Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ārzemju presē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.11.2005., Nr. 173 https://www.vestnesis.lv/ta/id/120280

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Frīdrihs Canders Latvijā un pasaulē

Vēl šajā numurā

01.11.2005., Nr. 173

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ārzemju presē

Vācu “Der Spiegel”: Vīzītes laikā Vācijā Lietuvas prezidents asiem vārdiem brīdināja no zemūdens gāzes vada iespējamām sekām. Baltijas jūrā ir nogremdēts liels daudzums eksplozīvu vielu un ķimikāliju, arī sinepju gāze (iprīts). “Ja tas viss tiks nejauši aizskarts, izjuks līdzsvars visā Baltijas jūrā,” sacīja Adamkus. “Neviens nevar garantēt, ka būvniecības laikā nenonāks līdz negadījumam. Par to maksāsim mēs visi.” Tāpēc viņš ieteica izvēlēties sauszemes ceļu. Taču šķiet, ka tam nav izredžu. Šrēders sarunas laikā apstiprināja “Vācijas suverēnās tiesības nodrošināt netraucētu ilgtermiņa apgādi ar enerģiju”. Bez tam Adamkus lūdza Šrēderu pārliecināt Krievijas prezidentu Putinu, ka Maskavai jāatzīst robežas ar Latviju un Igauniju. Tā vairs neesot tikai abu valstu, bet “ES problēma”. Šrēders apsolīja konsultēties ar padomniekiem ārpolitikas jautājumos un pēc trīs Baltijas valstu tikšanās 3.novembrī sazvanīties ar Adamku.

Parīzē izdotais “The International Herald Tribune”: Lietuvas prezidents Valds Adamkus paziņojis, ka Eiropas Savienības ārpolitiku veido un nosaka atsevišķas dalībvalstis, kurām vairāk rūp pašu nacionālo interešu īstenošana nekā vienota ilgtermiņa stratēģija, lai risinātu tādus izšķirošus jautājumus kā enerģētiskā drošība un attiecības ar Krieviju.

Krievijas “Vremja”: Pēc Adamkus un Šrēdera tikšanās tika paziņots, ka notikusi atklāta viedokļu apmaiņa par Eiropas Ziemeļu gāzes vada būvi. Tulkojot no diplomātiskā protokola valodas, tāds vērtējums liecina par visai nozīmīgām viedokļu nesaskaņām. Vizītes priekšvakarā, kritizējot gāzes vada būves ideju, Lietuvas prezidents apsūdzēja Vācijas kancleru pilnīgā zināšanu trūkumā par kaimiņattiecībām. Šrēders, tiekoties ar Lietuvas prezidentu, jaunus argumentus un formulējumus nemeklēja, acīmredzot dodot iespēju to vajadzības gadījumā izdarīt jaunajai Vācijas valdībai. Adamkum Šrēders, tāpat kā parakstot līgumu ar Krieviju par gāzes vadu, paziņoja, ka viņš ir Vācijas kanclers un kalpo tās interesēm. Bet sava viesa publiskos izteikumus sapīkušais kanclers neatzina par pamatotiem “nekādā ziņā – ne pēc formas, ne satura”.

Vācu “Frankfurter Allgemeine Zeitung” Žaks Širaks raksta: “Francūžu balsojums 29.maijā parādīja, ka Eiropas projektam draud uzticības krīze… Lai stātos tai pretī, mums jāatjauno eiropeiskais gars un jāatrod spēks jaunam impulsam. Ja Eiropa grib pati būt noteicēja par savu likteni, tā nevar stāvēt uz vietas, kad pārējā pasaule paātrina soļus.” Tāpēc viņš aicina izmantot trīs gaidāmās ES augstākā līmeņa sanāksmes, lai ES rīcībai piešķirtu jaunu, saskaņotu impulsu. Mērķis esot padarīt Eiropu dinamisku un rīcībspējīgu. “Eiropai ir visi trumpji, lai kļūtu par līdzspēlētāju pasaules ekonomikā,” raksta prezidents. Tā kā pasaule izjūt arvien lielāku migrācijas kustības spiedienu, Širaks domā, ka Eiropai jāformulē sava reakcija, balstoties visaptverošā skatījumā uz lietām, un jāņem vērā kā drošība, tā attīstība, neatstājot bez uzmanības arī cilvēku cieņu.

Pēc ĀM Ārvalstu preses analīzes nodaļas materiāliem

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!