ATSAUCĒ IETVERT:
Iznīcinošais klimata dumpis. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.11.2005., Nr. 176 https://www.vestnesis.lv/ta/id/120669
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Iznīcinošais klimata dumpis
Aizvadītā gadsimta deviņdesmitie gadi bija
siltākā desmitgade kopš 14.gadsimta. Pēdējā simtgade bija siltākā aizvadītajā
tūkstošgadē. “Varbūt klimata izmaiņas šeit nozīmē saulainas dienas oktobra
beigās, taču citur tas nozīmē, ka ledāji kūst, plūdu vai izkaltušo teritoriju
dēļ cilvēki vairs nespēj izaudzēt ražu un mirst badā,” atgādina Lielbritānijas
vēstnieks Latvijā Ians Bonds.
Plūdi, viesuļvētras, sausums pasaulē kļuvuši par ikdienu. Paša darbības dēļ cilvēcei nākas maksāt dubultā – gan ar cilvēku veselību, gan naudu. Un vēl ciešanas.
Vairākums pasaules zinātnieku ir vienisprātis, ka Zemes klimata pārmaiņu cēlonis ir cilvēka radītās siltumnīcas efektu izraisošās gāzes, galvenokārt oglekļa dioksīds (CO2). Tā daudzums atmosfērā no 1750.gada līdz mūsdienām palielinājies teju par trešdaļu. Turklāt temps, ar kādu šīs gāzes apjoms pieaug, ir straujākais pēdējo 20 000 gadu laikā.
Pētnieki aplēsuši, ka trīs ceturtdaļas no oglekļa dioksīda pieauguma atmosfērā izraisījusi fosilā kurināmā izmantošana (tas ir kurināmais, kas iegūts no zemēs dzīlēm, tajā skaitā oglēm, naftas, dabas gāzes un kūdras). Atlikušās ceturtdaļas pieauguma cēlonis ir mežu izciršana.
Plūdi, viesuļvētras, sausums pasaulē kļuvuši par ikdienu. Paša darbības dēļ cilvēcei nākas maksāt dubultā – gan ar cilvēku veselību, gan naudu. Un vēl ciešanas.
Vairākums pasaules zinātnieku ir vienisprātis, ka Zemes klimata pārmaiņu cēlonis ir cilvēka radītās siltumnīcas efektu izraisošās gāzes, galvenokārt oglekļa dioksīds (CO2). Tā daudzums atmosfērā no 1750.gada līdz mūsdienām palielinājies teju par trešdaļu. Turklāt temps, ar kādu šīs gāzes apjoms pieaug, ir straujākais pēdējo 20 000 gadu laikā.
Pētnieki aplēsuši, ka trīs ceturtdaļas no oglekļa dioksīda pieauguma atmosfērā izraisījusi fosilā kurināmā izmantošana (tas ir kurināmais, kas iegūts no zemēs dzīlēm, tajā skaitā oglēm, naftas, dabas gāzes un kūdras). Atlikušās ceturtdaļas pieauguma cēlonis ir mežu izciršana.
Cilvēks pats sev drauds
Aizvadītajā gadsimtā cilvēce pamanījusies izmantot desmit reižu
vairāk enerģijas nekā iepriekšējā tūkstošgadē kopā, atgādina I.Bonds, Latvijas
Dabas muzejā atklājot fotoizstādi “NorthSouthEastWest – 360 grādu skats uz klimata
izmaiņām”. Muzejā to var aplūkot līdz 27.novembrim, bet Daugavpils Universitātē
no 5.līdz 30.decembrim.
Izstādi veidojusi Lielbritānijas padome sadarbībā ar “The Climate Group” un
fotoaģentūru “Magnum”, kuras fotogrāfi apceļojuši visu pasauli, iemūžinot ne
tikai globālās sasilšanas izpausmes, bet arī risinājumus, kuri tiek izmantoti, lai
mazinātu piesārņojumu. Iespaidīgie attēli atspoguļo klimata pārmaiņu draudus
cilvēka veselībai, kultūrai un pat valstu pastāvēšanai. Piemēram, kādā
fotogrāfijā redzami tropu salas bērni, kas gatavojas skolai. Šķietami ikdienišķa
aina, bet tā iegūst pavisam citu jēgu, zinot, ka pēc desmit gadiem sala jau būs
noslaucīta no zemes virsas un ciltij nāksies meklēt citas mājas, jo to dzīves telpa
būs pārvērtusies par smilšu čupu bez augiem.
Fotoizstāde ir daļa no Lielbritānijas padomes globālās kampaņas,
kas rosina diskusiju par energoresursu problēmām saistībā ar pilsētvidi.
Arī Latvijā daiļrunīgā izstāde ir tikai viens no sociālās
kampaņas pasākumiem. 1.novembrī Latvijas un Liebritānijas eksperti pulcējās
konferencē “Klimata politikas attīstība un ieviešana”, kurā globālā sasilšana
un tās sekas atzītas par vienu no būtiskākajām un akūtākajām problēmām pasaulē.
Diskusijas un semināri, piemēram, par atjaunojamo enerģiju un enerģijas taupīšanu
mājokļu sektorā, iecerēti līdz gada nogalei. Arī Latvijā jādomā par
alternatīviem enerģijas veidiem.
Globālā klimata sistēma un to ietekmējošie faktori
Avots: Vides ministrijas izdevums: “Klimata pārmaiņas ... manā kabatā” Kopš pēdējā ledus laikmeta dabisko siltumnīcefekta gāzu koncentrācija atmosfērā bija relatīvi stabila (a t t ē l ā). Taču 18.gadsimta vidū nosacītais līdzsvars zuda, jo cilvēce sāka intensīvi izmantot fosilo kurināmo – naftu, akmeņogles un dabasgāzi. Turklāt to vēl sekmēja straujā mežu izciršana. |
Latvijā kā Dieva ausī?
Pēc pārdesmit gadiem Latvijā klimata izmaiņu dēļ, nav izslēgts, varētu plesties kukurūzas lauki. Vai tā ir Latvijai tik raksturīgā lauku ainava, ar ko tā lepojamies, fotoizstādes atklāšanā retoriski jautāja vides ministrs Raimonds Vējonis, uzsvērdams, ka globālā sasilšana nav tikai tālu zemju problēma, bet visas cilvēces rūpe.
Ar katru gadu to vairāk izjutīs arī eiropieši. Klimata izmaiņu
sekas vissmagāk skars Eiropas vidieni un kalnu reģionu, liecina žurnālā “Science”
publicētais starptautiskais pētījums par klimata izmaiņu radītājiem draudiem. Mežus
postīs ugunsgrēki, pieaugs sausuma, lauksaimniecības zemju zaudējuma risks, savukārt
augu sugas virzīsies uz ziemeļiem. Tur varētu sākt audzēt šķirnes, ko parasti
audzē vidienē.
“Ziemā nokrišņi būs vairāk lietus, nevis sniega veidā. Mainīsies viss plūdu
režīms, un pavasarī un ziemā būs pastiprināts plūdu risks,” BBC sacījusi
pētījuma autore Dagmāra Šrētere no Hārvarda universitātes. “Savukārt vasarā
būs mazāk ūdens, jo vairs nebūs ūdens, kas glabājas sniega kārtā.” Tas ietekmēs
slēpošanas industriju un hidroelektrostaciju darbību.
Ilze Apine, LV”
ilze.apine@vestnesis.lv
Fakti:
* Pēdējo trīsdesmit gadu laikā plūdu, vētru, sausuma un karstuma
periodu skaits pasaulē ir trīskāršojies. Ekonomiskie zaudējumi sasniedz
aptuveni 11 miljardus dolāru gadā.
* Pilsētas ir vislielākās enerģijas patērētājas un līdz ar to arī piesārņojuma
radītājas. Turklāt zinātnieku prognozes liecina, ka klimata pārmaiņas visvairāk
ietekmēs tieši pilsētvidi.
* Eiropas ledāju atkāpšanās temps ir straujākais pēdējo 5000 gadu laikā.
Iespējams, ka līdz 2050.gadam izkusīs trīs ceturtdaļas no Šveices Alpu ledājiem.
Tikai 2003.gadā vien tie kūstot zaudēja aptuveni desmito daļu savas masas.
Avots: Lielbritānijas padome Latvijā