Valsts sekretāru 2005.gada 3.novembra sanāksmē

Aizsardzības ministrija

– pieteica izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”.
Šā gada 18.maijā Ministru kabinets ir akceptējis Rīcības plānu pārejai uz profesionālu militāro dienestu, kuram atbilstoši ar 2007.gada 1.janvāri tiek plānots pilnībā atteikties no obligātā militārā dienesta un pāriet uz profesionālu militāro dienestu.
Veicot pakāpenisku pāreju uz profesionāli sagatavotiem bruņotajiem spēkiem, militārā dienesta profesionalizācijas procesa ietvaros tiek precizētas Militārā dienesta iesaukšanas centra funkcijas, apzinātas tās funkcijas, kuru veikšanas nepieciešamība ir zudusi. Tā kā netiek plānots veikt iesaukumu nākamajā gadā, Militārā dienesta iesaukšanas centram vairs nav nepieciešamības reģistrēt obligātajam militārajam dienestam pakļautās personas.
Ņemot vērā minēto, kā arī lai izvairītos no valsts līdzekļu nelietderīgas izšķērdēšanas, veicot funkciju, kura nav aktuāla, Obligātā militārā dienesta likumā ir jāizslēdz Militārā dienesta iesaukšanas centram dotais uzdevums reģistrēt obligātajam militārajam dienestam pakļautās personas.
Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Valsts kancelejā;

Par grozījumiem likumā par grāmatvedību

Likumā par grāmatvedību plānots veikt izmaiņas, paredzot mainīt kritēriju gada apgrozījumam, no kāda individuālajiem komersantiem jākārto grāmatvedība divkāršā ieraksta sistēmā un jāsagatavo gada pārskati. Pašreizējo kritērija apjomu, kas ir 45 000 latu, grāmatvedības likuma grozījumu projektā plānots mainīt uz 200 000 latiem. Grozījumus likumā par grāmatvedību ir sagatavojusi Finanšu ministrija, un likumprojekts Valsts sekretāru 3.novembra sanāksmē izsludināts saskaņošanai ministrijās.
Izmaiņas likumā ir nepieciešamas, lai izpildītu uzdevumu, kas paredzēts Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā, Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likumā un Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likumā. Grozījumi precizē subjektu loku un tam atbilstoši arī attiecīgās likuma normas.
Pašreiz likums par grāmatvedību paredz, ka grāmatvedība divkāršā ieraksta sistēmā jākārto un gada pārskati saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” prasībām ir jāsagatavo individuālajiem komersantiem, individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru gada apgrozījums no saimnieciskajiem darījumiem pārsniedz 45 000 latus. Šis kritērijs ir noteikts 1995.gada sākumā. Ņemot vērā minimālās algas un patēriņa cenu pieaugumu, plānots šo kritēriju mainīt un noteikt, ka gada apgrozījums ir 200 000 latu. Tādējādi šis kritērijs tiks saskaņots arī ar Komerclikumā individuālajiem komersantiem noteikto kritēriju, kas nosaka, no cik liela saimnieciskās darbības gada apgrozījuma apjoma fiziskajai personai ir pienākums pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu.
Atbilstoši likuma grozījumu projektam individuālie komersanti, kuru apgrozījums nesasniedz 200 000 latu, kā arī reliģiskās organizācijas, kuru saimniecisko darījumu apgrozījums pārskata gadā ir zem 25 000 latu, grāmatvedību var kārtot vienkāršā ieraksta sistēmā. Plānots, ka likumprojekta pieņemšana sekmēs neliela apjoma saimniecisko darbību, jo būs vienkāršoti grāmatvedības kārtošanas noteikumi.
Paredzams, ka šīs likuma normas stāsies spēkā ar 2007.gada 1.janvāri. Saistībā ar likumā par grāmatvedību plānotajiem grozījumiem tiks sagatavoti arī Ministru kabineta (MK) noteikumi par kārtību, kādā kārtojama grāmatvedība vienkāršā ieraksta sistēmā, kā arī jauni MK noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un noteikumi par reliģisko organizāciju gada pārskatiem.

Par vienkāršoto deklarēšanu un muitošanu

Valsts sekretāru 3.novembra sanāksmē saskaņošanai ministrijās izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par vienkāršoto muitošanu. Tādējādi MK noteikumos tiks apkopotas vairākos Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkojumos ietvertās ārējās tiesību normas.
MK noteikumi reglamentēs kārtību, kādā tiek izsniegta vienkāršotās deklarēšanas vai vietējās muitošanas atļauja, kā arī kārtību, kādā notiek atteikšanās piešķirt šādu atļauju, atļaujas apturēšana un anulēšana. Noteikumi ietver arī citus jautājumus, kas attiecas uz vienkāršotās deklarēšanas vai vietējās muitošanas režīma piemērošanu, piemēram, VID prasības kvalitātes vadības sistēmai, kuru ieviešana ir obligāta, lai komercsabiedrība varētu saņemt atļauju vietējai muitošanai kā atzītais eksportētājs vai atzītais importētājs. Paredzēta arī kārtība, kādā tiek novērtēta ieviestā kvalitātes vadības sistēma.
Līdz šim vienkāršotās muitošanas kārtību noteica VID rīkojumi “Par vienkāršoto deklarēšanu” , “Par vietējo muitošanu”, “Par muitas iestāžu prasībām kvalitātes vadības sistēmai”. Pamatojoties uz grozījumiem Muitas likumā, kas paredz, ka muitošanas un muitas kontroles kārtību izstrādā Ministru kabinets, VID rīkojumu normas ir iestrādātas MK noteikumos “Noteikumi par vienkāršoto muitošanu”.

Par PVN atmaksu ES dalībvalstu un trešo valstu personām

Lai precizētu Ministru kabineta (MK) noteikumus par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksu citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu personām un trešajās valstīs vai trešajās teritorijās reģistrētām personām, Finanšu ministrija ir sagatavojusi grozījumu projektu MK noteikumos, kas regulē šo jomu. Grozījumi MK noteikumos izsludināti Valsts sekretāru 3.novembra sanāksmē.
MK noteikumu grozījumi nodrošinās terminoloģijas atbilstību Komerclikuma noteikumiem. Grozījumos tiks precizēti arī to dokumentu veidi, kuri citas ES dalībvalsts ar PVN apliekamajai personai un trešajā valstī vai trešajā teritorijā reģistrētai personai ir jāpievieno, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu par PVN atmaksu. Grozījumu nepieciešamību MK noteikumos “Kārtība, kādā atmaksājams pievienotās vērtības nodoklis citu Eiropas Savienības dalībvalstu ar pievienotās vērtības nodokli apliekamajām personām un trešajās valstīs vai trešajās teritorijās reģistrētām ar pievienotās vērtības nodokli apliekamajām personām” nosaka izmaiņas likumā par PVN, kas stājās spēkā šā gada janvārī. Likumā tika svītroti nosacījumi, ka citas ES dalībvalsts ar PVN apliekamā persona un trešajā valstī vai trešajā teritorijā reģistrēta ar PVN apliekamā persona nedrīkst būt reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmuma reģistrā.

Par brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumiem

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 3.novembrī, tika izskatīts Ministru kabineta noteikumu projekts par iekšējās kārtības noteikumiem brīvības atņemšanas iestādēs.
Tas izstrādāts saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 11.panta piekto daļu un 47.panta pirmo daļu.
Pašlaik spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi Nr.73 “Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi” pieņemti 2002.gada 19.februārī. Kopš tā laika Latvijas Sodu izpildes kodeksā izdarīti grozījumi, kas skar brīvības atņemšanas soda izpildi, turklāt 2002.gada 12.jūnijā Latvijas Republikas Satversmes tiesa pieņēma lēmumu noteikumu daļā par pārtikas sūtījumu un pienesumu aizliegumu.
Visas šīs izmaiņas ir juridiski korekti jāatspoguļo brīvības atņemšanas vietu iekšējās kārtības noteikumos.
Izstrādātajā noteikumu projektā iekļauti arī ieteikumi, ko sniedza Eiropas Komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas apiešanās vai sodu novēršanai.
Izstrādātie noteikumi paredz notiesāto pieņemšanas kārtību brīvības atņemšanas iestādē, notiesāto apgādi, higiēnas prasību nodrošināšanu, notiesāto dienas kārtību, viņu audzināšanu, garīgo aprūpi, kā arī tiesības un pienākumus. Tāpat noteikta televizoru, radiouztvērēju un citas personīgās sadzīves tehnikas lietošanas kārtība, pienesumu un sūtījumu saņemšanas kārtība, nodarbinātības aizliegumi, satikšanās ar radiniekiem un citām personām kārtība, kā arī notiesāto iespēja īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi. Noteikumos aprakstītas atklātā cietuma iekšējās kārtības īpatnības un pamudinājumu un disciplinārsodu piemērošana notiesātajiem.
Noteikumu izpilde neprasīs papildu valsts budžeta līdzekļus.
Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumus apstiprinās Ministru kabinets.
Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Labklājības, Veselības ministrijai un Ģenerālprokuratūrai.