Par ES 2006.gada budžeta līdzekļu sadalījumu

Eiropas Parlaments (EP) 2006.gada ES budžetā prasa vairāk līdzekļu piešķirt pētniecībai un izglītībai — jomām, kas veicinās konkurētspēju. 27.oktobra balsojumā, EP atbalstot šādu prasību, izpaudās viedokļu atšķirības starp Parlamentu un dalībvalstu ministriem, kas tieši šajās jomās vēlas budžeta līdzekļus samazināt. Parlaments arī prasa devīgāk atbalstīt cunami skartās valstis un vairāk līdzekļu piešķirt sociālekonomiskajiem pielāgojumiem visā ES.
Parlaments 27.oktobrī pirmajā lasījumā izskatīja Džovanni Pitellas (Itālija) un Latvijas deputāta Valda Dombrovska ziņojumus par 2006.gada budžetu. Balsojot par Dž. Pitellas ziņojumu, deputāti vērtēja ES finansētās darbības un politikas virzienus, kas iekļauti Eiropas Komisijas budžetā. V.Dombrovska ziņojums attiecas uz ES administratīvās darbības budžetu.
EP vēlme palielināt līdzekļus ES konkurētspējas veicināšanai, it īpaši pētniecībai un izglītībai, atbilst ES iedzīvotāju vēlmēm, uzskata ziņojuma sagatavotājs Dž. Pitella. Padome (dalībvalstu ministri), pieņemot budžeta projektu jūlijā, šos līdzekļus bija samazinājusi. Pēc 27.oktobra balsojuma EP ieteiktās kopējās summas ir 121,4 miljardi eiro saistību un 115,4 miljardi eiro maksājumu apropriācijām jeb 1,04% no ES nacionālā kopienākuma.

Lauksaimniecība un lauku attīstība
Deputāti prasa atjaunot budžetā līdzekļus, ko dalībvalstu ministri samazināja ES Padomes pirmajā lasījumā. Viņi atbalsta Padomes lēmumu 650 miljonus eiro budžetā pārvietot lauku attīstības vajadzībām. Attiecībā uz lauksaimniecības izdevumiem tiesības uz galīgo lēmumu tomēr pieder dalībvalstīm, nevis Parlamentam.

Strukturālie pasākumi
Parlaments atbalsta Budžeta komitejas ieteikumu strukturālajiem pasākumiem piešķirtās maksājumu apropriācijas palielināt par apmēram 3,7 miljoniem eiro. Šādu ierosinājumu komiteja izteica, ņemot vērā starpību starp dalībvalstu maksājumu prognozēm un Komisijas sagatavoto budžeta projektu. Attiecībā uz struktūrfondiem arī V.Dombrovskis debatēs aicināja atbalstīt  ierosinājumu noteikt pietiekamas maksājumu apropriācijas struktūrfondiem. Ja Padome tās mākslīgi bloķēs tāpat kā 2005.gadā, tas liecinās par nevēlēšanos pildīt saistības, ko Padome apņēmusies agrāk, pieņemot iepriekšējo finanšu perspektīvu: “Tieši šāda rīcība, tukšu solījumu dāļāšana bez reāliem darbiem vairo iedzīvotāju atsvešinātību un skepsi pret ES.”

Iekšējās politikas
Politikas virzieniem, kam būtu jāvirza Lisabonas stratēģija, deputāti prasa atvēlēt vismaz 200 miljonus papildu eiro. Pēc deputātu domām, budžetā jāatjauno Padomes pirmajā lasījumā samazinātie līdzekļi mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) atbalstam, jo tieši MVU virza konkurētspēju. Jo īpaši Parlaments prasa atbalstīt pētniecību (6.pētniecības pamatprogrammu). Budžeta komiteja prasa piešķirt papildu 35 miljonus eiro Socrates, 20 miljonus Leonardo da Vinci un 3 miljonus e-izglītības programmām. 
Deputāti arī nobalsoja par ierosinājumu palielināt līdzekļus informācijas pasākumiem, kas domāti debatēm par Eiropas nākotni. Deputāti kā pirmo prasību Eiropas Komisijai izvirza iesniegt darba dokumentu par informācijas politiku.

Ārpolitika
Eiropas Parlaments nolēma atbalstīt Budžeta komitejas ieteiktās summas, kas pārsniedz finanšu perspektīvā atvēlēto līdzekļu maksimumu – galvenokārt, lai nodrošinātu līdzekļus tradicionālajām prioritātēm – cilvēktiesību atbalstam un reģionālās sadarbības programmām.
Papildu finansējums vajadzīgs prioritātēm, kas izvirzītas dažu iepriekšējo gadu laikā – atjaunošanas programmām Irākā (200 miljoni eiro 2006.gadā), cunami skartajiem Āzijas dienvidaustrumu reģioniem (180 miljoni eiro) un citām starptautiskajām saistībām.  Deputāti prasa Padomei atrast “finansiālu risinājumu,” proti, izskatīt visas iespējas, ko sniedz ES iestāžu sadarbības nolīgums par finanšu perspektīvu. Vairums deputātu pārliecinoši atbalsta t.s. elastības principu. Visi lēmumi par EP prasīto papildu finansējumu 2006.gadā  jāpanāk sarunās ar Padomi līdz budžeta skatīšanai otrajā lasījumā. Attiecībā uz paplašināšanos EP savā budžeta versijā saglabā Padomes ieteikto summu (470 milj. eiro saistībām, 155 milj.eiro maksājumiem).

Eiropas Parlamenta un citu iestāžu administratīvie izdevumi
Atbalstot Valda Dombrovska ziņojumu, Eiropas Parlaments 27.oktobrī parādīja savu nostāju par ES iestāžu, galvenokārt Eiropas Parlamenta, administratīvajiem izdevumiem 2006.gadā.
Parlaments atbalstīja V.Dombrovska ierosinājumu samazināt par 20 miljoniem plānoto EP budžetu – no 1,341 miljarda līdz 1,321 miljardam eiro. Deputāti arī atbalstīja ierosinājumu racionālāk sadalīt līdzekļus, kas atvēlēti pārējām iestādēm: Padomei, Eiropas Kopienu tiesai, Revīzijas palātai, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai, Eiropas ombuda un Datu aizsardzības uzraudzītājiestādei.
Parlaments atbalstīja ierosinājumu par 9,726 miljoniem palielināt ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos saistītos izdevumus. Atsevišķā EP budžeta rezerves fondā, kas paredzēts informācijai un labākai saziņai ar ES iedzīvotājiem, asignēti 20 miljoni eiro.
Pamatojot savus ierosinājumus, V.Dombrovskis debatēs uzsvēra: attiecībā uz  ES iestāžu administratīvajiem izdevumiem galvenās prioritātes ir maksimāli lietderīga ES budžeta līdzekļu izmantošana un ES paplašināšanās. Tas nozīmē, ka sekmīgi jāpabeidz 2004.gada ES paplašināšanās posms, pilnvērtīgi integrējot jauno ES dalībvalstu pārstāvjus ES institūcijās, un jāsagatavojas Bulgārijas un Rumānijas uzņemšanai. V.Dombrovskis atgādināja, ka “kopš ES paplašināšanās jau ir pagājis vairāk nekā gads, bet vēl aizvien daudzas jaunajām dalībvalstīm paredzētās štata vietas ir vakantas”. Viena no problēmām ir pārmērīgi   lēnās darbā pieņemšanas procedūras.  
Savukārt, lai budžeta līdzekļus izmantotu lietderīgi, jaunas personāla vietas jāatbalsta tikai pēc resursu un štatu pārdales iespēju izvērtēšanas.  Iestāžu tēriņi jākoncentrē institūciju pamatdarbu veikšanai. Eiropas Parlamenta budžetam drīkst izmantot 20% no kopējiem administratīvajiem izdevumiem, tomēr tas nav pašmērķis, uzsvēra V.Dombrovskis, komentējot savu ierosinājumu par EP administratīvo izdevumu samazināšanu. V.Dombrovskis arī minēja 200 miljonus eiro gadā, kas tiek tērēti EP sesijām Strasbūrā, taču šis jautājums ir dalībvalstu, nevis EP kompetencē.