Mūsu valsts un pasaule no Latvijas puses

Vakar, 19. oktobrī, Rīgā sākās Latvijas Republikas diplomātisko pārstāvniecību vadītāju darba sanāksme

Latvijas vēstnieki šajā gada tikšanās reizē: Imants Daudišs, Andris Teikmanis; Andris Piebalgs, Einārs Semanis; Sandra Kalniete, Aija Odiņa ...

... Mārtiņš Lācis, Aivars Baumanis, Oļģerts Pavlovskis; Georgs Andrejevs; Jānis Lūsis

Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš

Vakar, 19.oktobrī, tiekoties ar valsts diplomātiskajiem pārstāvjiem: Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš un Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Vakar, 19. oktobrī, Rīgā sākās kārtējā Latvijas Republikas diplomātisko pārstāvniecību vadītāju divu dienu darba sanāksme. To atklāja ārlietu ministrs Indulis Bērziņš ar runu. Pēc tam vēstnieki aizvadīja raženu darba cēlienu, pārrunājot Latvijas diplomātisko pārstāvniecību darba aktualitātes, gan īstenojot Latvijas ārpolitiku, galvenokārt stratēģisko prioritāšu — integrācijas Eiropas Savienībā un NATO — aspektos, gan arī vēstniecību darba praktiskos aspektus.

Neraugoties uz spraigo darbu un pārrunājamo jautājumu daudzumu, vēstnieki labprāt dalījās savās domās arī ar "Latvijas Vēstnesi".

Šodien, 20. oktobrī, Latvijas diplomātisko pārstāvniecību vadītājus uzrunās Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Ministru prezidents Andris Bērziņš.

Latvijas diplomātisko pārstāvniecību vadītāji — "Latvijas Vēstnesim" vakar, 19. oktobrī

Andris Teikmanis, Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Vācijas Federatīvajā Republikā

— Kā jūs vērtējat šī gada vēstnieku tikšanos?

— Es domāju, šīs tikšanās jau ir tradicionālas un dienaskārtība arī ir tradicionāla. Mēs katrreiz satiekoties kopā varam novērtēt, cik svarīgs bijis mūsu aizvadītais darba posms un kāda ir situācija mūsu ārpolitiskajās prioritātēs. Cik tālu mēs esam tikuši virzībā uz Eiropas Savienību un NATO. Kādas ir mūsu attiecības ar kaimiņvalstīm. Mēs šeit varam novērtēt attīstību ilgākā laika posmā — to, ko nevar novērtēt, teiksim, viena mēneša laikā. Tāpēc šādām tikšanās reizēm jābūt arī pietiekami retām, taču arī pietiekami regulārām. Šeit mēs varam novērtēt arī paši savu iekšējo mehānismu. Cik gluds, cik labi saeļļots ir Ārlietu ministrijas mehānisms, lai mūsu ārpolitikas prioritāte pēkšņi neaizkavētos kādas ierūsējušas detaļas dēļ. Jo šim mehānismam ir jāfunkcionē perfekti. Un ļoti svarīgi ir arī, protams, šajās sanāksmēs satikt visus kolēģus.

— Ir pagājuši trīsarpus mēneši kopš Latvijas jaunās vēstniecības ēkas atklāšanas Berlīnē, kur atklāšanas ceremonijā savas valsts vizītes laikā piedalījās arī Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga. Kā rit darbs Latvijas vēstniecībā kopš pārcelšanās no Bonnas uz jaunajām telpām Berlīnē, kas atkal ir Vācijas galvaspilsēta?

— Darbs rit ļoti labi. Šīs jaunās telpas ir ļoti pateicīgas labam darbam, jo dod mums daudzas jaunas iespējas, kādu mums nebija Bonnā. Mēs tagad gatavojamies pirmo reizi mūsu ēkā svinēt 18. novembri — sarīkot svētkus gan Vācijas latviešu kopienai, gan arī diplomātiskajam korpusam. Īpaši mums ir ieplānota tikšanās ar Vācijā studējošajiem latviešu jauniešiem.

— Kā jūs raksturotu Latvijas pašreizējās attiecības ar Vāciju?

—Tās ir ļoti intensīvas. Mēs strādājam, var teikt, roku rokā un turam roku uz šo attiecību pulsa, lai burtiski neviena šo attiecību nianse nepaietu mums garām nepamanīta un neizanalizēta. Pašlaik mēs, protams, ļoti intensīvi strādājam pie Latvijas Ministru prezidenta vizītes Vācijā. Latvijas Ministru prezidents novembra beigās ir ielūgts piedalīties kā viens no galvenajiem runātājiem, varētu teikt, pašā nozīmīgākajā Vācijas politikas forumā, ko rīko Kvanta fonds. Šis fonds Vācijā ir ārkārtīgi nozīmīgs. Tradicionāli šis forums aplūko trīs tematus. Eiropas Savienības jeb Eiropas attīstība — tas ir temats, par kuru runās arī mūsu premjerministrs. Tātad Eiropas robežas un Eiropas finalitāte. Kur mēs gribam nokļūt. Otrs temats ir ekonomiskā sadarbība globalizācijas procesā, trešais temats — ir Krievija. Šajā forumā sabrauc paši spilgtākie politiķi un masu mediju pārstāvji. Šo forumu Kvanta fonds rīko kopā ar "Financial Times". Premjeram paralēli šim forumam Vācijā tiks rīkotas arī vēl citas tikšanās, kas būs vērstas uz mūsu valstu ekonomisko sadarbību, kas arī sasaucas ar vācu lielo interesi attīstīt tālāk ekonomiskos sakarus ar mūsu valsti. Tas saistīts arī ar Vācijas kanclera vizītes rezultātiem Latvijā. Vācijas puse ir apzinājusi biznesmeņus, kas bija Latvijā kopā ar kancleru, un saņēmusi viņu atsauksmes. Pēc man zināmās informācijas, šīs biznesmeņu atsauksmes ir labākas, nekā paši vācu ierēdņi bija sagaidījuši. Katrā ziņā Vācija izrāda lielu interesi paplašināt ekonomiskos sakarus ar Latviju, un mūsu vēstniecība intensīvi strādā arī pie šī aspekta.

Imants Daudišs, Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijas Federācijā

— Vēstnieka kungs, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš savā uzrunā vēstniekiem īpaši akcentēja mūsu attiecību ar Krieviju aktualitāti. Kas, jūsuprāt, ir visaktuālākais, kas vēstniekiem un ministrijas darbiniekiem jāizrunā šajās divās dienās gan ministrijas ietvaros, gan arī ar Valsts prezidenti un Ministru prezidentu?

— Es domāju, vispirms ir jāizrunā viss, kas saistīts ar mūsu ārpolitikas prioritātēm, ko arī savā uzrunā jau akcentēja ministrs. Un tas ir jāizrunā katras valsts, kurā Latvija pārstāvēta diplomātiski, līmenī. Pirmkārt jau Eiropas Savienības paplašināšanas un NATO paplašināšanas procesi. Mums ir arī ļoti svarīgi gūt skaidrību, kā jāveido attiecības ar Krieviju šajā kontekstā, lai mums būtu lielāka skaidrība šajā jautājumā. Attiecībā uz ES mēs zinām, ka Krievija neiebilst pret Baltijas valstu iestāšanos šajā organizācijā, taču pavisam citādi tas ir attiecībā uz NATO. Un arvien biežāk atskan arī bažas, ka Krievija varētu sākt domāt, ka pēc ES paplašināšanās tai varētu draudēt kādas nelabvēlīgas sekas. Ka viņi no šī procesa varētu gaidīt kādas kompensācijas. Bet tas ir tikai diskusijas līmenī. Es domāju, ka daudz nopietnāks ir NATO paplašināšanas jautājums. Krievija joprojām paliek pie uzskata, ka nekādā gadījumā nav pieļaujams, ka Baltijas valstis tiktu uzņemtas NATO. Ka tā ir "sarkanā līnija" un ka Krievija nekad un nekādā gadījumā nedrīkst robežoties ar NATO valstīm. Bet tajā pašā laikā Krievijai jau sen ir robeža ar NATO valsti Norvēģiju, un tur viss ir kārtībā, šo abu kaimiņvalstu attiecības ir ļoti normālas. Un es piekrītu ministra kungam, ka mūsu valsts pozīcijai jābūt ļoti stingrai, skaidrai un ka šajā ziņā nevajadzētu, teiksim tā, ļodzīties.

— Nupat Latvijā notika Krievijas Federācijas iekšlietu ministra Vladimira Rušailo vizīte, tiekoties ar trīs Baltijas valstu iekšlietu ministriem. Kā jūs vērtējat šo faktu?

— Es to vērtēju ļoti pozitīvi, jo šim faktam netika piešķirta nekāda politiskā nokrāsa. Ministri runāja par ļoti konkrētām lietām, un tas bija labs paraugs arī citiem resoriem, kuriem ir kopējas intereses. Labi sadarbojas arī Latvijas un Krievijas kultūras ministrijas, mums ir noslēgts sadarbības līgums šajā jomā. Es domāju, šī iekšlietu ministru tikšanās ir jāvērtē kā labs sadarbības paraugs pēc formulas "3+1".

— Mežotnes tikšanās laikā es uzdevu Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Krievijas iekšlietu ministriem kopēju jautājumu, kā, pēc viņu domām, trīs Baltijas valstu iestāšanās ES varētu iespaidot šo valstu ministriju sadarbību. Un Krievijas iekšlietu ministrs pilnībā pievienojās savu Baltijas valstu kolēģu viedoklim, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iestāšanās ES varētu vēl tikai sekmēt mūsu valstu sadarbību ar Krieviju cīņā pret organizēto noziedzību.

— Es domāju, tas ir ļoti pozitīvs fakts, kas vēlreiz apliecina, ka daudzas augstas Krievijas amatpersonas piekrīt ES paplašināšanas procesam un Baltijas valstu virzībai uz ES. Starp citu, man nupat piezvanīja no Maskavas un pastāstīja, ka Rušailo kungs tūlīt pēc atgriešanās mājās ir uzstājies Krievijas televīzijā tiešā raidījumā un ļoti augstu novērtējis šo tikšanos. Ka pazīstamajam Maskavas žurnālistam Aleksandram Ļubimovam, kurš vada raidījumu "Zģes i seičas" nav izdevies viņu izprovocēt uz kādiem politiski sensitīviem vērtējumiem. Rušailo kungs atbildējis, ka tā ir profesionāla, vajadzīga sadarbība, un arī mēs no savas puses turpināsim šo sadarbību, jo ir daudz kopīgi risināmu problēmu.

Aija Odiņa, Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Čehijas Republikā un Maltas Bruņinieku Ordenī

— Kas, no Prāgas uz Rīgu raugoties, Latvijas diplomātiem šajās dienās jāizspriež un jāizrunā?

— Lielos virzienos mūsu diplomātija jaunajā gadsimtā. Protams, svarīgākās mums ir ES un NATO lietas. Nupat beidzās mūsu ārlietu ministra oficiāla vizīte Čehijas Republikā, un tā bija ļoti veiksmīga. Viņam bija tikšanās ar prezidentu Havelu, ar ārlietu ministru un citām augstām amatpersonām, un mēs saņēmām viennozīmīga atbalsta apliecinājumus Latvijai ES un NATO integrācijas jomā. Tā ka šo ziņu mēs saņēmām vēlreiz — ka Čehijas Republika ir Latvijai ļoti labs partneris.

— Attiecībā uz ES mēs ar Čehiju esam līdzīgās pozīcijās. Bet Čehija jau ir NATO dalībvalsts. Kā šis faktors iespaido mūsu sadarbību?

— Mums ir ļoti laba sadarbība. Un tas ir ļoti svarīgi, lai mēs mācītos no kļūdām un partneru pieredzes. Novembra sākumā paredzēta Čehijas sarunu vedēja vizīte, un šī pieredzes apmaiņa notiek dažādu ekspertu līmeņos.

Jānis Lūsis, Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Kanādā

— Kas, jūsuprāt, ir pats aktuālākais jautājums šajā sanāksmē?

— Es domāju, kā jau arī ministra kungs savā uzrunā teica, mums ir jāizrunā jautājums par līdzekļiem, lai mēs varētu adekvāti sekmēt mūsu ārpolitiskās prioritātes. Ministra kungs jau teica, ka vajadzētu atvērt vēstniecības vēl dažās valstīs, arī vēstniecībās, kas tagad ļoti aktīvi strādā, trūkst līdzekļu, un par to, man liekas, mums šinī sanāksmē ir ļoti nopietni jārunā.

— Kā jūs raksturotu Latvijas pašreizējās attiecības ar Kanādu?

— Mūsu valstu attiecības ir vienreizējas. Tajās nav nevienas problēmas vai strīda punkta. Vienīgi no Latvijas puses mēs ceram ar laiku ieviest arī ar Kanādu bezvīzu režīmu, bet Kanādas puse šobrīd vēl nevēlas ieviest bezvīzu režīmu. Es domāju, ka ar laiku būs arī tas. Bet citādi nekādu problēmu mums nav. Kanāda ļoti aktīvi atbalsta mūsu virzību uz NATO un ES. Kā jau jūs arī labi zināt, Kanādā un īpaši Toronto ir daudz latviešu izcelsmes cilvēku, un daudzi no viņiem arī aktīvi strādā Latvijas labā.

— Lūša kungs, jūs pats arī taču uzaugāt un skolojāties Kanādā. Kāda sajūta ir, tagad pārstāvot savu tēvzemi Latviju ārvalstī, kurā esat uzaudzis?

— Vispirms man, lai kļūtu par Latvijas vēstnieku, bija jāatsakās no Kanādas pavalstniecības. Tā ka es tagad esmu vienīgais mūsu ģimenē, kas ir bez Kanādas pavalstniecības. Bet strādāt ir ļoti viegli, jo es šos cilvēkus pazīstu. Kad viņi ko saka, es saprotu visas nianses — ne vien vārdos, bet arī to, kas ir aiz šiem vārdiem. Un, bez šaubām, ļoti svarīgs ir arī fakts, ka Latvijas Valsts prezidente ir ar līdzīgu likteni. Un jebkurā vietā Kanādā, kur vien iznāk būt, viņi man saka: "O, jūsu prezidente taču arī ir dzīvojusi Kanādā!" Tas man ļoti palīdz un, varētu teikt, vēl papildus atver durvis Kanādā.

Aivis Ronis, Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Amerikas Savienotajās Valstīs

— Kas ir pati galvenā aktualitāte, ko jūs gribētu uzzināt šajā vēstnieku sanāksmē savam turpmākajam darbam?

— Man pats aktuālākais, ko es gribētu dzirdēt, ir par Latvijas vēstniecības ASV jauno māju. Mums tas ir prioritārākais jautājums. Taču es, protams, uzskatu, ka ministrs savā runā arī ļoti labi pateica par tiem darbiem, kas mums pirmkārt jādara. Un esmu priecīgs, ka ministrs tik pamatīgi ieskatījās mūsu darba uzdevumos un konkretizēja tos. Tas liecina, ka viņš līdzīgi runā arī valdībā un ka valdība ļoti labi saprot, kurp virzās Latvijas ārpolitika. Un ir ļoti labi identificētas mūsu nacionālās intereses, kuras mums jāmēģina sasniegt un īstenot. Manā skatījumā aktuālas ir šīs divas lietas: pirmkārt, egoistiski mana interese par vēstniecības jauno ēku Vašingtonā un, otrkārt, gūt pārliecību, ka valdība kopumā un vadošās partijas domā tāpat kā mūsu ministrs par mūsu valsts ārpolitikas prioritārajiem uzdevumiem. Man bija prieks dzirdēt no ministra, ka valdībā un parlamentā cenšas domāt par mūsu ārpolitikas problēmām.

— Pirms kāda laika mēs ar jums tikāmies ASV vēstniecības informācijas dienesta sarīkotajā digitālajā teletiltā starp Latviju un ASV, un toreiz vairums žurnālistu jums vaicāja, vai un kā Amerikas attieksmi pret Latviju varētu iespaidot drīzo ASV prezidenta vēlēšanu iznākums. Ir pagājis zināms laiks kopš šī teletilta, ASV priekšvēlēšanu kampaņā iezīmējušās jaunas nianses. Kā jūs šobrīd atbildētu uz šo jautājumu?

— Jā, bet es varu atkārtot to, ko teicu toreiz: vēlēšanu rezultāti būtiski neietekmēs šīs valsts attieksmi pret Latviju, un nākamā ASV administrācija turpinās ASV un Baltijas valstu hartā noteiktās prioritātes, par kurām mēs esam vienojušies. Proti, arī nākamā ASV administrācija turpinās atbalstīt NATO paplašināšanos vai vismaz NATO atvērto durvju politiku. Bet kāda būs personības loma vēsturē, tai skaitā nākamā ASV prezidenta loma ASV un Baltijas valstu attiecībās, to mēs redzēsim. Tagad par to ir pāragri runāt.

Einārs Semanis, Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā

— Jūs esat viens no vistālākajiem Latvijas vēstniekiem, uz šo tikšanos esat ieradies no Pekinas.

— Šāda tikšanās ir ļoti liela iespēja, pirmkārt, iespēja tikties arī ar mūsu valsts vadītājiem, kas ir ļoti svarīgi. Tikties ar Valsts prezidenti, ar Ministru prezidentu, ar ārlietu ministru un uzzināt, var teikt, no pirmajām rokām, kāds ir stāvoklis, kādas ir aktualitātes, kādi ir mērķi un uzdevumi. Otrais jautājums ir tāda praktiska lieta, kurā mums ir jānostiprina mūsu, tā teikt, muskuļi un mugurkauls. Tās ir mūsu zināšanas un mūsu stāja. Man, esot ļoti tālu prom no Latvijas, Ķīnā, ir ļoti svarīgi uzzināt no pirmajām rokām jaunāko informāciju par ES paplašināšanas aktualitātēm, tāpat par NATO paplašināšanas aktualitātēm, par mūsu attiecībām ar kaimiņvalstīm. Tas būtu otrais jautājumu bloks. Un trešais jautājumu bloks ir vispraktiskākais — budžets. Tas ir jāizrunā ar ministrijas administratīvo departamentu, ar finansu departamentu. Jāskatās, kā nākamgad varēsim dzīvot un strādāt.

— Latvijas vēstniecība Pekinā ir visjaunākā no Latvijas diplomātiskajām pārstāvniecībām. Kā rit mūsu vēstniecības darbs Pekinā?

— Es domāju, vēstniecība tagad ir nostājusies uz savām kājām. Kā zināms, vēstniecība Pekinā sāka darbu 1998. gada otrajā pusē, un tagad vēstniecībā mēs esam četri darbinieki: divi diplomāti un divi tehniskie darbinieki. Diplomāti esam vēstnieks un trešā sekretāre Dace Liberte, kas pēc profesijas ir sinoloģe un politoloģe, tā ka ļoti augstas kvalifikācijas cilvēks. Vēstniecības sekretāre ir ķīniete un šoferis — ķīnietis. Pēteris Pildegoviča kungs, kurš savā laikā ievadīja vēstniecības darbu, tagad ir atgriezies Ārlietu ministrijas rīcībā.

— Kopumā Latvijas un Ķīnas attiecības ir labas — to apliecināja arī nesenā Ķīnas parlamenta spīkera Ļi Pena vizīte Latvijā. Taču kā šīs attiecības izskatās tur uz vietas Pekinā?

— Attiecības ar Ķīnu mums ir labas un konstruktīvas. Lielie politiskie darbi ir paveikti diezgan labi. Par to liecina dažādu augsta līmeņa vizīšu un delegāciju apmaiņas. Ir lielas sadarbības perspektīvas. Tikai viens piemērs — Āzijas – Eiropas transkontinentālais tilts. Ja līdz šim mēs par to runājām vairāk tādās politiskās makrokategorijās, tad tagad jāsāk jau vienkārši kustēties. Jārunā ar mūsu ostu speciālistiem, konteinerpārvadātājiem. Jābrauc uz Ķīnu, uz Kazahiju, uz Krieviju. Jārunā konkrēti. Tas ir viens ļoti svarīgs virziens. Jo faktiski visi priekšdarbi jau ir veikti. Arī no ekonomiskā viedokļa ir veikti visi mārketinga pētījumi, tagad jāsper pirmie soļi. Un jāskatās, kā veiksies mūsu kokmateriālu ražotājiem, sērkociņu ražotājiem, dažādu zinātnisko izstrādņu autoriem. Kā klāsies mūsu "Radiotehnikai", vienkārši jāskatās un jāstrādā.

— Kādu iespaidu uz Latvijas un Ķīnas sadarbību atstāja nesenā šīs lielās valsts parlamenta spīkera vizīte Latvijā?

— Vizīte, neapšaubāmi, bija sekmīga, un tas ir labs pamats, lai mēs vēl sekmīgāk attīstītu mūsu valstu attiecības un lai visi mūsu iecerētie plāni sekmētos. Starp citu, diezgan svarīga šī vizīte bija arī diplomātiskā ziņā. Jo mūsu Valsts prezidente tika uzaicināta apmeklēt Ķīnu. Arī Saeimas priekšsēdētājs Straumes kungs tika uzaicināts. Būtībā tas ir tāds labs sagatavošanas solis tālākajā mūsu attiecību veidošanā. Jo pieredzes īstenībā vēl nav tik daudz un būtībā tā ir pirmā mūsu valsts vēstniecība Tālajos Austrumos.

Mārtiņš Lācis, Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Grieķijas Republikā

— Šīs tikšanās nenotiek tik bieži, normāli reizi gadā. Un, protams, tā ir lieliska iespēja tikties ar kolēģiem. Jo citādi mēs sazināmies tikai elektroniskā veidā, un šī ir unikāla iespēja tikties tieši. Tā ir lieliska pieredzes apmaiņa, jo katrai valstij, kurā mēs strādājam, ir sava specifika un savas īpatnības. Un daudzas lietas, par ko mēs pat nevaram izlasīt avīzē, mēs šeit varam dabūt zināt no kolēģiem. Tā ka šī ir vienreizēja iespēja, un domāju, ka mēs visi būsim apmierināti.

— Šajā tikšanās reizē arī jūs esat savu kolēģu paaugstinātas uzmanības centrā sakarā ar neseno Grieķijas prezidenta valsts vizīti Latvijā.

— Es gan vēl nevaru runāt par šīs vizītes rezonansi Grieķijā, jo neesmu pēc prezidenta Stefanopula vizītes vēl bijis Grieķijā. Bet pirmās ziņas no Grieķijas ir ļoti labas, arī lielais grieķu žurnālistu skaits, kas savu prezidentu pavadīja viņa Latvijas vizītē, ir garants, ka šai vizītei bija ļoti laba publicitāte. Un mēs ar to varam būt ļoti apmierināti. Man ir priekšrocība un arī uzdevums, ka es varu informēt arī par Vidusjūras reģionu: par Grieķiju, par Balkāniem. Jo varbūt mums ir vairāk pieejama informācija par Eiropas lielajām rietumvalstīm, par mūsu kaimiņvalstīm, bet nozīmīgi notikumi notiek arī Balkānos. Un mūsu interesēs ir dabūt pilnīgu informāciju par visu, kas notiek Eiropā.

— Savas valsts vizītes laikā Latvijā Grieķijas prezidents īpaši akcentēja Grieķijas atbalstu mūsu valsts virzībai uz ES un NATO.

— Es domāju, tas ir ļoti nozīmīgi. Un noteikti nevajadzētu šos prezidenta Stefanopula izteikumus novērtēt tikai kā pieklājības frāzes. Jo mēs gan saprotam, ka Grieķija nebūs galvenā noteicēja par mūsu iestāšanos šajās organizācijās, bet Grieķijas kā dalībvalsts atbalsts mums ir ļoti nepieciešams. Un prieks, ka vēl viena valsts tā sekmē mūsu centienus.

Jānis Lovniks, Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Izraēlas Valstī

— Ko jūs sagaidāt no šīs tikšanās?

— Protams, vispirms jau dabūt zināt ministrijas jaunākos viedokļus, iestrādes, kādai jābūt Latvijas politikai. Jūs zināt, ir — gan jau pasen pieņemts lēmums, bet tagad tas tiek realizēts, — ka Latvija nosūtīs uz Ēģipti savu vēstnieku Vilcāna kunga personā. Viņš tur nerezidēs, bet rezidēs Rīgā. Tāda prakse jau mums ir bijusi. Tātad mums būs pārstāvniecība gan vienā no arābu valstīm, gan Izraēlā. Ko vēl sagaidām? Protams, ir ļoti vērtīgi šādā sanāksmē satikt kolēģus un dalīties ar jaunāko informāciju jautājumos par integrāciju ES un NATO. Un, protams, es domāju, kolēģi dalīsies arī ar iespaidiem valstīs, kur viņi pārstāv Latviju. Man būs iespēja dalīties informācijā par situāciju Tuvajos Austrumos, kur, kā zināms, risinās ļoti dinamiski notikumi.

— Kā jūs raksturotu Latvijas un Izraēlas attiecības?

—Tās, es domāju, ir ļoti labas, jo Izraēla beidzot ir mums atsūtījusi savu vēstnieku. Man bija ar šo cilvēku tikšanās jau pirms izlidošanas uz Rīgu.

— Izraēlas vēstnieks gan vēl nav akreditējies.

— Jā, vēl nav, taču viņš jau atrodas Latvijā. Tas ir ļoti patīkams cilvēks, un es domāju, ka mums veidosies laba sadarbība. Jo, ja valsts Latvijā ir pārstāvēta vēstnieka līmenī, tas tomēr ir jau cits attiecību līmenis. Viņš ir cilvēks ar lielu diplomātisko pieredzi. Strādājis Maskavā, kas ir viens no pasaules diplomātisko aktivitāšu centriem, un es teiktu, ka neviena valsts nesūta uz Maskavu nespējīgus diplomātus. Kā mums attīstās attiecības? Šobrīd mēs esam pārcēlušies uz jaunām vēstniecības telpām. Ir radīta jauna materiāli tehniskā bāze, lai mēs savu darbu vēl varētu intensificēt. Ir paplašinājusies arī līgumiskā bāze — šogad mēs, kā zināms, noslēdzām līgumu par bezvīzu režīmu ar Izraēlu. Šobrīd tas ir ratifikācijas procesā. Šobrīd dienas kārtībā ir vēl trīs līgumi, kas, iespējams, līdz gada beigām vēl varētu būt parafējami. Ja nē, tad tas notiks nākamā gada sākumā. Tiek plānotas oficiālas vizītes, kas varētu notikt no abu valstu līderu puses — vienā un otrā virzienā. Es domāju, attiecības ar Izraēlu šobrīd ir pietiekami labas, līdzsvarotas, un varētu vien vēlēties, lai pēc līgumu parakstīšanas uzlabotos mūsu ekonomiskā sadarbība gan tur, gan Izraēlas biznesmeņu investīciju veidā Latvijā. Un vēstniecība šobrīd ļoti intensīvi strādā šajā virzienā. Apaug ar sakariem. Apaug ar potenciālajām iespējām investoru piesaistīšanai.

Kārlis Eihenbaums, Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Nīderlandes Karalistē

— Kas jūs šobrīd visvairāk nodarbina, šīs sanāksmes dienās?

— Ir jau kopējie uzdevumi, un ir arī konkrēti uzdevumi katram vēstniekam. Piemēram, man, Latvijas vēstniekam Nīderlandē, pašlaik aktuālākais uzdevums ir mūsu premjerministra vizīte Nīderlandē, kas sākas jau šajā svētdienā. Tā ir pirmā oficiālā kādas Baltijas valsts premjerministra vizīte Nīderlandē. Tā ka es šobrīd esmu vairāk pārņemts ar domām, kā noritēs šī vizīte. Jo tā ir pirmā oficiālā vizīte — šinī līmenī — mūsu divpusējās attiecībās. Domāju, šajā sanāksmē galvenais uzsvars tiks likts uz ES jautājumiem, un tie pašreiz ir prioritāri tieši tādēļ, ka rit Francijas prezidentūra ES un viens no prioritārajiem Francijas prezidentūras jautājumiem ir sakārtot ES tā, lai varētu uzņemt jaunas dalībvalstis. Un no tā, ko izdarīs Francija, būs arī ļoti atkarīgs, kā mēs varēsim virzīties uz ES.

Maira Mora, Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Lietuvas Republikā

— Apsveicu ar neseno stāšanos vēstnieka amatā!

— Paldies!

— Ko vēlaties dzirdēt šajā sanāksmē un paņemt ceļamaizei, atgriežoties Lietuvā?

— Gribētu dzirdēt no Ārlietu ministrijas jau pasen solītos Ārlietu ministrijas jaunumus eirointegrācijas jomā. Kur mums ir kopīgas intereses un kopīgi darbi. Kur mēs sevi varam salīdzināt ar lietuviešiem. Kur mēs varam sadarboties. Kur varam konsultēties viens ar otru. Šeit mazliet pietrūkst informācijas.

— Kopīgas intereses ar Lietuvu mums ir gan virzība uz ES, gan NATO.

— Tieši tā. Un sadarbība virzībā uz NATO ir ļoti laba. Tikko Klaipēdas rajonā notika trīs Baltijas valstu bruņoto spēku mācības, ko atspoguļoja arī "Latvijas Vēstnesis". Arī es biju Klaipēdā, un mums uz Latvijas karakuģa "Viesturs " bija ļoti interesanta un nozīmīga tikšanās ar lietuviešu un igauņu kolēģiem.

— Kā esat iejutusies vēstnieces darbā Lietuvā?

— Ļoti labi. Un jāteic, ka jūtos tāpat kā citu valstu vēstnieki, kas tur jau ir ilgāku laiku. Jo nule notikušajās vēlēšanās Lietuvas Seima sastāvs ļoti būtiski mainījās. Ja Lietuvas Seimā ir 141 deputāts, tad 93 deputātu no iepriekšējā Seima tur nav. Un es, tāpat kā visi citi vecākie vēstnieki, tagad iepazīstos ar lietuviešu politiķiem, un man nav grūtāk par citiem.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors