Viss par Latvijas kultūru

Kamēr Latvijai tīmeklī vēl nav sava portāla, kas pasaulei varētu sniegt vispusīgu informāciju par mūsu valsti kopumā, ir tapis Latvijas kultūras vortāls ( www.kultura.lv ). Tas sevi pieteica vakar, 2.novembrī. Tieši tai dienā, kad Francijā tika atklāts festivāls “Pārsteidzošā Latvija”, pirmā tik plaša vēriena Latvijas kultūras manifestācija. Pagaidām tekstu var lasīt latviešu, angļu un franču valodā. Nākotnē klāt nāks arī krievu, vācu un spāņu valoda. Žurnālistus ar jaundzimušo vortālu iepazīstināja kultūras ministre Helēna Demakova, Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta direktore Dace Vilsone, darba grupas vadītāja Ilze Štāla un aprakstu autore Laima Muktupāvela.
Nauda projektam esot nākusi ar “pamatīgu politisko spiedienu”. Krietni bijis jāpiestrādā pie tekstu un vizuālā tēla izveides, lai informācija būtu iespējami lakoniska un viegli uztverama, lai to būtu ērti lietot un atjaunot. Ministre uzsvēra: “Vortāla uzdevums ir ne tikai kultūras prezentēšana, bet arī ekonomikas veicināšana. Ekonomikas ministrijai, kaut negribīgi, tomēr nācās atzīt pašai savus pētījumus, kas liecina, ka kultūras tūrisms ir pasaulē visstraujāk augošais tūrisms. Lai taču Latvijā aug kultūras un nevis seksa tūrisms! Mēs nedrīkstam palikt tie kaunīgie latvieši, kam nekā laba nav. Mēs varam lielīties ar savu kultūru. Mums tā jārāda, mums par to jāstāsta. Es nebaidos teikt – jāstāsta agresīvi. Tāpēc nevarēju piekrist pirmajai versijai, kas bija domāta galvenokārt iekšējam patēriņam.”
Pašreizējā versijā mērķauditorija ir 70 procenti ārzemju apmeklētāju un 30 procenti – pašmāju. Informācija adresēta ne kultūras ekspertiem un ļoti lieliem lietpratējiem, bet gan cilvēkiem, kas ātri un viegli uztveramā veidā vēlas iegūt jaunāko informāciju par kultūras norisēm un kultūras dzīvi kopumā.
Visu, kas padarīts un sakrāts gadsimtu garumā, var atrast ļoti bagātīgajā sadaļā “Mantojums”. Savas ambīcijas Latvijas kultūra rāda sadaļā “21.gadsimta projekti”. Nozīmīgi projekti tiek īstenoti ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā. Ministre izteica cerību, ka no Eiropas fondiem izdosies saņemt finansējumu Marka Rotko centra izveidei Daugavpilī. Jau pavisam droši pamati likti Tulkotāju un rakstnieku namam Ventspilī, kas varētu kļūt par koordinējošu centru arī latviešu klasikas tulkošanai svešvalodās. Kā jaunā gadsimta projekti tiks pieteikti arī nemateriālās kultūras notikumi, piemēram, operu tetraloģijas “Nībelungu gredzens” iestudējums.
Ķeroties pie visai grūtā aprakstu sacerēšanas darba, Laima Muktupāvela saņēmusi pamācību: “Tekstam jābūt tādam, lai francūzis kafejnīcā pie galdiņa neaizmigtu un ar galvu neiekristu salātu bļodā.” Tad nu rakstniece centusies. Meklējusi rakstos, zvanījusi un taujājusi. Toties gandarījums par atradumiem un atklājumiem ir milzīgs: “Kas tā par varenu garīgo enerģiju! Divtūkstoš gados to krājuši līvi, kurši, latgaļi. Te tā ir!”
Atlasīt no visa tā milzuma pašu būtiskāko un izteikt dažos īsos teikumos, tas bijis velnišķīgi grūti: “Jutos kā māte, kam jāizmet no ligzdas kāds mazulis. Visi mīļi!” Toties par iznākumu varam priecāties. Centušies arī tulkotāji. Angļu valodas teksti pieskaņoti angļu lasītājiem, franču teksti – franču lasītājiem, ņemot vērā to, kas viņus varētu vairāk interesēt.
Kā ļoti būtisku un svarīgu iezīmi visi vortāla veidotāji uzsvēra to, ka ziņas tiks nemitīgi atjaunotas un papildinātas.

Aina Rozeniece, “LV”

aina.rozeniece@vestnesis.lv