Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

SKATĪT TIESĪBU AKTUS, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2005. gada 25. oktobra noteikumi Nr. 810 "Noteikumi par institucionālo sektoru klasifikāciju". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.11.2005., Nr. 173 (3331) https://www.vestnesis.lv/ta/id/120276

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.811

Valsts budžeta iestāžu un pašvaldību ceturkšņa finanšu pārskatu sagatavošanas kārtība

Vēl šajā numurā

01.11.2005., Nr. 173 (3331)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 810

Pieņemts: 25.10.2005.

Stājas spēkā: 01.01.2006.

Zaudē spēku: 01.01.2014.

Statuss: Zaudējis spēku

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.810

Rīgā 2005.gada 25.oktobrī (prot. Nr.61 32.§)

Noteikumi par institucionālo sektoru klasifikāciju

Izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 11.panta 3.punktu

 

1.Noteikumi nosaka institucionālo sektoru klasifikāciju, kuru izmanto valsts budžeta un pašvaldību budžetu, kā arī valsts un pašvaldību budžeta iestāžu budžetu uzskaitei, pārskatu sagatavošanai finansēšanas daļā un parāda uzskaitei.

2.Institucionālo sektoru klasifikācijas lietotājs kodificē katra darījumu partnera institucionālās vienības piederību konkrētam institucionālajam sekto­ram, lai nodrošinātu informācijas sistematizēšanu, apkopošanu un analīzi.

3.Institucionālo sektoru klasifikācijā izmanto institucionālās vienības, jo katra institucionālā vienība ir piederīga tikai vienam sektoram.

4.Katras institucionālās vienības kodu veido atbilstošo zīmju kopums saskaņā ar institucionālās vienības piederību konkrētam institucionālajam sektoram un izvēlētajām pazīmēm atbilstoši institucionālo sektoru klasifikācijas kodu shēmai (pielikums).

5.Katrā sektorā grupē institucionālās vienības ar līdzīgām ekono­miskajām funkcijām un mērķiem atbilstoši to pamatdarbībai. Sektorus klasificē atbilstoši konkrētajam sektoram būtiskiem kritērijiem.

6.Institucionālo sektoru klasifikācijai izmanto zīmju kodu S000000. Klasifikācijas koda katra zīme nosaka institucionālās vienības piederību valsts ekonomikas kategorijai, institucionālo sektoru grupai, institucionālajam sektoram un tā apakšgrupai.

7.Klasifikācijas koda pirmā zīme nosaka institucionālo sektoru klasifi­kācijas apzīmējumu “S”.

8.Klasifikācijas koda otrā zīme nosaka institucionālo sektoru valstu dalījumu:

8.1.sektors S100000 “Rezidenti” ietver visas institūcijas, tai skaitā ārval­stu institūcijas, kas reģistrētas un darbojas Latvijas Republikā, un privātperso­nas, kuru mājsaimniecības atrodas Latvijas Republikā un kuras neizbrauc ārpus Latvijas uz laiku, kas pārsniedz vienu gadu (izņemot studentus). Par rezidentiem uzskatāmas arī Latvijas Republikas diplomātiskās, konsulārās un citas pārstāv­niecības ārvalstīs;

8.2.sektors S200000 “Nerezidenti” ietver visas institūcijas, kas reģistrētas ārvalstīs, un privātpersonas, kuru mājsaimniecības atrodas ārpus Latvijas vai kuras ieradušās Latvijā uz laiku, kas īsāks par vienu gadu (izņemot studentus). Par nerezidentiem uzskatāmas arī ārvalstu diplomātiskās, konsulārās, starptautisko institūciju un citas pārstāvniecības Latvijā.

9.Klasifikācijas koda trešā zīme nosaka institucionālos sektorus rezidentiem, kā arī nošķir Eiropas Savienības valstis un institūcijas no pārējām valstīm un institūcijām nerezidentiem:

9.1.sektors S110000 “Nefinanšu komersanti” ietver saimnieciskas vienības, kuras ražo preces vai sniedz nefinansiālus pakalpojumus, lai gūtu peļņu vai citus labumus (piemēram, kapitālsabiedrības, individuālie komersanti);

9.2.sektors S120000 “Finanšu iestādes” ietver centrālo banku, pārējās monetārās finanšu iestādes, citus finanšu starpniekus, finanšu palīgsabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus;

9.3.sektors S130000 “Vispārējā valdība” aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas iestādes. Šajā sektorā iekļauj valsts un pašvaldību budžeta iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētus un finansētus komersantus. Vispārējās valdības sektora sarakstu sagatavo un komersantus tajā ietver Centrālā statistikas pārvalde. Centrālā statistikas pārvalde nosūta visām budžeta iestādēm vispārējās valdības sektora sarakstu, atsevišķi norādot valsts un pašvaldību kontrolētu un finansētu komersantu sarakstu un to precizējumus nosūtot atsevišķā sarakstā. Budžeta iestādes uzskaitei finansēšanas daļā un parāda uzskaitē valsts un pašvaldību kontrolētos un finansētos komersantus sāk klasificēt no dienas, kad ir saņemta Centrālās statistikas pārvaldes informācija par atbilstošā komersanta iekļaušanu valsts un pašvaldību kontrolētu un finansētu komersantu sarakstā;

9.4.sektors S140000 “Mājsaimniecības” ietver fiziskās personas vai fizisko personu grupas, kuru pamatfunkcija ir patēriņš vai kuras ražo preces vai sniedz pakalpojumus vienīgi pašu patēriņam (ieskaitot individuālā darba veicējus) un kuras nav reģistrējušas savu darbību Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā;

9.5.sektors S150000 “Mājsaimniecības apkalpojošās organizācijas” ietver organizācijas, kas nodrošina preces un pakalpojumus fiziskajām personām vai fizisko personu grupām un kas resursus gūst galvenokārt no brīvprātīgām iemaksām naudas vai naturālā izteiksmē. Arodbiedrības, profesionālās vai izglītības apvienības, patērētāju asociācijas, politiskās partijas, baznīcas, reliģiskās kopienas, kā arī kultūras, atpūtas un sporta klubi, žēlsirdības, atbalsta un palīdzības organizācijas uzskatāmas par mājsaimniecības apkalpojošajām organizācijām;

9.6.sektors S210000 “Eiropas Savienība” aptver Eiropas Savienības dalībvalstis un institūcijas;

9.7.sektors S220000 “Pārējās valstis un institūcijas” aptver visas pārējās valstis un institūcijas, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis un institūcijas.

10.Klasifikācijas koda ceturtā zīme nosaka institucionālā sektora “Finanšu iestādes” apakšsektorus rezidentiem, kā arī valsts nodalījumu no atsevišķām institūcijām nerezidentiem:

10.1.apakšsektors S121000 “Centrālā banka” ir Latvijas Banka;

10.2.apakšsektors S122000 “Pārējās monetārās finanšu iestādes” ietver kredīt­iestādes un finanšu sabiedrības (izņemot centrālās bankas), kuras pieņem noguldījumus no klientiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes, uz sava rēķina piešķir kredītus un veic ieguldījumus vērtspapīros. Šajā sektorā ietver kredītiestādes, krājaizdevu sabiedrības un naudas tirgus fondus. Institucionālo sektoru klasifikācijas lietotāju ar monetāro finanšu iestāžu sarakstu nodrošina Latvijas Banka;

10.3.apakšsektors S123000 “Citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošinā­šanas sabiedrības un pensiju fondus” ietver kreditēšanā iesaistītās sabiedrības (piemēram, finanšu līzinga sabiedrības, faktūrkreditēšanas sabiedrības, eksporta vai importa finansēšanas sabiedrības), ieguldījumu fondus, ieguldījumu brokeru sabiedrības, finanšu instrumentsabiedrības, finanšu pārvaldītājsabiedrības, riska kapitāla sabiedrības, kā arī citas finanšu iestādes, ja to darbība atbilst minētajiem nosacījumiem;

10.4.apakšsektors S124000 “Finanšu palīgsabiedrības” ietver finanšu iestādes, kuras iesaistītas galvenokārt finanšu palīgdarbībās — darbībās, kuras cieši saistītas ar finanšu starpniecību, bet nav finanšu starpniecība, piemēram, ieguldījumu brokeri, kas nesniedz finanšu starpniecības pakalpojumus savā vārdā, sabiedrības, kas nodrošina finanšu tirgus infrastruktūru, iestādes, kas uzrauga monetārās finanšu iestādes un finanšu tirgu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija un Rīgas Fondu birža uzskatāmas par finanšu palīgsabiedrībām;

10.5.apakšsektors S125000 “Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi” ietver apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus, kas sniedz finanšu starpniecības pakalpojumus, apvienojot dažādu veidu riskus. Šajā sektorā iekļauj arī pārapdrošināšanas sabiedrības;

10.6.apakšsektors S211000 “Eiropas Savienības dalībvalstis”;

10.7.apakšsektors S212000 “Eiropas Savienības institūcijas”;

10.8.apakšsektors S221000 “Valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis”;

10.9.apakšsektors S222000 “Starptautiskās organizācijas, kas nav Eiropas Savienības institūcijas”.

11.Klasifikācijas koda piektā zīme nosaka tikai institucionālā sektora “Vispārējā valdība” apakšsektorus rezidentiem un Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalstu nodalījumu no pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm nerezidentiem:

11.1.apakšsektors S130100 “Valsts struktūras” ietver valsts adminis­tratīvās struktūrvienības un publiskās aģentūras, kuru kompetence parasti aptver visu valsts ekonomisko teritoriju, izņemot sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta administrēšanu. Apakšsektorā ietver valsts budžeta iestādes (izņemot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru)—ministrijas, vēstniecības, pārstāv­nie­cības, aģentūras, padomes, izglītības, veselības aizsardzības, tiesībaizsardzības, kultūras un citas centrālās valsts iestādes, kā arī valsts struktūru kontrolētus un finansētus komersantus, kuru sarakstu nodrošina Centrālā statistikas pārvalde;

11.2.apakšsektors S130300 “Pašvaldību struktūras” ietver pašvaldību administratīvās struktūrvienības un pašvaldību aģentūras, kuru kompetence parasti aptver noteiktu pašvaldības teritoriju vai vairāku pašvaldību teritoriju. Apakšsektors ietver pašvaldību struktūras, pastarpinātās pašvaldību pārvaldes iestādes, kā arī pašvaldību kontrolētus un finansētus komersantus, kuru sarakstu nodrošina Centrālā statistikas pārvalde;

11.3.apakšsektors S130400 “Valsts sociālās apdrošināšanas struktūras” ietver Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru;

11.4.apakšsektors S211100 “Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalstis” aptver esošās Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalstis;

11.5.apakšsektors S211200 “Pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis” aptver Eiropas Savienības dalībvalstis, kuras nav iekļāvušās Ekonomikas un monetārajā savienībā.

12.Klasifikācijas koda sestā zīme nosaka Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalstu (S211100), pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu (S211200) un valstu, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (S221000), institucionālo vienību detalizētu iedalījumu:

12.1.sektors “Nefinanšu sabiedrības” (sestā zīme 1) aptver saimnie­ciskās vienības, kuras ražo preces vai sniedz nefinansiālus pakalpojumus, lai gūtu peļņu vai citus labumus;

12.2.sektors “Finanšu iestādes” (sestā zīme 2) aptver institucionālās vienības, kuru galvenās funkcijas un pamatdarbība ir finanšu starpniecība un ar to saistīto palīgdarbību nodrošināšana (centrālā banka, pārējās monetārās finanšu iestādes, citi finanšu starpnieki, finanšu palīgsabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi);

12.3.sektors “Vispārējā valdība” (sestā zīme 3) aptver valstu vispārējās valdības, t.i., institūcijas, kuras iesaistītas nacionālā ienākuma vai nacionālās bagātības pārdalē;

12.4.sektors “Mājsaimniecības” (sestā zīme 4) aptver fiziskās personas vai fizisko personu grupas, kuru pamatdarbība ir patēriņš vai kuras ražo preces vai sniedz pakalpojumus vienīgi pašu patēriņam;

12.5.sektors “Mājsaimniecības apkalpojošās organizācijas” (sestā zīme 5) aptver organizācijas, kuras nodrošina preces un pakalpojumus fiziskajām personām vai fizisko personu grupām un kuras resursus gūst galvenokārt no brīvprātīgām iemaksām naudas vai naturālā izteiksmē.

13.Klasifikācijas koda septītā zīme nerezidentiem nosaka Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalstu finanšu iestāžu (S211120), pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu finanšu iestāžu (S211220) un valstu, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, finanšu iestāžu (S221020) detalizētu iedalījumu apakšsektoros:

13.1.apakšsektors “Centrālās bankas” (septītā zīme 1) ietver iestādes, kuru pamatdarbība ir nacionālās valūtas izlaišana, nacionālās valūtas iekšējās un ārējās vērtības saglabāšana un valsts starptautisko rezervju vai to daļas pārvaldīšana;

13.2.apakšsektors “Pārējās monetārās finanšu iestādes” (septītā zīme 2) ietver kredītiestādes un finanšu sabiedrības (izņemot centrālās bankas), kuras pieņem noguldījumus vai tuvus noguldījumu aizstājējus no klientiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes, uz sava rēķina piešķir kredītus un veic ieguldījumus vērtspapīros;

13.3.apakšsektors “Citi finanšu starp­nieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus” (septītā zīme 3) ietver kreditēšanā iesaistītās sabiedrības (piemēram, finanšu līzinga sabiedrības, faktūrkreditēšanas sabiedrības, eksporta vai importa finansēšanas sabiedrības), ieguldījumu fondus, ieguldījumu brokeru sabiedrības, finanšu instrumentsabiedrības, finanšu pārvaldītājsabiedrības, riska kapitāla sabiedrības, kā arī citas finanšu iestādes, ja to darbība atbilst minētajiem nosacījumiem;

13.4.apakšsektors “Finanšu palīgsabiedrības” (septītā zīme 4) ietver finanšu iestādes, kuras iesaistītas galvenokārt finanšu palīgdarbībās — darbībās, kuras cieši saistītas ar finanšu starpniecību, bet nav finanšu starpniecība, (piemēram, ieguldījumu brokeri, kas nesniedz finanšu starpniecības pakalpo­jumus savā vārdā, sabiedrības, kas nodrošina finanšu tirgus infrastruktūru, iestādes, kas uzrauga monetārās finanšu iestādes, finanšu iestādes un finanšu tirgu);

13.5.apakšsektors “Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi” (septītā zīme5) ietver apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus, kas sniedz finanšu starpniecības pakalpojumus, apvienojot dažādu veidu riskus. Šajā sektorā iekļauj arī pārapdrošināšanas sabiedrības.

14.Šīs klasifikācijas izmantošanu pārskatu sagatavošanai un pārskatu sniegšanas termiņus nosaka ar normatīvajiem aktiem par pārskatu sagatavošanu un iesniegšanu. Atsevišķas šīs klasifikācijas pozīcijas piemēro bilances pozīciju konsolidācijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

15.Noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri.

Ministru prezidenta vietā — finanšu ministrs O.Spurdziņš

Ekonomikas ministrs A.K.Kariņš

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri.

 

Pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 25.oktobra noteikumiem Nr.810

Institucionālo sektoru klasifikācijas kodu shēma

I. Iekšzemes institucionālie sektori

Nr.

p.k.

Institucionālo sektoru veids

Klasifikācijas kods

1.

Rezidenti

S100000

2.

Nefinanšu komersanti

S110000

3.

Finanšu iestādes

S120000

4.

Centrālā banka

S121000

5.

Pārējās monetārās finanšu iestādes

S122000

6.

Citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus

S123000

7.

Finanšu palīgsabiedrības

S124000

8.

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi

S125000

9.

Vispārējā valdība

S130000

10.

Valsts struktūras

S130100

11.

Pašvaldību struktūras

S130300

12.

Valsts sociālās apdrošināšanas struktūras

S130400

13.

Mājsaimniecības

S140000

14.

Mājsaimniecības apkalpojošās organizācijas

S150000

II. Ārvalstu institucionālie sektori

Nr.

p.k.

Institucionālo sektoru veids

Klasifikācijas kods

1.

Nerezidenti

S200000

2.

Eiropas Savienība

S210000

3.

Eiropas Savienības dalībvalstis

S211000

4.

Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalstis

S211100

5.

Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalstu nefinanšu sabiedrības (komersanti)

S211110

6.

Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalstu finanšu iestādes

S211120

7.

Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalstu centrālās bankas

S211121

8.

Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalstu pārējās monetārās finanšu iestādes

S211122

9.

Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalstu citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus

S211123

10.

Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalstu finanšu palīgsabiedrības

S211124

11.

Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalstu apdroši­nāšanas sabiedrības un pensiju fondi

S211125

12.

Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalstu vispārējās valdības

S2111 30

13.

Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalstu mājsaimniecības

S211140

14.

Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalstu mājsaimniecības apkalpojošās organizācijas

S211150

15.

Pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis

S211200

16.

Pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu nefinanšu sabiedrības (komersanti)

S211210

17.

Pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu finanšu iestādes

S211220

18.

Pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu centrālās bankas

S211221

19.

Pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu pārējās monetārās finanšu iestādes

S211222

20.

Pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu citi finanšu starp­nieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus

S211223

21.

Pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu finanšu palīgsabiedrības

S211224

22.

Pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi

S211225

23.

Pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu vispārējās valdības

S211230

24.

Pārējo Eiropas Savienības dalīb­valstu māj­saimniecības

S211240

25.

Pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu mājsaimniecības apkalpojošās organizācijas

S211250

26.

Eiropas Savienības institūcijas

S212000

27.

Pārējās valstis un institūcijas

S220000

28.

Valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis

S221000

29.

Valstu, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, nefinanšu sabiedrības (komersanti)

S221010

30.

Valstu, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, finanšu iestādes

S221020

31.

Valstu, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, centrālās bankas

S221021

32.

Valstu, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, pārējās monetārās finanšu iestādes

S221022

33.

Valstu, kas nav Eiropas Savienības dalīb­valstis, citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus

S221023

34.

Valstu, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, finanšu palīgsabiedrības

S221024

35.

Valstu, kas nav Eiropas Sa­vienības dalībvalstis, apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi

S221025

36.

Valstu, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, vispārējās valdības

S221030

37.

Valstu, kas nav Eiropas Savienības dalīb­valstis, mājsaimniecības

S221040

38.

Valstu, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, mājsaimniecības apkalpojošās organizācijas

S221050

39.

Starptautiskās organizācijas, kas nav Eiropas Savienības institūcijas

S222000

Ekonomikas ministrs A.K.Kariņš

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!