Par Latvijas un Zviedrijas sadarbību muitas kontrolē

Piektdien, 20. oktobrī, Valsts ieņēmumu dienests (VID) preses konferencē informēja par Latvijas VID Galvenās muitas pārvaldes (GMP) un Zviedrijas muitas parakstīto Latvijas muitas kontroles stratēģiju.

GMP ilgtermiņa sadarbība ar Zviedrijas muitu ir sākusies jau pirms pieciem gadiem un ir vērsta uz metodikas un metodoloģijas sakārtošanu un speciālistu kvalifikācijas paaugstināšanu Latvijas muitā. VID ģenerāldirektors Andrejs Sončiks teica, ka jaunais parakstītais dokuments — muitas kontroles stratēģija — nepieciešams tādēļ, lai tiktu noteikti konkrēti muitas darbības tālākie virzieni, jo diemžēl kontroles funkcijas līdz šim nav veikušās tik labi, kā pašiem būtu gribējies. Latvijai jākontrolē sava ārējā ekonomiskā robeža, un darbībai jābūt saskaņotai arī ar Eiropas Savienības (ES) darbības principiem. Muitas dienestam Latvijā jābūt optimāli strukturētam, nodrošinātam tehniski un arī ar atbilstošas kvalifikācijas darbaspēku. Muitas kontroles stratēģijā ir apstiprināts darbības plāns līdz 2001. gada vidum, un tajā paredzēts arī Latvijas un Zviedrijas muitas darbinieku kopīgs darbs gan Latvijā, gan Zviedrijā, jo, sastrādājoties un pārņemot pieredzi, konkrētus rezultātus sasniegt būs vieglāk, uzskata A. Sončiks.

GMP direktors Aivars Krastiņš uzsvēra, ka muitai ir jānodrošina ne tikai augsta līmeņa serviss, bet arī visas nepieciešamās kontroles funkcijas, kas ir muitas kompetencē. Muitai ir fiskālās funkcijas — finansu līdzekļu iekasēšana, aizsardzības funkcijas —, Latvijas ekonomiskās robežas sargāšana, kā arī veicināšanas funkcijas — starptautiskās tirdzniecības un sakaru attīstīšana. Un divas pēdējās no šīm funkcijām ir ļoti svarīgas, teica A. Krastiņš. Tādēļ muitas dienestiem būtu jāvienkāršo sava darbība, vienlaikus nodrošinot efektīvu kontroli, iekļaujot riska analīzes elementus un informācijas pieejamību elektroniskā veidā starp Latvijas un ārvalstu muitniekiem. A. Krastiņš uzskata, ka Latvijas muitas darbinieki ir pārlieku noslogoti ar dokumentāciju, tādēļ mazāk laika atliek tiešo kontroles funkciju veikšanai. Bet nule parakstītajā muitas kontroles stratēģijā ir ļoti strikti nodalītas dokumentu un kontroles lietas, kas ir kompleksi risināms jautājums. Viņš izteica cerību, ka stratēģijas ieviešana ļaus muitniekiem vairāk pievērsties reālam kontroles darbam, tajā skaitā arī pretkontrabandas darbam, kas ir viena no muitas darbības sastāvdaļām.

Zviedrijas muitas starptautisko attiecību eksperts Jans Jansons atzina, ka vienā dienā, pat ne vienā gadā nav iespējams panākt ne juridiskas, ne strukturālas izmaiņas. Tā kā Latvija un Zviedrija sadarbojas jau piecus gadus divpusēju un arī ES projektu ietvaros, tad esot patīkami vērot pozitīvas pārmaiņas Latvijas likumdošanā un arī pašā muitas darbībā. Runājot par muitas kontroles stratēģiju, J. Jansons uzsvēra nepieciešamību noteikt muitas darbības prioritātes, kas būtu pamats kontroles turpmākai uzlabošanai. Muita ir starptautiska organizācija, kurai diendienā jāsadarbojas ar citu valstu dienestiem. Un šo dienestu darbības rezultāti daudzkārt ir atkarīgi no savstarpējas veiksmīgas sadarbības, teica J. Jansons.

Zviedrijas muitas Pretkontrabandas daļas vadītājs Pērs Helmans akcentēja muitas dienestu nepieciešamību nodrošināt augstvērtīgu pakalpojumu klientiem līdztekus prasmīgai kontrolei. Latvijā šāda sistēma jāizveido, tādēļ vajadzīgs detalizēts rīcības plāns konkrētām darbinieku grupām. Īpaši nozīmīgs ir narkotiku apkarošanas darbs, un šajā grupā jābūt nepieciešamajam augsti kvalificētu speciālistu skaitam. Lielu nozīmi P. Helmans pievērsa praktiskās stažēšanās iespējām Latvijas muitniekiem Zviedrijā, kā arī iespējām zviedru kolēģiem strādāt muitā Latvijā, jo stratēģijas izstrādāšana bez reālas tās iedzīvināšanas darbībā rezultātus nedos.

A.Krastiņš piebilda, ka izstrādātā un parakstītā muitas kontroles stratēģija paredz kontroles un pakalpojumu sniegšanas funkciju stingru nodalīšanu ar tai atbilstošām strukturālajām pārmaiņām. Pastiprināta kontrole pievēršama narkotiku apkarošanas darbam, izveidojot kinoloģisko dienestu, narkotiku riska informācijas apmaiņas sistēmu un īstenojot personāla mācību programmu. Lielāka uzmanība tiks pievērsta arī intelektuālā īpašuma aizsardzības darbam. Plānots, ka nākotnē palielināsies muitas dienestu tiesību apjoms, bet šīs lietas vēl iestrādājamas likumdošanā. A.Krastiņš vēlreiz uzsvēra nepieciešamību investēt muitā lielākus finansu līdzekļus ne tikai jaunu robežkontroles punktu celtniecībā, bet darbības nodrošināšanai ostās, lidostā, dzelzceļa muitas dienestos, jo muitai joprojām trūkst svaru, rentgena aparātu, naftas pārbaudes mērierīču utt. Un īpaši nepieciešamas investīcijas cilvēkresursos, kuru muitā diemžēl kļūst mazāk, kaut darāmo funkciju apjoms palielinās, teica A.Krastiņš.

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore