ATSAUCĒ IETVERT:
Par Igaunijas Republikas parlamenta priekšsēdētājas vizīti Latvijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.11.2005., Nr. 174 https://www.vestnesis.lv/ta/id/120388
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par Igaunijas Republikas parlamenta
priekšsēdētājas vizīti Latvijā:
Pie Latvijas Republikas Valsts prezidentes
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga otrdien,
1.novembrī, Rīgas pilī tikās ar Igaunijas parlamenta spīkeri Eni Ergmā, uzsverot
Baltijas valstu iespējas ES kaimiņattiecību iniciatīvas ietvarā. Abas puses
vienprātīgi atzina, ka Baltijas valstu reformu un demokratizācijas pieredze ir tas
atbalsts, ko Latvija, Igaunija, Lietuva arī turpmāk var sniegt valstīm, kas tiecas uz
tālāku demokrātisku izaugsmi, tajā skaitā Dienvidkaukāza reģionā.
Runājot par Baltijas asamblejas darbību, E.Ergmā uzsvēra, ka Baltijas asamblejas darbā jāpanāk lielāka rezultativitāte, bet jāsamazina birokrātija. Piekrītot šai domai, V.Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka tas palīdzētu “Baltijas balsīm tikt spēcīgāk sadzirdētām jautājumos, kur tas mūsu reģionam ir izšķiroši svarīgi”. Tika pārrunāta nepieciešamība turpināt vērst dalībvalstu centienus uz vienotas ES ārpolitikas veidošanu.
Apspriežoties par divpusējām Latvijas un Igaunijas attiecībām, akcentēta sazarotā abu valstu sadarbība, ko apliecina arī dažādu līmeņu vizīšu apmaiņa. Prezidente sacīja, ka sagaida aktīvu dialogu par Eiropas nākotnes un Baltijas reģiona enerģētikas jautājumiem starp triju Baltijas valstu prezidentiem 3.novembrī Tallinā, savukārt Igaunijas prezidentu Arnoldu Rītelu uzņems valstsvizītē Latvijā decembra sākumā. V.Vīķe-Freiberga un E.Ergmā vienojās, ka tuvākajā laikā ir izdodama latviešu-igauņu valodas vārdnīca.
Runājot par Baltijas asamblejas darbību, E.Ergmā uzsvēra, ka Baltijas asamblejas darbā jāpanāk lielāka rezultativitāte, bet jāsamazina birokrātija. Piekrītot šai domai, V.Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka tas palīdzētu “Baltijas balsīm tikt spēcīgāk sadzirdētām jautājumos, kur tas mūsu reģionam ir izšķiroši svarīgi”. Tika pārrunāta nepieciešamība turpināt vērst dalībvalstu centienus uz vienotas ES ārpolitikas veidošanu.
Apspriežoties par divpusējām Latvijas un Igaunijas attiecībām, akcentēta sazarotā abu valstu sadarbība, ko apliecina arī dažādu līmeņu vizīšu apmaiņa. Prezidente sacīja, ka sagaida aktīvu dialogu par Eiropas nākotnes un Baltijas reģiona enerģētikas jautājumiem starp triju Baltijas valstu prezidentiem 3.novembrī Tallinā, savukārt Igaunijas prezidentu Arnoldu Rītelu uzņems valstsvizītē Latvijā decembra sākumā. V.Vīķe-Freiberga un E.Ergmā vienojās, ka tuvākajā laikā ir izdodama latviešu-igauņu valodas vārdnīca.
Valsts prezidenta preses dienests