Sekas bija prognozējamas

Prāmja apkalpe nosūtījusi vēstuli KNAB ar prasību izvērtēt iepriekšējās RJL valdes darbību, jo uzskata, ka nauda ir apzināti izsaimniekota. Vairāk nekā gadu strādājošo RJL valdi Gata Kamarūta vadībā kompānijas novešanā līdz bankrotam vaino arī A.Aksenoks un pašreizējais (kopš 15.augusta) valdes priekšsēdētājs Jānis Butnors. “Tā ir neprasme, izsaimniekošana vai abas kopā,” sacīja J.Butnors, kurš, spriežot pēc apkalpes sacītā, iemantojis tās uzticību.
Savukārt savu politisko priekšteci Gundaru Bojāru, kura vadītās domes laikā iegādāts kuģis un iecelta iepriekšējā valde, notikušajā vaino A.Aksenoks. Viņš uzskata, ka par kuģi samaksāts divas reizes dārgāk, nekā bijusi tā reālā vērtība , līdz ar to izveidojies 7,7 miljonu dolāru parāds “Parex bankai”. Turklāt kuģa menedžments esot bijis neveiksmīgs. “Pelnīja visi, kas bija ap šo biznesu, tikai ne “Rīgas jūras līnija”,” “LV” sacīja A.Aksenoks.
Kaut gan RJL darbība jau ilgāku laiku bija neefektīva un sekas bija prognozējamas, nekas netika darīts, lai to uzlabotu, atzina Rīgas brīvostas Sabiedrisko attiecību departamenta vadītājs Kārlis Leiškalns. Akcionāriem reālā finanšu situācija neesot bijusi zināma, jo iepriekšējā uzņēmuma valde, šo informāciju turējusi noslēpumā, sacīja A.Aksenoks. Valdes darbības audits turpinās trešo mēnesi.
Pret RJL padomes priekšsēdētāja Vladimira Makarova sacīto, ka šādu iznākumu nevarēja prognozēt, iebilst K.Leiškalns, norādot, ka ikviens no kreditoriem jebkurā laikā varēja ierosināt uzņēmuma maksātnespējas procesu.

Tas mums bijakā sniegs uz galvas

Ievērojot žurnālistus, pirmdien no kuģa iznāca ap 20 cilvēku. Kaut gan pietrūkst maizes un piena produktu, viņi ir apņēmības pilni palikt savā darba vietā, kamēr netiks izmaksāta nopelnītā nauda. Prāmja servisa direktore Elīna saka, ka visiem ir psiholoģiski smagi, jo nākotne nav prognozējama. Līdz sestdienai, kad ieradies A.Aksenoks, neviens no akcionāriem ar apkalpi vispār nebija runājis. Jūrnieki skaidro, ka kompānijas vadības solījumiem izmaksāt naudu neuzticas, jo rakstiski viņi nav informēti, darba līgumi no RJL biroja telpām pagājušajā nedēļā izvesti kopā ar apķīlātajām mantām un oficiāli darba attiecības nav pārtrauktas. “Ja atstāsim kuģi, pastāv bažas, ka naudu nesaņemsim, tādi gadījumi jau bijuši,” uzsver vairāki atnākušie. “15.oktobrī, kad bija jāsākas pasažieru iekāpšanai, mums paziņoja, ka jūrā neiziesim. Tas mums bija kā sniegs uz galvas,” saka Elīna. Vairāki cilvēki dzīvojot Daugavpilī un citās Latvijas pilsētās, tāpēc šobrīd viņiem pat neesot naudas, lai atgrieztos mājās. Stresu vairojot neziņa, akcionāru vienaldzīgā attieksme. Turklāt daudziem mājās esot mazi bērni, uztraukušies arī piederīgie, kuri atbalsta apkalpi. “Mēs nevaram aizbraukt mājās pēc vairāk nekā mēnesi ilgas prombūtnes tādi, kā stāvam (..), neticu, ka domnieki pamestu savus krēslus, nesaņēmuši atalgojumu,” sašutusi saka Elīna.
“Mēs esam pirmie kreditori, kuriem būtu jāstāv rindas priekšgalā, bet tiekam nolikti malā. Neesam problēma, ko var nolikt malā.”

Elementārs jautājums – kur ir nauda?

Par to, kas vainojams uzņēmuma bankrotā, apkalpei ir vienots viedoklis.
“Uzskatām, ka projekts bija rentabls, pakalpojumu apjoms ievērojams. Tikko ir beigusies tūrisma sezona, kas ir peļņas periods. Ieņēmumi bija labi (..), nevar nonākt uzņēmums šādā stāvoklī. Valde sacīja, ka sasniegti jauni rekordi pasažieru pārvadājumos. Elementārs jautājums – kur ir nauda? Ir pamatotas aizdomas, ka bijušas shēmas, kā aizpludināt naudu no uzņēmuma. Turklāt zinām, ka bijis interešu konflikts,” saka viens no darbiniekiem, lūdzot savu vārdu neminēt.
Grāmatvede Eva Bartkeviča, valdot asaras, stāsta, ka vīrs pēc operācijas palicis mājās Jelgavā ar diviem bērniem. Viņa sākusi strādāt uz kuģa, lai ģimene varētu finansiāli atsperties, jo vīrs vismaz gadu nevarēšot strādāt, kā būs turpmāk, viņa nezina. Informācijas biroja administratore Baiba Liepiņa uzskata, ka tā ir politiska spēle. “Latvijai būtu jāuztraucas par savu prestižu (..), tāds kauns,” saka E. Bartkeviča. Akcionāru vilcināšanos kā necieņu pret darbiniekiem vērtē virtuves strādniece Marina Patašova.

Darbinieki pieļauj iespēju vērsties tiesā

Par pilnīgi nenormālu izveidojušos situāciju sauc Rīgas reģionālās valsts darba inspekcijas vadītāja vietniece Rita Elce. Viņasprāt, ir pilnīgi nepieļaujami, ka jautājums netika atrisināts civilizēti un darbinieki atbrīvoti likumā noteiktajā kārtībā, brīdinot mēnesi iepriekš.
Latvijas tirdzniecības flotes jūrnieku arodbiedrības priekšsēdētājs Igors Pavlovs norāda, ka noslēgtā koplīguma prasības nav tikušas izpildītas. Kaut gan strādājām svētku dienās un brīvdienās, algā tas neatspoguļojās, norāda apkalpe. Viņi pieļauj, ka vērsīsies tiesā, prasot zaudējumu piedziņu, jo uzskata, ka rupji pārkāpta darba likumdošana.
Turklāt pārkāpumi bija jau pašā sākumā, jo ar koplīgumu netikām iepazīstināti, saka Elīna. “Apsveram iespēju vērsties Starptautiskajā transporta federācijā, kas varētu izdarīt politisku spiedienu, ja notikumi risināsies pēc sliktākā scenārija,” sola I.Pavlovs.

Uzziņai:

* Rīgas domei pieder 35,48% operatores RJL akciju, SIA “Astramar” – 27,51%, Rīgas brīvostas pārvaldei – 19,72%, kompānijai “Ilmaco Limited” – 9,77%, Jurim Šabašovam – 4,39%, bet Vjačeslavam Spriševskim – 3,13% akciju.
* “Rīgas Jūras līnijas” pērn strādāja ar 494 426 latu zaudējumiem, savukārt neto apgrozījums pērn sasniedza 5,563 miljonus latu, kas ir par 567 319 latiem jeb 11% vairāk nekā 2003.gadā.
* Rīgas apgabaltiesa pagājušajā nedēļā pēc pasažieru ostas apsaimniekotāja SIA “Rīgas pasažieru termināls” lūguma apķīlāja RJL mantu, tostarp prāmi.
* Pēc degvielas piegādātāja “Rinkis OV” prasības no RJL biroja tika izvesta manta, jo operators uzņēmumam ir parādā ap Ls 400 000.
* Algas darbiniekiem nav izmaksātas, jo bankas konti ir bloķēti.
* Kredītu “Parex bankai” prāmja iegādei galvoja brīvosta, tāpēc plāno prāmi pārdot izsolē, lai segtu 7,7 miljonu dolāru parādu bankai.