Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim 12.oktobra Saeimas sēdi. Pirms izskatām darba kārtības jautājumus, ir jālemj par iespējamām izmaiņām darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam "Grozījumi Dzelzceļa likumā" otrajam lasījumam. Ir sagatavots lēmuma projekts, kuru komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā kā pēdējo punktu. Iebildumu nav. Paldies!

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.panta pirmo daļu Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un pēc darba kārtības 11.punkta iekļaut lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam "Par darbinieku informēšanu un konsultēšanos Eiropas Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrībās un uzņēmējsabiedrību grupās"" . Iebildumu nav.

Juridiskā komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā trešajā sadaļā lēmuma projektu "Par Ingunas Radzevičas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi" . Iebildumu nav. Paldies!

Vakar pulksten 21.50 es saņēmu Valsts prezidentes iesniegumu, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71.pantu, kurā tiek prasīta likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" otrreizēja caurlūkošana. Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli mums šī prasība ir jāiekļauj tuvākajā Saeimas sēdē, tātad jāizskata šodien. Ierosinu izskatīt šo iesniegumu pēc sadaļas "Prezidija ziņojumi". Vai ir citi priekšlikumi? Nav. Paldies!

Ir saņemts Ministru prezidenta Andra Bērziņa iesniegums ar lūgumu atlikt likumprojekta "Par telekomunikācijām" izskatīšanu otrajā lasījumā līdz šā gada 7.decembrim. Vai ir iebildumi par šo iesniegumu? Iebildumu nav.

Desmit Saeimas deputāti lūdz izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības lēmuma projektu "Par Liepājas tiesas tiesneses Andras Jaunskungas saukšanu pie kriminālatbildības" un iekļaut minēto likumprojekta šā gada 19.oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā. Vai ir iebildumi? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Atbildīgā komisija šo jautājumu skatīja, un atbildīgajai komisijai ir savs viedoklis, tāpēc es ļoti labprāt dzirdētu pamatojumu, kāpēc šis jautājums tiek atlikts.

Sēdes vadītājs. Tā kā deputāti ceļ iebildumus, lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu — izslēgt no darba kārtības lēmuma projektu "Par Liepājas tiesas tiesneses Andras Jaunskungas saukšanu pie kriminālatbildības", iekļaujot minēto likumprojektu 19.oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam! Par — 19, pret — 25, atturas — 31. Lēmumprojektu izskatīsim šodien.

Sākam izskatīt darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Publisko institūciju likums" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Pret vēlas runāt deputāts Pēteris Tabūns. (No zāles dep. P.Tabūns: "Nē, nē! Es par komisijām.") Par komisijām. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK). Es lūgtu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par arhīviem"" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par arhīviem"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — 18. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Sinkas, Dobeļa, Lāces, Vidiņa, Grīnblata un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Par PSRS okupācijas nodarīto zaudējumu kompensāciju" nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Neviens mūsu vietā neaizstāvēs Latviju. Un tikai stingra un skaidra nostāja mūsu valstī būtiskos jautājumos var nodrošināt Latvijai cienīgu vietu pasaules valstu vidū. Un tieši tāpēc ir nožēlojami, ja mēs paši izvairāmies no pagātnes notikumu izvērtēšanas un vajadzīgā skaidrojuma pieprasīšanas no visām šajos notikumos iesaistītajām valstīm un tautām. Tad, kad Latvijai kaut ko cenšas uzspiest citi, momentā mūsu valstī atrodas pietiekami daudz tādu, kuri gatavi pazemīgi ieklausīties vadošos norādījumos no visām debespusēm. Un tie ir tie paši cilvēki, kas runā par neskatīšanos atpakaļ. Pēdējo mēnešu notikumi ļoti spilgti to parāda. Latvijas okupācija bija. Un tās rezultātā nodarītie zaudējumi vēl šobaltdien ir acīmredzami. Vainīgie arī ir zināmi. Visupirms tā ir PSRS ar visu savu komunisma dvingu, un tagad, kad šis vājprātīgais veidojums ir sabrucis, savas pretenzijas uz mantojumu nepārprotami ir pieteikusi Krievija, kas jau pirms PSRS izveidošanās ir pietiekami bieži viesojusies Latvijā. Visādi cara veidīgie Alekseji, Ivani Pēteri, Aleksandri un Nikolaji šeit ir pietiekami bieži bāzuši savus degunus. Un šodien atliek skaidri atzīt okupācijas faktu un domāt par šī fakta seku iespējamo likvidāciju. Protams, nožēlojami ir klausīties tajā vārgajā šļupstēšanā, kas no dažām apaļām mutītēm skan. Lūk, Krievija atkal īpatnēji izturēšoties. Kamēr Krievijā iedzīvotājus varēs muļķot ar uzpūstu lielkrievu šovinistu putru, Krievijas rīcība jebkurā brīdī var kļūt neprognozējama. Un tam nebūs nekāda sakara ar Latvijas rīcību.

Atcerēsimies, kā bija ar 17.jūnija kā Latvijas okupācijas dienas noteikšanu. Sākumā Krievijā daži pabrēca, daži pakunkstēja, bet jau pēc otrā lasījuma viss palika kluss. Bez tam nevajag atmest cerību par iespējamo sadarbību ar saprātīgiem Krievijas spēkiem. Un tādi tur ir.

Savādi jau bija. Tad, kad šeit, Latvijā, ieradās Krievijas pārstāvji, kuri kādā tikšanās reizē tiešām atzina, ka Latvijas okupācija bijusi, daži Latvijas Saeimas deputāti centās to joprojām noliegt. Mēs jau arī nebūsim vienīgie, kas cīnīsies par okupācijas fakta starptautisku atzīšanu. Gan Lietuvā, gan Igaunijā top iecere par vienotu Baltijas valstu nostāju šajā jautājumā. Tas varētu izskanēt pavisam drīz Baltijas asamblejā, un kā tad tur izskatīsies tie šodienas pret balsotāji? Ko viņi tur darīs, pārstāvot mūsu valsti? Un tāpēc, jo ātrāk mēs Latvijā ķersimies pie šīs lietas, jo lielākas iespējas gūt sekmes. Interesanti ir piebilst, ka kolēģi no Tautas partijas jau arī kādreiz ir centušies kaut ko teikt šajā sakarā. To var pat izlasīt Gundara Bērziņa 1999.gadā parakstītajā dokumentā. Toreiz gan Tautas partija bija opozīcijā. Lūk, izvilkums: "Mēs vēlamies dzirdēt atbildi no valdošo partiju pārstāvjiem, kāpēc, izmantojot saasināto uzmanību, nav pieprasītas kompensācijas par Otrajā pasaules karā Latvijai nodarītajiem zaudējumiem kā no Vācijas, tā arī no Krievijas. Kāpēc mūsu valsts oficiāli nepauž skaidru un precīzu nostāju un vērtējumu par mūsu tautas vēsturi?" Paskatīsimies, kā tie varoņi šodien balsos. Stāvoklis pirms šodienas balsojuma ir ļoti līdzīgs tam, kāds tas bija pirms tautas nobalsošanas par grozījumiem Pilsonības likumā. Diemžēl arī toreiz daži Latvijas tautas varoņi pēdējā brīdī gļēvi ieslēdza atpakaļgaitu un sāka uzvesties pavisam dīvaini. Redziet, un šeit jau būs tas skaidrais balsojums, kurš parādīs, kurš ar ko kopā balso, un te nebūs balsojums par savējā iestumšanu kaut kādā naudas grābšanas vietā, šeit būs balsojums par attieksmi pret Latviju, pret latviešiem, pret mūsu tautas vēsturi. Līdzīgi balsojumi bija grozījumos Pilsonības likumā un Valsts valodas likumā, un tie ir tie balsojumi, pēc kuriem vērtē patriotismu, vai tas ir īsts vai tas ir tikai vajadzīgajā brīdī un laikā. Un paskatīsimies izdruku, paņemsim, kurš ar kuru šodien kā balsos kopā. Es gan aicinātu vismaz tos latviešus, kas vēl sevi par tādiem uzskata, balsot par.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par. Vai kāds vēlas runāt pret? Runāt neviens nevēlas. Vai ir iebildumi? (No zāles deputāts J.Urbanovičs: "Balsot!") Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par PSRS okupācijas nodarīto zaudējumu kompensāciju" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 13, atturas — 56. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas deputātu Seiles, Rasnača, Gaiļa, Kuduma, Tabūna un Prēdeles iesniegto likumprojektu "Par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu Latviešu virsnieku apvienībai" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Šis likumprojekts ir sagatavots, pamatojoties uz Tieslietu ministrijas atzinumu, ka tikai un vienīgi sabiedriskajām organizācijām var atjaunot īpašuma tiesības ar īpašu Saeimas likumu. Un šajā gadījumā mums jau ir zināma pieredze. Mēs esam atjaunojuši īpašuma tiesības Līvu savienībai, Igauņu biedrībai un citām sabiedriskajām organizācijām. Zemes gabaliņš, uz kuru lūdz atjaunot īpašuma tiesības, kurš līdz 1940.gadam piederēja Latvijas virsnieku ģimeņu apvienībai, ir tikai 2,1 hektāru liels, atrodas Carnikavas pagastā, un ir saņemts Carnikavas pagasta padomes atzinums par to, ka nav iebildumu šo zemes gabalu, kurš nevienai citai personai zemes reformas gaitā nav piešķirts, ka varētu atdot īpašumā Latviešu virsnieku apvienībai. Latviešu virsnieku apvienība ir Latvijas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta sabiedriska organizācija, un tās mērķis ir apvienot un aktivizēt visus Latvijas valstij lojālus aktīvā dienesta, rezerves un atvaļinātos virsniekus un darboties tiešā sadarbībā ar Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Šis jautājums ir pārrunāts ar Centrālās zemes komisijas locekļiem, un tāpēc, ka tā ir vienīgā iespēja atjaunot īpašuma tiesības uz šo nelielo zemes gabalu, lūdzu atbalstīt. Turklāt likumprojektā jau, līdzīgi kā daudzos iepriekšējos, ir iestrādāts arī tas, ka gadījumā, ja šī sabiedriskā organizācija izbeidz savu darbību, tad īpašuma tiesības pāriet valstij un šo zemes gabalu ir aizliegts arī atsavināt. Paldies par uzmanību, ceru uz jūsu atbalstu!

Sēdes vadītājs. Pret neviens runāt nevēlas. Vai ir iebildumi par likumprojekta nodošanu komisijām? Nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ābiķa, Goldes, Zommeres, Estas, Sprindžuka un Emsiņa iesniegto likumprojektu "Ordeņu un goda zīmju likums" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (TP). Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Mūsu zemes lielākā bagātība vienmēr ir bijusi stipri, apņēmīgi, ar garīgu spēku, gudrību un darba mīlestību apveltīti cilvēki. Slava, medaļas un ordeņi droši vien nav tas mērķis, kuru dēļ šie cilvēki pašaizliedzīgi veikuši savu darbu, taču ikviens jutīsies patiesi gandarīts, ja viņa darbs tiks novērtēts ar valsts apbalvojumu. Ir pagājuši desmit gadi, kopš Latvija ir brīva valsts, un katrai valstij jāvar izteikt atzinība saviem pilsoņiem un iedzīvotājiem par izciliem darbiem un varonību valsts labā. Šodien valsts rīcībā ir Trīs Zvaigžņu ordenis un Barikāžu piemiņas zīme, pastāv atsevišķu resoru veidoti apbalvojumi, kas nav valsts apbalvojumu statusā. Uzskatu, ka ir pienācis laiks atjaunot pirmās brīvvalsts valsts apbalvojumus, kuri atbilst šodienas reālai situācijai un veidot likumdošanu, kas ļauj attīstīt valsts apbalvojumu sistēmu papildinot to ar jauniem apbalvojumiem, ja to pieprasa reālā situācija. Ir laiks noteikt kārtību, kādā Latvijā nēsājami citu valstu piešķirtie apbalvojumi, kādi apbalvojumi uzliekami valsts oficiālajos pasākumos. Turpinot kopīgu darbu pie šī valstij vajadzīgā likumprojekta, mēs nedrīkstam aizmirst, ka nav pieļaujama Latvijas Republikai naidīgu ideoloģiju radīto apbalvojumu nēsāšana oficiālajos valsts pasākumos un arī šo naidīgo ideoloģiju simbolikas izmantošana, kas ir aizliegta. Aicinu aktīvi iesaistīties šī likumprojekta tālākajā apspriešanā. Gribu vērst jūsu uzmanību, ka šis likumprojekts ir tikai daļa no valsts apbalvojumu sistēmas, kura mums vēl ir rūpīgi jāizstrādā.

Un vēl. Es tiešām negribētu piedzīvot situāciju, ka 18.novembrī pieņemšanā pie Valsts prezidentes likumīgi varētu rasties situācija, kur mēs varētu redzēt nacistiskās Vācijas apbalvojumus un turpat arī kādu no PSRS apbalvojumiem, kas saņemts par cītīgu dienestu gulaga nometņu apsardzē vai par varoņdarbiem Latgalē Mazo Batu sādžā.

Sēdes vadītājs. Pret vēlas runāt deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Saeimā pārstāvētā Tautas partija nākusi klajā ar vairākiem likumprojektiem. Kā viens no galvenajiem mērķiem ir aizliegt vai ierobežot Latvijā nēsāt ārvalstu ordeņus, medaļas un goda zīmes, kas piešķirti līdz 1991.gadam. Ar šiem priekšlikumiem nacionālā, radikālā Tautas partija kārtējo reizi vēlas būt nacionālāka nekā "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un izdzēst no tautas atmiņas un padarīt par nebijušu vairāku paaudžu dzīves periodu. Likumprojekta autori uzskata, ka visi tie Latvijas iedzīvotāji, kas laika posmā no 1940. līdz 1991.gadam saņēmuši dažādus apbalvojumus... (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Nemelo! Nevajag!")

Ābiķi, tu paguvi laicīgi aizskriet Prezidijā un izņemt savu gara darbu…. nu, labi… vai frakcijas gara darbu. Nevajag pārtraukt, es nepārtraucu, kad Dalbiņa kungs stāstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, turpiniet!

M.Lujāns. Paldies! Apbalvojumi un goda zīmes ir politiski kalpojuši dažādām svešām varām un viņu nopelni tādēļ nav atzīstami. Tautas partijas deputāti nevēlas zināt, ka apbalvojumi un goda zīmes šajos gados tika piešķirti arī par savas dzimtenes aizstāvību pret iebrucējiem, par cīņu pret brūno mēri, par izciliem sasniegumiem darbā, zinātnē, kultūrā, sportā un mākslā vai vienkārši par drosmi cilvēku dzīvību glābšanā vai par izcilām sekmēm mācībās. Īsa ir šo deputātu atmiņa, bet liela ir viņu vēlme ar sodu piedraudējumu uzspiest savu politisko gribu tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Mēs kategoriski nosodām šo patvarīgo un nedemokrātisko Tautas partijas rīcību, it sevišķi, protams, pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā, kur katram ir jācenšas parādīties nacionālākam. Starp citu, Ulmaņa kungam arī ir medaļa kā Latvijas PSR nopelniem bagātajam sabiedriskajam darbiniekam. Un, teiksim, Paula kungam arī ir gan medaļas, gan ordeņi. Tā ka uz priekšu, kungi!

Sēdes vadītājs. Paldies! Viens ir runājis par, viens — pret. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Ordeņu un goda zīmju likums" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 27, atturas — 23. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Izskatām Valsts prezidentes prasību otrreiz caurlūkot 2000.gada 5.oktobrī pieņemto likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" . Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 115. pantu likums bez debatēm nododams atbildīgajai komisijai. Vai ir priekšlikumi par citu komisiju? Par to, lai nodotu likumu arī citai komisijai, jo atbildīgā ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Priekšlikumu citu nav. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un likumprojekta otrreizējās izskatīšanas datumu.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Urbanoviča kungs! Tā kā likumprojekts dažādās attīstības stadijās šajā parlamentā ir bijis vismaz divus gadus un bijis arī iepriekšējā parlamentā, tad, ja ir kādi priekšlikumi, tad tie jau ir sagatavoti. Lai gan trešajā lasījumā vienīgā kaut cik nopietnā debate bija par manu priekšlikumu, kas noteica drusciņ citu izveidošanas kārtību padomei. Tāpēc es aicinu priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt līdz pirmdienai — nākošās nedēļas sākumam — un ceturtdien izskatīt atkārtoti. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Modrim Lujānam.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es gluži nevaru piekrist šinī brīdī savam komisijas priekšsēdētājam Leiškalna kungam. Es piedāvātu, pirmkārt, iesniegumu termiņu noteikt līdz 15.novembrim un izskatīšanas termiņu noteikt 30.novembri. Un motivācija būtu tāda: šis regulators izraisa ļoti lielu sabiedrības uzmanību, un tur patiešām ir ļoti daudz arī problēmu, ko mēs šodien labi redzam prezidentes kundzes vēstulē. Un tādēļ es aicinu šos datumus, un mums būtu nopietni jāpastrādā pie regulatora, lai kārtējo reizi nebūtu nevajadzīgi satraukumi sabiedrībā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir vēl priekšlikumi? Ja nav, tad izskatīsim vispirms tālāko priekšlikumu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai priekšlikumi tiktu iesniegti līdz 15.novembrim un likuma otrreizējā caurlūkošana notiktu 30.novembrī. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 47, atturas — 14. Priekšlikums noraidīts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 16.oktobris, izskatīšana — 19.oktobrī. Paldies!

Izskatām deputāta Edvīna Inkēna iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu laikā no šā gada 19. līdz 20.oktobrim un no 25. līdz 27.oktobrim. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī iesnieguma akceptēšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — 2. Atvaļinājums piešķirts.

Nākamais iesniegums, kuru ir iesniedzis deputāts Jānis Jurkāns , ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 12.oktobrī. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — 2. Iesniegums akceptēts.

Izskatām Pieprasījumu komisijas atzinumu par Saeimas deputātu Baldzēna, Zvejsalnieka, Burvja, Leona Bojāra, Čevera, Arņa Kalniņa, Lauska, Labanovska, Lejas, Salkazanova pieprasījumu " Par ekonomikas ministra un valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" valsts pilnvarnieka Aigara Kalvīša rīcības atbilstību likumam "Par akciju sabiedrībām"" . Pieprasījumu komisijas vārdā deputāts Geige.

I.Geige (LC). Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisija, izskatot Saeimas deputātu Baldzēna, Zvejsalnieka, Burvja, Bojāra, Čevera, Kalniņa, Lauska, Labanovska, Lejas un Salkazanova pieprasījumu "Par ekonomikas ministra un valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" valsts pilnvarnieka Aigara Kalvīša rīcības atbilstību likumam "Par akciju sabiedrībām"", atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms. Cits lēmums netika pieņemts.

Sēdes vadītājs. Debatēt vēlas deputāts Egils Baldzēns. Lūdzu!

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Es domāju, ka sociāldemokrātu iesniegums Pieprasījumu komisijai ir lielā mērā sasniedzis savu mērķi. Ministru prezidents ir izteicis publisku brīdinājumu Aigaram Kalvītim un rezultātā arī ir atzinis to netiešā veidā, ka viss šajā lietā nebūt nav kārtībā.

Es gribētu uzsvērt sekojošo, ka mēs aizvien uzskatām, ka likums principā ir pārkāpts, ka arī pats ministrs ir vairākkārt uzsvēris to, ka viņš ir pārkāpis likumu. Pēc tam atzinis jau maigākā formā, ka nav ievērojis visas likumā noteiktās prasības, un beigu beigās pateicis arī to, ka nu īsti likumu nebūšot pārkāpis. Es domāju, ka šī viņa uzskatu evolūcija liecina par to, ka īstenībā pašam ministram nav pārliecības, ka viņa rīcība ir bijusi nevainojama.

Es gribētu arī uzsvērt to, ka, protams, šis gadījums, iespējams, nav tas, kāpēc būtu jāvirza jautājums par ministra demisiju šeit Saeimas plenārsēžu zālē. Kāpēc? Tāpēc, ka varbūt šis likuma pārkāpums nav tik nopietns, bet tas ir simptomātisks. Tas parāda attieksmi pret likumu, pret to, kas ir jāievēro visām valsts amatpersonām. Es domāju, ka, ņemot vērā to, mēs arī iesniedzām iesniegumu Pieprasījumu komisijai, kurai ir jādod savs atzinums. Mēs ar šo atzinumu neesam apmierināti un uzskatām, ka šis atzinums ir nepietiekams.

Taču tajā pašā laikā mēs neuzskatām, ka šis lēmums būtu kaut kāda katastrofa tiesiskajai kārtībai valdībā un šeit, Saeimā, un valstī. Tā tas nav. Bet es gribētu pateikt to, ka sociāldemokrāti, ņemot vērā šo likuma pārkāpumu, kas bija reāls, lai arī varbūt par tā, teiksim, milzīgo, plašo ietekmi uz sabiedrību varētu vēl diskutēt, mēs nepārtraukti arī turpmāk turēsim roku uz pulsa, lai būtu visiem ministriem skaidri zināms, ka likums ir jāievēro gan no burta, gan no gara viedokļa.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka ministra Kalvīša rīcībā publiski no valdības partiju puses trīs "Latvenergo" pilnvarnieki arī ir izteikuši šaubas par to, vai viņu Ekonomikas ministrijas sagatavotais "Latvenergo" statūtu projekts, kas tika iesniegts valdībā, neietver Enerģētikas likuma pārkāpumu. Un es varu pateikt pavisam skaidri, ka no mana viedokļa ir ietverts. Protams, paldies Dievam, šis lēmums vēl aizvien nav pieņemts valdībā, šis statūtu projekts. Un paldies Dievam, ka šī iespējamā nelikumība — apstiprināšana valdībā — nav notikusi, bet tas aizvien parāda to, kāda ir attieksme pret likumu un kā tiek strādāts Ekonomikas ministrijā.

Gribētu uzsvērt, ka Kalvītis pats ir atzinis, šeit es viņu citēju no sarunas ar Baibu Strautmani Latvijas televīzijā programmā "Mūsu cilvēks", viņš saka: "Es pilnīgi uzticos juristiem." Es domāju, ka ministram nevajag pilnīgi uzticēties saviem juristiem. Un vajag arī pārbaudīt viņu darbu. Un arī otra tēze, ko viņš teica: nez kāpēc visi gribēja interpretēt likumu, es domāju, ka likumu interpretē profesionāļi. Jo arī ministram ir jābūt neapšaubāmi profesionālam, jo šajā "Latvenergo" statūtu projektā, manuprāt, ir šīs novirzes no Enerģētikas likuma, kas ir, kā zināms, guvis 307 000 Latvijas pilsoņu atbalstu. Bet tur ir paredzēts, ka visas akcijas pieder valstij, bet šajā statūtu projektā tiek pieļauts, ka akcīzes var būt valdei, ka akcīze var būt darbiniekiem kā zināms materiāls un morāls stimuls, ka akcīzes varētu saņemt, konvertējot obligācijas ar valdes lēmumu un tamlīdzīgi.

Es varētu vēl minēt virkni lietu, kas rada tādas diezgan divdomīgas situācijas, un tāpēc mūsu attieksmei, ka ekonomikas ministram ir jābūt konsekventākam attiecībā pret likumu ievērošanu, it īpaši tādu, kas izraisījuši lielas politiskas cīņas un par kuriem ir izteikušies mūsu Latvijas Republikas pilsoņi, ir jābūt ļoti, ļoti izsvērtai un nopietnai. Mēs aicinātu Kalvīša kungu nezaudēt nopietnību, jo profesionalitāte paredz arī likumu ievērošanu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu uzmanību, kolēģi! Balsosim par deputātu pieprasījumu "Par ekonomikas ministra un valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" valsts pilnvarnieka Aigara Kalvīša rīcības atbilstību likumam "Par akciju sabiedrībām"". Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 45, atturas — 13. Pieprasījums noraidīts.

Desmit Saeimas deputāti ir iesnieguši lēmuma projektu "Par steidzamības atsaukšanu likumprojektam "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā""" . Vai ir iebildumi? Ir iebildumi. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu iesniegumu: iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par steidzamības atsaukšanu likumprojektam "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā""". Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 18, atturas — 14. Lēmuma projekts iekļauts darba kārtībā sadaļā "Lēmumu projektu izskatīšana".

Izskatām lēmuma projektu "Par Ingunas Radzevičas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Labrīt, godātie deputāti! Vakar Saeimas Juridiskā komisija izskatīja vairākus jautājumus par tiesnešu apstiprināšanu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Šo jautājumu mēs lūdzām iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā, jo tiesnesei Ingunai Radzevičai pilnvaru termiņš beidzas pavisam drīz. Komisija aizklātā balsojumā, vienprātīgi balsojot par, atbalstīja Ingunas Radzevičas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Apstiprināt Ingunu Radzeviču par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi". Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 2, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par piekrišanu Saeimas deputāta Jāņa Jurkāna saukšanai pie administratīvās atbildības" . Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 2320. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir izskatījusi Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Ceļu policijas pārvaldes iesniegumu "Par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, kas izdarīts, pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu". Šo pārkāpumu izdarījis deputāts Jānis Jurkāns. Jums ir iespēja iepazīties ar administratīvo protokolu, kas ir pievienots dokumentiem. Deputāts Jānis Jurkāns ir informējis komisiju, ka atzīst protokolā norādīto faktu, līdz ar to jūsu izlemšanai piedāvāts lēmuma projekts "Piekrist 7.Saeimas deputāta Jāņa Jurkāna saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu". Komisija šo lēmuma projektu ir atbalstījusi vienbalsīgi. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Piekrist 7.Saeimas deputāta Jāņa Jurkāna saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu". Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — nav, atturas — 5. Lēmums pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu "Par Liepājas tiesas tiesneses Andras Jaunskungas saukšanu pie kriminālatbildības" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Izskatām dokumentu nr. 2329. Minēto jautājumu Saeimas Juridiskā komisija izskatīja divās sēdēs. Jautājuma izskatīšanas gaitā tika uzklausīts gan prasības iesniedzējs, konkrēti, Ģenerālprokuratūras pārstāvis, tika uzklausīta arī Liepājas tiesas tiesnese. Un komisijas locekļiem bija ļoti daudz jautājumu, uz kuriem tika saņemtas daļējas vai arī tādas atbildes, par kurām rodas šaubas. Jums pievienotajos materiālos, ja jūs rūpīgi esat tos pētījuši, ir redzams, ka 1998.gada 15.maijā minētajai toreiz vēl Liepājas pilsētas Policijas pārvaldes 1. iecirkņa priekšniecei ir sniegts raksturojums un ieteikums pretendēt viņai uz tiesneša amata vietu. Raksturojums ir visnotaļ pozitīvs, taču pēc nu jau ilgāka laika tiek ierosināta lieta par konkrētā policijas iecirkņa darbinieku darbībām. Un šajā sakarā arī Ģenerālprokuratūra lūdz Saeimas piekrišanu — izdot minēto tiesnesi. Komisija, kā jau minēju, uz ļoti daudziem jautājumiem nesaņēma pilnīgas un izsmeļošas atbildes vai arī šīs atbildes nebija tādas, par kurām nebūtu šaubu. Komisija, aizklāti balsojot, nonāca pie tāda rezultāta, ka tikai viens no astoņiem balsojošiem deputātiem atbalstīja Ģenerālprokuratūras lūgumu un uzskatīja to par pamatotu. Viens balsoja pret un seši aizklātā balsojumā atturējās, kas principā ir līdzvērtīgi tam, ka šā lēmuma projekta virzīšana netiek atbalstīta. Tādējādi arī ir tapusi komisijas priekšsēdētāja vēstule, kurā minēts: Juridiskā komisija neatbalstīja piekrišanas došanu Liepājas tiesas tiesneses Jaunskungas saukšanai pie kriminālatbildības. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Liepājas tiesas tiesneses Andras Jaunskungas saukšanu pie kriminālatbildības". Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 23, atturas — 20.

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Balsosim atkārtoti par lēmuma projektu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 23, atturas — 23. Lēmums nav pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam "Par darbinieku informēšanu un konsultēšanos Eiropas Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrībās un uzņēmējsabiedrību grupās"" . Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāte Barča.

A.Barča (LSDSP). Godātie kolēģi! Es lūdzu jūs izskatīt Saeimas lēmuma projektu un rast iespēju to atbalstīt. Jo kādēļ mēs lūdzam šo pagarinājumu priekšlikumu iesniegšanas termiņam? Tādēļ, ka likumprojektam "Par darbinieku informēšanu un konsultēšanos Eiropas Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrībās un uzņēmējsabiedrību grupās", likuma reģistra nr.649, pagarināms priekšlikumu iesniegšanas termiņš līdz šī gada 1.decembrim tikai tādēļ, ka mums ir nepieciešamība saskaņot likumprojektā lietotos terminus ar Komerclikumu un Koncerna likumu, kā arī ar Eiropas Savienības direktīvu 94/45. Mēs gribam šo darbiņu izdarīt ļoti godprātīgi un nekļūdīties, tādēļ es lūdzu kolēģu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam "Par darbinieku informēšanu un konsultēšanos Eiropas Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrībās un uzņēmējsabiedrību grupās"" līdz 2000.gada 1.decembrim. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu "Par steidzamības atsaukšanu likumprojektam "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" . Jānis Lagzdiņš. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (TP). Kolēģi deputāti! Pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts paredz to, ka, ieceļojot Latvijā, jāizpilda dokumenti, var tikt aizpildīti dokumenti četrās valodās — franciski, angliski, vāciski un krieviski, kā arī latviski kā piektā pamatvaloda. Mēs ierosinām noņemt steidzamību tādēļ, ka gribam uz trešo lasījumu noteikt to, ka, ieceļojot Latvijā, dokumenti būs jāizpilda tikai divās valodās. Tādēļ mēs ierosinām atcelt steidzamību, lai šādu precizējumu varētu izdarīt uz nākošo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk neviens debatēt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Atcelt steidzamību likumprojektam "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"". Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 14, atturas — 5. Lēmums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" , otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Dokumenta nr.2322b. Priekšlikumi otrajam lasījumam, kurus iesnieguši deputāti un Juridiskā komisija. 1.priekšlikums, ko iesniegusi deputāte Silvija Dreimane, papildināt likumprojekta 8.panta otro daļu pēc vārdiem, kur uzskaitītas valodas, arī ar vārdu "franču valoda". Komisija priekšlikumu atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

L.Muciņš. 2. priekšlikums — Juridiskā komisija precizējusi vārdu "uzturēšanās" ar vārdiem "termiņa uzturēšanās".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 3. priekšlikums — deputāte Silvija Dreimane. 30.panta otrajā daļā arī papildinājusi tāpat kā 8.pantā ar vārdiem "franču valoda", ko komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 4.priekšlikums — Juridiskā komisija atbalstījusi un pati iesniegusi priekšlikumu par likumprojekta spēkā stāšanās laiku nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

L.Muciņš. 17.oktobris.

Sēdes vadītājs. 17.oktobris. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Tautsaimniecības komisija izskatīja piecu deputātu — Miroslava Mitrofanova, Jura Sokolovska, Jakova Plinera, Aleksandra Bartaševiča un Andreja Klementjeva iesniegumu un šo priekšlikumu neatzina. Tāpat komisija pieņēma zināšanai, ka attiecīgo piedāvājumu negatīvi novērtēja gan Latvijas Pašvaldību savienība, gan Latvijas lielāko pilsētu, tādu kā Rīga, Daugavpils, Ventspils, pašvaldības. Tāpat pieņēma zināšanai, ka negatīvs vērtējums attiecīgajam priekšlikumam ir Finansu ministrijai, un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šo priekšlikumu atstāja bez izskatīšanas. Tāpat Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir saņēmusi Finansu ministrijas priekšlikumu, kādi grozījumi tieši varētu būt. Un Tautsaimniecības komisija pieņēma lēmumu — šo Finansu ministrijas priekšlikumu paņemt par pamatu un jums šodien pirmajam lasījumam piedāvāt alternatīvu izstrādātu, tātad jau Tautsaimniecības komisijas piedāvāto redakciju. Jūsu pozitīva balsojuma gadījumā atkal varēs strādāt pie piedāvātajiem labojumiem, atkal arī godātie deputāti, šodien viņu piedāvājums netika pieņemts, varēs uz otro lasījumu piedāvāt savus labojumus. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Lauskis. Mēs uzskatām, ka termiņš varētu būt 22.oktobris.

Sēdes vadītājs. 22.oktobris. Paldies! Iebildumu nav.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju"" , otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāte Stalidzāne.

J.Stalidzāne (JP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.2317. Tātad pirmais labojums ir redakcionāls labojums, vārdu "aiz" aizstāt ar vārdu "pēc".

Tad otrais labojums ir. Tātad otrais labojums attiecas uz to, ka jānorāda 4.pantā, kura daļa tiek papildināta ar piedāvāto tekstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne . Tad 3.labojums arī ir redakcionāls labojums, aizstāti šie divi vārdi "pēc" un "aiz".

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

J.Stalidzāne. 4. arī ir redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Stalidzāne. Un 5. labojums arī attiecas uz to, ka 20.pantā jānorāda, pamatlikuma 20.pantā jānorāda tā daļa, kurā ir izdarīts labojums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — nav, atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 17.oktobris.

Sēdes vadītājs. 17.oktobris. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām"" , otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (JP). Arī šeit pirmais labojums attiecas uz redakciju. Tāpat ir "pēc" ar "aiz" apmainīts vārds.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

J.Stalidzāne. Otrais labojums arī ir redakcionāls. Un trešajā labojumā tātad tiek piedāvāts vēl papildināt šo pantu pēc vārdiem "pēc ievēlēšanas" ar vārdiem "vai izveidošanas".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. Tad arī ir vēl turpmāk redakcionāli labojumi. 4.labojums ir redakcionāls, piektais un sestais.

Sēdes vadītājs. Paldies!

J.Stalidzāne. Un septītais labojums ir redakcionāls.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Stalidzāne. Tāpat tātad redakcionāls labojums ir arī astotais labojums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. Tad devītais labojums. Tur tiek piedāvāts tātad pirms vēlēšanu komisijām norādīt, kādas komisijas, ka tās ir pilsētu, novadu un pagastu komisijas. Un tiek piedāvāts šajā labojumā papildināt pantu ar otro daļu šajā piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stalidzāne. Un desmitais labojums ir redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. Tad arī vienpadsmitais labojums ir redakcionāls labojums. Un 12.labojumā tiek piedāvāti pārejas noteikumi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — nav, atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 17.oktobris.

Sēdes vadītājs. 17.oktobris. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie deputāti! Šis likumprojekts ir vajadzīgs, lai Latvija varētu pievienoties šai konvencijai, krimināltiesību konvencijai, kas palīdzēs Latvijai saskaņot ar citu valstu nacionālo tiesību normām Latvijas tiesību aktu krimināltiesību jomā par korupcijas jautājumiem. Tātad atbildīgā komisija ir atbalstījusi šī likumprojekta virzību, un, kā zināms, šis jautājums mūsu valstī ir visai sāpīgs. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Izbrīnu rada izmaiņas Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijā, un vēl briesmīgāk, ka tās izmaiņas, ko mēs gribam ieviest, ir akceptējis Ministru kabinets.

Es nocitēšu ne visus pantus, bet 12.pantu. Un 12.pantā Eiropas Padome pieņēmusi tādā redakcijā: "Ikviena puse veic tādus likumdošanas un cita veida pasākumus, kādi nepieciešami, lai saskaņā ar tās likumu kvalificētu kā noziedzīgu nodarījumu, tādā veidā apzināti veiktu darbību, ar kuru jebkura persona sola, piedāvā vai dod, tieši vai netieši, jebkuru nepienākošos priekšrocību jebkurai personai, kura apgalvo vai apstiprina, ka ir spējīga pret šīs priekšrocības saņemšanu nelikumīgā veidā ietekmēt lēmuma pieņemšanu, ko veic jebkura 2., 4.–6. un 9.–11.pantos minētā persona neatkarīgi no tā, vai šī nepienākošā priekšrocība ir paredzēta šai personai vai jebkurai citai personai, kā arī šādas priekšrocības piedāvājuma vai apsolījuma pieprasīšanu, saņemšanu vai akceptēšanu kā atlīdzību par šādas ietekmes izdarīšanu neatkarīgi no tā, vai šāda ietekme ir tikusi izdarīta un vai ir iedomāta jeb ietekme ir novedusi pie paredzētiem rezultātiem." Un mūsu piedāvātā labojuma 3.pantā ir teikts: "Saskaņā ar konvencijas 37. panta pirmo daļu konvencijas 12.pantā minētās darbības netiek kvalificētas kā noziedzīgs darījums."

Cienījamie kolēģi, vai tad tik tiešām ar mūsu balsojumu un ar mūsu rokām mēs atbalstīsim tādu izmaiņu, lai arī Latvija turpmāk būtu nozagta valsts? Vai tas nav briesmīgi? Un ko dara Ministru kabinets? Un tāpēc jūs dzirdējāt vismaz divas nedēļas atpakaļ, ka ārvalstu investori bija sanākuši pie Ministru prezidenta un stāstīja par tām briesmīgajām lietām, kuras tik tiešām grauj Latvijas ekonomiku, par kukuļu ņemšanu. Nu, protams, ārvalstnieki ir paši vainīgi, jo viņi iesāka, to sērgu ienesa Latvijā, kukuļojot mūsu ierēdņus, lai saņemtu tos vai citus pasūtījumus vai aizņemtu nišas, kuras līdz tam aizņēma Latvija ārējā tirdzniecībā. Viņi saņem to, ko viņi iemācīja mūsu ierēdņiem darīt, un tāpēc arī mēs esam nolikti tādā secībā valstīs korumpētības ziņā, bet dzīves līmeņa ziņā — kādā sešdesmitajā vietā, un arī citi negatīvie vērtējumi, kuri attiecas tieši uz Latviju. Un pieņemt šādas izmaiņas vismaz septiņos astoņos pantos — mēs paliekam smieklīgi Eiropas Savienības valstu priekšā, uz kuru mēs tā tiecamies, uz Eiropas Savienību. Tas ir viens.

Otrs. Mēs taču atraisām rokas, lai arī turpmāk visdažādākie mafiju grupējumi no visām valstīm varētu darboties Latvijā un lai mūsu noziedzīgie elementi arī turpmāk varētu veidot savu pelēko ekonomiku. Šo ierosinājumu nevar atbalstīt. Ja Ministru prezidents var parakstīt tādu dokumentu, nu, ziniet, tas ir nožēlojami. Es aicinu balsot pret!

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs.

A.Panteļējevs (LC). Cienījamie klātesošie! Ja mēs atmetam visu to emocionālo un lieko, ko teica Bojāra kungs, tad man jāsaka, ka tiešām ir dažas nianses šajā likumā, ar ko tiek pieņemta šī Eiropas Padomes pretkorupcijas konvencija. Un šoreiz es balstos uz tādu autoritāti kā, piemēram, advokātu Niedres kungu, kurš piedalījās Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē un kurš tiešām norādīja, ka 3.pants un 4.pants satur sevī zināmas iekšējas pretrunas, kas attiecīgās tiesās var būt dažādi interpretētas, jo pēc idejas tiesām jāuzskata konvencija par augstāku likumu vai augstāku dokumentu nekā ir, piemēram, konkrētais Krimināllikums. Un runa ir 3.pantā par to, par ko jau runāja Bojāra kungs, ka kaut kādas darbības netiek kvalificētas kā noziedzīgs nodarījums. Katrā ziņā, kā apgalvoja Niedres kungs mūsu komisijā, tas dod ļoti plašu interpretācijas lauku advokātiem, un viņš kā advokāts būtu ar to ļoti apmierināts, bet viņš uzskata, ka no tiesu prakses viedokļa tas varētu radīt lielu haosu.

Un 4.pantā pievērsiet uzmanību: nodarījuma gadījums, ja to izdara privātsektora atbildīgs darbinieks. Šeit par tiem atbildīgajiem darbiniekiem. Te ir arī problēma. To arī norādīja Niedres kungs, ka interpretācijā ieviesti tikai atbildīgi darbinieki šajos jautājumus, kā, piemēram, kukuļi. Bet, ja kukuļdevējs nav formalizēts atbildīgs darbinieks, tad iznāk, ka faktiski pēc šīs konvencijas viņš ir netiesājams. Līdz ar to man šoreiz gandrīz ir jāpiekrīt Bojāra kungam, un jāpiekrīt faktiski ne tik daudz Bojāra kungam, bet Niedres kunga izteiktajām domām mūsu Aizsardzības un iekšlietu komisijā un jāuzskata, ka, manuprāt, Tieslietu ministrijai kopā ar Ārlietu ministriju būtu vēlreiz nopietni jāpārskata šis dokuments vai šis likums, ar kuru mēs pieņemam šo te konvenciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Jānis Ādamsons ir zālē? Vēlas debatēs piedalīties? Es saprotu, ka ne. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā, Krasta kungs, ir kas piebilstams?

G.Krasts (TB/LNNK). Ārlietu komisijā ir vienbalsīgi atbalstīta šī dokumenta tālāka izskatīšana. Ārlietu komisijā konkrēti. Un jāsaka, ka šīs normas, kurām ir pietiekami vispārīgs raksturs un kuras faktiski ir reāli nākušas no dažādu valstu nacionālajām likumdošanām, kuras ir spējušas apkarot korupciju, es nezinu, vai te varētu tik efektīvi tikt apšaubītas, un konkrēti arī mūsu valstī, kur mēs neesam spējuši tikt galā ar šo te līgumu.

Tāpēc es aicinu deputātus balsot par šo konvencijas apstiprināšanu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 9, atturas — 9. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņus otrajam lasījumam!

G.Krasts. Priekšlikumus iesniegt es aicinātu — tātad 25.oktobris.

Sēdes vadītājs. 25.oktobris. Paldies! Iebildumu nav.

Izskatām lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam "Grozījumi Dzelzceļa likumā"" otrajam lasījumam. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas vārdā vēlaties ko piebilst, Leiškalna kungs?

K.Leiškalns (LC) . Nē, paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam "Grozījumi Dzelzceļa likumā" otrajam lasījumam līdz šā gada 19.oktobrim. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (LC). Augsti godājamie Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas deputāti! Tagad tūlīt sanāksim uz delegācijas sēdi Tautsaimniecības komisijas telpās 4.stāvā.

Sēdes vadītājs. Pēterim Salkazanovam.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie deputāti! Valsts pārvaldes reformu apakškomisijas sēde šodien pulksten 11.30.

Sēdes vadītājs. Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (LC). Tautsaimniecības komisijas deputātiem lūdzu pēc 10 minūtēm Sarkanajā zālē, lai apspriestu dažus Juridiskā biroja sagatavotus labojumus Kodoldrošības likumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti, nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Viola Lāzo, Gundars Bojārs, Edvīns Inkēns, Antons Seiksts, Aivars Tiesnesis, Māris Vītols, Ainars Šlesers, Imants Stirāns, Roberts Jurdžs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.