Pieņemti noteikumi par grantu programmu ieviešanu, vadību, uzraudzību un kontroli attīstības sadarbības politikas īstenošanai.
Kā norāda Ārlietu ministrija, noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek sagatavotas, apstiprinātas, ieviestas, uzraudzītas un izvērtētas grantu programmas attīstības sadarbības politikas īstenošanai, kā arī nosaka grantu programmu vadībā iesaistītās puses, to tiesības un pienākumus.
Saskaņā ar noteikumiem grantu programmu ietvaros tiek piešķirti granti jeb nekomerciāla rakstura tiešie maksājumi grantu saņēmējiem, lai realizētu projektus, kas sekmē attīstības sadarbības politikas mērķu īstenošanu. Par grantu saņēmējiem var būt tiešās un pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības, biedrības, nodibinājumi un komersanti. Potenciālie grantu saņēmēji varēs piedalīties Ārlietu ministrijas izsludinātos grantu konkursos. Konkursa noteikumi un grantu saņēmēju iesniegumu vērtēšanas kritēriji tiks definēti konkursu nolikumos, kurus apstiprinās Ministru kabinetā.
Galvenā institūcija, kura pieņem lēmumus saistībā ar grantu programmu, kā arī ar attīstības sadarbības prioritāro mērķu izpildi, ir Attīstības sadarbības padome. Padome darbojas saskaņā ar nolikumu, kuru ar atsevišķiem noteikumiem apstiprina Ministru kabinets. Padomes sastāvā ir pārstāvji no Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas un Valsts kancelejas. Ārlietu ministrija atbild par grantu programmu administratīvo, tehnisko un finanšu vadību.

Pieņemts rīkojums “Par valsts pārvaldes institūcijas Civilās aviācijas administrācijas reorganizāciju par valsts aģentūru “Civilās aviācijas aģentūra””.
Rīkojums paredz saskaņā ar Publisko aģentūru likumu reorganizēt Satiksmes ministrijas pakļautībā esošo valsts pārvaldes iestādi Civilās aviācijas administrāciju (administrācija) un ar 2006. gada 1. janvāri izveidot valsts aģentūru “Civilās aviācijas aģentūra” (aģentūra). Noteikts, ka aģentūra ir administrācijas funkciju, saistību, tiesību, mantas un finanšu līdzekļu pārņēmēja.
Aģentūra ir Satiksmes ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kuras darbības mērķis ir īstenot valsts politiku civilās aviācijas drošības jomā, nodrošināt gaisa pārvadājumu kvalitātes un drošības standartu ieviešanu atbilstoši savai kompetencei un saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem, kā arī Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem un Eiropas Savienības tiesību aktiem. Ar reorganizāciju saistītie izdevumi tiks segti no administrācijas līdzekļiem.
Ar Ministru kabineta noteikumiem apstiprināts valsts aģentūras “Civilās aviācijas aģentūra” nolikums.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””, kurā tiek noteikts valsts Civilās aviācijas aģentūras statuss, kā arī tās kompetence attiecībā uz priekšlikumu izstrādāšanu un iesniegšanu Satiksmes ministrijā un citās valsts institūcijās normatīvo aktu pilnveidošanai civilās aviācijas drošības jomā.

Pieņemti noteikumi “Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanas kārtība”.
Kā norāda Iekšlietu ministrija, saskaņā ar pieņemto Civilstāvokļa aktu likumu ir nepieciešams izdot Ministru kabineta noteikumus atjaunotā redakcijā.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes un personas sniedz ziņas Iedzīvotāju reģistrā (reģistrs) iekļauto ziņu aktualizēšanai, kā arī kārtību, kādā personas iesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) iesniegumu par aizliegumu vai atļauju izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves.
Saeimas Kanceleja sniedz ziņas par uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā un personas atzīšanu par Latvijas pilsoni ar likumu.
Tiesa sniedz ziņas par: personas atzīšanu par rīcībnespējīgu un aizgādnības nodibināšanu, kā arī personas atzīšanu par rīcībspējīgu un aizgādnības izbeigšanu; aizgādnības nodibināšanu personai tās izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas dēļ un šādas aizgādnības izbeigšanu. Kā arī par: laulības šķiršanu un laulības atzīšanu par neesošu; fakta konstatēšanu, ka persona atrodas bezvēsts prombūtnē; ieraksta anulēšanu par bērna māti vai tēvu, pamatojoties uz tiesas spriedumu; adopciju un adopcijas atcelšanu; aizgādības tiesību atņemšanu un atjaunošanu; paternitātes noteikšanu, paternitātes fakta konstatēšanu un paternitātes ieraksta atzīšanu par spēkā neesošu; maternitātes noteikšanu, maternitātes fakta konstatēšanu un maternitātes ieraksta atzīšanu par spēkā neesošu; bāriņtiesas vai pagasttiesas lēmumu par bērna aprūpes tiesību atņemšanu vai atjaunošanu, aizbildnības nodibināšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu, aizbildņa vai aizgādņa iecelšanu un atcelšanu vai atlaišanu.
Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments sniedz ziņas par atkārtoti izsniegtu laulības apliecību, dzimšanas apliecību vai miršanas apliecību.
Naturalizācijas pārvalde sniedz ziņas par: atzīšanu par Latvijas pilsoni; iegūtu Latvijas pilsonību; uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā; atteikšanos no Latvijas pilsonības; Latvijas pilsonības atņemšanu; Latvijas pilsonības atjaunošanu.
PMLP sniedz ziņas par: personas koda maiņu; personu apliecinoša dokumenta izsniegšanu, tā statusa maiņu un anulēšanu; uzturēšanās atļaujas izsniegšanu, reģistrēšanu un anulēšanu; personas dzimtas uzvārda vēsturisko formu vai citas valodas personvārda oriģinālformu latīņu alfabētiskajā transliterācijā; Latvijas nepilsoņa statusa zaudēšanu; personas izraidīšanu no Latvijas Republikas.
Pašvaldības dzimtsarakstu nodaļa sniedz ziņas par: laulības reģistrāciju; miršanas reģistrāciju; tautības ieraksta maiņu; papildinājumiem un labojumiem civilstāvokļa aktu reģistru ierakstos; civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta anulēšanu; civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta atjaunošanu.
Bāriņtiesas un pagasttiesas sniedz ziņas par: aprūpes tiesību atņemšanu un atjaunošanu; aizbildnības nodibināšanu un aizbildņa iecelšanu; aizbildnības izbeigšanos un aizbildņa atcelšanu vai atlaišanu; aizgādņa iecelšanu un aizgādņa atcelšanu vai atlaišanu.
Pašvaldība vai pašvaldības iestāde, kura reģistrē ziņas par personas deklarēto dzīvesvietu, veic dzīvesvietas reģistrāciju un anulē ziņas par deklarēto dzīvesvietu, sniedz šādas ziņas: dzīvesvietas deklarēšana; dzīvesvietas reģistrēšana pēc pašvaldības iniciatīvas; ziņu par deklarēto dzīvesvietu anulēšana.

Pieņemti noteikumi par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā Latvijas sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošiem sporta darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem, apkalpojošam personālam un attiecīgajām Sporta pārvaldes atzītajām sporta federācijām piešķir naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā (naudas balva), un naudas balvu apmēru.
Naudas balvas, ņemot vērā Latvijas Nacionālās sporta padomes priekšlikumu, ne retāk kā divas reizes gadā piešķir Ministru kabinets. Lai saņemtu naudas balvu, Sporta pārvaldē atzīta sporta federācija iesniedz Sporta pārvaldē iesniegumu. Iesniegumam pievieno dokumentu, kas apliecina izcilo sasniegumu sportā, un naudas balvas piešķiršanai nepieciešamo informāciju (pielikums). Sporta pārvalde apkopo iesniegumus un iesniedz tos izvērtēšanai Latvijas Nacionālajā sporta padomē.
Naudas balvu piešķir par sasniegumu, kas uzrādīts oficiālās starptautiskās klātienes sacensībās, kuras ir iekļautas attiecīgās starptautiskās sporta federācijas sacensību kalendārā, ja minētā federācija ir atzīta Starptautiskajā olimpiskajā komitejā (SOK) vai ir Starptautiskās sporta federāciju ģenerālās asamblejas (GAISF) biedre. Šādas sacensības ir: olimpiskās spēles; pasaules vai Eiropas čempionāti pieaugušajiem (tai skaitā invalīdiem); pasaules vai Eiropas čempionāti sportistiem vecumā no 16 līdz
23 gadiem (bobslejā līdz 26 gadiem) (tai skaitā invalīdiem); pasaules karavīru sporta spēles, policijas čempionāts un universiāde; pasaules kausa (vai Eiropas kausa, ja attiecīgajā sporta veidā pasaules kausa izcīņa nenotiek) izcīņa pieaugušajiem (kopvērtējumā); paraolimpiskās spēles.
Latvijas Nacionālā sporta padome, izstrādājot priekšlikumu par naudas balvas piešķiršanu, izvērtē sacensību nozīmīgumu, sacensībās piedalījušos valstu skaitu un sportistu vai komandu skaitu.
Sportistiem olimpiskajos individuālajos sporta veidos un disciplīnās piešķir naudas balvas šādā apmērā (pēc nodokļu samaksas): par olimpiskajās spēlēs iegūto: pirmo vietu – līdz 100 000 latu; otro vietu – līdz 50 000 latu; trešo vietu – līdz 30 000 latu; ceturto vietu – līdz 15 000 latu; piekto vietu – līdz 10 000 latu; sesto vietu – līdz 5000 latu. Par pasaules čempionātos pieaugušajiem iegūto: pirmo vietu – līdz 20 000 latu; otro vietu – līdz 10 000 latu; trešo vietu – līdz 5000 latu; par Eiropas čempionātos pieaugušajiem iegūto: pirmo vietu – līdz 10 000 latu; otro vietu – līdz 6000 latu; trešo vietu – līdz 3000 latu. Par pasaules karavīru sporta spēlēs, policijas čempionātā un universiādē iegūto: pirmo vietu – līdz 5000 latu; otro vietu – līdz 3000 latu; trešo vietu – līdz 1000 latu. Par pasaules vai Eiropas kausa izcīņā pieaugušajiem (kopvērtējumā) iegūto: pirmo vietu – līdz 10 000 latu; otro vietu – līdz 5000 latu; trešo vietu – līdz 3000 latu.
Olimpisko sporta veidu sporta spēļu nacionālo izlašu sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošiem sporta darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem, apkalpojošam personālam (kopā) piešķir naudas balvas šādā apmērā (pēc nodokļu samaksas): par olimpiskajās spēlēs iegūto: pirmo vietu – līdz 300 000 latu; otro vietu – līdz 200 000 latu; trešo vietu – līdz 100 000 latu; ceturto vietu – līdz 50 000 latu; piekto vietu – līdz 40 000 latu; sesto vietu – līdz 30 000 latu. Par pasaules čempionātos pieaugušajiem iegūto: pirmo vietu – līdz 200 000 latu; otro vietu – līdz 100 000 latu; trešo vietu – līdz 50 000 latu. Par Eiropas čempionātos pieaugušajiem iegūto: pirmo vietu – līdz 100 000 latu; otro vietu – līdz 50 000 latu; trešo vietu – līdz 30 000 latu; par pasaules karavīru sporta spēlēs, policijas čempionātā un universiādē iegūto: pirmo vietu – līdz 25 000 latu; otro vietu – līdz 15 000 latu; trešo vietu – līdz 10 000 latu.
Sportistiem neolimpiskajos individuālajos sporta veidos un disciplīnās piešķir naudas balvas šādā apmērā (pēc nodokļu samaksas): par kompleksās sporta sacensībās (ja tās notiek ne biežāk kā reizi četros gados) iegūto: pirmo vietu – līdz 20 000 latu; otro vietu – līdz 10 000 latu; trešo vietu – līdz 5000 latu; ceturto vietu – līdz 3000 latu; piekto vietu – līdz 2000 latu; sesto vietu – līdz 1000 latu. Par pasaules čempionātos pieaugušajiem iegūto: pirmo vietu – līdz 15 000 latu; otro vietu – līdz 7000 latu; trešo vietu – līdz 3000 latu; par Eiropas čempionātos pieaugušajiem iegūto: pirmo vietu – līdz 7000 latu; otro vietu – līdz 4000 latu; trešo vietu – līdz 2000 latu; par pasaules vai Eiropas kausa izcīņā pieaugušajiem (kopvērtējumā) iegūto: pirmo vietu – līdz 6000 latu; otro vietu – līdz 3000 latu; trešo vietu – līdz 1500 latu.
Neolimpisko sporta veidu sporta spēļu nacionālo izlašu sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošiem sporta darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem, apkalpojošam personālam (kopā) piešķir naudas balvas šādā apmērā (pēc nodokļu samaksas): par kompleksās sporta sacensībās (ja tās notiek ne biežāk kā reizi četros gados) iegūto: pirmo vietu – līdz 80 000 latu; otro vietu – līdz 60 000 latu; trešo vietu – līdz 40 000 latu; ceturto vietu – līdz 20 000 latu; piekto vietu – līdz 15 000 latu; sesto vietu – līdz 10 000 latu. Par pasaules čempionātos pieaugušajiem iegūto: pirmo vietu – līdz 75 000 latu; otro vietu – līdz 45 000 latu; trešo vietu – līdz 25 000 latu; par Eiropas čempionātos pieaugušajiem iegūto: pirmo vietu – līdz 45 000 latu; otro vietu – līdz 25 000 latu; trešo vietu – līdz 12 500 latu.
Sportistiem līdz 23 gadu vecumam par pasaules vai Eiropas čempionātos iegūto vietu neolimpiskajos individuālajos sporta veidos un disciplīnās piešķir naudas balvas šādā apmērā (pēc nodokļu samaksas): par pirmo vietu – līdz 3000 latu; par otro vietu – līdz 2000 latu; par trešo vietu – līdz 1000 latu.
Neolimpisko sporta veidu sporta spēļu valsts izlašu sportistiem līdz
23 gadu vecumam, viņu treneriem, sportistus apkalpojošiem sporta darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem, apkalpojošam personālam (kopā) par iegūto vietu pasaules vai Eiropas čempionātos piešķir naudas balvas šādā apmērā: par pirmo vietu – līdz 10 000 latu; par otro vietu – līdz 7000 latu; par trešo vietu – līdz 5000 latu.
Lai veicinātu sporta veida un jaunatnes sporta programmu attīstību, olimpisko sporta veidu sporta spēļu komandas federācijai piešķir naudas balvas šādā apmērā: par nacionālās izlases piedalīšanos olimpiskajās spēlēs – līdz 100 000 latu; par nacionālās izlases piedalīšanos pasaules čempionātu pieaugušajiem finālsacensībās – līdz 75 000 latu; par nacionālās izlases piedalīšanos Eiropas čempionātu pieaugušajiem finālsacensībās – līdz 50 000 latu; par sportistu vecumā līdz 23 gadiem valsts izlases piedalīšanos: pasaules čempionātu finālsacensībās – līdz 20 000 latu; Eiropas čempionātu finālsacensībās – līdz 15 000 latu.
Lai veicinātu sporta veida un jaunatnes sporta programmu attīstību, neolimpisko sporta veidu sporta spēļu komandas federācijai piešķir naudas balvas šādā apmērā: par nacionālās izlases piedalīšanos kompleksās sporta sacensībās, kas notiek ne biežāk kā reizi četros gados, – līdz 50 000 latu; par nacionālās izlases piedalīšanos pasaules čempionātu pieaugušajiem finālsacensībās – līdz 30 000 latu; par nacionālās izlases piedalīšanos Eiropas čempionātu pieaugušajiem finālsacensībās – līdz 20 000 latu. Par sportistu vecumā līdz 23 gadiem valsts izlases piedalīšanos: pasaules čempionātu finālsacensībās – līdz 10 000 latu; Eiropas čempionātu finālsacensībās – līdz 7000 latu.
Sportistiem vecumā no 16 līdz 23 gadiem (bobslejā – līdz 26 gadiem) par pasaules vai Eiropas čempionātos iegūto vietu olimpiskajos individuālajos sporta veidos un disciplīnās piešķir naudas balvas šādā apmērā (pēc nodokļu samaksas): par pirmo vietu – līdz 6000 latu; par otro vietu – līdz 4000 latu; par trešo vietu – līdz 2000 latu.
Olimpisko sporta veidu sporta spēļu valsts izlašu sportistiem vecumā no 16 līdz 23 gadiem (bobslejā – līdz 26 gadiem), viņu treneriem, sportistus apkalpojošiem sporta darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem, apkalpojošam personālam (kopā) par iegūto vietu pasaules vai Eiropas čempionātos piešķir naudas balvas šādā apmērā: par pirmo vietu – līdz 20 000 latu; par otro vietu – līdz 15 000 latu; par trešo vietu – līdz 10 000 latu.
Sportista trenerim (treneriem), sportistus apkalpojošiem sporta darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem, apkalpojošam personālam (kopā) piešķir naudas balvas līdz 50 % apmērā no šajos noteikumos minētās viena sportista vai komandas naudas balvas apmēra.
Naudas balvām izmantojami Izglītības un zinātnes ministrijas apakšprogrammai “Balvas par izciliem sasniegumiem sportā” paredzētie valsts budžeta līdzekļi un citi valsts budžeta līdzekļi, ja par to pieņemts attiecīgs lēmums atbilstoši Likumam par budžetu un finanšu vadību.
Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 2003.gada 22.aprīļa noteikumi Nr.194 “Kārtība, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmērs”.

Akceptēts likumprojekts “Grozījums Ceļu satiksmes likumā”.
Likums papildināts ar pantu, kurš nosaka transportlīdzekļu apkalpes locekļu darba laika ilguma regulējumu.
Transportlīdzekļu apkalpes locekļu vidējais nedēļas darba laiks nedrīkst pārsniegt 48 stundas, ievērojot, ka nedēļa ir laikposms starp pulksten 00.00 pirmdienā un pulksten 24.00 svētdienā.
Transportlīdzekļa apkalpes locekli var nodarbināt virs noteiktā vidējā nedēļas darba laika, pagarinot maksimālo nedēļas darba laiku līdz 60 stundām, ievērojot, ka četru mēnešu periodā vidējais nedēļas darba laiks nepārsniedz 48 stundas.
Darba devējs, vienojoties ar darbinieku pārstāvjiem, var mainīt vidējo nedēļas darba laiku un maksimālo nedēļas darba laiku, ievērojot, ka vidējā nedēļas 48 stundu darba laika aprēķināšanas periods nepārsniedz sešus secīgus mēnešus.
Ja transportlīdzekļa apkalpes loceklis veic darbu no pulksten 01.00 līdz 05.00, kopējais darba laiks diennaktī nedrīkst pārsniegt 10 stundas. Darba devējs, vienojoties ar darbinieku pārstāvjiem, var mainīt minēto nakts darba laiku, nosakot, ka tas ir vismaz četru stundu ilgs laikposms periodā no pulksten 00.00 līdz 07.00.

Pieņemti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 2003.gada 8.jūlija noteikumos Nr.382 “Meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecības kārtība””.
Kā norāda Satiksmes ministrija, noteikumu 18.punkts spēkā esošajā redakcijā nosaka, ka būvprojektu pasūtītājs saskaņo ar attiecīgo būvvaldi un attiecīgo reģionālo lauksaimniecības pārvaldi, kā arī ar reģionālo vides pārvaldi (ja paredzēta hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju būvniecība), bet tehniskos risinājumus – ar attiecīgo būvvaldi un institūciju, kas izdevusi tehniskos noteikumus, kuros ir saskaņojuma prasība. Ja grāvju atbērtnes projektētas kā ceļu klātnes ar meža ceļa nozīmi, būvprojektu saskaņo ar bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Latvijas Autoceļu direkcija” rajona nodaļu vai bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Ceļu satiksmes drošības direkcija” rajona nodaļu.
Grozījums noteikumos nosaka, ja grāvju atbērtnes projektētas kā ceļu klātnes ar meža ceļa nozīmi, būvprojektu saskaņo ar valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” rajona nodaļu. Attiecīgais grozījums precizē iepriekš minēto punktu, jo atbilstoši kompetencei Ceļu satiksmes drošības direkcija šādus saskaņojumus neveic, bez tam tiek precizēts arī valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” juridiskais statuss un nosaukums.

Pieņemti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 1998.gada 20.oktobra noteikumos Nr.416 “Ekspluatācijas aizsargjoslu gar siltumtīkliem noteikšanas metodika””.
Kā norāda Satiksmes ministrija, noteikumu 7.punkts spēkā esošajā redakcijā nosaka, ka plānotos siltumtīklu remonta un rekonstrukcijas darbus aizsargjoslās gar autoceļiem atļauts uzsākt tikai pēc tam, kad to izpildes laiks un noteikumi iepriekš saskaņoti ar Valsts ceļu dienestu un Ceļu satiksmes drošības direkciju. Novēršot avārijas, siltumtīklu remontu atļauts veikt bez iepriekšējas saskaņošanas, taču pirms darbu uzsākšanas jāinformē Valsts ceļu dienests un Ceļu satiksmes drošības direkcija.
Grozījums noteikumos nosaka, ka plānotos siltumtīklu remonta un rekonstrukcijas darbus aizsargjoslās gar autoceļiem atļauts uzsākt tikai pēc to izpildes laika un noteikumu saskaņošanas ar valsts akciju sabiedrību “Latvijas valsts ceļi”. Novēršot avārijas, siltumtīklu remontu atļauts veikt bez iepriekšējas saskaņošanas, taču pirms darbu uzsākšanas jāinformē valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts ceļi”. Grozījums noteikumos precizē iepriekš minēto punktu, jo atbilstoši kompetencei Ceļu satiksmes drošības direkcija šādus saskaņojumus neveic, kā arī precizēta institūcija, kas minētos saskaņojumus nodrošina.

Akceptēts likumprojekts “Mēslošanas līdzekļu aprites likums”.
Kā norāda Zemkopības ministrija, likuma mērķis ir aizsargāt mēslošanas līdzekļu patērētājus no nekvalitatīvu, cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi bīstamu mēslošanas līdzekļu lietošanas, kā arī nodrošināt vienādus apstākļus un prasības fiziskajām un juridiskajām personām, kas veic darbības ar mēslošanas līdzekļiem. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt likuma atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem, kā arī precizēt mēslošanas līdzekļu, kuriem nav marķējums “EK mēslošanas līdzeklis”, apriti. Ņemot vērā nepieciešamo grozījumu apjomu, likums tiek izteikts jaunā redakcijā.
Noteikts, ka minētais likums neattiecas uz: notekūdeņu dūņām, ja tās lieto par mēslošanas līdzekli, kura izmantošanu reglamentē normatīvie akti par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli; neapstrādātiem organiskajiem mēslošanas līdzekļiem un neapstrādātiem kaļķošanas materiāliem; mikrobioloģiskajiem mēslošanas līdzekļiem; substrātiem; eksportējamiem un tranzītā pārvadājamiem mēslošanas līdzekļiem.
Likumprojekts nosaka valsts institūciju kompetenci mēslošanas līdzekļu aprites jomā. Paredzēts, ka Ministru kabinets izdod: mēslošanas līdzekļu identifikācijas, atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumus, kuros nosaka: mēslošanas līdzekļu identifikācijas, kvalitātes un tirdzniecības prasības; mēslošanas līdzekļu reģistrācijas nosacījumus un kārtību, pieļaujamās novirzes no mēslošanas līdzekļa deklarētās kvalitātes; nevēlamo piemaisījumu maksimāli pieļaujamo koncentrāciju mēslošanas līdzekļos; prasības mēslošanas līdzekļu etiķetei un iepakojumam; mēslošanas līdzekļu uzraudzības un kontroles kārtību; mēslošanas līdzekļu kvalitātes atbilstības novērtēšanas kārtību, veicot uzraudzību un kontroli; kārtību, kādā tiek saņemta atļauja to mēslošanas līdzekļu tirdzniecībai vai ievešanai, kuri nav iekļauti mēslošanas līdzekļu valsts reģistrā vai kuri neatbilst deklarētajai kvalitātei vai kvalitātes prasībām, vai identifikācijas prasībām, kā arī mēslošanas līdzekļu kontroles paraugu ņemšanas prasības un paraugu ņemšanas un sagatavošanas kārtību.
Ja no Valsts augu aizsardzības dienesta saņemta informācija, ka mēslošanas līdzeklis, kuram ir EK marķējums, neatbilst prasībām, kas noteiktas Eiropas Savienības tiesību aktos par mēslošanas līdzekļiem, Ekonomikas ministrija par neatbilstības gadījumiem ziņo Eiropas Komisijai.

Pieņemts protokollēmums, kurš saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, akceptē priekšlikumu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājas Innas Šteinbukas atbrīvošanu no ieņemamā amata ar 2005.gada 20.novembri.
Minētais protokollēmums nepieciešams, jo 2005.gada 21.septembrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja Inna Šteinbuka iesniedza ekonomikas ministram A.K.Kariņam iesniegumu par atkāpšanos no amata ar 2005.gada 20.novembri.
Valsts kancelejai uzdots nosūtīt šo protokollēmumu Saeimai.

Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 11.janvāra noteikumos Nr.39 “Kārtība, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai zvejniecībā””.
Kā norāda Zemkopības ministrija, grozījumi noteikumos noteiks ierobežojumus jaunu speciālo atļauju (licenču) izsniegšanai komercdarbībai zvejniecībā situācijās, kad nav pietiekami brīvi pieejami attiecīgie zivju resursi. Noteikumi ir papildināti attiecībā uz plekstu zveju, nosakot ierobežojumu jaunu speciālo atļauju (licenču) komercdarbībai zvejniecībā izsniegšanai, paredzot šādu iespēju tikai tad, ja būs brīvi pieejami noteikumos paredzētie minimālie nozvejas apjomi šīs sugas zivju zvejai.
Noteikumi papildināti, nosakot, ka licencēšanas komisija ir tiesīga atteikt pretendentam atļaujas (licences) izsniegšanu šādos gadījumos: iepriekš nelicencētiem pretendentiem zvejai Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes joslas nav pieejami vismaz šādi zvejas limiti, kas nodrošinātu komercdarbību zvejniecībā: 70 tonnu plekstu – tīklu zvejas kuģiem ar dzinēja jaudu līdz 110 kilovatiem (kW); 120 tonnu plekstu – tīklu zvejas kuģiem ar dzinēja jaudu no 110 kilovatiem (kW) un lielāku; 220 tonnu plekstu – traļu zvejas kuģiem ar dzinēja jaudu no 110 kilovatiem (kW) un lielāku.
Noteikumi papildināti ar jauniem nosacījumiem, kad licencēšanas komisija ir tiesīga atteikt pretendentam atļaujas (licences) izsniegšanu šādos gadījumos: nelicencētiem pretendentiem piederoša jauna zvejas kuģa iekļaušana Valsts zivsaimniecības pārvaldes Latvijas zvejas kuģu sarakstā pārsniedz Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētā Eiropas Savienības kopējā zvejas kuģu reģistra datu bāzē Latvijai ierakstīto zvejas kuģu kopējās dzinēju jaudas un kopējās bruto tonnāžas robežlīmeni; nelicencētiem pretendentiem piederoša jauna zvejas kuģa (kas saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem nav zvejojis Rīgas jūras līcī references periodā (2000.–2001.gads) iekļaušana Valsts zivsaimniecības pārvaldes Latvijas zvejas kuģu sarakstā vai zvejai Rīgas jūras līcī paredzētā zvejas kuģa dzinēja jauda pārsniedz 221 kilovatu (kW).
Tāpat tiek grozīts iesniedzamo dokumentu saraksts, pielāgojoties šobrīd spēkā esošajām tiesību normām un paredzot iesniegt Latvijas Jūras administrācijas vai tās pilnvarotas klasifikācijas sabiedrības (atzītās organizācijas) izsniegtu atbilstības apliecību (kopiju) (Certificate of Compliance) un Latvijas Jūras administrācijas izsniegtu karoga valsts sertifikātu (kopiju) – kuģiem, kuru bruto tilpība ir 500 un lielāka, vai arī kuģošanas spējas apliecību (kopiju) kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 500, lai saņemtu atļauju (licenci) zvejošanai starptautiskajos un citu valstu ūdeņos ārpus Baltijas jūras.

Ministru kabineta 25.oktobra sēdē akceptēts rīkojuma projekts, ar kuru no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētājas amata tiek atbrīvota Inna Šteinbuka. Amata pienākumus I.Šteinbuka vēl pildīs līdz 2005.gada 20.novembrim.
2005.gada 11.oktobrī Ekonomikas ministrija jau izsludināja konkursu uz SPRK priekšsēdētāja amatu. Pieteikšanās konkursam ilgs līdz 2005.gada 30.oktobrim.
Ekonomikas ministrijas konkursa komisijai lēmums jāpieņem līdz 2005.gada 11.novembrim. Plānots, ka par attiecīgo pretendentu MK spriedīs 15.novembrī un pēc tam virzīs apstiprināšanai Saeimā.
Saeimai jaunais SPRK priekšsēdētājs ir jāieceļ amatā līdz 2005.gada 20.novembrim.
SPRK amatpersonu kandidātu atlase notiek saskaņā ar 2001.gada 6.februāra MK noteikumiem Nr.59 “Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas amatpersonu kandidātu konkursa nolikums”.
Kā zināms, 2005.gada 21.septembrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja Inna Šteinbuka ekonomikas ministram Krišjānim Kariņam iesniedza iesniegumu par atkāpšanos no amata ar 2005.gada 20.novembri.

Otrdien, 25.oktobrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēts MK noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 2.aprīļa noteikumos Nr.140 “Iepakojuma klasifikācijas un marķēšanas noteikumi””.
Vides ministrijas izstrādātais grozījumu projekts paredz noteikt brīvprātīgu iepakojuma vai iepakojumu materiālu marķēšanu. Pašreiz Latvijā spēkā esošās likumdošanas normas noteic, ka iepakojuma vai iepakojumu materiālu marķēšana ir obligāta, paredzot atsevišķus izņēmumus.
Noteikumu projekts ir izstrādāts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2004/12/EK, ar ko tiek grozīta direktīva 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu un tās 4.punktā minēto Komisijas lēmumu 97/129/EK.
Situācijās, kad tiek pieņemts lēmums par iepakojuma vai iepakojumu materiālu marķēšanu, tas ir jāveic atbilstoši MK noteikumos Nr.140 “Iepakojuma klasifikācijas un marķēšanas noteikumi” noteiktajā kārtībā.

Otrdien, 25.oktobrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēts MK noteikumu projekts “Augsnes un grunts kvalitātes normatīvi”. Šis noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar likumu “Par piesārņojumu”.
Sagatavotais noteikumu projekts paredz paplašināt augsnes un grunts kvalitātes normatīvos iekļauto vielu sarakstu, tā atvieglojot sanācijai izvirzāmo kritēriju noteikšanu. Pašlaik spēkā esošās likumdošanas normas nosaka robežlielumus tikai smagajiem metāliem un naftas produktiem.
Noteikumu projekts arī paredz attiecināt augsnes un grunts kvalitātes normatīvus uz visām augsnēm un gruntīm Latvijas teritorijā neatkarīgi no to izmantošanas veida.
Līdz ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudēs Ministru kabineta 2003.gada 15.jūlija noteikumi Nr.388 “Noteikumi par vides kvalitātes normatīviem augsnei”.