
Saeimas Prezidijs nolemj:
Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2005.gada
12.oktobrī pulksten 17.00:
1. Deputātu A.Klementjeva, B.Cileviča, I.Ribakova, V.Orlova un V.Agešina jautājums
tieslietu ministrei S.Āboltiņai (Jautājumu reģistra nr.72)
“Par iespējamiem pārkāpumiem Valsts valodas centra darbībā”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).
(Atbildes dok.nr.4714)
2. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, S.Fjodorova, I.Solovjova un M.Bekasova jautājums
izglītības un zinātnes ministrei I.Druvietei (Jautājumu reģistra nr.73)
“Par mazākumtautību skolu sagatavotību mācību gadam apmācībai latviešu valodā”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).
3. Deputātu J.Plinera, J.Sokolovska, A.Tolmačova, A.Aleksejeva, V.Buzajeva un N.Kabanova
jautājums izglītības un zinātnes ministrei I.Druvietei (Jautājumu reģistra nr.74)
“Par darba grupas izveidi priekšlikumu izveidei par valodas lietojumu augstākajā izglītībā”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre
Rīgā 2005.gada 10.oktobrī
Pielikums
Par iespējamiem pārkāpumiem Valsts valodas centra darbībā
God. S.Āboltiņas kundze!
No VAS “Latvijas dzelzceļš” darbinieku sūdzībām ir kļuvis zināms, ka Tieslietu
ministrijas Valsts valodas centra darbinieki joprojām veic prettiesiskās valsts valodu
zināšanu pārbaudes strādājošo darbavietās, neskatoties uz to, ka šie darbinieki
likumā noteiktajā kārtībā ir nokārtojuši valsts valodas prasmes pārbaudes un
saņēmuši attiecīgas apliecības.
Tā šā gada septembrī Valsts valodas centra “eksaminācijai” darbavietās tikuši
pakļauti “LDz” Ģenerālās direkcijas darbinieki un Infrastruktūras pārvaldes
darbinieki. Pēc minēto struktūrvienību darbinieku teiktā, Valsts valodas centra
inspektori pēc sarunās konstatētā “nepietiekošā valsts valodas zināšanu
līmeņa” atsevišķiem darbiniekiem uzliekot naudas sodus, citiem pieprasot iziet
atkārtotu pārbaudi pēc 3 mēnešiem.
Kā Jums tas noteikti ir zināms, Valsts valodas centra funkcijās neietilpst
strādājošo “valsts valodas zināšanu pārbaudes darbavietās” un administratīvos
sodus minētā centra darbinieki var uzlikt vienīgi par konkrētiem Valsts valodas likuma
pārkāpumiem – valsts valodas nelietošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un
amata pienākumu veikšanai. Valsts valodas centra inspektori veikto “pārrunu”
rezultātā nav tiesīgi konstatēt šādus pārkāpumus un uzlikt sodus vai apšaubīt
valsts valodas zināšanu apliecības atbilstību.
Šādas tiesības Valsts valodas centram neparedz ne Valsts valodas likums, ne Valsts
valodas centra nolikums, un šāda prakse ir tiešā pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību
tiesas spriedumu lietā “Ingrīda Podkolzina pret Latviju”, kurā tiesa norāda, ka
šāda Valsts valodas centra lietotā pārbaudes procedūra būtiski atšķiras no
Ministru kabineta noteiktās valsts valodas prasmes pārbaudes procedūras un piešķir
pārmērīgas pilnvaras atsevišķiem ierēdņiem, kā arī nav savienojama ar to, ka
pārbaudāmajai personai jau ir atbilstoša Valsts valodas prasmes apliecība, kuras
derīgums netika apšaubīts. (“Latvijas Vēstnesis”, 21.05.2002.)
Analoģiskus pārkāpumus Valsts valodas centra darbībā konstatējusi ANO
Cilvēktiesību komiteja, izskatot A.Ignatānes sūdzību (LV, 25.10.2001.), sakarā ar ko
Ministru kabinets 2002.gada 6.novembrī noteica, ka Valsts valodas centram ir “tiesības
atkārtoti pārbaudīt, vai valsts valodas zināšanu apliecības ir īstas un izsniegtas
likumā noteiktajā kārtībā, izslēdzot iespēju veikt atkārtotu valodas zināšanu
pārbaudi personai, kam jau ir likumīgi iegūta apliecība”. (LV, 07.11.2001.)
Šajā sakarā lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:
1. Kura amatpersona ir ierosinājusi veikt masveida valsts valodas zināšanu pārbaudes
VAS “Latvijas dzelzceļš” struktūrvienībās un kāds ir šo pārbaužu
faktoloģiskais un juridiskais pamatojums?
2. Kura amatpersona ir noteikusi šo pārbaužu veikšanas kārtību un apjomu, un kādas
pilnvaras ir piešķirtas Valsts valodas centra inspektoriem?
3. Cik “LDz” darbiniekiem un ar kādu pamatojumu ir sastādīti administratīvo
pārkāpumu protokoli pēc APK 201.26 panta par valsts valodas nelietošanu un kādi sodi
viņiem uzlikti?
4. Cik “LDz” darbiniekiem ir noteikta atkārtota valsts valodas zināšanu pārbaude
un kāds normatīvais akts pamato šādas atkārtotas pārbaudes? Saskaņā ar kādu
procedūru darbavietā tiek veiktas šādas “pāreksaminācijas”?
5. Kuras Tieslietu ministrijas amatpersonas ir atbildīgas par Eiropas Cilvēktiesību
tiesas sprieduma lietā “I.Podkolzina pret Latviju” iekļauto vērtējumu ievērošanu
Valsts valodas centra darbībā, kā izpaužas ministrijas kontrole pār šī sprieduma
izpildi?
6. Kādus pasākumus Tieslietu ministrija plāno veikt, lai novērstu iespējamos
pārkāpumus Valsts valodas centra darbībā VAS “Latvijas dzelzceļš”?
LR 8.Saeimas deputāti: A.Klementjevs, B.Cilevičs,
I.Ribakovs, V.Orlovs, V.Agešins
2005.gada 21.septembrī
Par mazākumtautību skolu sagatavotību mācību gadam apmācībai latviešu valodā
Kā liecina fakti par jaunā mācību gada sākumu, virknē
mazākumtautību skolu ir problēmas ar bērnu apmācīšanu latviešu valodā.
Vadoties no Saeimas Kārtības ruļļa 124.panta, lūdzam:
1. Informēt par skolēnu apgādi ar mācību grāmatām latviešu valodā.
2. Informēt par skolotāju apgādi ar pedagoģisko literatūru.
3. Informēt par skolotāju, kuri māca latviešu valodā, sertifikāciju. Lūdzam
informēt, cik skolotājiem nav šāda sertifikāta.
4. Lūdzam informēt, kādi ir ministrijas plāni, lai ieviestu vajadzīgo kārtību
mazākumtautību skolu audzēkņu apmācībai latviešu valodā.
LR 8.Saeimas deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,
S.Fjodorovs, I.Solovjovs, M.Bekasovs
2005.gada 5.oktobrī
Par darba grupas izveidi priekšlikumu izveidei par valodas lietojumu augtākajā izglītībā
God. I.Druvietes kundze!
No masu mediju izplatītās informācijas mums ir kļuvis zināms, ka jūsu vadītajā
ministrijā ir izveidota darba grupa priekšlikumu izveidei par valodas lietojumu
augstākajā izglītībā, sakarā ar to lūdzam jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:
1. Uz kādu normatīvo aktu pamata tiek īstenota šādas grupas darbība?
2. Vai šajā grupā ir iekļauti privāto augstskolu administrācijas un mācību spēku
pārstāvji?
3. Kāds ir patiesais šādas grupas izveidošanas nolūks?
4. Kurā no Eiropas Savienības valstīm tiek regulētas valodas proporcijas privātajās
augstākajās mācību iestādēs?
5. Vai ārzemju studentiem arī būs jāmācās latviski, gadījumā ja tiks ieviestas
zināmas valodas proporcijas privātajās augstskolās?
LR 8.Saeimas deputāti: J.Pliners, J.Sokolovskis, A.Tolmačovs,
A.Aleksejevs, V.Buzajevs, N.Kabanovs
2005.gada 6.oktobrī