tāds atzinums bijis kādā recenzijā pēc Sandras Kalnietes ģimenes likteņgrāmatas “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos” iznākšanas čehu valodā.

Pāvels Štolls Foto: Andris Kļaviņš

Par to ar lepnumu stāsta Prāgas Kārļa universitātes Baltistikas nodaļas vadītājs Pāvels Štolls, jo tulkojums esot ļoti labs un tulkotājs Mihals Škrabals ir viņa skolnieks. Čehu studentiem Pāvels pasniedz latviešu valodu un literatūru, bet patlaban viņš ir apmainījies ar savu kolēģi Violu Bīriņu, kas devusies uz Prāgu, un Latvijas Universitātes Filoloģijas studentiem māca čehu valodu. Latvijā viņš paredzējis uzturēties līdz decembra vidum, jo darāmā ļoti daudz. Pats svarīgākais – gatavošanās Prāgas tradicionālajam grāmatu gadatirgum nākamā gada maijā, kurā centrālā vieta atvēlēta Latvijai.
Ekspozīcijā “Čehijas un Latvijas literārie sakari no 18.gadsimta līdz mūsdienām” tiks apkopots viss, kas čehu valodā izdots Latvijā un latviešu valodā – Čehijā. Galvenās sadarbības partneres izstādes veidošanā ir abu valstu nacionālās bibliotēkas. Aktīvi līdzdarbojas arī Latvijas Akadēmiskā bibliotēka un it sevišķi – Latvijas literatūras centrs. Lielu labvēlību parāda Valsts kultūrkapitāla fonds. Ar Rīgas domes atbalstu tiek gatavots zinātnisku rakstu krājums “Rīga – Prāga”. Pavels Štolls ir gandarīts par to impulsu, ko gatavošanās lielajam notikumam devusi viņa studentiem un absolventiem:
“Šajos grāmatu svētkos godināsim latviešu tautasdziesmu un klasikas tulkotāju Radegastu Paroleku, kam decembrī aprit 85 gadi. Iznāks viņa zinātnisko rakstu pentaloģijas pēdējais sējums “Baltijas literatūru zelta fonds”. Ar cieņu pieminēsim Vinifredu Krauči kā izcilu čehu literatūras tulkotāju. Mani audzēkņi Denisa Šeleliova, Lenka Matouškova, Mihals Škrabals un arī es pats kopā gatavojam latviešu stāstu antoloģiju, kurā būs pārstāvēta Gundega Repše, Nora Ikstena, Inga Ābele un Andra Neiburga. Top arī latviešu mūsdienu dzejas antoloģija, kurā pārstāvēti 15 autori. Prāgā ieradīsies liela latviešu rakstnieku un dzejnieku delegācija, notiks viņu literārie lasījumi. Rādīs kinofilmas, kuru pamatā ir latviešu rakstnieku darbi (“Nāves ēnā”, “Purva bridējs” u.c.), atklās izstādi par Dziesmoto revolūciju.
Saviem priekštečiem varam pateikties, ka pagājušo gadsimtu latviešu literatūru pazīst arī Čehijā. Jaunais gadsimts ienāca tikai ar jau minēto Sandras Kalnietes grāmatu. Par gulagiem čehu valodā daudz ko varējām izlasīt, bet līdz šim nebija neviena nekrievu autora darba, kas parādītu šo nekrievu traģēdiju. Tāpēc grāmatai ir tik liela rezonanse. Tā atraisījusi interesi par latviešu literatūru vispār.”