Par to, kā ticis gatavots un kā risināsies festivāls “Pārsteidzošā Latvija”, ko 2.novembrī svinīgi atklās Parīzē, vakar, 25.oktobrī, presi informēja Latvijas kultūras ministre Helēna Demakova, ārlietu ministrs Artis Pabriks un ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš, Francijas vēstnieks Latvijā Mišels Fušē un Latvijas vēstnieks Francijā Rolands Lappuķe, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora vietnieks Igors Graurs, festivāla vizuālā tēla un vienojošā elementa “Runājošie akmeņi” koncepcijas un mākslinieciskā risinājuma autors Ēriks Stendzenieks un projekta vadītāja producente Leonarda Ķestere.
Festivāla mērķis ir parādīt Latviju kā mūsdienīgu valsti ar bagātām kultūras tradīcijām, iepazīstināt Francijas sabiedrību ar Latvijas kultūru, piedāvājot iespēju piedalīties dažādos pasākumos, un veicināt abu valstu ilgtermiņa sadarbību kultūrā un ekonomikā. Pirmais solis šai ceļā tika sperts 2001.gada vasarā, kad Francijas Republikas prezidenta Žaka Širaka vizītes laikā mūsu Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ierosināja sarīkot Francijā Latvijas kultūras sezonu. Pēc gada, kad notika Latvijas Valsts prezidentes vizīte Francijā, tika nolemts festivālu rīkot 2005.gada rudenī. Konvenciju par festivāla sarīkošanu no Latvijas puses parakstīja Ārlietu ministrija, Kultūras ministrija un Koncertdirekcija, no Francijas puses – Mākslinieciskās darbības asociācija.
Kā uzsvēra Helēna Demakova, šis ir pirmais tik liela mēroga pasākums ar tik lielu ieguldījumu Latvijas tēla veidošanā un mūsu valsts atpazīstamības veicināšanā. Kultūras programmu palīdzējuši veidot arī franču kolēģi, atkārtoti apmeklējot Latviju un iedziļinoties kultūras dzīves norisēs. Nacionālā opera gatavojas Franciju pārsteigt ar P.Čaikovska operu “Pīķa dāma”, A.Adāna baletu “Korsārs” un latviešu oriģinālmūzikas un populāras opermūzikas koncertu, Jaunais Rīgas teātris ar Alvja Hermaņa iestudējumu “Garā dzīve”. Koncertēs Rīgas Doma zēnu koris, Radio koris, solisti, grupas “Iļģi” un “Putni”.
Plašā kinomākslas programma jau 24.oktobrī tika atklāta ar festivāla patroneses – franču aktrises un režisores Dominikas Blānas filmas “Sandra Kalniete. Dāma no Latvijas” pirmizrādi Parīzē. Filmas lielākā daļa šajā vasarā uzņemta Latvijā sadarbībā ar “Vides filmu studiju”. No 28.novembra līdz 1.novembrim parīzieši varēs noskatīties vairākas Arnolda Burova filmas un studijas “Animācijas brigāde” īsfilmu programmu. Festivāla atklāšanas dienā Pompidū centrā notiks jaunās animācijas filmas “Trīs musketieri” pirmizrāde. Festivāla programmā ir arī plaša latviešu spēlfilmu programma un Herca Franka filmu retrospekcija.
Sorbonnas Universitātē 8.novembrī svinīgi tiks atvērta Nadīnas Vītols-Diksones grāmata “Vaira Vīķe-Freiberga – Latvijas Valsts prezidente”. Tā sarakstīta franču valodā, un autore akcentējusi tos prezidentes biogrāfijas un darba gaitas faktus, kas var interesēt tieši franču lasītājus.
Jaunāko latviešu literatūru un klasiku, kā arī franču literatūras tulkojumus latviešu valodā franči varēs iepazīt grāmatu prezentācijās, prozas lasījumos un Latvijas mūsdienu dzejas sarīkojumos. Piedalīsies Inga Ābele, Andra Neiburga, Juris Kronbergs, Rozmarija Fransuā un Žans Mišels Kornī.
Var cerēt, ka daudzpusīgā, saturiski piesātinātā kultūras programma franču publiku tiešām pārsteigs un savaldzinās ar savu vērienu un kvalitāti. Artis Pabriks raksturoja festivālu kā nozīmīgu ārpolitisku notikumu, Krišjānis Kariņš atzinīgi vērtēja Latvijas ministriju veiksmīgo sadarbību savā starpā un ar kolēģiem Francijā un izteica pārliecību, ka festivāls pievērsīs franču uzņēmēju uzmanību arī Latvijas ekonomiskajai videi un sadarbības iespējām.
Arī Rīgai festivāls paver plašas sadarbības iespējas. Dome piešķīrusi līdzfinansējumu tādiem projektiem kā Latvijas mūsdienu mākslas izstāde Parīzē un Gustava Kluča darbu izstāde Strasbūrā. Tiek gatavota konference par mūsdienu arhitektūru Latvijā un izstāde “Rīga – Metropole”. Sagatavoti informatīvi materiāli un bukleti franču valodā.
Mišels Fušē lielos festivāla gatavošanas pasākumus rezumēja īsi: “Daudz ideju, daudz cerību, daudz darba un nedaudz naudas, trīs gados sagatavoti simt pasākumi četrās pilsētās.” Un savu uzrunu pabeidza ar pašsacerētu dainu “Viena saule Latvijā, tā pati Francijā”.
Ēriks Stendzenieks deviņus runājošos akmeņus aprakstīja tik aizraujoši, ka to dēļ vien būtu vērts aizbraukt uz Franciju. Jo vairāk tāpēc, ka, atvesti atpakaļ uz Latviju, tie diezin vai runās.