• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2005.gada 8.novembra sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.11.2005., Nr. 179 https://www.vestnesis.lv/ta/id/121003

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ceturtdiena, 10.11.2005.

Laidiena Nr. 180, OP 2005/180

Vēl šajā numurā

09.11.2005., Nr. 179

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta 2005.gada 8.novembra sēdē

Pieņemts rīkojums “Par Ministru kabineta balvas piešķiršanu”.

Ministru kabinets atbalstīja Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikumu un saskaņā ar nolikumu par Ministru kabineta balvu piešķīra Ministru kabineta balvu:

Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenajam loceklim, profesoram, habilitētajam vēstures doktoram, valsts emeritētajam zinātniekam Saulvedim Cimermanim par izcilu ieguldījumu Latvijas tradicionālās kultūras un letonikas avotu pētniecībā;

Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskajam vadītājam Alvim Hermanim par mērķtiecīgu un pārdomātu teātra mākslinieciskās izaugsmes virzību, augstvērtīga repertuāra politikas īstenošanu, par talantīgu un radošu pieeju aktieru trupas veidošanā, par starptautiskiem panākumiem un atpazīstamību Eiropā;

kordiriģentei un pedagoģei Terēzijai Brokai par mūža ieguldījumu kora mākslas attīstībā un Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā;

valsts akciju sabiedrības “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” Ķirurģijas klīnikas vadītājam, profesoram Jānim Gardovskim par nozīmīgu ieguldījumu modernās ķirurģijas, medicīnas zinātnes un akadēmiskās izglītības attīstībā medicīnas nozarē Latvijā;

Civillikuma komentāru izstrādes darba grupai – Latvijas Republikas Augstākās tiesas senatoriem, tiesību zinātņu doktoriem Rolandam Krauzem un Zigmantam Gencam, Latvijas Republikas Augstākās tiesas senatorei Guntai Višņakovai, profesoram, habilitētajam tiesību zinātņu doktoram Kalvim Torgānam, asociētajam profesoram, tiesību zinātņu doktoram Kasparam Balodim un zvērinātiem advokātiem Andrim Grūtupam, Agrim Bitānam, Sandim Petrovičam un Erlenam Kalniņam – par nozīmīgu ieguldījumu tiesiskas Latvijas valsts attīstībā.

1995.gada 8.augustā Ministru kabinets akceptēja noteikumus “Nolikums par Ministru kabineta balvu”, ar kuru tika nodibināta Ministru kabineta balva par nozīmīgiem darbiem vai nopelniem demokrātiskas un tiesiskas Latvijas valsts attīstībā, saimnieciskajā vai sabiedriskajā darbībā vai citās valstij nozīmīgās jomās. Ministru kabineta balva ir naudas summa 5000 latu, goda diploms un krūšu nozīme; to piešķir par darbiem, kas pabeigti iepriekšējā gadā, vai par nopelniem ilgākā laikposmā. Ministri, Latvijas Pašvaldību savienība un sabiedriskās organizācijas var iesniegt Ministru kabineta Apbalvošanas padomei ierosinājumus un materiālus par Ministru kabineta balvas piešķiršanu.

2005.gada Ministru kabineta balvas pasniegšanas svinīgā ceremonija notiks Latvijas Republikas proklamēšanas dienā 18.novembrī, Ministru kabinetā.

Pieņemts rīkojums “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Ministru kabinets atbalstīja Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikumu un saskaņā ar Ministru kabineta Atzinības raksta nolikumu piešķīra Ministru kabineta balvu:

Rīgas 2.vidusskolas mūzikas un kultūras vēstures skolotājam Ludim Poselim par mūža ieguldījumu skolēnu muzikālajā un estētiskajā audzināšanā;

Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenajam loceklim, profesoram, habilitētajam inženierzinātņu doktoram, Latvijas Universitātes Polimēru mehānikas institūta laboratorijas vadītājam Vitautam Tamužam par nozīmīgu ieguldījumu materiālu mehānikā;

Smiltenes tautas deju ansambļa “Ieviņa” vadītājai Ievai Adāvičai par nozīmīgu ieguldījumu latviešu identitātes un pašapziņas stiprināšanā, uzturot un attīstot tautas dejas mākslas tradīcijas Latvijā;

rakstniekam Valentīnam Jākobsonam par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas 20.gadsimta vēstures atainojumā literatūrā, iedzīvinot augstvērtīgos prozas darbos mūsu tautai būtiskus vēsturiskos notikumus;

valsts aģentūras “Latvijas Nacionālais mākslas muzejs” direktorei, mākslas zinātniecei Mārai Lācei par izciliem nopelniem muzeja vadībā un ieguldījumu Latvijas muzeju nozares attīstībā;

sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Lido” prezidentam Gunāram Ķirsonam par izcilu ieguldījumu Latvijas valsts ekonomikas attīstībā un Latvijas vārda popularizēšanā pasaulē;

Liepājas simfoniskā orķestra diriģentam Jēkabam Ozoliņam par ieguldījumu Latvijas kultūrvides veidošanā, augsto profesionalitāti un māksliniecisko kvalitāti;

Vides pārraudzības valsts biroja direktoram Jānim Avotiņam par īpašiem nopelniem ietekmes uz vidi novērtējuma sistēmas izveidošanā un attīstībā Latvijā.

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu Ievai Adāvičai, Valentīnam Jākobsonam un Mārai Lācei pasniedz kultūras ministre Helēna Demakova, Gunāram Ķirsonam – zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, Jēkabam Ozoliņam – Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Jānim Avotiņam – vides ministrs Raimonds Vējonis, bet Vitautam Tamužam un Ludim Poselim – izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete.

Pieņemti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 2001.gada 20.novembra noteikumos Nr.480 “Noteikumi par Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju kompetenci””.

Grozījums noteikumos nosaka, ka pašvaldības pedagoģiski medicīniskā komisija: sniedz atzinumu par vecumam, spējām, veselības stāvoklim un attīstības līmenim atbilstošām speciālās izglītības programmām pirmsskolas vecuma bērniem ar jebkādiem attīstības traucējumiem un 1.–4.klases izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem vai psihiskās attīstības aizturi un mācīšanās grūtībām.

Kā norāda Izglītības un zinātnes ministrija, Izglītības likumā ir noteikts, ka bērnam ar speciālām vajadzībām ir tiesības izglītoties jebkurā izglītības iestādē. Speciālās izglītības uzdevums ir dot iespēju personām ar speciālām vajadzībām iegūt zināšanas vispārizglītojošajos mācību priekšmetos, sadzīves un darba prasmes, akcentējot izglītošanas praktisko ievirzi.

Speciālajās internātskolās (skolās) un sanatorijas internātskolās ir nodrošinātas speciālās izglītības iespējas atbilstoši visiem attīstības traucējumu veidiem. Tiek veicināta speciālās izglītības klašu atvēršana vispārizglītojošajās skolās bērna dzīvesvietas tuvumā, izglītojamo ar speciālām vajadzībām integrēšana vispārējās izglītības iestādēs un izglītības iestāžu inženiertehniska piemērošana bērniem ar smagiem kustību traucējumiem, pilnveidots bērnu izpētes un pedagoģiski psiholoģiskās diagnostikas darbs.

Katrā rajonā un republikas pilsētā darbojas pašvaldības pedagoģiski medicīniskā komisija, kuras darbu organizē attiecīgās pašvaldības Izglītības pārvalde. Izglītības un zinātnes ministrija vada un organizē Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas darbu. Valsts pedagoģiski medicīniskā komisija veic valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju darba analīzi, organizē pedagoģiski medicīnisko darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu, koordinē pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju darbu.

Viena no problēmām, kas kavē iekļaujošās izglītības attīstību Latvijā, ir nepietiekama bērnu agrīnā medicīniskā, pedagoģiski psiholoģiskā un sociālā diagnostika, medicīniskās palīdzības iespējas, kā arī tas, ka nav izveidota speciālās izglītības atbalsta sistēma informatīvi metodiskā un konsultatīvā darba nodrošināšanai.

Lai veicinātu bērnu ar speciālām vajadzībām integrāciju pirmsskolas vecumā, ir nepieciešams papildināt noteikumus par Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju kompetenci un dot iespēju pašvaldību pedagoģiski medicīniskajām komisijām sniegt atzinumu par visiem attīstības traucējumiem atbilstošām speciālās izglītības programmām, kuras īsteno attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā esošās izglītības iestādes.

Pieņemti “Noteikumi par transportlīdzekļu reģistrācijas valsts nodevu (transportlīdzekļu reģistra nodevu)”.

Noteikumi nosaka transportlīdzekļu reģistrācijas valsts nodevas (transportlīdzekļu reģistra nodevas) apmēru un tās maksāšanas kārtību.

Transportlīdzekļu reģistrācijas valsts nodevas (transportlīdzekļu reģistra nodevas) likmes ir šādas: par Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrējamu transportlīdzekli ? 1,40 latu; par Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā reģistrējamu transportlīdzekli ? 1 lats.

Transportlīdzekļu reģistrācijas valsts nodevu (transportlīdzekļu reģistra nodevu) maksā pirms transportlīdzekļa reģistrācijas, par kuru izsniedz transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību. Transportlīdzekļu reģistrācijas valsts nodevu (transportlīdzekļu reģistra nodevu) maksā: izmantojot bezskaidras naudas norēķinus; iemaksājot skaidru naudu attiecīgi Ceļu satiksmes drošības direkcijas vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras kasē.

Ceļu satiksmes drošības direkcija un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra transportlīdzekļu reģistrācijas valsts nodevu (transportlīdzekļu reģistra nodevu) ieskaita valsts pamatbudžetā, neieskaitot savos norēķinu kontos.

Pieņemti “Noteikumi par mobilizācijas gatavības pārbaudēm un mobilizācijas mācībām”.

Noteikumi nosaka: mobilizācijas gatavības pārbaužu un mobilizācijas mācību plānošanas, sagatavošanas un norises kārtību; mobilizācijas gatavības pārbaužu un mobilizācijas mācību rezultātu izvērtēšanas kritērijus; mobilizācijas gatavības pārbaudei pakļautajām vai mobilizācijas mācībās iesaistītajām valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī Latvijas Republikā reģistrētajām juridiskajām personām (juridiskā persona) un iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu segšanas kārtību un apmēru; mobilizācijas mācībās iesaistāmo tautsaimniecības resursu normas; mobilizācijas gatavības pārbaužu un mobilizācijas mācību plānu dokumentus un veidlapu paraugus.

Mobilizācijas gatavības pārbaudes organizē, lai nodrošinātu šādu uzdevumu izpildi: pārbaudīt juridisko personu un iedzīvotāju gatavību pildīt mobilizācijas pieprasījumos noteiktos uzdevumus; izvērtēt noteikto mobilizācijas pieprasījumu atbilstību mobilizācijas plāniem; pārbaudīt mobilizācijas plānos paredzēto pasākumu nodrošinājumu ar mobilizācijas resursiem.

Mobilizācijas mācības organizē, lai nodrošinātu šādu uzdevumu izpildi: uzturēt un pilnveidot valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonu zināšanas un spējas darbībai laikā, kad izsludināta mobilizācija; pārbaudīt Nacionālo bruņoto spēku štāba, vienību un mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu nodrošinājumu ar mobilizācijas resursiem, mobilizācijas rezervēm un valsts materiālajām rezervēm; nodrošināt un pilnveidot Nacionālo bruņoto spēku štāba, vienību, katastrofu medicīnas un neatliekamās medicīniskās palīdzības sistēmas un mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu vadības gatavību darbībai laikā, kad izsludināta mobilizācija. Kā arī: pārbaudīt valstij svarīgu tautsaimniecības objektu gatavību darboties atbilstoši uzdevumiem, kas noteikti ministriju kompetencē esošo nozaru prognozējamo apdraudējumu novēršanas, pārvarēšanas un iespējamo seku likvidācijas plānos; izvērtēt militāro un civilo struktūru sadarbības efektivitāti.

Mobilizācijas mācības iedala šādi: mobilizācijas plānošanas mācības – mācības, kurās valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonas un mobilizācijas darba speciālisti apgūst mobilizācijas plānošanas metodiku, kā arī pilnveido teorētiskās zināšanas mobilizācijas sagatavošanas un īstenošanas jomā; mobilizācijas vadības personāla mācības – mācības, kurās valsts un pašvaldību iestāžu vadītāji un viņiem pakļautie mobilizācijas darba speciālisti pilnveido praktiskās iemaņas mobilizācijas vadības jomā; Nacionālo bruņoto spēku un civilās aizsardzības formējumu mobilizācijas mācības – praktiskas mācības mobilizācijas resursu piesaistei, kurās tiek iesaistīti tautsaimniecības objekti, kam ir noteikti mobilizācijas pieprasījumi, Nacionālo bruņoto spēku vienības un mobilizējamie civilās aizsardzības formējumi, kā arī citas civilās aizsardzības uzdevumu izpildē iesaistītās institūcijas.

Mobilizācijas mācības plāno: Nacionālo bruņoto spēku mācību ietvaros; civilās aizsardzības mācību ietvaros; kopējo Nacionālo bruņoto spēku un civilās aizsardzības mācību ietvaros; katastrofu medicīnas mācību ietvaros.

Mobilizācijas gatavības pārbaudes iedala šādi: mobilizācijas gatavības dokumentārās pārbaudes bez valsts un pašvaldību iestāžu vadītāju un viņiem pakļauto mobilizācijas darba speciālistu iesaistīšanas praktisku mobilizācijas uzdevumu izpildē; mobilizācijas gatavības pārbaudes ar valsts un pašvaldību iestāžu vadītāju un viņiem pakļauto mobilizācijas darba speciālistu iesaistīšanu vingrinājumos, kas paredz praktisku mobilizācijas plānošanas un mobilizācijas vadības uzdevumu izpildi, bez reālas mobilizācijas resursu iesaistīšanas vingrinājumā; mobilizācijas gatavības pārbaudes ar valsts un pašvaldību iestāžu vadītāju un viņiem pakļauto mobilizācijas darba speciālistu un mobilizācijas mācību plānos noteikto mobilizācijas resursu veidu un daudzuma iesaistīšanu praktisku mobilizācijas mācību uzdevumu izpildē.

Mobilizācijas gatavības pārbaudes, izņemot dokumentārās pārbaudes, plāno mobilizācijas mācību ietvaros.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām””.

Kā norāda Bērnu un ģimenes lietu ministrija, likums šobrīd noteic, ka bāriņtiesa (pagasttiesa) noskaidro ģimenes, kurās vecāki ar bērnu apietas sevišķi slikti, nerūpējas par bērnu vai nenodrošina bērna uzraudzību un tas var apdraudēt viņa fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību, un lemj par aizgādības tiesību atņemšanas lietas ierosināšanu tiesā. 2005.gada 7.aprīlī stājās spēkā grozījumi Latvijas Republikas Civillikumā, kas paredz: ja vecāki ar bērnu apietas sevišķi slikti, ja bērna vecāki devuši piekrišanu adopcijai, kā arī tad, ja viņi nerūpējas par bērnu vai nenodrošina bērna uzraudzību un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību, viņiem var atņemt aizgādības tiesības. Grozījums likumā paredz noteikt, ka bāriņtiesa (pagasttiesa) lemj par prasības pieteikuma sniegšanu tiesā par aizgādības tiesību atņemšanu, ja vecāki ar bērnu apietas sevišķi slikti, ja bērna vecāki devuši piekrišanu adopcijai, kā arī tad, ja viņi nerūpējas par bērnu vai nenodrošina bērna uzraudzību un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību.

Likums nosaka, ka aizbildnības lietu piekritību bāriņtiesai (pagasttiesai) nosaka pēc tās personas pastāvīgās dzīvesvietas, kurai vajadzīga tiesību aizsardzība. Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu par bērna dzīvesvietu uzskatāma viņa vecāku dzīvesvieta un, ja bērna vecāki dzīvo dažādās administratīvajās teritorijās, par bērna dzīvesvietu uzskatāma mātes dzīvesvieta, ja vien ar tiesas nolēmumu bērna dzīvesvieta nav noteikta pie tēva vai vecāki par to nav savstarpēji vienojušies. Grozījums likumā paredz, ka aizbildnības lietu piekritību bāriņtiesai (pagasttiesai) nosaka pēc bērna vecāku dzīvesvietas.

Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā 2005.gadā piešķir, administrē un uzrauga valsts atbalstu meža ilglaicīgo funkciju stabilizācijai privātos mežos”.

Kā norāda Zemkopības ministrija, noteikumi nosaka kārtību valsts atbalsta piešķiršanai ilglaicīgo funkciju stabilizācijai privātos mežos 2005.gadā, kā arī kritērijus un procedūras, kā izvērtēt atbalsta saņēmēju pieteikto mežaudžu atbilstību valsts atbalsta saņemšanas nosacījumiem, kā arī Lauku atbalsta dienesta un tā reģionālo iestāžu un Valsts meža dienesta pienākumus valsts atbalsta administrēšanā.

Finansējums noteikumu realizācijai piešķirts no Meža attīstības fonda noteiktajā kārtībā un saskaņā ar Meža attīstības fonda konsultatīvās padomes sēdē nolemto. Uz Meža attīstības fonda finansējumu šogad pretendēja ap septiņdesmit projektu, no kuriem atbalstīti tika 49, tai skaitā atbalsts privāto mežu jaunaudžu kopšanai. Līdz šim valsts atbalsts privāto mežu jaunaudžu kopšanai nav piešķirts. Ņemot vērā to, ka Latvijā ir liels privāto mežu īpašnieku skaits – ap 150 tūkstošu, tad noteikumos viens no atbalsta saņemšanas nosacījumiem ir – pretendents var saņemt atbalstu ne vairāk kā par 3 hektāriem koptu mežaudžu platību savā valdījumā esošajos mežos attiecīgās mežniecības teritorijā. Šāds ierobežojums noteikts, lai atbalstu varētu saņemt pēc iespējas vairāk privāto meža īpašnieku.

Noteikumi nosaka, ka atbalsta kopējo apjomu piešķir normatīvajos aktos par Meža attīstības fondu noteiktajā kārtībā un pamatojoties uz Meža attīstības fonda līdzekļu sadalījumu 2005.gadam. Atbalsta kopējais apjoms ir 100 000 latu. Atbalsta apjoms par vienu hektāru ir proporcionāls saņemto iesniegumu skaitam, bet ne lielāks kā: 30 latu par hektāru silā, mētrājā un lānā; 40 latu par hektāru pārējos meža augšanas apstākļu tipos. Atbalstu administrē un uzrauga Lauku atbalsta dienests.

Uz atbalstu var pretendēt fiziskās personas, kuras ir meža īpašnieki, ja: pretendents 2005.gadā ir veicis jaunaudžu kopšanu, mežaudzēs, kas ir atjaunotas sējot vai stādot un atzītas par atjaunotām no 2000. līdz 2004.gadam (ieskaitot); kopš mežaudzes atzīšanas par atjaunotu nav notikusi valdošās koku sugas maiņa; koptā mežaudze atbilst normatīvajos aktos par meža atjaunošanu noteiktajām prasībām; Valsts meža dienests pretendentu nav administratīvi sodījis par meža apsaimniekošanu un vides aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasību pārkāpšanu gada laikā pirms pieteikuma iesniegšanas.

Lai saņemtu atbalstu, pretendents līdz 2005.gada 1.decembrim iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē: iesniegumu atbalsta saņemšanai par jaunaudžu kopšanu; Valsts meža dienesta sastādītu atjaunotās mežaudzes (jaunaudzes) kopšanas pārbaudes pārskatu, kurā mežaudze atzīta par izkoptu un norādīts, ka Valsts meža dienests pretendentu nav administratīvi sodījis par meža apsaimniekošanu un vides aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasību pārkāpšanu gada laikā pirms pieteikuma iesniegšanas.

Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 22.jūlija noteikumos Nr.415 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi””.

Kā norāda Vides ministrija, izstrādātie grozījumi precizē noteikumus, nosakot, ka noteikumi attiecas uz tām aizsargājamām teritorijām, kurām nav individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu. Šāds grozījums nepieciešams, lai teritorijas apsaimniekotājiem un kontrolējošām institūcijām noteikumus būtu vieglāk izprast un piemērot īpaši aizsargājamo dabas teritoriju individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus. Uz aizsargājamo teritoriju attieksies individuālie noteikumi, bet vairs nevajadzēs tos salīdzināt ar vispārējiem īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumiem un piemērot abus noteikumus vienlaikus. Individuālie noteikumi veidoti tā, ka ietver gan normas, kas svarīgas tieši šai teritorijai, gan vispārējas aizsardzības un izmantošanas normas. Teritorijā ir spēkā citos normatīvajos aktos noteiktās vides aizsardzības prasības.

Noteikumi papildināti, nosakot, ka tām aizsargājamām teritorijām, kuru individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi stājušies spēkā līdz 2005.gada 10.novembrim, notei­kumus piemēro tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar aizsargājamo teritoriju individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!