Kā lielkrievu šovinisti “latviešu nacionālistus” apkaroja

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents

Turpinājums. Sākums – “LV”, 02.11.2005., 03.11.2005.

LKP CK biroja lēmums
par stingrā rājiena izteikšanu N.Ponomarjovam

Slepeni

Latvijas KP CK birojs
Protokols Nr.1 § 73,
1958.gada 15.februārī
Par N.A.Ponomarjovu (b.b. Plēsums, Ponomarjovs,
Bisenieks, Krūmiņš, Plūdonis, Pizāns, Pelše, Migliniks, Ozoliņš, Kalnbērziņš)

1954.gada jūlijā kinožurnāls “Padomju Latvija” rādīja un stāstīja, kā lauku ļaudis svin Līgo svētkus. Piecus gadus vēlāk šāds sižets nebija iedomājams. Presē un grāmatās jēdzienus “Jāņi” un “Līgo svētki” nedrīkstēja pat pieminēt. Kaut izskaust seno tradīciju varai tomēr neizdevās. Tautā kā līgodziesmu pat dziedāja šādu kodīgu pantu: Atmaskota beidzot tika / Seno Jāņu politika: Izrādās, ka mūsu senči / Bija dzērāji un plenči… Kā rāda “Latvijas Vēstnesī” publicētie dokumenti, iespējams, ka aizlieguma pamatā bija atvaļināta apakšpulkveža I.Stepanova vēstule. Pēc tam noskaidrojās, ka patiesībā autors nav atrodams un sūdzība ir anonīma Foto no grāmatas “Saglabāt sudrabā”, “Jumava”, 2004

1957.gada 15.augustā uz Šauļu-Rīgas šosejas notika katastrofa, kurā cieta automašīnas ZiM LR-34-53, kas piederēja Vieglās rūpniecības pārvaldes priekšniekam N.A.Ponomarjovam, šoferis Gusevs, N.A.Ponomarjova sieva K.P.Vihrova un Ponomarjova meita.
Apskatot automašīnu autokatastrofas notikuma vietā, automašīnā tika atrasta dzija – 23 lielās diegu spoles, kuras pēc šofera Guseva paskaidrojuma viņš it kā nopircis Vidzemes tirgū personīgām vajadzībām no kāda nepazīstamā.
Sakarā ar norādītajiem apstākļiem, pilsētā sāka izplatīties runas, ka automašīnas ZiM LP-34-53 brauciens uz Šauļiem ir saistīts ar spekulatīviem mērķiem, jo dzija tika nozagta kādā no Rīgas fabrikām.
Nekādas pazīšanās zīmes vai fabrikas markas uz spolēm netika atrastas, bet tādējādi nebija iespējams noskaidrot, tieši no kādas fabrikas dzija paņemta.
N.A.Ponomarjova liecībās Guseva lietā uzmanību saista tas, ka Ponomarjovs par viņu devis vienīgi negatīvu raksturojumu, bet agrāk, triju gadu laikā, Guseva darbs Ponomarjovu pilnīgi apmierinājis, viņš ne reizi vien tika nosaucis Gusevu par šoferu dievu. Bet izmeklēšanas un tiesas laikā Ponomarjovs darīja visu iespējamo, lai Gusevam panāktu vissmagāko sodu, prasīja prokuroram, lai viņš prasītu piespriest Gusevam vismaz 10 gadus, pretējā gadījumā viņš, Ponomarjovs, sūdzēšoties PSR Savienības ģenerālprokuroram b.Rudenko.
Izskaidrojot tādu N.A.Ponomarjova uzvedību, Gusevs apgalvo, ka Ponomarjovs ar to cenšas noslēpt tos dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas faktus, par kuriem viņam, Gusevam, ir zināms. Šā gadījuma pārbaudes procesā tika arī noskaidrots, ka 1956.gada beigās Ponomarjovs ar Guseva starpniecību fabrikai “21.jūlijs” pārdeva kinoaparātu par 2800 rubļiem. Pie tam, lai banka šo pirkumu apmaksātu fabrikai, Ponomarjovs pats brauca pie bankas Kirova rajona nodaļas direktora b.Sedova. Akts par kinoaparāta pārdošanu tika noformēts uz Ponomarjova znota, militārpersonas Gero vārda (..).
Izmantojot dienesta stāvokli, viņam pakļautajos uzņēmumos viņš pasūtīja dažādus sīkus medību un makšķerēšanas piederumus.
Ponamarjovam bija divas personīgās automašīnas, bet nevienam līdzstrādniekiem nebija tiesību šīs automašīnas izmantot. (..). Automašīnu Ponomarjova sieva ar viņa atļauju izmantoja, lai dotos tālos izbraukumos pēc produktiem un ogām uz Lietuvu un citām vietām. Arī katastrofas dienā, 15.augustā, brauciens uz Šauļiem nebija dienesta brauciens.
1955.gada 7.martā Latvijas KPCK Sekretariāts izskatīja jautājumu par ļaunprātībām Plaša patēriņa rūpniecības preču ministrijas trikotāžas izstrādājumu ateljē, kur valstij tika nodarīti zaudējumi par 23 000 rubļiem.
Sekretariāta lēmumā b.Ponomarjovam tika norādīts, ka laikus nav veikti savlaicīgi pasākumi finanšu un saimnieciskās darbības trūkumu novēršanā ateljē darbā un pielīšanas un iztapšanas pārtraukšanā no ateljē direktora Guseva puses. Neraugoties uz to, Ponomarjovs nekādus secinājumus neizdarīja un viņam pakļautajos uzņēmumos kārtību neieveda. Tā, piemēram, 1957.gada martā Valsts kontroles komisija konstatēja ļaunprātības ar zīda diegu pārdošanu Ļeņingradā un zīda audumu pārdošanu Samarkandā.
Šīs operācijas personīgi veica kombināta “Rīgas audums” direktors Bobirs un viņa vietnieks Timošenko. Ar Valsts kontroles ministra pavēli fabrikas “Rīgas audums” direktora vietnieks Timošenko tika atbrīvots no darba, bet direktoram Bobiram izteikts stingrais rājiens un izdarīts naudas uzrēķins. Valsts kontroles kolēģijas sēdē piedalījās arī ministrs Ponomarjovs.
Taču uz Ponomarjovu un Bobiru šis brīdinājums neatstāja nekādu iespaidu, jo 1957.gada februārī atkal Igaunijā tika pārdotas 10 tonnas zīda, bet 1957.gada oktobrī 15 tonnas zīda auduma tika pārdotas Ļeņingradas apgabalā.
Bet tajā pašā laikā republikas vietējās un kooperatīvās rūpniecības uzņēmumi nebija nodrošināti ar zīda diegu fondiem un bija spiesti meklēt piegādātājus, un noslēdza līgumu ar Ļeņingradas rūpniecības arteļiem par trikotāžas audumu izstrādi no šo arteļu diegiem. Tādā veidā kombināta “Rīgas audums” Ļeņingradas artelim “Sabļinskas šuvējs” pārdotie zīda diegi atgriezās uz pārstrādi Rīgā. N.A.Ponomarjovs piedalās.
Par dienesta stāvokļa izmantošanu, bezatbildīgu attieksmi pret dienesta automašīnas izmantošanu, par nevēršanos pret diegu izsaimniekošanu pakļautajos uzņēmumos, paviršu izturēšanos pret republikāniskā zīda fonda saglabāšanu Nikolajam Alekseja dēlam Ponomarjovam izteikt stingro rājienu ar ierakstu uzskaites kartītē, atbrīvot no vieglās rūpniecības pārvaldes priekšnieka amata un nosūtīt par ierindas inženieri pēc specialitātes.

Latvijas KPCK sekretārs J.Kalnbērziņš

Nosūtīts: Latvijas KPCK kadru uzskaites sektoram.

LVA, PA –2160,f., 32.apr., 13.l., 23., 24., 25.lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas

Tātad N.Ponomarjovs no ieņemamā amata tika atbrīvots ne jau tautības dēļ, bet gan par konkrētiem pārkāpumiem un blēdībām. Tāpat tas bija daudzos citos dažādās sūdzībās minētajos gadījumos.

LKPCK J.Kalnbērziņa paskaidrojums
sakarā ar atvaļinātā pulkveža I.Stepanova sūdzību

Padomju Savienības Komunistiskās partijas

Centrālajai komitejai

1959.gada 26.septembrī

Vēstulē, kura nosūtīta PSKP CK, tās autors nosauc faktus, ka dažās Latvijas PSR ministrijās un resoros no darba nepamatoti esot atbrīvoti vairāki vadošie kadri, it kā tikai tamdēļ, ka viņi nav latvieši.
Vēstules pārbaudē ir noskaidrots, ka tā ir anonīma un tajā minētie fakti ir sagrozīti.
Galvenās kūrortu un sanatoriju pārvaldes medicīnas daļas priekšnieka vietnieks b.Saruhanovs 1958.gada jūlijā no ieņemtā amata atbrīvots ar republikas Veselības aizsardzības ministrijas pavēli par sanatorijas ceļazīmju pārdošanas kārtības pārkāpumiem. Viņam tika piedāvāts sanatorijas galvenā ārsta darbs, taču b.Saruhanovs no šā darba atteicās un lūdza, lai viņu no darba atbrīvojot pēc paša vēlēšanās. Ņemot vērā b.Saruhanova lielo vecumu (69 gadi), viņa lūgums tika ievērots, viņš atbrīvots pēc paša vēlēšanās un saņem pensiju 1200 rubļus mēnesī.
Tās pašas pārvaldes priekšnieka vietnieks celtniecības jautājumos b.Baševs no darba ir atbrīvots sakarā ar šā amata likvidāciju un iecelts par Latvijas sanitārās tehnikas montāžas pārvaldes priekšnieka vietnieku.
Galvenās kūrortu un sanatoriju pārvaldes galvenais grāmatvedis b.Mavrušins no darba ir atbrīvots pēc paša vēlēšanās. 1957.gadā Rīgas pilsētas Staļina rajona komiteja organizēja Tirdzniecības jūras transporta tresta Latvijas kantora darba pārbaudi. Rajona komitejas izveidotā komisija kantora darbā atklāja nopietnus trūkumus. Apspriežot pārbaudes rezultātus, partijas Staļina rajona komitejas birojs 1957.gada 18.jūlijā kantora priekšnieku b.Popovu no ieņemtā amata atbrīvoja un izteica viņam stingro rājienu par to, ka nebija nodrošinājis kantora vadību.
Nav konstatēta nepamatota vadošo kadru atbrīvošana no darba Tirdzniecības ministrijā.
Biedrs Podrenkins no Latvijas PSR tekstilrūpniecības ministra vietnieka pienākumiem atbrīvots ar LKP CK biroja 1957.gada 1.februāra lēmumu sakarā ar ministrijas reorganizāciju un viņa pārcelšanu citā darbā.
Biedrs N.A.Ponomarjovs no Tautas saimniecības padomes vieglās rūpniecības pārvaldes priekšnieka darba atbrīvots ar Latvijas KP CK biroja 1958.gada 15.februāra lēmumu par to, ka neveica pasākumus cīņai pret diegu izlaupītājiem pakļautajos uzņēmumos (..).
Biedrs N.N.Kokurins no vieglās rūpniecības pārvaldes priekšnieka vietnieka pienākumiem atbrīvots pēc personīgā lūguma sakarā ar pāriešanu darbā uz Ivanovas Tautas saimniecības padomi.
Biedrs Ampļejevs no vieglās rūpniecības kokvilnas un zīda rūpniecības pārvaldes daļas priekšnieka pienākumiem atbrīvots par bezatbildīgu attieksmi pret izejvielu saglabāšanu un nelikumīgu zīda audumu izsniegšanu no valsts uzņēmumiem rūpniecības kooperācijas arteļiem, ar ko blēžiem tika radīti labvēlīgi apstākļi valsts apzagšanai.
Patlaban b.Ampļejevs strādā par inženieri tajā pašā Tautas saimniecības padomes pārvaldes daļā.
Biedrs A.P.Kobeļevs no kombināta “Boļševička” direktora darba atbrīvots sakarā ar slimību un aiziešanu pensijā.
Biedre A.J.Balode 1958.gada 21.martā iecelta par kombināta “Rīgas audums” direktora pienākumu izpildītāju, bet 1958.gada 2.septembrī no šā darba atbrīvota sakarā ar atklātajām ļaunprātībām kombinātā “Kurzemes manufaktūra”, kur agrāk viņa strādāja par direktori. Tagad viņa strādā kombinātā “Rīgas audums” par ceha priekšnieci.
Biedrs A.S.Aļehins 1958.gada 1.augustā atbrīvots no kombināta “Rīgas manufaktūra” galvenā grāmatveža pienākumiem sakarā ar aiziešanu pensijā.
Biedrs M.J.Tuisovs no kombināta “Zasulauka manufaktūra” galvenā grāmatveža pienākumiem atbrīvots par nepieciešamās kontroles nenodrošināšanu pār materiālo vērtību uzskaiti un sistemātisku žūpošanu.
Biedrs I.P.Ņikitins 1958.gada 25.oktobrī no kombināta “Boļševička” galvenā grāmatveža pienākumiem atbrīvots par audumu iztrūkuma (par 141 000 rubļu) neuzrādīšanu grāmatveža uzskaitē (..). Viņš arī neveica kontroli pār materiālo vērtību izlietošanu un finanšu disciplīnas pārkāpumu pieļaušanu.
Biedrs A.I.Kuvšinovs strādāja par Latvijas Tautas saimniecības padomes vieglās rūpniecības pārvaldes galveno grāmatvedi. No šā amata atbrīvots 1958.gada 23.septembrī par neapmierinošu kontroles organizāciju un grāmatvedības uzskaites nenokārtošanu vieglās rūpniecības uzņēmumos. Tagad viņš strādā par Rīgas lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas galveno grāmatvedi.
Biedrs A.M.Drozdovs 1958.gada jūlijā pabeidza Ļeņingradas finanšu un ekonomikas institūtu un tika nosūtīts Latvijas PSR Komunālās saimniecības ministrijas rīcībā. Sakarā ar to, ka b.Drozdovs ir invalīds, tika nolemts nesūtīt viņu uz lauku rajonu, bet nosūtīja uz Rīgas pilsētas izpildu komiteju, kur viņš kopš 1958.gada strādā par vecāko ekonomistu. Tiesa, nozīmējot viņu darbā, Rīgas pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētājs b.Baumanis sarunā sacīja, ka būtu labi, ja kāds darbinieks pārvaldītu latviešu valodu, jo pārējie trīs šīs daļas darbinieki latviešu valodu neprot. Izdomāti ir apgalvojumi par latviešu privilēģijām, saņemot dzīvokļus un vasarnīcas.
Līgo svētki tiek atzīmēti 24.jūnijā, un tā nav izejamā diena. Atsevišķos gados izejamā diena no svētdienas tika pārcelta uz 24.jūniju.
Gatavošanās dziesmu svētkiem notiek ārpus darba laika, bet paši dziesmu svētki rajonos notiek izejamās dienās. Pie tam dziesmu svētki netiek organizēti katru gadu.
Jautājumi par trūkumiem un kļūdām darbā ar kadriem un nacionālās politikas īstenošanā republikā tika apspriesti Latvijas KP CK plēnumā 1959.gada jūlija sākumā. Anonīmajā vēstulē minētie un analoģiskie fakti tika izskatīti Latvijas KP CK VII plēnuma sagatavošanas gaitā. Latvijas KP CK plēnums pieņēma lēmumu, kurš ir vērsts uz trūkumu un kļūdu novēršanu darbā ar kadriem un nacionālās politikas īstenošanā republikā.
Tagad Latvijas KP CK partijas pilsētu un rajonu komitejas organizē pasākumus, kuri nodrošinās Latvijas KP CK VII plēnuma lēmuma izpildi.

Latvijas KP CK sekretārs J.Kalnbērziņš

LVA, PA – 101.f., 20.apr., 112.l., 71., 72., 73., 74.lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas.

Nobeigums sekos