Latvijas prezidente V.Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka mērķis iestāties ES un NATO Latvijai tiešām ir kalpojis kā dzinulis nepārtrauktai attīstībai un šodien Latvija vēlas būt aktīva abu organizāciju dalībniece, panākot, ka ES kļūst par dinamisku un konkurētspējīgu kontinentu uz pasaules skatuves.
Abas puses tikšanās laikā bija arī vienisprātis, ka kultūras festivāls “Pārsteidzošā Latvija” vienos Latvijas un Francijas iedzīvotājus un tāpēc šī savstarpēji bagātinošā tradīcija ir jāturpina, rīkojot “Parīzes pavasari”, Francijas kultūras festivālu Latvijā, 2007.gada pirmajā pusē.
Gan Francijas, gan Latvijas puse arī apsveica abu valstu parlamentārās sadarbības grupu kontaktus, vēlot, lai tie nestu tikpat auglīgus rezultātus arī nākotnē.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga otrdien Sorbonnas universitātē Francijā uzrunāja politiķus, akadēmiskās aprindas, žurnālistus par Eiropas nākotnes jautājumiem, uzsverot, ka Eiropas kopējās vērtības par brīvību, demokrātiju un attīstību ir vienmēr augstu jāgodā un visām valstīm, kas ir Eiropas dalībvalstis, jāseko kopējās Eiropas ideāliem, kuru veidošanā milzīga nozīme ir bijusi arī Francijas domātājiem un intelektuāļiem. Prezidente atzīmēja, ka Francijas domātāju idejas ir atbalsojušās arī latviešu Pirmajā atmodā un tās var atpazīt arī Dziesmotās revolūcijas laikā, kad Latvija tiecās atgūt savu brīvību pēc padomju režīma okupācijas.
Runājot par Eiropas nākotni, prezidente stāstīja par vēstures periodu, kad Eiropa ar dzelzs priekškaru bija sadalīta brīvās demokrātiskās un attīstītās valstīs un totalitārā režīmā esošajās. Prezidente to stāstīja, lai Eiropas nākotne vienmēr tiktu veidota uz kopējo vērtību bāzes un nekad netiktu pieļauta šādas vēstures atkārtošanās.
Prezidente atzīmēja intelektuāļu lomu totalitārās sistēmas sagraušanā, kas palīdzēja nezaudēt tautai kopumā cerību pēc brīvības un ļāva apvienot sabiedrību Dziesmotās revolūcijas brīvības centieniem.
Pēc Valsts prezidentes sacītā, šobrīd Eiropa atrodas pārdomu periodā, taču ir svarīgi atzīmēt, ka Eiropas valstīm ne tik daudz jākonkurē vienai ar otru, cik jāstrādā kopā, lai izdzīvotu vispārējās globalizācijas apstākļos, un tie ir procesi, ko nav iespējams apstādināt ne “poļu santehniķiem”, ne “latviešu medmāsām”. Visiem kopā ir jāstrādā pie tā, lai Eiropa būtu konkurētspējīgāka pasaules apmēros. Tāpat viņa uzsvēra, ka jāmeklē formula, kas arī turpmāk šīs globalizācijas ietvaros ļautu valstīm un tautām, kas vienojušās Eiropas Savienībā, saglabāt savu kultūras dažādību, īpatno identitāti.
Parīzes Akadēmijas rektors, universitāšu kanclers Moriss Kenē sarunā ar prezidenti atzinīgi vērtēja līdzšinējo sadarbību starp Francijas un Latvijas izglītības iestādēm, uzsverot to, ka nākotnes Eiropā izglītības un pētniecības kontaktiem būs milzīga nozīme. Viņš atzinīgi vērtēja arī to, ka Latvija ir izteikusi vēlmi būt par Frankofonijas savienības novērotājvalsti, kas paver jaunas abu valstu sadarbības iespējas.
R.Šūmana fonda prezidents Žans Dominiks Džuliāni atzīmēja, ka Latvija ir dziļi eiropeiska valsts ar ļoti strauju attīstību un 8.novembrī Sorbonnas universitātes auditorijai bija iespēja klausīties šīs valsts izcilu Eiropas līmeņa personību.
Vakar Sorbonnas Universitātē, klātesot Latvijas prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, tika atvērta grāmata “Parcours d’une vie: Vaira Vīķe-Freiberga, Presidente de Lettonie” (Kādas dzīves gājums: Vaira Vīķe-Freiberga, Latvijas prezidente). Valsts prezidente pateicās grāmatas autorei Nadīnei Vītols-Diksonei, kas caur Vairas Vīķes-Freibergas dzīves notikumiem atspoguļo Latvijas vēstures gaitu. Prezidente uzsvēra, ka viņai ir liels gods kalpot savai valstij un viņa ir pateicīga liktenim par šo iespēju.
Grāmatas autore atzīmēja, ka viņas un Latvijas prezidentes dzīves gājumā ir bijušas zināmas līdzības, un uzsvēra, ka Latvija var lepoties ar tādu prezidenti, kura ievedusi savu valsti Eiropas Savienībā un NATO un veicinājusi tās uzplaukumu.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pirmdien, 7.novembrī, Parīzē pasniedza Triju Zvaigžņu ordeni Katrīnai Lalumjērai, Eiropas Parlamenta loceklei un bijušajai Eiropas Padomes ģenerālsekretārei, un Paskālai Andreani, bijušajai Francijas premjerministra padomniecei, par viņu ieguldījumu Latvijas integrācijā Eiropas Savienībā (ES). Izsakot Latvijas vārdā pateicību par K.Lalumjēras un P.Andreani darbu, kas palīdzējušas Latvijai sasniegt vienu no tās prioritārajiem mērķiem – integrāciju ES, prezidente uzsvēra arī to, cik nozīmīga ir Triju Zvaigžņu ordeņa vēsture, simbolizējot Latvijas neatkarības kontinuitāti un centienus pēc demokrātiskas un neatkarīgas valsts, ko 2004.gadā līdz ar iestāšanos ES un NATO Latvija pilnībā panākusi.
Prezidente, pasniedzot ordeņus, arī uzsvēra, ka Francija vienmēr ir bijusi Latvijas sabiedrotā izšķirīgos vēstures brīžos, un pieminēja to, ka 20.gadsimta sākumā Francijas ārlietu ministrs Aristids Briāns aicināja Tautu Savienību atzīt Latvijas neatkarību un Tautu Savienības dalībvalstis vienbalsīgi sekoja viņa aicinājumam.
Uzrunājot K.Lalumjēru, prezidente atzīmēja, ka Latvijai ļoti saviļņojošs un simbolisks bija brīdis, kad 1992.gadā tā tika uzņemta Eiropas Padomē. Arī būdama Eiropas Parlamenta viceprezidente, viņa stingri atbalstījusi Latviju tās ceļā uz iestāju ES. Savukārt P.Andreani līdz ar palīdzību Latvijai ES integrācijas procesā ir iesaistījusies Latvijai nozīmīgā kompensācijas jautājuma risināšanā par Latvijas pirmās neatkarības laika Latvijas vēstniecības īpašumu Parīzē. Šis jautājums tika pozitīvi atrisināts, kad P.Andreani bija Francijas premjerministra padomniece.
K.Lalumjērai un P.Andreani tika piešķirts 3.šķiras Triju Zvaigžņu ordenis 2004.gada 16.oktobrī par ieguldījumu Latvijas integrācijā Eiropas Savienībā.

Pirmdien, 7.novembrī, Parīzes Svētā Roka baznīcā, klātesot koncerta patronesei Francijas prezidenta dzīvesbiedrei Bernadetai Širakai, skanēja Rīgas Doma skolas zēnu kora koncerts. Uz koncertu, kas notika kultūras festivāla “Pārsteidzošā Latvija” ietvaros, bija aicināti Francijas sabiedrības, politikas un kultūras pārstāvji, kurus uzrunājot Latvijas Valsts prezidente akcentēja dziesmas nozīmi latviešu identitātes attīstībā. Prezidente atzīmēja, ka cauri dažādiem laika posmiem latviešus vienmēr ir stiprinājusi dziesma, tā arī palīdzēja Latvijai atgūt neatkarību un zēnu koris pārstāv jaunatgūtās Latvijas brīvības paaudzi, kas dziesmu tradīcijas nes tālāk, un šajā vakarā iepriecina Francijas klausītājus.