Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pirmdien Parīzē oficiālās vizītes ietvaros Francijā tikās ar Francijas prezidentu Žaku Širaku, pārrunājot divpusējās attiecības, Eiropas nākotnes jautājumus, kā arī ANO reformas un starptautiskās aktualitātes.
Abi prezidenti uzsvēra, ka attiecības starp Latviju un Franciju ir lieliskas un ir iespējas tās paplašināt gan ekonomikas, kultūras un Eiropas debašu ietvaros. Abi prezidenti vienojās, ka tiks darīts viss, lai ekonomiskā sadarbība vērstos plašumā. Ž.Širaks ļoti augstu novērtēja Latvijas straujo izaugsmi ekonomikā un uzsvēra, ka Francijai būtu svarīgi veidot plašākus un dziļākus kontaktus ekonomikas laukā. Abi prezidenti pauda cerību, ka šī oficiālā vizīte liks pamatu šādai pēctecībai. Abi prezidenti arī uzsvēra, ka “Pārsteidzošā Latvija”, Latvijas kultūras festivāls Francijā, ir panācis ļoti atzīstamas sekmes, tas ir pamanīts gan sabiedrībā, gan plašsaziņas līdzekļos un šis kultūras dialogs starp Latviju un Franciju ir jāturpina, tāpēc 2007.gadā tiks rīkots Parīzes pavasaris, kura laikā plašāka Latvijas sabiedrība tiks iepazīstināta ar Francijas kultūru.
Prezidente pateicās Ž.Širakam par viņa atbildes vēstuli uz viņas janvārī izplatīto deklarāciju par Otrā pasaules kara seku nozīmi Eiropai un Latvijai. Francijas prezidents atzīmēja, ka arī prezidentes oficiālās vizītes laikā Kānā atklātā izstāde “Karš pēc kara: Latvija 1945.–1956.” vairos izpratni Francijā par Eiropas un Latvijas vēsturi.

Pārrunājot Eiropas nākotnes jautājumus, īpaša uzmanība tika pievērsta finanšu perspektīvai un Eiropas Savienības (ES) kaimiņu iniciatīvai. Runājot par Eiropas budžetu, prezidente uzsvēra, ka jaunajām ES dalībvalstīm ir svarīgi, lai pēc iespējas drīzāk tiktu pieņemts lēmums par ES finanšu perspektīvu 2007.–2013.gadam, jo tas dod iespējas izaugsmei un reformām dažādās būtiskās sfērās. Pievēršoties vispārējai ES konkurētspējai, V.Vīķe-Freiberga un Ž.Širaks apspriedās par iespējām, lai Eiropa lielāku uzmanību veltītu pētniecībai, zinātnes ekselences centriem un izglītībai kopumā. Tika uzsvērts, ka Eiropa tikai tad būs konkurētspējīga pasaules mērogā, ja vairāk tiks ieguldīts zinātnē un inovācijās. Prezidente arī uzsvēra nepieciešamību Eiropas Savienībai patiesi īstenot principu par brīvu preču, pakalpojumu un darbaspēka kustību, viņa uzsvēra, ka tas ir arī viens no papildu priekšnoteikumiem, lai Eiropa būtu konkurētspējīga.
Runājot par ES kaimiņu iniciatīvu, abas puses apmainījās viedokļiem par to, kā šobrīd norit reformas Ukrainā, Moldovā un Dienvidkaukāza valstīs. Ž.Širaks pauda atbalstu Latvijas un pārējo Baltijas valstu lēmumam paust stingru atbalstu un palīdzību šīm valstīm, jo ir svarīgi, lai ES kaimiņos būtu demokrātiskas, stabilas un pilsoniskas valstis un sabiedrības. Prezidente atzīmēja, ka ir lepna par to, ka Latvija var nodot savu pieredzi tālāk gan Gruzijai, gan arī pārējām kaimiņu iniciatīvas valstīm. Tika pārrunāta arī situācija Baltkrievijā un izteiktas bažas par demokrātijas trūkumu šajā valstī.
Abi prezidenti apspriedās arī par ANO reformām, paužot atbalstu tam, ka ANO Drošības padome ir jāpaplašina. Tika izteikts atbalsts tā sauktajam papildu četriniekam Drošības padomē, kā arī uzsvērta nepieciešamība panākt jaunās Cilvēktiesību padomes efektīvu darbību un reformēt ANO ģenerālsekretariātu.

Svētdien, 6.novembrī, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tika uzņemta par Normandijas reģiona Avranšas pilsētas goda pilsoni. Prezidente sirsnīgi pateicās par izrādīto augsto godu, jo Avranša cauri gadsimtiem ir kalpojusi par vienu no spēcīgākajiem Eiropas garīgās domas centriem.
Prezidente apskatīja Avranšas manuskriptu bibliotēku, kur glabājas kultūrvēsturiskas liecības no 4.gadsimta. Viņa uzsvēra, ka manuskripti visuzskatāmāk liecina par to, ka ik paaudze ir devusi savu ieguldījumu Francijas un Eiropas garīgajā attīstībā, kas galu galā ir likusi pamatus šodienas jaunajai Eiropai. Prezidente pauda prieku par iespēju aplūkot Pjēra Abelāra manuskriptus, kura teoloģiskā nostāja atšķīrās no tolaik vispārpieņemtā un deva ieguldījumu teoloģiskās domas attīstībā.
Uzrunājot Lamanšas reģiona un Avranšas pilsētas pārstāvjus, prezidente pauda cerību, ka šodienas Eiropas nākotne arī tiks būvēta radošā procesā, kurā tiek cienīta domu un ideju dažādība. Tā kā šī pilsēta bijusi nozīmīga arī Francijas revolūcijas laikā, Valsts prezidente, nododot Avranšai sveicienus no Latvijas iedzīvotājiem, pieminēja, ka Francijas revolūcijas ideāli iedvesmoja arī Latvijas zemniekus sekot brālības, vienlīdzības un brīvības principiem.
Avranšas mērs G.Ujē sacīja, ka Avranšai šī ir liela diena, jo tā uzņem Latvijas prezidenti, spožu personību, par pilsētas goda pilsoni, bet reizē arī uzsver Latvijas kā jaunās dalībvalsts nozīmi jaunajā Eiropā. Viņš atzīmēja: lai arī vēsture pēc Otrā pasaules kara ir bijusi sarežģīta, viņš ir priecīgs sveikt Latviju Eiropā, jo arī Latvija sniegs savu ieguldījumu Eiropas nākotnē.
Lamanšas reģiona ģenerālpadomes prezidents senators J.F.Legrāns vērsa uzmanību uz šodienas sadarbības iespējām starp Normandiju un Latviju dažādās jomās – jūras satiksmē un citos ekonomikas projektos, kā arī kultūras sadarbībā. Viņš uzsvēra, ka ir iespējas aktivizēt jūras ceļu, kas vienotu Normandiju un Latviju.
Apmeklējot Monsenmišelas (Mont-Saint-Michel) mēriju, pilsētu, kurā atrodas arī Monsenmišelas klosteris, prezidente pauda apbrīnu, ka pilsētiņa ar saviem 50 iedzīvotājiem gadā spēj piesaistīt tikpat daudz tūristu, cik Latvija kopumā. Viņa sacīja, ka tā ir iedvesma, pilsēta var kalpot Latvijas ierosmei tūristu piesaistīšanā.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga sestdien, 5.novembrī, Kānas memoriālā Francijā uzsvēra, ka Eiropai ir jāturpina būt modrai, savu nākotni veidojot, tā nedrīkst aizmirst brīvības cenu. Ievadot oficiālo vizīti Francijā, prezidente atklāja Okupācijas muzeja veidoto izstādi par Latvijas 20.gadsimta vēsturi. Klātesošajiem pilsētas un reģiona sabiedrības pārstāvjiem V.Vīķe-Freiberga detalizēti stāstīja par Latvijas sarežģītajām vēstures lappusēm, kurās iekļauta gan dzīve staļiniskajā padomju un nacistiskajā režīmā, gan pretošanās kustība, kuras cerība un mērķis bija ar sabiedroto palīdzību pēc Otrā pasaules kara atjaunot Latvijas valstiskumu un brīvību. Prezidente akcentēja, ka Normandija ir simboliski zīmīga vieta, kas stāsta par sabiedroto palīdzību Francijai, lai gāztu nacisma okupāciju, no totalitārā hitleriskā režīma atbrīvojās arī vairākas citas valstis, “taču bija Eiropas valstis, kuras palika aiz dzelzs priekškara un kuru iedzīvotājiem nebija nekādas iespējas izvēlēties, kā vien dzīvot un veidot savu valsti”.
Pēc prezidentes sacītā, ir jāturpina darbs pie vēstures atmiņām, jo tās ļaus veidot citādu Eiropu, kur nebūs iespējama tādu traģisku notikumu atkārtošanās.
Izstāde par Latvijas vēsturi ir tapusi, sadarbojoties Kānas memoriālam un Latvijas Okupācijas muzejam. Izstādes atklāšanā bija aicināta piedalīties arī Simona Veila, sabiedrībā augstu vērtēta Francijas politiķe un bijusī ministre. Viņa klātesošajiem stāstīja, ka šīsvasaras Latvijas apmeklējums ir atstājis uz viņu dziļu iespaidu un pārdzīvojumu, kā arī atklājis Latviju visā tās vēstures sarežģītībā: “Tik milzīgas ciešanas divi okupācijas režīmi nesa Latvijas ļaudīm – deportācijas uz Sibīriju, holokaustu, bet viņi to spēja ar apbrīnojamu drosmi izturēt un atjaunot savu valsti.” S.Veila atzinīgi vērtēja Latvijas veikumu savas vēstures apzināšanā un pieminēšanā, kā arī pauda gandarījumu, ka Eiropa atkal var iepazīties ar Latvijas vēstures notikumiem.
Kānas pilsētas galva Bridžita le Bretona atzīmēja, ka Eiropā jāturpina veidot dziļāku izpratni vienam par otru un jāzina visu dalībvalstu vēsture.

Valsts prezidenta preses dienests