ATSAUCĒ IETVERT:
Par pilsētu attīstību paplašinātā Eiropas Savienībā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.10.2005., Nr. 165 https://www.vestnesis.lv/ta/id/119142
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par pilsētu attīstību paplašinātā
Eiropas Savienībā
Pilsētās koncentrējas smagākās sociālās problēmas, bet
pilsētās arī veidojas Eiropas Savienības (ES) nākotne. Pilsētas, tostarp aglomerāti
un mazpilsētas, var ievērojami palīdzēt ES sasniegt mērķus izaugsmes un
konkurētspējas jomā, uzsvērts Eiropas Parlamentā ziņojumā par pilsētu attīstību.
Eiropas Parlaments 13.oktobrī Žana Marī Bopuī (Francija) ziņojumu pieņēma ar 540
balsīm par, 29 pret un 26 atturoties.
Pilsētu politika nav ES, bet gan dalībvalstu kompetencē. Tomēr EP atgādina, ka ES
kompetencē ir politikas, kas tieši ietekmē pilsētu attīstību: reģionālā un
sociālā kohēzija, transports, vide, nodarbinātība. Ž.M.Bopuī ziņojumā prasa
īpašu uzmanību pievērst jaunajām dalībvalstīm: viņš uzsver, ka vairumā jauno
dalībvalstu nav valsts vai reģionu līmenī izstrādātas pilsētu attīstības
politikas.
ES pilsētās un aglomerātos dzīvo 78% Eiropas Savienības iedzīvotāju, atgādināts
ziņojumā, un pilsētas ir vieta, kur koncentrējas vissarežģītākās sociālās
problēmas: sociālā izstumtība, segregācija, dzīvokļu trūkums, nedrošība,
narkotikas, piesārņojums, vecas piesārņotas ražošanas teritorijas, satiksme. Tā ir
arī vieta, kur veidojas ES nākotne (universitātēs, pētījumu centros).
No jaunajām 10 ES dalībvalstīm vislielākais pilsētnieku īpatsvars ir Maltā: 91%.
Latvijā pilsētās dzīvo 70% iedzīvotāju, Igaunijā – 67,5, Lietuvā – 66,
Čehijā – 63,6, Ungārijā – 64,9, Polijā – 61,8, Slovākijā – 56,2,
Slovēnijā – nedaudz vairāk nekā 50% iedzīvotāju.