Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Finanšu un kapitāla tirgus komisija
Finanšu un kapitāla tirgus komisija publicē normatīvos noteikumus, ieteikumus un lēmumus, kā arī informāciju par kredītiestādes noguldītājiem garantētās atlīdzības izmaksas veidu un kārtību, laiku un vietu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2005. gada 28. oktobra noteikumi Nr. 126 "Grozījumi "Kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumos"". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.11.2005., Nr. 174 (3332) https://www.vestnesis.lv/ta/id/120376

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Grozījumi Civilās aizsardzības likumā

Vēl šajā numurā

02.11.2005., Nr. 174 (3332)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Finanšu un kapitāla tirgus komisija

Veids: noteikumi

Numurs: 126

Pieņemts: 28.10.2005.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumi Nr.126

Rīgā 2005. gada 28. oktobrī (Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes sēdes protokols Nr. 41, 2.p.)

Grozījumi “Kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumos”

Izdoti saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 7.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu un 17. panta 2. punktu, Kredītiestāžu likuma 50. pantu, Finanšu instrumentu tirgus likuma 121. panta pirmo un septīto daļu un Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma 8. panta devīto daļu

1. Izdarīt ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes 2004. gada 17. novembra lēmumu Nr.255 (prot. Nr. 44, 2. p.) apstiprinātajos “Kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumos” šādus grozījumus:

1.1. Papildināt ar jaunu 3.2.2.6. punktu šādā redakcijā:

“3.2.2.6. tirgus risku kapitāla prasība, izmantojot iekšējos modeļus (saskaņā ar 11. punkta nosacījumiem), ja tādi tiek izmantoti.”.

1.2. Izteikt 3.9. punktu šādā redakcijā:

“3.9. Sabiedrība var iesniegt Komisijai lūgumu atbrīvot to no pienākuma aprēķināt un ievērot pozīcijas, preču, norēķinu un darījuma partnera riska kapitāla prasību saskaņā ar 6.–9. un/vai 11.punkta prasībām, ja tiek ievēroti šādi kritēriji vienlaikus:”.

1.3. Papildināt ar jaunu 11. punktu, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju:

“11. RISKAM PAKĻAUTĀS VĒRTĪBAS IEKŠĒJIE MODEĻI

11.1. Ārvalstu valūtas riska, pozīcijas riska, kā arī preču riska kapitāla prasības noteikšanai sabiedrība var izmantot riskam pakļautās vērtības (tālāk tekstā — RPV) iekšējos modeļus. RPV iekšējos modeļus var piemērot dažiem no minētajiem riskiem daļēji vai pilnībā. Tirgus riskiem (riska daļai), kam nepiemēro RPV iekšējos modeļus, tirgus risku kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar citām šajos noteikumos minētajām metodēm attiecībā uz tirgus risku kapitāla prasības aprēķinu.

11.2. Sabiedrība var izmantot RPV iekšējos modeļus tirgus risku kapitāla prasības aprēķināšanai tikai ar Komisijas atļauju, ja sabiedrības risku pārvaldīšanas sistēma un izmantojamie RPV iekšējie modeļi atbilst 11.3.–11.18. punktā minētajām prasībām.

11.3. Sabiedrības risku pārvaldīšanas sistēmai jāatbilst šādām minimālajām prasībām:

11.3.1. RPV iekšējais modelis ir cieši saistīts ar ikdienas risku pārvaldīšanas procesu sabiedrībā un kalpo kā pamats pārskatu par risku ietekmes apmēru sagatavošanai sabiedrības vadībai;

11.3.2. sabiedrībā ir izveidota neatkarīga risku kontroles struktūrvienība, kas pakļauta tieši sabiedrības vadībai. Minētā struktūrvienība ir atbildīga par sabiedrības risku pārvaldīšanas sistēmas izveidošanu un ieviešanu, sagatavo un analizē ikdienas pārskatus, kas iegūti, izmantojot RPV iekšējo modeļu rezultātus, un izstrādā priekšlikumus atbilstošu pasākumu veikšanai, ja iekšēji noteiktie limiti tiek pārsniegti;

11.3.3. sabiedrības vadība ir iesaistīta risku kontroles procesā un risku kontroles struktūrvienības sagatavotos ikdienas pārskatus izskata tāda līmeņa vadītāji, kam ir pietiekams pilnvarojums samazināt gan atsevišķu dīleru pozīcijas, gan sabiedrības kopējo riskiem pakļauto darījumu apmēru;

11.3.4. sabiedrībai ir pietiekams skaits darbinieku, kam ir pieredze darbā ar sarežģītiem modeļiem ne tikai tirdzniecības operāciju ar finanšu instrumentiem veikšanā, bet arī risku kontrolē, auditā un darījumu uzskaitē;

11.3.5. sabiedrība ir izstrādājusi procedūras tirgus risku pārvaldīšanai un atbilstības dokumentētām iekšējām politikām nodrošināšanai, kā arī procedūras visu prasību attiecībā uz risku mērīšanas sistēmu funkcionēšanu ievērošanas kontrolei;

11.3.6. RPV iekšējo modeļu darbība tiek dokumentēta un atspoguļo pieņemamu risku mērīšanas precizitāti;

11.3.7. sabiedrība regulāri veic stresa testēšanu (stress testing). Stresa testēšanas scenāriji modelē notikumus, kuriem ir maza varbūtība, bet kas var radīt ārkārtas zaudējumus tirdzniecības portfelī, aptverot pozīcijas ar lineārām un nelineārām cenu izmaiņām. Šo pārbaužu rezultātus izskata sabiedrības vadība, un tie atspoguļojas sabiedrības politikas dokumentos un tajos noteiktajos limitos;

11.3.8. regulāro iekšējo auditu ietvaros tiek veikta neatkarīga risku mērīšanas sistēmas pārbaude. Pārbaude aptver gan struktūrvienību, kas veic tirdzniecību ar portfelī iekļautajiem finanšu instrumentiem, darbību, gan neatkarīgās risku kontroles struktūrvienības darbību;

11.3.9. vismaz reizi gadā sabiedrība veic visu tās tirgus risku pārvaldīšanas procesa pārbaudi, kas ietver šādus jautājumus:

11.3.9.1. risku pārvaldīšanas sistēmas un procesa dokumentācijas pietiekamība un riska kontroles struktūrvienības darbība,

11.3.9.2. RPV iekšējo modeļu izmantošana ikdienas risku pārvaldīšanā un vadības informācijas sistēmas integritāte,

11.3.9.3. riska izcenošanas (risk-pricing) modeļu un riska novērtēšanas sistēmu, ko izmanto tirdzniecības (front office) un uzskaites (back office) personāls, apstiprināšanas process,

11.3.9.4. kādus tirgus riskus un kādā apmērā aptver RPV iekšējie modeļi,

11.3.9.5. jebkuru nozīmīgu izmaiņu riska mērīšanas procesā apstiprināšana,

11.3.9.6. pozīciju datu precizitāte un pil­nība, korelācijas un mainīguma pieņēmumu precizitāte un atbilstība, novērtēšanas un riska jutīguma aprēķinu precizitāte,

11.3.9.7. pārbaudes process, ko sabiedrība izmanto, lai pārliecinātos par RPV iekšējos modeļos izmantoto datu avotu konsekvenci, savlaicīgumu un drošumu, ietverot arī šo datu avotu neatkarības pārbaudi,

11.3.9.8. pārbaudes process, ko sabiedrība izmanto RPV iekšējo modeļu precizitātes novērtēšanas nolūkos veikto atpakaļejošo pārbaužu (back testing) rezultātu izvērtēšanai.

11.4. Tirgus risku kapitāla prasības aprēķinam izmantojamajam RPV iekšējam modelim jāatbilst šādām minimālajām kvalitatīvajām prasībām:

11.4.1. RPV iekšējais modelis precīzi ietver visus sabiedrībai nozīmīgos iespējas līgumu vai iespējas līgumiem pielīdzināmo pozīciju cenu noteikšanas riskus. Jebkuri citi riski, kurus RPV iekšējais modelis neaptver, tiek atbilstoši segti ar pašu kapitālu. Ar iespējas līgumiem saistīto risku mērīšanas procesā ņem vērā nelineāras cenu izmaiņas iespējas līgumu pozīcijām, kā arī risku mērīšanas sistēma aptver iespējas līgumu pozīciju cenu svārstību riska faktorus jeb vega risku;

11.4.2. atkarībā no sabiedrības aktivitātes pakāpes attiecīgajos tirgos RPV iekšējais modelis aptver pietiekamu daudzumu riska faktoru:

11.4.2.1. lai noteiktu procentu likmju riska lielumu, risku mērīšanas sistēma ietver riska faktorus, kas atbilst procentu likmēm katrā valūtā, kurā sabiedrībai ir procentu likmju jutīgas bilances vai ārpusbilances pozīcijas. Ienesīguma līknes modelē, izmantojot kādu no vispārēji atzītām metodēm. Būtiskas procentu likmju jutīgas pozīcijas sadala atbilstoši nozīmīgākajām valūtām un tirgiem. Atbilstošās ienesīguma līknes sadala vismaz sešos termiņa intervālos, lai aptvertu procentu likmju mainīguma svārstības. Risku mērīšanas sistēma ietver arī nepilnīgas korelācijas starp dažādiem līknes izliekumiem risku,

11.4.2.2. lai noteiktu ārvalstu valūtas riska lielumu, risku mērīšanas sistēma ietver riska faktorus, kas atbilst zeltam un atsevišķām ārvalstu valūtām, kurās denominētas sabiedrības pozīcijas,

11.4.2.3. lai noteiktu kapitāla vērtspapīru riska lielumu, risku mērīšanas sistēma ietver atsevišķu riska faktoru vismaz katram no kapitāla tirgiem, kuros sabiedrībai ir nozīmīgas pozīcijas,

11.4.2.4. lai noteiktu preču riska lielumu, risku mērīšanas sistēma ietver atsevišķu riska faktoru vismaz katrai precei, kurā sabiedrībai ir nozīmīga pozīcija. Risku mērīšanas sistēma ietver arī risku, kas saistīts ar nepilnīgu korelāciju starp līdzīgām, bet ne identiskām precēm un izmaiņām nākotnes cenās, kas radušās termiņu nesaskaņotības rezultātā. Ņem vērā arī tirgus raksturojumu, piegādes datumus un darījumu partneriem paredzētās iespējas slēgt pozīcijas;

11.4.3. korelāciju noteikšanas sistēma ir atbilstoša un ieviesta tādā veidā, ka sabiedrība var izmantot empīriskas korelācijas riska faktoru ietvaros un starp riska faktoriem.

11.5. RPV aprēķinam jāatbilst šādām minimālajām kvantitatīvajām prasībām:

11.5.1. RPV aprēķins tiek veikts vismaz vienu reizi darba dienā;

11.5.2. tiek piemērots 99. percentiles vienpusējs (one-tailed) ticamības intervāls;

11.5.3. pozīciju turēšanas periods pielīdzināms 10 darba dienām;

11.5.4. pastāv vismaz vienu gadu ilgs vēsturisks novērošanas periods, izņemot gadījumus, kad īsāku novērošanas periodu attaisno ievērojamas cenu svārstības;

11.5.5. visa datu kopa tiek aktualizēta ne retāk kā reizi ceturksnī.

11.6. Sabiedrība novērtē tās RPV iekšējā modeļa precizitāti un darbību, veicot atpakaļ­ejošās pārbaudes (back testing). Atpakaļejošo pārbaudi veic, ņemot vērā gan faktiskās, gan hipotētiskās portfeļa vērtības izmaiņas.

11.7. Faktiskajā atpakaļejošajā pārbaudē paredz, ka katru darba dienu tiek veikts vienas dienas RPV, ko sabiedrības izmantotais RPV iekšējais modelis aprēķinājis portfeļa darba dienas beigu pozīcijām, salīdzinājums ar attiecīgās darba dienas portfeļa vērtības faktiskajām izmaiņām darba dienas beigās.

11.8. Hipotētisko portfeļa vērtības izmaiņu atpakaļejošā pārbaude pamatojas uz portfeļa faktiskās vērtības darba dienas beigās salīdzinājumu ar tā vērtību nākamās darba dienas beigās, pieņemot, ka pozīcijas nemainās. Aprēķinātās portfeļa vērtības izmaiņas salīdzina ar sabiedrības izmantotā RPV iekšējā modeļa aprēķināto portfeļa RPV nākamajai darba dienai.

11.9. Sabiedrība aprēķina pārsniegumu skaitu regulāri, pamatojoties vai nu uz faktisko, vai uz hipotētisko portfeļa vērtības izmaiņu atpakaļejošo pārbaudi. Pārsniegums (overshooting) ir vienas dienas izmaiņas portfeļa vērtībā, kas pārsniedz ar RPV iekšējā modeļa palīdzību aprēķināto atbilstošās dienas RPV.

11.10. Sabiedrība var izmantot RPV iekšējo modeli tirdzniecības portfelī iekļauto parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru specifiskā riska kapitāla prasības aprēķinam, ja papildus 11.3.–11.5. punkta prasībām RPV iekšējais modelis:

11.10.1. izskaidro portfelī iekļauto finanšu instrumentu cenu vēsturiskās izmaiņas;

11.10.2. ņem vērā sabiedrības īpašumā esošo finanšu instrumentu koncentrācijas pakāpi un izmaiņas portfeļa struktūrā;

11.10.3. uzrāda ticamus rezultātus, neskatoties uz nelabvēlīgiem apstākļiem un faktoriem;

11.10.4. precīzi atspoguļo specifisko risku, ko pierāda atpakaļejošās pārbaudes. Ja atpakaļejošo pārbaudi veic uz apakšportfeļu (sub-portfolio) bāzes, tad šo apakšportfeļu izvēlei jābūt konsekventai.

11.11. Ja sabiedrības izmantotie RPV iekšējie modeļi neatbilst 11.10.punktā minētajām prasībām, tad sabiedrība aprēķina specifiskā riska kapitāla prasību saskaņā ar 6. punkta prasībām.

11.12. Tirgus risku kapitāla prasība, kas aprēķināta, izmantojot RPV iekšējos modeļus, ir lielākais no šādiem rādītājiem:

11.12.1. iepriekšējās darba dienas RPV, kas aprēķināta, ņemot vērā 11.3.–11.10.punkta prasības;

11.12.2. iepriekšējo 60 darba dienu vidējās RPV, kas reizināta ar koeficientu, kas vienāds vismaz ar 3.

11.13. Noteikumu 11.12.2. punktā minēto koeficientu palielina par 0 līdz 1 saskaņā ar 11.1.tabulu atkarībā no atpakaļejošajā pārbaudē konstatēto pārsniegumu skaita pēdējo 250 darba dienu laikā. Koeficientu pārskata ne retāk kā reizi mēnesī, un noteiktais koeficients ir spēkā līdz nākamajai pārskatīšanas reizei.

11.1. tabula. Koeficienta palielinājuma noteikšana atkarībā no pārsniegumu skaita

Pārsniegumu skaits

Palielinājums

<5

0.00

5

0.40

6

0.50

7

0.65

8

0.75

9

0.85

10 un vairāk

1.00

11.14. Nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā sabiedrība informē Komisiju par pārsniegumu gadījumiem, ko uzrādījusi tās veiktā atpakaļejošā pārbaude un kas saskaņā ar 11.1. tabulu palielina tās piemērotā koeficienta apmēru, kā arī par darbībām RPV iekšējā modeļa darbības uzlabošanai (ja tādas tiek plānotas).

11.15. Ja pārsniegumu skaits ir liels (?10), t.i., RPV iekšējais modelis nav pietiekami precīzs, Komisija aizliedz sabiedrībai izmantot RPV iekšējo modeli tirgus risku kapitāla prasības aprēķinā vai pieprasa veikt nepieciešamos pasākumus RPV iekšējā modeļa darbības tūlītējai uzlabošanai.

11.16. Ja sabiedrības RPV iekšējais modelis aptver specifisko risku un atbilst 11.3.–11.5. punkta, kā arī 11.10. punkta prasībām, sabiedrība palielina kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar 11.12. punkta prasībām, par papildu kapitāla prasību, kas ir līdzvērtīga iepriekšējo 60 darba dienu vidējai:

11.16.1. vai nu saskaņā ar 11.17. punktā minēto nodalītajai RPV specifiskā riska daļai, vai arī

11.16.2. parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru apakšportfeļu, kas ietver specifisko risku, RPV.

11.17. Lai nodalītu vispārējo un specifisko risku, ņem vērā šādas prasības:

11.17.1. kapitāla vērtspapīriem tirgu identificē ar vienu faktoru, kas raksturo tirgu kopumā, piemēram, attiecīgajā valstī vispārēji atzītu biržas indeksu. Sabiedrības, kas izmanto faktoru modeļus, var piemērot vienu no modeļa faktoriem vai arī vienkāršu lineāru faktoru kombināciju kā vispārējā tirgus riska faktoru;

11.17.2. parāda vērtspapīriem tirgu identificē ar atsauces līkni attiecīgajā valūtā (reference curve), kas tirgū atzīta par atsauces līkni šajā valūtā. Piemēram, tā var būt valdības vērtspapīru ienesīguma līkne vai mijmaiņas līgumu līkne (swap curve).

11.18. Sabiedrība definē 11.16.2. punktā minēto apakšportfeļu struktūru (vērtspapīru veidi, emitenti, emitentu reģistrācijas valstis). Pirms struktūras maiņas sabiedrība par to informē Komisiju, pievienojot informāciju par jauno apakšportfeļu struktūru.

11.19. Komisija var atļaut nepalielināt saskaņā ar 11.12. punkta nosacījumiem aprēķināto kapitāla prasību par papildu kapitāla prasību, ja sabiedrība dokumentāri pierāda, ka saskaņā ar vispārpieņemtiem standartiem tās RPV iekšējais modelis aptver arī gadījumu risku un saistību neizpildes risku tās tirdzniecības portfeļa parāda un kapitāla vērtspapīru pozīcijām.”.

1.4. Papildināt ar jaunu 12.8. punktu, atbilstoši mainot esošā 12.8. punkta numerāciju:

“12.8. Lai saņemtu 11.2. punktā minēto Komisijas atļauju par RPV iekšējo modeļu izmantošanu tirgus risku kapitāla prasības aprēķināšanai, sabiedrība iesniedz Komisijai iesniegumu, kuram pievieno šādus dokumentus:

12.8.1. informāciju par sabiedrības risku pārvaldīšanas sistēmas atbilstību 11.3. punkta prasībām;

12.8.2. RPV iekšējā modeļa aprakstu, norādot riskus, kuriem modelis tiks piemērots;

12.8.3. informāciju par RPV iekšējā modeļa izmantošanu tirgus risku pārvaldīšanā;

12.8.4. informāciju par tirdzniecības portfeli, norādot, kurai un cik lielai portfeļa daļai tiks piemērots RPV iekšējais modelis;

12.8.5. informāciju par 11.10.4. un 11.16.2.punktā minēto parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru apakšportfeļu struktūru, ja sabiedrība plāno izmantot RPV iekšējo modeli specifiskā riska kapitāla prasības aprēķinam, pamatojoties uz 11.16.2. punktā minēto metodi, un/vai veikt atbilstošās atpakaļ­ejošās pārbaudes uz apakšportfeļu pamata;

12.8.6. informāciju par metodēm, kas tiek izmantotas, lai nodalītu vispārējo tirgus risku un specifisko risku, ja sabiedrība plāno izmantot RPV iekšējo modeli specifiskā riska kapitāla prasības aprēķinam un noteikt papildu kapitāla prasību, pamatojoties uz kādu no 11.17.punktā minētajām metodēm;

12.8.7. informāciju par to, kādā veidā RPV iekšējais modelis ietver gadījumu un saistību neizpildes risku, ja sabiedrība vēlas papildus saņemt 11.19. punktā minēto atļauju;

12.8.8. informāciju par sabiedrības atpakaļejošo pārbaužu programmu, kā arī apkopotos datus par atpakaļejošajā pārbaudē dokumentētu pārsniegumu skaitu pēdējo (pirms iesnieguma iesniegšanas) 250 darba dienu laikā;

12.8.9. apkopotos datus par RPV modeļa pārbaudēm kritiskās situācijās (stresa testiem).”.

1.5. Izteikt 13.1. punktu šādā redakcijā:

“13.1. Banka sagatavo kapitāla pietiekamības aprēķinu atbilstoši UPDK 0651247 veidlapai (9.pielikums) un/vai atbilstoši UPDK 0651274 veidlapai (10. pielikums) par stāvokli pārskata mēneša pēdējā datumā un iesniedz Komisijai līdz nākamā mēneša 15. datumam.”.

1.6. Papildināt 13.3. punkta pirmo teikumu pēc vārdiem “atbilstoši UPDK 0651247 veidlapai (9.pielikums)” ar vārdiem “un/vai UPDK 0651274 veidlapai (10. pielikums)”.

1.7. Izteikt 13.4. punktu šādā redakcijā:

“13.4. Pārējās ieguldījumu brokeru sabiedrības sagatavo kapitāla pietiekamības aprēķinu atbilstoši UPDK 0651247 veidlapai (9. pielikums) un/vai UPDK 0651274 veidlapai (10.pielikums) par stāvokli pārskata mēneša pēdējā datumā un iesniedz Komisijai līdz nākamā mēneša 15. datumam.”.

2. Noteikumi stājas spēkā ar 2006. gada 1. janvāri.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs U.Cērps

01.JPG (162861 bytes)

02.JPG (76737 bytes)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!