Palikt uz kuģa nav jēgas

Uzskatot, ka kompānijas naudu ļaunprātīgi izsaimniekojusi iepriekšējā valde, apkalpe Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojam iesniegusi vēstuli ar lūgumu izskatīt tās darbību. Savukārt trešdien paredzētie kompromisa meklējumi apkalpes un lielāko akcionāru – Rīgas brīvostas pārvaldes un Rīgas domes starpā beidzās ar neveiksmi, jo bez arodbiedrības pārstāvju klātbūtnes jūrnieki no sarunas atteicās.
Kaut otrdien pēcpusdienā Rīgas apgabaltiesā RJL valde iesniegusi prasību par uzņēmuma maksātnespējas atzīšanu, vairāk nekā 80 cilvēku apkalpe neuzskata darba attiecības par pārtrauktām. Apkalpe norāda, ka nav tiesīga atstāt kuģi, jo joprojām nav darba devēja rīkojuma par viņu atlaišanu. Pretējās domās ir Rīgas reģionālās valsts darba inspekcijas vadītāja vietniece Rita Elce, norādot, ka palikšanai uz kuģa vairs nav jēgas, jo tas neko nemainīs – par darbinieku atlaišanu un naudas izmaksāšanu lems maksātnespējas administrators.
Vēstulē RJL akcionāriem un Rīgas brīvostas pārvaldei prezidente lūgusi parūpēties par prāmja darbiniekiem. Žurnālistiem viņa pauda, ka kuģis bijis saimniecisks projekts ar mērķi gūt peļņu. Taču, pēc V.Vīķes-Freibergas domām, nav saprotams, kāpēc daudzās uzraudzības iestādes nereaģēja jau agrāk un ļāva uzņēmumam iestigt tik lielos parādos. RJL valdes priekšsēdētājs Jānis Butnors sacīja, ka, visticamāk, kompānija savu darbību pārtrauks, bet prāmi pārdos izsolē. Savukārt par apstākļiem uz kuģa valde vairs neesot atbildīga, jo tas esot “Rīgas pasažieru termināļa” pārziņā. Kaut gan pēc RPT lūguma Rīgas apgabaltiesas apķīlātais prāmis atrodas RPT teritorijā, “Baltic Kristina” izsoli rīkos tiesu izpildītājs, tāpēc RPT prāmja turpmāko likteni nevar ietekmēt. Ūdens uz kuģa ir vēl apmēram mēnesim, arī degvielas pietiek, apliecināja RPT tehniskais direktors Jānis Dzērvītis. “Prāmi apsargājam un cilvēkiem badā mirt neļausim,” sacīja amatpersona.

Nopelnīto nāksies gaidīt vairākus mēnešus

Maksātnespējas gadījumā apkalpei tiek garantēta pilna darba algas, atlaišanas pabalsta un atvaļinājumu naudas izmaksa. Parasti kreditoru pieteikšanās termiņš ir trīs mēneši, bet tiesa to var saīsināt, nosakot mēnesi, skaidroja valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” Finanšu departamenta direktore Linda Sniega-Svilāne. “Optimistiskākā prognoze – trīs mēneši,” jautāta, pēc cik ilga laika cilvēki saņems nopelnīto, sacīja finansiste.
Viņa pauda neizpratni, kāpēc valde nevarēja laikus atbrīvot cilvēkus, neradot viņiem finansiālas problēmas, kas jau tā nepatīkamo darba zaudēšanu padarīja vēl smagāku. “Tagad viņi ir ķīlnieku lomā,” sacīja L.Sniega - Svilāne. Viņa uzskata, ka RJL valde varēja rakstiski apliecināt, ka kuģa pamešana netiks uzskatīta par darba vietas atstāšanu. Savukārt J.Butnors skaidro, ka tā rīkoties neesot varējis pirms akcionāru lēmuma, kas noteica kompānijas likteni.
Lielākā daļa apkalpes nav saņēmusi algu par septembri un oktobri. Dažiem kopējā neizmaksātās naudas summa ir ap 1000 latu. Daļēji algas par septembri ir izmaksātas skaidrā naudā, bet lielākā daļa naudu nav saņēmusi, jo RJL konts bloķēts tieši dienu pirms algas dienas, skaidroja grāmatvede Eva Bartkeviča. Kopējais parāds darbiniekiem ir ap 50 000 latu.
Kā rīkosies turpmāk, to kuģa servisa direktore Elīna Vārpa atturējās paust. Latvijas tirdzniecības flotes jūrnieku arodbiedrības priekšsēdētājs Igors Pavlovs pieļāva streika iespējamību gadījumā, ja darba attiecības ar jūrniekiem netiks likumīgi pārtrauktas.

Evija Hauka, “LV”
evija.hauka@vestnesis.lv