
Ārlietu ministrijas sagatavotā tabula uzskatāmi parāda arī mūsu
partnervalstu sarežģīto vēsturi un cīņu par savu suverenitāti.
Piemērs tam ir trīs Dienvikaukāza valstis, kurās pirms nedēļas notika Latvijas
Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valstsvizītes.
Gruzija suverēno Latvijas valsti atzina jau 1921.gada 27.janvārī, bet Azerbaidžāna
dienu vēlāk. Armēnijas vārds ailē “Latvijas valsts atzīšanas datumi” nav
atrodams. Skaidrojums šīm atšķirībām rodas katras šīs valsts sarežģītajā
vēsturē pēc Krievijas impērijas sabrukuma.
Gruzijā pēc boļševiku 1917.gada oktobra apvērsuma jeb t.s. Oktobra revolūcijas
nacionāli domājošie politiķi un pilsonisko aprindu pārstāvji izveidoja Aizkaukāza
komisariātu un 1918.gada 23.februārī Tbilisi sasauca Aizkaukāza Seimu, kas juridiski
noformulēja Aizkaukāza atdalīšanos no Padomju Krievijas.
Tika izveidotas nacionālas valdības, kas proklamēja Armēnijas, Azerbaidžānas un
Gruzijas valstisko neatkarību. Taču to suverenitātes laiks bija īss: visās trīs
Dienvidkaukāza valstīs pēc līdzīga scenārija notika Maskavas inspirēta
“darbaļaužu sacelšanās”, kam “palīgā” no Krievijas atsteidzās Sarkanā
armija. Līdz ar to visas trīs valstis beidza pastāvēt. Vienīgā atšķirība, ka tas
notika dažādos laikos. Armēnijā nacionālā valdība tika likvidēta jau 1920.gada
novembrī, Azerbaidžānā trafareto varas maiņas scenāriju īstenoja jau 30.aprīlī.
Taču Azerbaidžānas suverenitātes ideju pārstāvēja trimdas valdība. Gruzijā
nacionālā valdība pastāvēja līdz 1921.gada 25.februārim – tikai nepilnu mēnesi
pēc Latvijas valstiskuma atzīšanas.
1922.gadā Gruzija, Azerbaidžāna un Armēnija tika iekļautas Aizkaukāza Federācijā,
ko tā paša gada decembrī pārveidoja par Aizkaukāza Sociālistisko Federatīvo Padomju
Republiku (ASFPR) un kopā ar Krievijas Federāciju, Ukrainu un Baltkrieviju iekļāva
Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā. 1936.gadā ASFPR tika likvidēta, un
Azerbaidžāna, Armēnija un Gruzija līdz 1991.gadam skaitījās “patstāvīgas” PSRS
republikas, līdzīgi kā Baltijas valstis pēc padomju okupācijas.
Nule notikušās valstsvizītes Azerbaidžānā, Gruzijā un Armēnijā bija mūsu
divpusējo attiecību stipruma pārbaude, kā arī Latvijas ārpolitikas konsekvences un
mūsu valsts starptautiskā prestiža apliecinājums.
Materiālus sagatavojis
Jānis Ūdris, “LV”
janis.udris@vestnesis.lv
Diplomātisko attiecību nodibināšana un atjaunošana (20.01.2005., valstis nosauktas alfabēta kārtībā) (turpinājums)
Materiāls veidots, izmantojot LR Ārlietu ministrijas arhīva sadarbībā ar Latvijas arhīvistu biedrību un Latvijas Valsts vēstures arhīvu sagatavoto krājumu “Dokumenti par Latvijas valsts starptautisko atzīšanu, neatkarības atjaunošanu un diplomātiskajiem sakariem. 1918.–1998.”, NORDIK, 1999.
1
Latvijas valsts atzīšanas datumi no 1921.gada līdz 1928.gadam nozīmē arī diplomātisko attiecību uzsākšanas datumu.Turpinājums sekos