Savu valsts svētku priekšvakarā Austrijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Dr. Vernfrīds Keflers bija uzaicinājis vairāku Latvijas laikrakstu ārlietu redaktorus uz darba pusdienām, lai dalītos informācijā par Austrijas gatavošanos Eiropas Savienības prezidentūrai un uzklausītu žurnālistu viedokļus un ieteikumus.
Vēstnieks pastāstīja, ka nākamais gads Austrijai būs zīmīgām gadskārtām un ievērojamiem kultūras dzīves notikumiem bagāts.
Ieskandējot Austrijas prezidentūru Eiropas Savienībā, šīs valsts televīzija piedāvājusi Latvijas Televīzijai iespēju par velti pārraidīt Jaungada koncertu no Vīnes, kurā diriģēs izcilais latviešu mākslinieks Mariss Jansons. Nākamgad Austrijā iecerēts svinēt arī izcilā komponista Mocarta atceri, jo 2006. pasludināts par Mocarta gadu.
Plaši tiks atzīmēta psihoanalīzes pamatlicēja Zīgmunda Freida 150 gadu jubileja. Runājot par šo faktu, V.Keflers atcerējās savu akreditācijas dienas sarunu ar Latvijas Valsts prezidenti, kura, pati izcila psiholoģe, uzsvērusi psihoanalīzes lomu postkomunistiskajā sabiedrībā un vispār mūsdienu pasaulē – aspektu, kuram ikdienas steigā un globalizācijas apstākļos netiek veltīta pietiekama vērība. Rezultātā rodas daudz indivīdu traģēdiju, ko varētu laikus novērst ar psihoanalīzi.
Īpaši zīmīga būs Austrijas valsts svētku diena rīt, 26.oktobrī, ko Austrijas vēstniecība Rīgā atzīmēs ar Liepājas Simfoniskā orķestra koncertu un vēstnieka rīkotu pieņemšanu Nacionālajā teātrī.
Šogad Austrijas valsts svētku nozīmi palielina fakts, ka apritējuši 60 gadi kopš Austrijas apbrīvošanās no nacistiskās diktatūras, kā arī pusgadsimts kopš slavenā Austrijas līguma parakstīšanas (1955.gada 26.oktobrī Austrijas parlaments nobalsoja par līgumu, kas beidzot, desmit gadus pēc Otrā pasaules kara beigām, nodrošināja Austrijai patiesu suverenitāti un demokrātiju). Jo līdz tam, līdzīgi kā pirmajos pēckara gados Vācijā, Austrijā atradās četru antihitleriskās koalīcijas valstu karaspēks un galvaspilsēta Vīne, līdzīgi Berlīnei, bija sadalīta četros sektoros. PSRS valdība, izmantojot savas armijas klātbūtni, izdarīja uz Austrijas varas iestādēm nemitīgu spiedienu, un desmit gadus pastāvēja reāli draudi, ka arī Austrijai, tāpat kā Čehoslovākijai, Ungārijai, Polijai un vairākām citām Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm, tiks uzspiests komunistiskais režīms. “Mēs paši bijām dziļi pārsteigti, ka Austrijai Padomju Savienība tomēr ļāva palikt brīvai,” žurnālistiem teica V.Keflers. “Taču par to mums bija kas jādod pretī, un tā bija Austrijas apņemšanās palikt neitrālai. Līdz ar to Austrija nedrīkst iestāties NATO. Taču Austrija jau desmit gadus ir Eiropas Savienības dalībvalsts.”
Runājot par drīzo ES prezidentūru, Dr. Keflers uzsvēra, ka ļoti nozīmīgu darbu, cerams, būs paveikusi pašreizējā ES prezidējošā valsts Apvienotā Karaliste, kuras galvenais uzdevums ir ES finanšu projekts 2006.–2013.gadam. “Austrija cer, ka Apvienotajai Karalistei izdosies rast visu 25 ES dalībvalstu konsensu par Savienības finansiālo nākotni,” uzsvēra V.Keflers. Viņš arī teica, ka joprojām valda neziņa par ES konstitucionālo līgumu un ka šis jautājums netiks risināts Austrijas prezidentūras laikā.
Par savas valsts galveno prioritāti Austrijas vēstnieks nosauca centienus apvienot ES ar tās pilsoņiem. Šā mērķa vārdā visas ES dalībvalstis iekļausies grandiozā informācijas kampaņā “Eiropa klausās”.
Runājot par ES nākotni, vēstnieks pastāstīja, ka pret Turcijas eventuālu uzņemšanu Savienībā iebilst relatīvi maza austriešu daļa, taču daudzi viņa tautieši ir skeptiski noskaņoti pret ES kopumā.
Vēstnieks uzsvēra, ka Austrijas un Latvijas vēsturē bijis daudz paralēļu, taču mūsu pagātnes pieredze tomēr ir arī ļoti atšķirīga. Austrijas vēsturnieki tagad debatē par to, vai anšlusu 1938.gadā patiešām atbalstīja Austrijas tauta vai arī tikai neliela tās daļa. Izrādās, viena vai otra viedokļa apstiprināšanai par maz ir ar bieži rādītajiem dokumentālajiem kinokadriem, kuros Hitlers no balkona Vīnē uzrunā austriešus, kas piepildījuši laukumu.
Vēstnieks arī pauda viedokli, ka Latvijas un Krievijas problēmas ir abu valstu divpusējo attiecību jautājums, ko ES “atstājusi malā”. Taču, pēc vēstnieka domām, ekonomiskā aspektā arī Latvijai būtu izdevīgas labas attiecības ar Krieviju. Vēstnieks uzsvēra, ka Latvijas iestāšanos ES nevar salīdzināt ar Austrijas, Portugāles vai kādas citas rietumvalsts iestāšanos, jo Latvijas motivācijā svarīgs bija valsts drošības nostiprināšanas vektors.

Jānis Ūdris, “LV”
janis.udris@vestnesis.lv