
|
|
Ir apmākusies trešdienas pēcpusdiena. Rīgas pilsētas Vidzemes
priekšpilsētas tiesas gaitenī mīņājas vīrietis treniņtērpā un biezā jakā.
Vienā rokā viņš tur lielu sporta somu, otrā – personu apliecinošus dokumentus.
Vīrieša sejā redzama nomāktība un bezspēcīga samierināšanās ar likteni –
tūlīt vērsies tiesas zāles durvis, aiz kurām pilnīgi noteikti tiks pieņemts lēmums
par administratīvā aresta piemērošanu tiesājamajam. 1967.gadā dzimušais Romāns B.
16.oktobra pievakarē vadījis automašīnu “Audi 100” 2,41 promili stiprā alkohola
reibumā, no policijas sastādītā protokola, skaidri izrunājot katru vārdu, lasa
tiesnese Inese Millere. Pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, Romāns izraisījis ceļu
satiksmes negadījumu Inešu ielā Rīgā, bojāts arī cits transportlīdzeklis.
Vainīgais aizturēts, automašīna evakuēta uz stāvvietu.
Vīrietis savu vainu nodarījumā atzīst un nožēlo. Tiesa iziet apspriesties pirms
sprieduma paziņošanas. “Tas ir ārprāts,” tikmēr klusu saka Romāns. Aresta
diennakšu piemērošana un soda naudas samaksāšana, ko šādos gadījumos obligāti
paredz likums, viņa ģimenei būšot liels materiāls trieciens, varbūt tiks zaudēts
darbs. Ienāk tiesnese un tūlīt lietišķi nolasa spriedumu saskaņā ar APK 149. pantu:
Romānam ieslodzījumā būs jāpavada 10 dienas, 30 dienu laikā jāsamaksā 500 latu
sods un uz diviem gadiem jāšķiras no tiesībām vadīt automašīnu. Kaut gan vīrietis
spriedumu neapstrīd un ir gatavs doties aiz restēm tūlīt no tiesas sola, aresta
izciešana viņam būs jāsāk 20 dienas pēc sprieduma nolasīšanas. Tās tādēļ, lai
dotu autovadītājam iespēju tiesas spriedumu pārsūdzēt bez iepriekšējas
sēdēšanas policijas izolatorā. Savukārt 10, nevis 15 diennaktis aresta, ko iespējams
piemērot par braukšanu dzērumā, kas pārsniedz 1,5 promiles, piespriestas tāpēc, ka
Romāns nekad agrāk nav administratīvi sodīts, savu lēmumu pamato I.Millere. Vīrietis
iet mājup, lai vēlreiz gaidītu dienu, kad doties arestā.
Likuma normas esot apšaubāmas
Tiesnese I.Millere, neraugoties uz to, ka gaidāma bieža reibumā aizturēto autovadītāju žēlošanās par darba zaudēšanu un ģimenes palikšanu bez iztikas līdzekļiem, administratīvo arestu šoferiem dzērājiem atzīst par pamatotu sodu, norādot: ja cilvēks lieto alkoholu un brauc, ir jārēķinās ar šādām sekām. Vienlaikus juriste atzīst, ka 500 latu naudas sods, kādu APK paredz Romāna B. izdarītā pārkāpuma gadījumā, ir ļoti bargs un daudziem vainīgajiem, kā arī viņu ģimenēm nozīmēs milzīgu materiālo triecienu. Sevišķi lauku rajonos. Par netaisnīgu tiesnese atzīst arī normu, ka grozījumi kodeksā paredz divus pamatsodus – arestu un naudas sodu – vienlaikus. “Manā uztverē tas neatbilst tiesību principiem,” saka I.Millere. Diskutabls esot arī jautājums par tiesas nolemtā soda termiņa izciešanas piemērošanu nekavējoties, sprieduma pasludināšanas dienā. “APK ir pretrunas – viens tiesnesis var dot laiku sprieduma pārsūdzībai, cits ne,” skaidro tiesnese. I.Millere, kurai šis ir pirmais gadījums, kad jāspriež par dzēruša autovadītāja likšanu aiz restēm administratīvā kārtā, atzīst: vēl tikai gaidāma notiesāto vēršanās ar sūdzībām augstākās tiesu instancēs, un sodīšanas mehānismu noteiks laika gaitā uzkrātā tiesvedības prakse.
Vai mērķis sasniegts?
Izmaiņas APK, kas atļauj bargāku iereibušo autovadītāju sodīšanu, tika ierosinātas un uzsāktas saistībā ar ceļu satiksmes negadījumos lielo bojāgājušo un cietušo skaitu Latvijā. Sevišķi bargāku soda sankciju jautājums saasinājās, kad tapa skaidrs: praktiski nav iespējams sodīt bezatbildīgus autovadītājus, galvenokārt jauniešus, kas ar sev nepiederošu transportlīdzekli regulāri brauc bez tiesībām un dzērumā. Tādēļ ir jājautā: cik nopietni jaunās likuma normas tiešām iespaidos autovadītājus dzērājus? Uzreiz jāatzīst: auto konfiskācija un naudas sods joprojām neko daudz nenozīmē jaunietim, kam šis auto nepieder un kas nekur nestrādā. Arī administratīvais arests no piecām līdz 15 diennaktīm, atkarībā no reibuma pakāpes, visticamāk, nav sevišķi būtisks bieds nekaunīgajiem braucējiem, kuriem nedraud darba zaudēšana un ģimenes atstāšana bez iztikas līdzekļiem. Nopietnākais pretarguments braukšanai dzērumā šai visbīstamākajai braucēju kategorijai ir un paliek kriminālsods līdz diviem gadiem cietumā par atkārtotu sēšanos pie stūres reibumā gada laikā. Tajā pašā laikā ir tapis skaidrs: jaunie sodi no braukšanas reibumā attur tos autovadītājus, kuriem ir ko zaudēt.
Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I. |
Neiesaka riskēt
Ceļu policijas biroja priekšnieks Edmunds Zivtiņš atzīst: vēl ir pāragri spriest par kopējām tendencēm satiksmes noteikumu pārkāpumu statistikā pēc grozījumu stāšanās spēkā, taču pozitīvas izmaiņas jau vērojamas. “Nedēļā ir samazinājies par braukšanu reibumā aizturēto autovadītāju skaits. Daži gan teic, ka mēs mazāk kontrolējam un tamlīdzīgi, taču ir rādītājs, ko mēs nekādi nespējam ietekmēt, – samazinājies dzērumā izraisīto satiksmes negadījumu skaits. Tātad cilvēki reibumā patiešām brauc mazāk. Par to liecina arī informācija, ka nedēļas nogalē Rīgā bijis grūti dabūt brīvu taksometru. Tātad cilvēki sāk apdomāt, vai ir vērts braukt reibumā,” skaidro E.Zivtiņš. Viņš nedz noliedz, nedz apstiprina izskanējušās bažas, ka kopš APK izmaiņu ieviešanas CP darbinieki būs spiesti krietni biežāk saskarties ar iereibušo autovadītāju mēģinājumiem ietekmēt viņu darbu – kukuļu piedāvāšanu un draudēšanu. “Kukuļa došana un kukuļa ņemšana ir vienlīdz smagi likumpārkāpumi. To labi zina arī CP darbinieki, strādā arī policijas iekšējās drošības dienests. Tādēļ der padomāt, vai pāris glāzīšu dēļ ir vērts riskēt un sabojāt visu dzīvi. Ja kāds sadomā dot kukuli, tad jārēķinās, ka par to jau draud nevis tikai administratīvais arests, bet divu trīs gadu cietumsods. To zina arī inspektori,” norāda E.Zivtiņš.CP priekšnieks pauda cerību, ka sabiedrība kopumā ir pietiekami saprātīga, lai to apjēgtu, taču bija nepatīkami pārsteigts par jau publiski izplatītajiem padomiem, kā dzērušiem autovadītājiem izmantot likumu nepilnības, lai izspruktu no soda bardzības. “Mani burtiski aizsvilina, ka ir tādi juristiņi, kas tā vietā, lai domātu par mūsu kopējo, tajā skaitā bērnu, drošību uz ceļiem, aizstāv noziedzīgus dzērājus un nāk klajā ar šādām nepārdomātām muļķībām.”
Likuma iespaids ir jūtams
Pirmajās trīs brīvdienās pēc 14.oktobra, kad stājās spēkā
bargie grozījumi APK – 14.,15. un 16. oktobrī – aizturēti 99 autovadītāji, kas
brauca dzērumā. 71 braucējam organismā tika konstatēta vairāk nekā viena promile
alkohola, kas ir slieksnis administratīvā aresta piemērošanai, naudas sodam un
tiesību atņemšanai. Pirmo administratīvo arestu par braukšanu dzērumā piemēroja
Ogres tiesa, kas vainīgajam piesprieda arī tiesību atņemšanu uz diviem gadiem un 500
latu naudas sodu. Savukārt Rīgas Galvenās policijas pārvaldes izolatorā pirmais
arestants nonāca 20.oktobrī par braukšanu 2,59 promiļu stiprā dzērumā un ceļu
satiksmes negadījuma izraisīšanu ar traktoru MTZ 80 Rīgas rajona Ādažos.
Kopš APK izmaiņām situācija tik tiešām būtiski uzlabojusies. Laikā no 14.līdz
19.oktobrim, to ieskaitot, par braukšanu virsnormas alkohola iespaidā valstī aizturēti
158 autovadītāji, informē CP. Savukārt nedēļu pirms likuma grozījumu stāšanās
spēkā – no 7.līdz 13.oktobrim – aizturēto pār mēru dzērušo braucēju bija 261.
Pozitīva tendence novērota arī atsevišķi Rīgā, kur par sēšanos pie stūres
reibumā tiek aizturēts visvairāk autovadītāju. Galvaspilsētā, kā informē VP
Preses un sabiedrisko attiecību biroja vadītāja Ieva Zvīdre, nedēļas nogalēs aiztur
vidēji 152 virs vai zem atļautās normas alkoholu lietojušus šoferus, taču
aizvadītajās brīvdienās alkohola klātbūtne konstatēta vien ap 50 autovadītāju
organismā.
Uzziņai:
Autoavārijās bojāgājušo cilvēku skaits no 1.janvāra līdz
13.oktobrim pēdējos trīs gados:
* 2003.gadā – 340
* 2004.gadā – 378
* 2005.gadā – 328
Kopš 1985.gada vislielākais autoavārijās dzīvību zaudējušo cilvēku skaits – 923
– bijis 1991. gadā, bet vismazākais – 471 – 1986.gadā.
Guntars Laganovskis, “LV”