
Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents
Turpinājums. Sākums – “LV”, 02.11.2005., 03.11.2005.
LKP CK biroja lēmums
par stingrā rājiena izteikšanu N.Ponomarjovam
Slepeni
Latvijas KP CK birojs
Protokols Nr.1 § 73,
1958.gada 15.februārī
Par N.A.Ponomarjovu (b.b. Plēsums, Ponomarjovs,
Bisenieks, Krūmiņš, Plūdonis, Pizāns, Pelše, Migliniks, Ozoliņš, Kalnbērziņš)
|
|
1957.gada 15.augustā uz Šauļu-Rīgas šosejas notika katastrofa,
kurā cieta automašīnas ZiM LR-34-53, kas piederēja Vieglās rūpniecības pārvaldes
priekšniekam N.A.Ponomarjovam, šoferis Gusevs, N.A.Ponomarjova sieva K.P.Vihrova un
Ponomarjova meita.
Apskatot automašīnu autokatastrofas notikuma vietā, automašīnā tika atrasta dzija
– 23 lielās diegu spoles, kuras pēc šofera Guseva paskaidrojuma viņš it kā
nopircis Vidzemes tirgū personīgām vajadzībām no kāda nepazīstamā.
Sakarā ar norādītajiem apstākļiem, pilsētā sāka izplatīties runas, ka
automašīnas ZiM LP-34-53 brauciens uz Šauļiem ir saistīts ar spekulatīviem
mērķiem, jo dzija tika nozagta kādā no Rīgas fabrikām.
Nekādas pazīšanās zīmes vai fabrikas markas uz spolēm netika atrastas, bet
tādējādi nebija iespējams noskaidrot, tieši no kādas fabrikas dzija paņemta.
N.A.Ponomarjova liecībās Guseva lietā uzmanību saista tas, ka Ponomarjovs par viņu
devis vienīgi negatīvu raksturojumu, bet agrāk, triju gadu laikā, Guseva darbs
Ponomarjovu pilnīgi apmierinājis, viņš ne reizi vien tika nosaucis Gusevu par šoferu
dievu. Bet izmeklēšanas un tiesas laikā Ponomarjovs darīja visu iespējamo, lai
Gusevam panāktu vissmagāko sodu, prasīja prokuroram, lai viņš prasītu piespriest
Gusevam vismaz 10 gadus, pretējā gadījumā viņš, Ponomarjovs, sūdzēšoties PSR
Savienības ģenerālprokuroram b.Rudenko.
Izskaidrojot tādu N.A.Ponomarjova uzvedību, Gusevs apgalvo, ka Ponomarjovs ar to cenšas
noslēpt tos dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas faktus, par kuriem viņam,
Gusevam, ir zināms. Šā gadījuma pārbaudes procesā tika arī noskaidrots, ka
1956.gada beigās Ponomarjovs ar Guseva starpniecību fabrikai “21.jūlijs” pārdeva
kinoaparātu par 2800 rubļiem. Pie tam, lai banka šo pirkumu apmaksātu fabrikai,
Ponomarjovs pats brauca pie bankas Kirova rajona nodaļas direktora b.Sedova. Akts par
kinoaparāta pārdošanu tika noformēts uz Ponomarjova znota, militārpersonas Gero
vārda (..).
Izmantojot dienesta stāvokli, viņam pakļautajos uzņēmumos viņš pasūtīja dažādus
sīkus medību un makšķerēšanas piederumus.
Ponamarjovam bija divas personīgās automašīnas, bet nevienam līdzstrādniekiem nebija
tiesību šīs automašīnas izmantot. (..). Automašīnu Ponomarjova sieva ar viņa
atļauju izmantoja, lai dotos tālos izbraukumos pēc produktiem un ogām uz Lietuvu un
citām vietām. Arī katastrofas dienā, 15.augustā, brauciens uz Šauļiem nebija
dienesta brauciens.
1955.gada 7.martā Latvijas KPCK Sekretariāts izskatīja jautājumu par ļaunprātībām
Plaša patēriņa rūpniecības preču ministrijas trikotāžas izstrādājumu ateljē,
kur valstij tika nodarīti zaudējumi par 23 000 rubļiem.
Sekretariāta lēmumā b.Ponomarjovam tika norādīts, ka laikus nav veikti savlaicīgi
pasākumi finanšu un saimnieciskās darbības trūkumu novēršanā ateljē darbā un
pielīšanas un iztapšanas pārtraukšanā no ateljē direktora Guseva puses. Neraugoties
uz to, Ponomarjovs nekādus secinājumus neizdarīja un viņam pakļautajos uzņēmumos
kārtību neieveda. Tā, piemēram, 1957.gada martā Valsts kontroles komisija konstatēja
ļaunprātības ar zīda diegu pārdošanu Ļeņingradā un zīda audumu pārdošanu
Samarkandā.
Šīs operācijas personīgi veica kombināta “Rīgas audums” direktors Bobirs un
viņa vietnieks Timošenko. Ar Valsts kontroles ministra pavēli fabrikas “Rīgas
audums” direktora vietnieks Timošenko tika atbrīvots no darba, bet direktoram Bobiram
izteikts stingrais rājiens un izdarīts naudas uzrēķins. Valsts kontroles kolēģijas
sēdē piedalījās arī ministrs Ponomarjovs.
Taču uz Ponomarjovu un Bobiru šis brīdinājums neatstāja nekādu iespaidu, jo
1957.gada februārī atkal Igaunijā tika pārdotas 10 tonnas zīda, bet 1957.gada
oktobrī 15 tonnas zīda auduma tika pārdotas Ļeņingradas apgabalā.
Bet tajā pašā laikā republikas vietējās un kooperatīvās rūpniecības uzņēmumi
nebija nodrošināti ar zīda diegu fondiem un bija spiesti meklēt piegādātājus, un
noslēdza līgumu ar Ļeņingradas rūpniecības arteļiem par trikotāžas audumu
izstrādi no šo arteļu diegiem. Tādā veidā kombināta “Rīgas audums”
Ļeņingradas artelim “Sabļinskas šuvējs” pārdotie zīda diegi atgriezās uz
pārstrādi Rīgā. N.A.Ponomarjovs piedalās.
Par dienesta stāvokļa izmantošanu, bezatbildīgu attieksmi pret dienesta automašīnas
izmantošanu, par nevēršanos pret diegu izsaimniekošanu pakļautajos uzņēmumos,
paviršu izturēšanos pret republikāniskā zīda fonda saglabāšanu Nikolajam Alekseja
dēlam Ponomarjovam izteikt stingro rājienu ar ierakstu uzskaites kartītē, atbrīvot no
vieglās rūpniecības pārvaldes priekšnieka amata un nosūtīt par ierindas inženieri
pēc specialitātes.
Latvijas KPCK sekretārs J.Kalnbērziņš
Nosūtīts: Latvijas KPCK kadru uzskaites sektoram.
LVA, PA –2160,f., 32.apr., 13.l., 23., 24., 25.lp. Oriģināls.
Tulkojums no krievu valodas
Tātad N.Ponomarjovs no ieņemamā amata tika atbrīvots ne jau tautības dēļ, bet gan par konkrētiem pārkāpumiem un blēdībām. Tāpat tas bija daudzos citos dažādās sūdzībās minētajos gadījumos.
LKPCK J.Kalnbērziņa paskaidrojums
sakarā ar atvaļinātā pulkveža I.Stepanova sūdzību
Padomju Savienības Komunistiskās partijas
Centrālajai komitejai
1959.gada 26.septembrī
Vēstulē, kura nosūtīta PSKP CK, tās autors nosauc faktus, ka
dažās Latvijas PSR ministrijās un resoros no darba nepamatoti esot atbrīvoti vairāki
vadošie kadri, it kā tikai tamdēļ, ka viņi nav latvieši.
Vēstules pārbaudē ir noskaidrots, ka tā ir anonīma un tajā minētie fakti ir
sagrozīti.
Galvenās kūrortu un sanatoriju pārvaldes medicīnas daļas priekšnieka vietnieks
b.Saruhanovs 1958.gada jūlijā no ieņemtā amata atbrīvots ar republikas Veselības
aizsardzības ministrijas pavēli par sanatorijas ceļazīmju pārdošanas kārtības
pārkāpumiem. Viņam tika piedāvāts sanatorijas galvenā ārsta darbs, taču
b.Saruhanovs no šā darba atteicās un lūdza, lai viņu no darba atbrīvojot pēc paša
vēlēšanās. Ņemot vērā b.Saruhanova lielo vecumu (69 gadi), viņa lūgums tika
ievērots, viņš atbrīvots pēc paša vēlēšanās un saņem pensiju 1200 rubļus
mēnesī.
Tās pašas pārvaldes priekšnieka vietnieks celtniecības jautājumos b.Baševs no darba
ir atbrīvots sakarā ar šā amata likvidāciju un iecelts par Latvijas sanitārās
tehnikas montāžas pārvaldes priekšnieka vietnieku.
Galvenās kūrortu un sanatoriju pārvaldes galvenais grāmatvedis b.Mavrušins no darba
ir atbrīvots pēc paša vēlēšanās. 1957.gadā Rīgas pilsētas Staļina rajona
komiteja organizēja Tirdzniecības jūras transporta tresta Latvijas kantora darba
pārbaudi. Rajona komitejas izveidotā komisija kantora darbā atklāja nopietnus
trūkumus. Apspriežot pārbaudes rezultātus, partijas Staļina rajona komitejas birojs
1957.gada 18.jūlijā kantora priekšnieku b.Popovu no ieņemtā amata atbrīvoja un
izteica viņam stingro rājienu par to, ka nebija nodrošinājis kantora vadību.
Nav konstatēta nepamatota vadošo kadru atbrīvošana no darba Tirdzniecības
ministrijā.
Biedrs Podrenkins no Latvijas PSR tekstilrūpniecības ministra vietnieka pienākumiem
atbrīvots ar LKP CK biroja 1957.gada 1.februāra lēmumu sakarā ar ministrijas
reorganizāciju un viņa pārcelšanu citā darbā.
Biedrs N.A.Ponomarjovs no Tautas saimniecības padomes vieglās rūpniecības pārvaldes
priekšnieka darba atbrīvots ar Latvijas KP CK biroja 1958.gada 15.februāra lēmumu par
to, ka neveica pasākumus cīņai pret diegu izlaupītājiem pakļautajos uzņēmumos
(..).
Biedrs N.N.Kokurins no vieglās rūpniecības pārvaldes priekšnieka vietnieka
pienākumiem atbrīvots pēc personīgā lūguma sakarā ar pāriešanu darbā uz Ivanovas
Tautas saimniecības padomi.
Biedrs Ampļejevs no vieglās rūpniecības kokvilnas un zīda rūpniecības pārvaldes
daļas priekšnieka pienākumiem atbrīvots par bezatbildīgu attieksmi pret izejvielu
saglabāšanu un nelikumīgu zīda audumu izsniegšanu no valsts uzņēmumiem
rūpniecības kooperācijas arteļiem, ar ko blēžiem tika radīti labvēlīgi apstākļi
valsts apzagšanai.
Patlaban b.Ampļejevs strādā par inženieri tajā pašā Tautas saimniecības padomes
pārvaldes daļā.
Biedrs A.P.Kobeļevs no kombināta “Boļševička” direktora darba atbrīvots sakarā
ar slimību un aiziešanu pensijā.
Biedre A.J.Balode 1958.gada 21.martā iecelta par kombināta “Rīgas audums” direktora
pienākumu izpildītāju, bet 1958.gada 2.septembrī no šā darba atbrīvota sakarā ar
atklātajām ļaunprātībām kombinātā “Kurzemes manufaktūra”, kur agrāk viņa
strādāja par direktori. Tagad viņa strādā kombinātā “Rīgas audums” par ceha
priekšnieci.
Biedrs A.S.Aļehins 1958.gada 1.augustā atbrīvots no kombināta “Rīgas
manufaktūra” galvenā grāmatveža pienākumiem sakarā ar aiziešanu pensijā.
Biedrs M.J.Tuisovs no kombināta “Zasulauka manufaktūra” galvenā grāmatveža
pienākumiem atbrīvots par nepieciešamās kontroles nenodrošināšanu pār materiālo
vērtību uzskaiti un sistemātisku žūpošanu.
Biedrs I.P.Ņikitins 1958.gada 25.oktobrī no kombināta “Boļševička” galvenā
grāmatveža pienākumiem atbrīvots par audumu iztrūkuma (par 141 000 rubļu)
neuzrādīšanu grāmatveža uzskaitē (..). Viņš arī neveica kontroli pār materiālo
vērtību izlietošanu un finanšu disciplīnas pārkāpumu pieļaušanu.
Biedrs A.I.Kuvšinovs strādāja par Latvijas Tautas saimniecības padomes vieglās
rūpniecības pārvaldes galveno grāmatvedi. No šā amata atbrīvots 1958.gada
23.septembrī par neapmierinošu kontroles organizāciju un grāmatvedības uzskaites
nenokārtošanu vieglās rūpniecības uzņēmumos. Tagad viņš strādā par Rīgas
lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas galveno grāmatvedi.
Biedrs A.M.Drozdovs 1958.gada jūlijā pabeidza Ļeņingradas finanšu un ekonomikas
institūtu un tika nosūtīts Latvijas PSR Komunālās saimniecības ministrijas
rīcībā. Sakarā ar to, ka b.Drozdovs ir invalīds, tika nolemts nesūtīt viņu uz
lauku rajonu, bet nosūtīja uz Rīgas pilsētas izpildu komiteju, kur viņš kopš
1958.gada strādā par vecāko ekonomistu. Tiesa, nozīmējot viņu darbā, Rīgas
pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētājs b.Baumanis sarunā sacīja, ka būtu labi,
ja kāds darbinieks pārvaldītu latviešu valodu, jo pārējie trīs šīs daļas
darbinieki latviešu valodu neprot. Izdomāti ir apgalvojumi par latviešu
privilēģijām, saņemot dzīvokļus un vasarnīcas.
Līgo svētki tiek atzīmēti 24.jūnijā, un tā nav izejamā diena. Atsevišķos gados
izejamā diena no svētdienas tika pārcelta uz 24.jūniju.
Gatavošanās dziesmu svētkiem notiek ārpus darba laika, bet paši dziesmu svētki
rajonos notiek izejamās dienās. Pie tam dziesmu svētki netiek organizēti katru gadu.
Jautājumi par trūkumiem un kļūdām darbā ar kadriem un nacionālās politikas
īstenošanā republikā tika apspriesti Latvijas KP CK plēnumā 1959.gada jūlija
sākumā. Anonīmajā vēstulē minētie un analoģiskie fakti tika izskatīti Latvijas KP
CK VII plēnuma sagatavošanas gaitā. Latvijas KP CK plēnums pieņēma lēmumu, kurš ir
vērsts uz trūkumu un kļūdu novēršanu darbā ar kadriem un nacionālās politikas
īstenošanā republikā.
Tagad Latvijas KP CK partijas pilsētu un rajonu komitejas organizē pasākumus, kuri
nodrošinās Latvijas KP CK VII plēnuma lēmuma izpildi.
Latvijas KP CK sekretārs J.Kalnbērziņš
LVA, PA – 101.f., 20.apr., 112.l., 71., 72., 73., 74.lp. Oriģināls.
Tulkojums no krievu valodas.
Nobeigums sekos