Nākamā gada budžeta likums paredz, ka valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi būs 3,23 miljardi latu, bet kopējie valsts budžeta izdevumi tajā plānoti 3,37 miljardu latu vērtībā.
Paredzams, ka valsts budžeta fiskālais deficīts sasniegs 145,23 miljonus latu jeb 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas nozīmē, ka valdība ar likumu garantē, ka nākamā gada valsts budžeta fiskālais deficīts atbildīs Māstrihtas kritēriju prasībām (kā zināms, lai iekļautos šajos kritērijos, valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no IKP). Salīdzinot ar šo gadu un ņemot vērā šā gada budžeta grozījumus, kas tika apstiprināti augusta beigās, nākamā gada konsolidētajā budžetā paredzēts ieņēmumu pieaugums par 520,68 miljoniem latu un izdevumu palielinājums par 524,72 miljoniem latu.
Būtiski ieņēmumi nākamgad tiek prognozēti no dažādiem nodokļiem un iemaksām, piemēram, no pievienotās vērtības nodokļa plānots ieņemt 830,12 miljonus latu, no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām – 842,67 miljonus un no uzņēmumu ienākuma nodokļa – 238,55 miljonus latu. Savukārt no iedzīvotāju ienākuma nodokļa valsts budžetā paredzēts ieskaitīt 137,54 miljonus, no akcīzes nodokļa – 370,68 miljonus, bet no muitas nodokļa – 19,05 miljonus latu.

Prioritāte – valsts aizsardzība

Izstrādājot nākamā gada valsts budžetu, Finanšu ministrija paredzējusi un Saeimas deputāti atbalstījuši papildu finansējumu nozīmīgākajām sfērām un veselai virknei valdības prioritāšu. Vislielākais papildu finansējums – 40 miljoni latu – atvēlēts programmai “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO”.
Tomēr kopumā nākamā gada budžets iemantojis apzīmējumu “sociālais” – tajā ievērojami papildu līdzekļi paredzēti iedzīvotāju sociālā stāvokļa uzlabošanai. Tā pedagogu darba samaksas paaugstināšanai atvēlēts 33,1 miljons latu, veselības aprūpei, tai skaitā zāļu kompensācijai, rindu likvidēšanai ārstniecības iestādēs un citiem pasākumiem – 31,1 miljons, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku darba samaksas palielināšanai un atvaļinājuma pabalstu izmaksai – 12 miljoni latu. Vēl 1,7 miljoni latu Iekšlietu ministrijai piešķirti atvaļinājuma pabalstu parādu nomaksai par laika posmu no 2001.gada līdz 2004.gadam. Savukārt tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru un prokuratūras darbinieku algu paaugstināšanai papildus piešķirti 6,4 miljoni, bet ārstniecības personu vidējās darba samaksas palielināšanai – 2,7 miljoni latu.
Veidojot budžetu, ir domāts par dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa atmaksāšanu zemniekiem – šim mērķim paredzēti 6,7 miljoni, minimālās mēnešalgas paaugstināšanai no 80 līdz 90 latiem ar nākamā gada 1.janvāri – 5,6 miljoni un bērna piedzimšanas pabalsta palielināšanai – 3,3 miljoni latu.
Vairāki miljoni latu budžetā atvēlēti arī citām nozīmīgām prioritātēm. Valsts autoceļu fonds saņems 30,8 miljonus, bet valsts un pašvaldību institūcijas jauno klasifikāciju ieviešanai – 5 miljonus latu. Zinātnes attīstībai un konkurētspējas nodrošināšanai, tai skaitā pielietojamās zinātnes veicināšanai tautsaimniecības attīstībai atvēlēti 13 miljoni, valsts pārvaldes institucionālās kapacitātes nodrošināšanai – 9,2 miljoni, valsts pasūtījumam pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu – 8,7 miljoni, valsts siltumapgādes sektora programmai – 7 miljoni un naftas produktu rezervju valsts daļas izveidei un uzglabāšanai – 2,2 miljoni latu.
Mērķdotācijām pašvaldībām dzīvokļu jautājuma risināšanai un dzīvojamo telpu atbrīvošanas pabalstam valsts ir gatava piešķirt 5 miljonus, bet valsts atbalsta programma novadu infrastruktūras attīstībai saņems 2,8 miljonus latu.
Pieci miljoni latu budžetā atvēlēti arī nākamgad Rīgā paredzētās NATO valstu un to valdību vadītāju sanāksmes nodrošināšanai.
Saistībā ar budžetu valdība pieņēmusi sabiedrībai būtiskos lēmumus par neapliekamā minimuma palielināšanu no 26 līdz 32 latiem mēnesī un atvieglojuma par apgādībā esošām personām palielināšanu no 18 līdz 22 latiem mēnesī. Ieguvējas būs arī pašvaldības, jo iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu proporciju nolemts pārdalīt par labu pašvaldībām – pašreizējo 73% vietā tās ar nākamo gadu saņems 75% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.
Nākamā gada budžets izstrādāts, balstoties uz prognozi, ka IKP salīdzināmās cenās pieaugs par 7,5%, bet gada vidējā inflācija nepārsniegs 4,5%.

Uzziņai:

Reizē ar budžetu Saeima pieņēma grozījumus vairākos likumos, veidojot tā dēvēto budžeta likumu paketi:
* grozījumus likumā par budžetu un finanšu vadību;
* grozījumus likumā par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību;
* grozījumus likumā par pašvaldību budžetiem;
* grozījumus likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli;
* grozījumus likumā par nekustamā īpašuma nodokli;
* grozījumus likumā par pievienotās vērtības nodokli;
* grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli;
* grozījumus likumā par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem;
* grozījumus likumā par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos;
* grozījumus likumā par valsts pensijām;
* grozījumus likumā par autoceļiem.

Gita Kronberga, “LV”
gita.kronberga@vestnesis.lv