izteikusi slavinošus vārdus par Naturalizācijas pārvaldes vadītāju E.Aldermani. Nekādā gadījumā valdība neplāno apturēt naturalizācijas procesu kā tādu un uzskata, ka arī pašreizējais likums atļauj atņemt pilsonību saistībā ar kukuļošanu. Mums tomēr par to ir šaubas, jo likuma teksts diemžēl nemaz tik skaidrs nav, un arī mēs neesam dzirdējuši, ka kādreiz kādam šajā sakarībā pilsonība būtu atņemta vai vismaz būtu mēģināts to noņemt.
Līdz ar to frakcija arī lēma par to, ka mēs startējam paši ar saviem grozījumiem Pilsonības likumā. Tuvāko divu triju nedēļu laikā šie priekšlikumi vēlreiz tiks izvērtēti, precizēti, lai šajā gadījumā, iespējams, tie būtu ar to maksimālo mērķi – ietekmēt pašus būtiskākos jautājumus Pilsonības likumā, nesamērīgi lielo pilsonības pretendentu un saņēmēju skaitu vienā gadā, visai paviršo un formālo valodas pārbaudi, kā arī to, ka liela daļa cilvēku, kas šeit naidīgi darbojas pret Latvijas valsti, tomēr var pēc formālām pazīmēm pretendēt uz pilsonības iegūšanu.
Mūsu priekšlikumi būs krietni stingrāki, un par tiem jau daļēji sabiedrība ir informēta: naturalizācijas apturēšana lielai daļai šo naturalizācijas pretendentu līdz okupācijas un kolonizācijas seku likvidēšanas uzsākšanai.

Savas frakcijas vārdā man gribētos pievērst jūsu uzmanību diviem, mūsuprāt, svarīgiem jautājumiem.
Un, proti, pirmais no tiem ir jaunā iekšlietu ministra apstiprināšana šodienas Saeimas sēdē. Mūsu frakcija nevarēja atbalstīt jauno ministru Dz.Jaundžeikara kungu galvenokārt tāpēc, ka mūsu frakcijas pozīcija bija arī negatīva pret visu Aigara Kalvīša valdību. Tieši šī valdība nevar apturēt nedz inflāciju, nedz arī ņem vērā mūsu arodbiedrību centienus pievērst uzmanību savām nozarēm. Līdz ar to mēs nevaram nedz ministru, nedz arī visu valdību atbalstīt. Lai gan mums nav nekas pret Dz.Jaundžeikara kungu, tomēr šajā nozarē arī policistiem ir savas prasības, un valdība, mūsuprāt, nevar pievērst savu uzmanību policistiem.
Un tas, ko solīja Dz.Jaundžeikara kungs pirms stāšanās amatā, mūsuprāt, nav izpildāms, jo viņš kopš šā brīža strādās komandā un līdz ar to pildīs to, ko pieņems viss Ministru kabinets, nevis to, ko viņš pats piedāvās kabinetam.
Otrs jautājums, kuram man gribētos pievērst jūsu uzmanību, ir likums “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””, kuru šodien Saeima pieņēma otrajā, galīgajā lasījumā, jo šis likums tika pieņemts divos lasījumos steidzamības kārtā. Tāpēc mums nebija nekādu variantu piedalīties arī trešajā lasījumā un sniegt savus priekšlikumus uz trešo lasījumu.
Bet, pirms to izskatīt otrajā, galīgajā lasījumā, mēs uzrakstījām vēstules gan Cilvēktiesību birojam, gan Ārlietu ministrijai, gan Tieslietu ministrijai ar domu saņemt no viņiem skatījumu uz šo likumu. Bija diezgan interesantas atbildes no šīm struktūrām, tajā skaitā arī no Ārlietu ministrijas, kura vērš uzmanību uz to, ka sapulču, gājienu un piketu brīvība iekļauj sevī divas Satversmē un Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos aizsargātās cilvēktiesības – pulcēšanās un biedrošanās brīvības. Līdz ar to tas, kas ir pateikts anotācijā par šo likumu, ka tas neskar Latvijas starptautiskās saistības, ir nepamatoti un ticis minēts arī šajā atzinumā, ka minētais likumprojekts skar Latvijas saistības, kas izriet no ANO starptautiskā pakta “Par pilsoņu un politiskajām tiesībām”. Turklāt vairākas normas rada aizdomas par to, ka iespējama neatbilstība minētajiem starptautiskajiem līgumiem.
Līdz ar to mēs uzskatām, ka šis likums tika pieņemts par steidzamu, un tāpēc mēs nevarējām to atbalstīt. Mēs balsojām pret.

Kā jūs jau dzirdējāt, šodien vislielākais notikums Saeimas sēdes laikā neapšaubāmi bija uzticības izteikšana jaunajam iekšlietu ministra kandidātam no Latvijas Pirmās partijas – Saeimas deputātam Dzintaram Jaundžeikaram. Mūsu partija uzskata, ka Dz.Jaundžeikars ir vispiemērotākais kandidāts šim amatam gan pēc savām profesionālajām, gan arī pēc personīgajām īpašībām. Ņemot vērā viņa līdzšinējo pieredzi, strādājot vadošos amatos, stingro raksturu un labās vadītāja spējas, Latvijas Pirmā partija uzskata, ka Dz.Jaundžeikars spēs sekmīgi strādāt un sakārtot lietas Iekšlietu ministrijā. Mēs vēlam viņam veiksmi un tāpat arī sveicam bijušo iekšlietu ministru Ēriku Jēkabsonu, kas atgriežas pie mums atpakaļ. Mēs ceram, ka viņa gūtā pieredze noderēs, arī strādājot Saeimas atbildīgajās komisijās un palīdzot Dzintaram Jaundžeikaram veikt viņa atbildīgos ministra pienākumus.
Es vēl gribētu uzsvērt, ka šodien Saeima nodeva komisijām divus svarīgus likumprojektus. Viens no tiem ir likumprojekts “Azartspēļu un izložu likums”, kas aizstās likumu “Par izlozēm un azartspēlēm”. Likumprojekta pieņemšana ietekmēs azartspēļu iekārtu un spēļu vietu skaitu, to izvietojumu un pieejamību visā Latvijas teritorijā. Ir noteikts, ka no 2007.gada 1.janvāra būs aizliegts uzstādīt azartspēļu automātus ārpus kazino un spēļu zālēm, kā arī pastāvēs aizliegums izsniegt klientiem jebkāda veida kredītus, piedāvāt bezmaksas pārtiku vai dzērienus un ārpus spēļu vietas izvietot reklāmas. Tā kā katru gadu tiek palielināts nodoklis azartspēļu iekārtām, tad, stājoties spēkā šim likumam, paredzams, ka 2006.gadā tiks izņemti no apgrozības vairāk nekā 2000 azartspēļu automāti, kas atrodas gandrīz 700 bāros un kafejnīcās.
Latvijas Pirmā partija uzskata, ka tādā veidā tiks samazināta cilvēku atkarība no azartspēļu automātiem. Mūsu partijas deputāti piedāvāja jau iepriekšējā likumā iestrādāt normu, kas aizliegtu organizēt un rīkot izlozes un azartspēles visu veidu ēkās vai būvēs, kas atrodas tuvāk par 500 metriem no izglītības iestādēm, baznīcām un citām kulta celtnēm. Latvijas Pirmā partija iestāsies par to, lai šie grozījumi tiktu iekļauti jaunajā likumā, jo Latvijas Pirmās partijas prioritāte vienmēr ir bijusi sabiedrība, kas brīva no narkotiku, alkohola un azartspēļu atkarības, lai ikvienam bērnam, ik dienas mērojot ceļu uz skolu vai bērnudārzu, nevajadzētu iet vai braukt garām desmitiem azartspēļu eļļu, kur savu nākotni sagandē daudzu ģimeņu tēvi un mātes.
Vēl šodien Saeima pieņēma arī likumu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””. Latvijas Pirmā partija atbalstīja šā likumprojekta pieņemšanu, jo pašreizējā situācijā notikušie gadījumi liecina par to, ka sapulču, gājienu un piketu dalībnieki, kā arī to organizēšanā iesaistītās personas traucē sabiedrisko kārtību. Problēmas rada arī stingru prasību nepietiekamība attiecībā uz rīkotāju atbildību par kārtības nodrošināšanu sapulču, gājienu un piketu laikā. Tāpēc likumprojekts paredz stingrāku atbildību šīm personām. Par sapulces, gājiena un piketa organizētājiem turpmāk vairs nedrīkstēs būt personas, kuras gada laikā ir sodītas administratīvā kārtā par šo gājienu organizēšanas vai to norises kārtības pārkāpšanu. Latvijas Pirmā partija uzskata, ka pēc šo grozījumu pieņemšanas Valsts policija varēs operatīvāk reaģēt uz dažādiem ar šo pasākumu norisi saistītiem incidentiem.

No “Jaunā laika” viedokļa es gribētu minēt trīs lietas.
Pirmkārt, kā jau te citi runātāji minēja, šodien Saeima apstiprināja jauno iekšlietu ministru Dzintaru Jaundžeikaru. “Jaunā laika” frakcija pirmdien bija viņu uzaicinājusi uz pārrunām, lai dzirdētu viņa priekšlikumus par veicamo darbu. Mēs pārliecinājāmies, ka Dz.Jaundžeikara kungam ir vēlme šo darbu risināt. Bet, bez šaubām, darbs būs smags, ir ļoti daudz dažādu sarežģītu jautājumu, kas jārisina. Galvenais, saprotams, ir Šengenas līguma iedzīvināšana un īpaši ar to saistītā Šengenas informācijas sistēma. Vēl ir arī tādi jautājumi kā policijas darbinieku darba apstākļi un daudzi citi. Pēc mūsu viedokļa, Dz.Jaundžeikara kungs bija labākais kandidāts, ko Latvijas Pirmā partija varēja piedāvāt šim amatam, un, no solidaritātes viedokļa izejot, “Jaunais laiks” arī atbalstīja viņa kandidatūru iekšlietu ministra amatam, tajā pašā laikā uzsverot, ka mēs uzskatām, ka A.Kalvīša kungam arī jāuzņemas atbildība par šo svarīgo sfēru.
Otrais jautājums, ko es gribēju pieminēt, ir, ka diemžēl divu trešdaļu kvoruma trūkuma dēļ Saeimā šodien nebija iespējams skatīt jautājumu, kas “Jaunajam laikam” ir ļoti svarīgs, proti, deputātu imunitātes atcelšana par saukšanu pie administratīvās atbildības. Pēdējā laikā ir bijuši vairāki gadījumi, kad Saeima nav piekritusi cilvēkus nodot tiesāšanai par administratīviem pārkāpumiem. Mēs uzskatām, ka šī ir ļoti nevēlama prakse un ka faktiski tas nesaskan ar tiem mērķiem, kādi bija paredzēti Satversmē par šo jautājumu. Tādēļ mēs jau savā laikā ierosinājām Satversmes grozījumu, un pie tā jautājuma Saeima atgriezīsies nākamajā sēdē.
Trešais, ko es vēlējos pieminēt, ir, kā jau te citi runātāji minēja, šodien otrajā lasījumā pieņemtais likums “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””. Par šī likuma grozījumiem bija daudz debašu, tika pavadīts daudz laika, jo arī grozījumu bija daudz. Tomēr īpaši jāuzsver tas, ka grozījumu rezultātā nākotnē nevarēs vairs traucēt svinīgus pasākumus, īpaši, piemēram, pie Brīvības pieminekļa, kā tas notika pirms dažiem mēnešiem. Tas nozīmē, ka Latvijas cilvēki varēs mierīgi atzīmēt gan 11.novembri, gan arī 18.novembri.

Man šodien būtu divas lietas, ko es vēlētos jums informatīvi skaidrot.
Pirmā lieta – nopietnais balsojums par iekšlietu ministra apstiprināšanu. Kā Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājam man šis jautājums bija ļoti svarīgs, un es gribu teikt tikai vienu: kas attiecas uz jebkura ministra apstiprināšanu, tad visi tie, kuri ir balsojuši par viņa apstiprināšanu, arī zināmā mērā uzņemas atbildību par šī valdības pārstāvja darbu.
Kā mēs visi zinām, par visas valdības darbu kopumā atbildība ir premjerministram. Dz.Jaundžeikara kungam vēlu veiksmi viņa ļoti nopietnajā un smagajā darbā. Zinot situāciju Iekšlietu ministrijā, vēlētos, lai viņš spētu koncentrēties uz pamatlietām, kuras pirmajā brīdī būtu jāizdara, un, galvenais, uz profesionāļiem, kuri strādā Iekšlietu ministrijā – lai spētu sagatavot pareizus, profesionālus lēmumus, kuri tad būtu atbalstāmi kā Aizsardzības un iekšlietu komisijā, tā arī frakcijās, valdībā un parlamentā.
Otrs jautājums. Šodien garas debates un nopietnas diskusijas bija par jautājumu, kas saistīts ar grozījumiem likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”. Gribu teikt, ka šie grozījumi tika veikti pēc vairāku gadu pieredzes apkopošanas kā iekšlietu struktūrās, tā pašvaldībās. Galvenais mērķis attiecībā uz šo likumu bija, lai pasākumi, kuri tiek organizēti kā piketi, gājieni, tā arī sapulces, pilnīgi iegūtu skaidrību, kā organizētāji, tā arī tie, kuriem jāatbild par drošību no valsts puses, un arī par gājienu, piketu organizēšanas atļauju došanu vai piekrišanu vai nepiekrišanu pašvaldībām. Jo līdz šim bija daudzas tādas vietas, kur nevarēja tikt skaidrībā, kur tad īsti ir atbildība, kur īsti ir pienākumi. Un šie grozījumi... Man ir cerība, ka zināmu skaidrību šinī likumā ieviesām.
Jāsaka, ka, debatējot par šo likumprojektu, tika pretstatīts arī Valsts cilvēktiesību biroja viedoklis, Ārlietu ministrijas viedoklis, arī Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedoklis. Jāsaka, ka man kā Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājam galvenā atbildība ir par to, lai cilvēki pasākumos uz ielām un attiecīgi dažādos gājienos justos droši, lai tiktu nodrošināta iekšējā drošība valstī, un šinī gadījumā tās normas, kas Eiropā un arī pasaulē uz šo brīdi vēl, kā saka, ir spēkā, ne vienmēr sakrīt ar to nepieciešamību, kura mums jānodrošina. Tāpēc arī dažas normas šinī brīdī nesaskanēja ar to viedokli, ko pauda Ārlietu ministrija un Cilvēktiesību birojs.
Es domāju, ka mēs vēl strādāsim un izveidosim sabalansētu likumu, kas atbilstu mūsu visu sabiedrības pušu interesēm.

Gribu uzsākt savu runu ar diezgan svarīgu notikumu mūsu frakcijai. Šonedēļ mēs sākam strādāt ar jaunu nosaukumu – politiskā apvienība “Saskaņas Centrs”. Es uzskatu, ka tas ir pirmais solis, lai sāktu kreiso spēku, visu to politisko spēku un deputātu apvienošanu, kas gribētu strādāt un rūpēties par sociālajiem jautājumiem, cilvēktiesībām un par līdzīgām problēmām.
Ja runā par šodienas plenārsēdes darba kārtību, tad gribu atzīmēt divus jautājumus.
Pirmais ir likumdošanas iniciatīva, kuru mēs šodien piedāvājām izskatīšanai Saeimā. Tās ir izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kur piedāvājām sodīt un saukt pie atbildības namīpašniekus, kuri nevēlas apsaimniekot savas mājas un kuri nesniedz komunālos pakalpojumus tādā līmenī, kā pienākas pēc likuma “Par dzīvojamo telpu īri”. Un konkrēti mēs piedāvājām par izvairīšanos no namīpašuma apsaimniekošanas vai no pamatpakalpojumu sniegšanas dzīvojamo telpu īrniekiem uzlikt naudas sodu līdz 500 latiem un par īres valdes lēmumu nepildīšanu – līdz 25 latiem.
Diemžēl šodien Saeima neatbalstīja mūsu priekšlikumus, bet es gribu pateikt, ka viss nav zaudēts, un Juridiskā komisija, kur mēs skatījām to pašu problēmu otrdien, atbalstīja līdzīgus priekšlikumus. Es domāju, ka patiešām tiem īrniekiem, kuri cieš no ļaunprātīgiem un sliktiem saimniekiem un namīpašniekiem, būs iespēja saukt viņus pie atbildības, lai viņi strādātu likumīgi un sniegtu komunālos pakalpojumus.
Otrais jautājums, par ko es gribu runāt, ir likumprojekts “Dabas resursu nodokļa likums”. It kā tas gāja nepamanīts, un nebija ilgas debates par šo likumu, bet reāli tas arī ir ļoti negatīvs. Man liekas, ka tā ir mūsu valdības atbilde uz inflāciju. Un tādā veidā valdība grib inflāciju nevis pazemināt, bet palielināt. Jāsaka, ja šis likumprojekts, kas tika pieņemts jau pirmajā lasījumā šodien, tiks atbalstīts galīgajā lasījumā, mūsu iedzīvotājus gaida jauni un diezgan nopietni nodokļi. Ja mēs pieļausim, ka jauna preču grupa – elektroniskās iekārtas – tiks aplikta ar nodokli, tad iekārtas cena palielināsies par 10 procentiem, piemēram, ledusskapji maksās par diviem latiem uz kilogramu vairāk. Es šaubos, ka tas ir pozitīvs likumprojekts. Mēs strādāsim, lai tomēr likums tiktu pieņemts maigāks vai vispār šis nodoklis netiktu atbalstīts.

Tā kā mans kolēģis A.Bartaševiča kungs iesāka arī par vienu ļoti svarīgu likumprojektu, es arī gribu nedaudz par šo likumprojektu jums pateikt.
Gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka mūsu frakcija arī neatbalstīja Vides ministrijas iesniegtos grozījumus “Dabas resursu nodokļu likumā”, kuri paredz nodokļa likmes palielināšanu, īpaši ūdenim un radioaktīvajām vielām. Tā kā grozījumos jau ir prognozēts elektropreču cenu pieaugums, tas ietekmēs katru no mums, jo savā ikdienas dzīvē mēs visi lietojam ledusskapjus, gludekļus, radio, televizorus un citas preces. Palielinot nodokļa likmi ūdenim, radīs precedentu paaugstināt maksu par komunālajiem pakalpojumiem, kuri jau tā ir pārmērīgi.
Kvoruma trūkuma dēļ šodien mēs neizskatījām grozījumus Satversmē, kuri paredz, ka Saeimas deputātiem piemērojams administratīvais sods bez Saeimas piekrišanas. Pēc manām domām, katram, kas ir pārkāpis likumu, jāatbild par nodarītajiem pārkāpumiem likuma priekšā, bet ne tā, kā liecina prakse: Saeima piekrīt viena deputāta sodīšanai un nepiekrīt otra deputāta sodīšanai. Šādi grozījumi piespiedīs katru Latvijas iedzīvotāju, tajā skaitā Saeimas deputātus, ievērot likumus.
Es domāju, ka daudzi no jums vakar redzēja raidījumu “Kas notiek Latvijā?”. Gribēju izteikt savu viedokli par mūsu karavīru piedalīšanos tā saucamajā miera nodrošināšanas misijā Irākā. Kā liecina dati, bojā gājušo karavīru skaits pārsniedz jau divus tūkstošus. No paša sākuma mēs neatbalstījām šo valdības lēmumu, jo tanī laikā mūsu valstij nekas nedraudēja, bet pašlaik piedalīšanās okupācijas karā pret vietējiem iedzīvotājiem, viņu paražām, motivējot to par valsts drošības aizsardzību, padara mūsu valsti par neaizsargātu terorismam un citiem nemieriem. Turklāt tērējam milzīgu naudu, it kā visas iekšējās problēmas jau būtu atrisinātas: pensionāri saņem pensiju iztikas minimuma apmērā, atrisināts jautājums par denacionalizēto māju īrniekiem, par ko mani kolēģi jau runāja šeit, nav inflācijas, pienācīgs dzīves līmenis, ārstniecības pakalpojumi ir pieejami un tā tālāk.