
Vai drīkst liegt pabalstu?
Foto: Arnis Blumbergs |
Piektdien, 4.novembrī, Satversmes tiesā tiks pasludināts spriedums
lietā par Valsts sociālo pabalstu likuma ietvertā nosacījuma – “ja šī persona
nav nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar
likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”) vai ir nodarbināta un atrodas bērna
kopšanas atvaļinājumā” – atbilstību Satversmes 91., 106. un 110. pantam”.
Satversmes tiesa lietu tiesas sēdē skatīja 7.oktobrī. Pieteikuma iesniedzējas
Kristīne Dupate, Aija Freimane un Aivita Putniņa pauda viedokli, ka apstrīdētā likuma
norma, kas paredz, ka personas, kas kopj bērnu līdz gada vecumam un vēlas saņemt
bērna kopšanas pabalstu, strādāt nedrīkst, neatbilst Satversmei, starptautisko
tiesību normām un ir pretrunā ar Latvijas un ES mērķiem dzimumu līdztiesības jomā.
Saeimas, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas un Labklājības ministrijas pārstāves
tiesas sēdē savukārt norādīja, ka bērna kopšanas pabalsta mērķis ir sniegt
atbalstu personai periodā, kad tā saistībā ar bērna kopšanu nevar gūt ienākumus no
algota darba, jo tādējādi varētu jūtami pazemināties personas dzīves līmenis,
nevis nodrošināt papildu peļņu. Pabalsta apmērs ar ieviestajiem grozījumiem, kas
liedz vienlaikus strādāt un saņemt bērna kopšanas pabalstu, ir ievērojami
palielināts un var aizstāt no darba gūtos ienākumus. Turklāt šī norma stimulējot
jaunos vecākus bērna pirmajā gadā būt kopā ar savu bērnu.
Valsts cilvēktiesību birojs uzskata, ka aizliegums strādāt un vienlaikus saņemt
bērna kopšanas pabalstu neatbilst samērīguma principam un sievietēm varētu atļaut
strādāt nepilnu darba dienu, jo dažu stundu darbs nekaitējot bērna interesēm.
Pēc Satversmes tiesas informācijas