
Šo domu uzsvēra arī Latvijas izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete. “Nav labāka veida paust rūpes par nākotni, kā ieguldīt izglītībā,” teica ministre, atzīstot, ka Latvijā vēl ne visi ar gaišu galvu un spilgtu talantu apveltītie jaunieši spēj pašu spēkiem iegūt atbilstošu izglītību. Ministrijas vārdā pateicoties mecenātiem, Ina Druviete apliecināja ministrijas gatavību un ieinteresētību “nest pasaulē ziedotāju vārdus un celt viņu vērtības apziņu”.
Šis process vistiešāk īstenojams ar laikrakstu starpniecību. Vītolu fonds vieno galvenokārt ārzemēs dzīvojošos latviešus, tāpēc īpašu lomu šajā procesā iegūst trimdas avīzes, vispirms jau “Laiks” un “Brīvā Latvija”. No šiem laikrakstiem ne viens vien trimdas latvietis arī uzzinājis par Vītolu fonda svētīgo darbību un izlēmis pievienoties ziedotāju pulkam.
Fonda padomes priekšsēdētājs Vilis Vītols pavēstīja, ka fonda stipendiātu skaits jau sasniedzis trīs simtus. Taču fonda mērķis ir atbalstīt 1000 vai vismaz 750 studentus. Aprēķins ir vienkāršs: paiet četri vai vismaz trīs studiju gadi, līdz topošais speciālists iegūst pirmo zinātnisko grādu vai citādi kļūst patstāvīgāks. Tādējādi fonda stratēģiskais mērķis paredz ar stipendiju atbalstīt 250 pirmā kursa un tikpat otrā, trešā un arī ceturtā kursa studentus.
Vītolu fonda darbības pārskats rāda dinamisku ziedotāju skaita pieaugumu jauniešu stipendijām: ja 2002.gadā tādi bija septiņi, pēc gada – desmit un pērn – jau trīsdesmit pieci. Bet stipendijās izmaksātā summa šajos gados pieaugusi no 35 445 līdz 147 885 latiem.
Mecenātismam veltīto pasākumu ar savu talantīgo spēli kuplināja jaunā pianiste, “Unibankas” stipendiāte Adrija Eversa.
Saietā bija kupli pārstāvēta ārzemju latviešu diaspora un latviešu sabiedriskās organizācijas Lielbritānijā, Vācijā, Kanādā, Austrālijā un citās rietumvalstīs. Piedalījās arī Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Vaira Paegle, kas pirms atgriešanās dzimtenē ieguvusi autoritāti trimdas organizāciju, arī Pasaules brīvo latviešu apvienības, vadīšanā. “Mēs neesam “tauta ārzemēs” un “tauta Latvijā”,” viņa uzsvēra. “Mēs esam viena latviešu tauta, un mūsu konkurētspēja pasaulē atkarīga no mūsu zināšanām un profesionālisma.” Atceroties savus trimdas gadus, Vaira Paegle uzsvēra, ka “rietumvalstīs latviešus atpazina galvenokārt pēc spožajām sekmēm skolās, studijās un darbā”.
Materiālus sagatavojis
Jānis Ūdris, “LV”
janis.udris@vestnesis.lv