
Turpinām publicēt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) sagatavotos ieskatus dažādās bīstamās situācijas. Šoreiz par to, kā rīkoties gadījumā, ja dzīvojamā ēkā izcēlies ugunsgrēks
Pats galvenais – nekrist panikā. Objektīvs
situācijas novērtējums un pareizas rīcības izvēle palielina iespējas izglābties.
Ja naktī pamostoties cilvēks apjauš, ka izcēlies ugunsgrēks,
jāpārveļas pāri gultas malai un jārāpo uz durvju pusi. Nevajag gultā celties
sēdus, jo tad var nokļūt stāvoklī, kad bīstami elpot. Turoties tuvāk grīdai, var
paglābties no bojāejas.
Aizrāpojot līdz istabas durvīm, vajag mēģināt sataustīt durvis. Nav jācenšas
paņemt drēbes vai vērtslietas. Šajā situācijā cilvēks un viņa tuvinieki ir
vienīgās glābjamās vērtības.
Atvērt vai neatvērt durvis
Ja, uztaustot durvis, jūtat, ka tās ir karstas, neveriet tās vaļā.
Aiz durvīm plosās uguns. Atverot durvis, liesmas strauji iekļūs istabā.
Aizvērtās durvis var kalpot par aizsegu no uguns un pasargāt, kamēr
ierodas palīdzība.
Ja telpas durvis nav karstas, mazliet paveriet tās un pārliecinieties, vai ārpusē nav
dūmu un uguns. Kad atstājat istabu, durvis jāaizver. Tas mazinās uguns izplatību un
aizsargās īpašumu.
Neaizmirstiet paņemt atslēgas. Ja visi evakuācijas ceļi būs slēgti un nevarēsit
pamest ēku, atslēga noderēs, lai atgrieztos dzīvoklī, kas kļūs par drošāko
patvēruma vietu.
Glābējus izsauc pa tālruni 112 vai 01 Foto: Arnis Blumbergs |
Karstas durvis
Ja durvis ir karstas, jāaizbāž spraugas. Šim nolūkam vislabāk
kalpos mitri dvieļi, segas. Noderēs arī palagi, drēbes – viss, kas pa rokai.
Var mazliet atvērt logu. Atverot logu pilnībā, radīsies caurvējš,
kas veicinās dūmu pieplūdi istabā.
Svarīgi ir atrasties pēc iespējas zemāk pie loga. Tas ļaus elpot svaigu gaisu no
ārpuses un izvairīties no dūmiem, kas lēnām piepildīs istabu.
Tikai galējas nepieciešamības gadījumā drīkst atvērt logu pilnīgi vai izsist
stiklu. Tādā gadījumā dūmi var iekļūt istabā arī no mājas ārpuses. Turklāt
stikls būs izsists un vairs nebūs iespēju to aiztaisīt.
Lēkt vai nelēkt
Ja atrodaties pirmajā stāvā un varat izkļūt drošībā pa logu –
dariet to. Ja atrodaties augstāk par pirmo stāvu, labāk atturieties no lēmuma izlēkt.
Daudzi cilvēki, kuri būtu varējuši izdzīvot, gaidot pēc palīdzības savā istabā,
ir gājuši bojā, lecot no bīstamiem augstumiem.
Ja nevarat izkļūt no istabas, mēģiniet radīt troksni, lai
pārējie zinātu, kur atrodaties. To vislabāk darīt, klauvējot ar kādu priekšmetu,
nevis kliedzot, jo ir svarīgi taupīt elpu. Arī vicinot pa logu dvieli vai palagu,
izmetot kādu sadzīves priekšmetu pa logu, var pievērst uzmanību.
Lifts aizvedīs strupceļā
Ja iespējams, aizsedziet degunu un muti ar kādu samitrinātu
materiālu, tas filtrēs dūmus un būs vieglāk elpot.
Nevajag meklēt, kurā vietā deg. Vērtīgais laiks, ko tādējādi
zaudēsit, var būt izšķirošais, lai paspētu glābties. Nekavējieties arī kāpņu
telpās un gaiteņos, domājot, ko darīt. Pametiet māju pēc iespējas ātrāk, jo
dārga ir katra minūte.
Nedrīkst izmantot liftu, jo tas var aizvest uz stāvu, kurā izcēlies ugunsgrēks vai
apstāties. Lifta šahta var būt stipri piedūmota.
Rēķinieties ar to, ka visapkārt būs panika. Tāpēc turieties pie kāpņu margām. Tas
palīdzēs noturēties, ja kāpņu telpā būs pamatīga drūzma.
Kad esat nokļuvis drošībā, ja iespējams, piezvaniet ugunsdzēsējiem, ja viņi vēl
nav ieradušies. Neuzskatiet par pašsaprotamu, ka to jau būs izdarījis kāds no
kaimiņiem.
Turpinājums sekos
Mārtiņš Muriņš,
VUGD Galvenās ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes vecākais inspektors