Par Rīgas pilsētas 1.slimnīcas paziņojumu

Šobrīd aktualizējies jautājums par slimnieku uzņemšanas ierobežojuma noteikšanu Rīgas 1.slimnīcā. Rīgas 1.slimnīcas direktors Jānis Ozols par šo nodomu ir informējis labklājības ministru Andreju Požarnovu un Rīgas novada slimokasi.

Labklājības ministrija Rīgas novada slimokasē noskaidroja, ka Rīgas 1.slimnīca šā gada astoņos mēnešos kopumā veikusi mazāku darba apjomu, neizmantojot visu līgumā paredzēto finansējumu jeb limitu. Slimnīcai katru mēnesi ir paredzēts 219 000 latu finansējums (gadā kopā 2,6 miljoni latu). Šo apjomu slimnīca vēl nav sasniegusi, tātad nav pārtērējusi. Slimnīcas vadība ir labi plānojusi gada finansējuma izlietojumu. Arī turpmākos mēnešus līdz gada beigām slimnīca saņems ikmēneša paredzēto finansējumu. Atkarībā no neatliekamās palīdzības apjoma pārējo finansējumu šī limita ietvaros slimnīca varēs izlietot plānveida pacientu ārstēšanai.

Labklājības ministrija uzskata Rīgas 1.slimnīcas direktora Jāņa Ozola paziņojumu par nekorektu. Ja slimnīcai ir radušās grūtības veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem līgumā paredzētajā kārtībā, slimnīcai mēnesi iepriekš ir jābrīdina slimokase. Iespējams, ka šis Rīgas 1. slimnīcas paziņojums par slimnieku uzņemšanas ierobežojumiem saistāms nevis ar ekonomisko situāciju, bet ar pašvaldību vēlēšanu tuvošanos. Zīmīgi ir arī tas, ka Rīgas 1.slimnīcas direktors Jānis Ozols ir arī Rīgas pašvaldības klīniskās slimnīcas "Gaiļezers" Rīgas domes pilnvarnieks. Šī slimnīca bija viena no pirmajām, kas publiski paziņoja par pacientu uzņemšanas ierobežojumu ieviešanas nepieciešamību.

Gadījumā, ja slimnīca atteiksies uzņemt slimniekus, slimniekiem palīdzība tiks nodrošināta citās ārstniecības iestādēs, līdz ar to apturot finansējumu Rīgas1.slimnīcai.

Ārstniecības iestādes galvenajam ārstam bija un ir jāplāno līdzekļi tā, lai neatliekamā palīdzība tiktu nodrošināta visa gada laikā. Nevar būt tā, ka neatliekamā palīdzība netiek sniegta. Kā to risina, tas ir atkarīgs no tā, kā ārstniecības iestāde plānojusi līdzekļu sadalījumu, cik ārējie neprognozējamie apstākļi (dabas katastrofas, stihijas utt.) ir ietekmējuši šo situāciju.

Situācija, kāda ir izveidojusies slimnīcu finansu līdzekļu izlietojumā, tiks ņemta vērā valsts veselības aprūpes struktūrplānu veidošanā.

Labklājības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa