Frakciju viedokļi

Pēc 2005.gada 6. oktobra sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

J.Strazdiņš
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Šodien Saeimā bija ļoti smaga un atbildīga diena, jo izšķīrās jautājums par mūsu dzīves līmeni un labklājību nākamajā – 2006. – gadā. Šoreiz Saeima būtībā pirmo reizi skatīja uz cilvēku labklājību vērstu likumprojektu “Par valsts budžetu 2006.gadam”, jo tajā paredzēts ievērojami palielināt algas daudzām profesijām. Un man ir liels prieks, ka tieši par 33 miljoniem latu pieaugs pedagogu darba samaksa, 31,1 miljons būs veselības aprūpes jomai, 30,8 miljoni Valsts autoceļu fondam, 8,7 miljoni valsts pasūtījumam pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu. Ievērojami tiks palielinātas algas arī iekšlietu sistēmas darbiniekiem – bērnu kopšanas atvaļinājumiem un bērnu pabalstiem – 12 miljoni, kā arī 1,7 miljoni latu šiem pabalstiem vēl par laiku no 2001. līdz 2004.gadam.
Vēl lielāks prieks man kā komisijas vadītājam ir par to, ka pirmo reizi tik liels finansējums – 13 miljoni latu – ir piešķirts mūsu zinātnes attīstībai un konkurētspējas nodrošināšanai, tajā skaitā pielietojamās zinātnes veicināšanai tautsaimniecības attīstībai.
Vēl ir daudz citu pozīciju, kas tiek atbalstītas, arī līdzdalība Eiropas Savienībā, tās fondos, kas atdos naudu atpakaļ mūsu tautsaimniecībai. Bet īpašs prieks, ka daudz līdzekļu tiks novirzīti mūsu lauksaimniecības attīstībai. Tā ka mūsu zemnieki varēs priecāties! Tas, es domāju, būs nopietns impulss Latvijas tālākai attīstībai un konkurētspējai.
Vēl gribu pieskarties pēdējām aktualitātēm, ko mūsu frakcija skatīja tieši vakar saistībā ar situāciju Lielupē, kas izveidojusies Jelgavas cukurfabrikas darbības un arī zināmā mērā laika apstākļu dēļ. Šāda situācija atkārtojas katru gadu, bet nu beidzot “ledus ir sakustējies” un sākti ļoti aktīvi darbi, lai šo avāriju likvidētu – ir iesaistīti gan ugunsdzēsēji, gan zinātnieki, gan Zaļās kustības pārstāvji. Tāpēc mēs ceram, ka izdosies glābt arī Babītes ezeru un ka tur šis piesārņojums nenonāks. Pašreiz tas cirkulē kaut kur ap Kalnciemu un viss ir atkarīgs no vēja virziena. Gribas cerēt, ka viss beigsies labi.

J.Stalidzāne
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Šodien Saeima apsprieda nākamā gada valsts budžeta projektu, ko Latvijas Pirmā partija ļoti labprāt atbalstīja, un mēs esam priecīgi, ka tas pieņemts pirmajā lasījumā.
Kā jau iepriekšējais runātājs teica, mūs, protams, arī apmierina tas, ka viena daļa līdzekļu ir novadīta iedzīvotājiem darba algām. Piemēram, 33,1 miljons atvēlēts pedagogu darba samaksai. Mūs, protams, iepriecina arī tas, ka iekšlietu sistēmā strādājošo algu paaugstināšanai ir piešķirti 12 miljoni latu, ka algu paaugstinājums tiks arī tiesnešiem un tiesu darbiniekiem, uz augstākām algām nākamgad var cerēt kultūras jomas un veselības aprūpes sistēmas darbinieki.
Nākamgad par 10 latiem plānots palielināt arī minimālo algu. Protams, par šo jautājumu runājot, mēs gribētu, lai tā jau būtu līdz iztikas minimumam, bet nu atļauties var tik, cik var. Lai īstenotu dažādas ieceres, ministrijas vēlējās saņemt vairāk par 600 miljoniem latu, tāpēc mums jāpiekrīt, ka visu ministriju ieceres nevar tikt apmierinātas apmēram par 400 miljoniem latu.
Liela uzvara, protams, ir panākta Latvijas Pirmās partijas vadītajā Satiksmes ministrijā. Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijā grozījumus likumā “Par autoceļiem”, kas paredz no 2007.gada autoceļu uzturēšanai un renovācijai novirzīt arī noteiktu daļu naftas produktu akcīzes nodokļa ieņēmumu. 2006.gada budžetā arī autoceļu remontiem ir paredzēta ievērojama summa. Paredzēts, ka no 2007.gada 65% no naftas akcīzes nodokļa tiks novirzīti Valsts autoceļu fondā, no 2008.gada – 70%, no 2009.gada – 75%, bet no 2010.gada Valsts autoceļu fonda programmai piešķirtais finansējums nedrīkstēs būt mazāks par plānotajiem valsts budžeta transportlīdzekļu ikgadējās nodevas ieņēmumiem un 80% no plānotajiem valsts budžeta naftas produktu akcīzes nodokļa ieņēmumiem.
Tāpēc arī Latvijas Pirmā partija ļoti pateicas visām pašvaldībām, kas savās vēstulēs pauda atbalstu satiksmes ministram Aināram Šleseram šajā jautājumā, jo mūsu frakcija ir saņēmusi ļoti daudz atbalsta vēstuļu. Bet pārsteidza tas, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā “Jaunā laika” deputāti balsoja pret šo likumprojektu.
Saeima šodien izskatīšanai komisijā nodeva arī grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, paredzot, ka mazo pensiju saņēmējiem no nākamā gada būs ikmēneša piemaksa pie vecuma pensijas par darba stāžu, kas ir iegūts līdz 1996.gadam. Uzskatu, ka tas ir ļoti labi, jo šis jautājums ir paralēls tam, ka joprojām turpināsies arī pensiju indeksācija divas reizes gadā. Latvijas Pirmā partija Sociālo un darba lietu komisijai šī likumprojekta otrajam lasījumam iesniegs savus priekšlikumus, jo tomēr dažas lietas ir piemirsušās. Tas neprasīs lielu naudu, bet tas ir jāizdara.
Mēs esam apmierināti, ka Ministru kabinetam pārstrādāšanai tika atdots atpakaļ likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”, jo Latvijas Pirmajai partijai kā kristīgai partijai ir pilnīgi nepieņemami, ka homoseksuālisms, kas ir netikums un grēks, tiek izcelts un likumiski nostiprināts, pieņemot to kā dabisku un pieņemamu parādību. Tāpēc esam ļoti pateicīgi visiem tiem deputātiem, kuri neatbalstīja šī likumprojekta pieņemšanu.

V.Agešins
(Tautas saskaņas partijas frakcija):

Valdība Saeimā ir iesniegusi nākamā gada valsts budžeta projektu, un līdz ar to Tautas saskaņas partija gatavojas iesniegt savus priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījumam. Mūsu turpmākā nostāja būs stipri atkarīga no tā, kāds liktenis būs mūsu priekšlikumiem. Ja valdošā koalīcija tos nepieņems un neapstiprinās, tad mēs balsosim “pret”. Un līdz ar to šodien mēs nobalsojām “par” pirmajā lasījumā, lai atvērtu diskusiju par budžeta projektu un tā uzlabošanu.
Tautas saskaņas partija joprojām paliek pie prasības par 60 latu algas palielinājumu visiem pedagogiem no nākamā gada. Un šodien, lai pievērstu uzmanību skolotāju problēmām, arodbiedrība rīkoja piketu pie Saeimas. Iespējams, rīkos to arī tad, kad būs likumprojekta otrais lasījums – 20.oktobrī. Tautas saskaņas partija atbalsta arodbiedrības biedru ierosinājumu par streiku kā protesta formu.
Es mazliet sīkāk paskaidrošu, kādas šobrīd ir izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku algas. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka pedagogs ar zemāko profesionālo kvalifikāciju, ar augstāko pedagoģisko izglītību un ar pedagoģiskā darba stāžu mazāku par 5 gadiem saņem tikai 160 latu par pilnu slodzi. Ja viņa darba stāžs ir no 5 līdz 10 gadiem, tad tikai 164 latus par pilnu slodzi; ja lielāks par 10 gadiem, tad par 6 latiem vairāk.
Savukārt sākumskolu skolotāji daudz vairāk par vienu slodzi salasīt nevar. Un, ja skolēnu skaits klasē ir mazāks, neiznāk pat pilna slodze. Klases audzinātāja atkarībā no skolēnu skaita klasē par šo pienākumu mēnesī klāt saņem no 24 līdz 32 latiem. Latviešu valodas skolotāja par burtnīcu labošanu saņem vidēji 20 latus.
Līdz ar to mēs uzskatām, ka valdībai un valdošai koalīcijai būs jāpiekrīt arodbiedrībām no jaunā 2006.gada pie algām pielikt 60 latus.
Un vēl viena piebilde informācijai par to, ka Igaunijā, piemēram, skolotāja alga palielināsies līdz 314 latiem, proti, Igaunijas valdība no 2006.gada 1.janvāra skolotāju algas paredz palielināt par 23%. Bet Latvijas valdība skolotāju algas pagaidām diemžēl plāno palielināt tikai par 12,5%. Līdz ar to Latvijas skolotājs saņems 134 latus mazāk, nekā Igaunijā. Bet es ļoti ceru, ka šī situācija uzlabosies.

A.Kampars
(frakcija “Jaunais laiks”):

Kā jau kolēģi minēja, šodien tiešām Saeimā galvenais jautājums bija nākamā gada valsts budžeta likumprojekta izskatīšana pirmajā lasījumā.
Un te es minēšu pamata lietas, kas gan ieņēmumu, gan izdevumu sadaļā ir labas, un kāpēc “Jaunais laiks” balsoja par šo budžeta projektu.
Pirmkārt, domāju, ka ieņēmumu sadaļa ir izveidota ļoti optimistiski, kas liecina, ka Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests ir gatavi nopietni strādāt, lai nodrošinātu vēl neredzētu kāpumu nodokļu iekasēšanā. Un tāpēc, protams, tas reizēm šķiet nedaudz optimistiskāks, nekā varētu būt, bet tomēr mēs esam priecīgi, ka ministrija ir šādu soli spērusi un ar sava izveidotā budžeta ieņēmumu sadaļu pateikusi, ka ir gatava savu darbu uzlabot.
Protams, lielāko daļu Latvijas ļaužu interesē, kas tad būs labāk, kā mēs dzīvosim nākamajā gadā. Un te es gribu minēt, ka arī izdevumu sadaļā ir ļoti daudz labu lietu. Protams, ne viss tiks izdarīts viena gada laikā.
Te jāmin jau Einara Repšes valdības laikā izstrādātie grozījumi pensiju likumā, kas jau pēc ilgstošiem pensionāru lūgumiem nodrošinās, ka pensijas stāžs līdz 1996.gadam tiks ņemts vērā pie pensijas aprēķina. Ļoti ceram, ka likumprojekts tiks pieņemts un šis jautājums beidzot tiks atrisināts.
Otrkārt, būtisks ir jautājums par pabalsta piešķiršanu bērna invalīda kopšanai. Te, es domāju, komentāri nav vajadzīgi, jo šie 50 lati tomēr būs būtisks atsvars. Tāpat mātes, kuras kopj savus bērnus invalīdus, turpmāk tiks apdrošinātas, lai gadījumā, ja viņa nespēj strādāt un pelnīt sev naudu pensijai, valsts parūpētos par to, lai māte, kas tiešām veic grūtu un atbildīgu pienākumu, arī vecumdienās būtu nodrošināta.
Vēl jāatzīmē, ka tiks palielināta mirušā apgādnieka ģimenes locekļiem apgādnieka zaudējuma pensija, kas arī ir svarīga sociāla lieta.
Treškārt, runājot par algām, jāatzīmē, ka būtisku palielinājumu saņems gan skolotāji, gan policisti, gan tiesneši. Tiks palielinātas arī mazās pensijas. Mēs gan labi zinām, ka algu palielinājums nevar būt pietiekams. Cilvēkiem gribas dzīvot labāk. Arī skolotāji šodien no rīta pie Saeimas to demonstrēja. Un mēs pilnībā piekrītam viņu viedoklim.
Un tomēr es tiešām no visas sirds gribu apgalvot, ka tagad budžetā iedotā summa šobrīd ir maksimāli iespējamā. Un mēs – “Jaunais laiks”, kam izglītība un zinātne tiešām ir prioritāte, gadījumā, ja budžetā būs ienākumu pārpildījums, darīsim visu, lai šī naudiņa tiktu pielikta tieši izglītības darbiniekiem.
Un vēl daži vārdi par būtisku finansējuma palielinājumu zinātnei pēc ilgiem “Jaunā laika” pūliņiem. Mēs visi zinām, ka daudzi zinātnieki strādā ārzemēs tāpēc, ka Latvijā nav nekādu iespēju, jo šeit finansiāli neviens nav novērtējis viņu kvalifikāciju. Tāpēc šobrīd zinātnei piešķirtie 13 miljoni latu dos būtisku impulsu Latvijas zinātnei un tas būs liels solis uz priekšu.

A.Tolmačovs
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šodien, protams, galvenais jautājums bija 2006.gada valsts budžeta likumprojekts, kas orientēts uz sociāliem jautājumiem. Mēs domājam, ka tas vairāk ir saistīts ar tauvojošajām Saeimas vēlēšanām nākamajā gadā. Mūsuprāt, šim projektam ir virkne trūkumu, tāpēc PCTVL frakcija budžeta projektu neatbalstīja.
Uzmanību pievērsīšu tikai vienam jautājumam, kas atspoguļo visas sistēmas liekulību, jo aiz lieliem cipariem slēpjas meli. Es runāju par minimālās algas palielinājumu par 10 latiem. Kad finanšu ministra Oskara Spurdziņa ziņojumā tika nosaukti šim mērķim atvēlētie 5,6 miljoni latu, tad Latvijas sabiedrība tika maldināta, jo valstij ieņēmumi no šīs minimālās algas palielināšanas pārsniedz iepriekš minēto summu. Starpība starp neapliekamo minimumu un minimālo algu ir tā minimālā summa, no kuras valstij obligāti ir jāsaņem sava daļa. Palielinot minimālo algu un vienlaikus proporcionāli nepaaugstinot neapliekamo minimumu, mēs tikai palielināsim summu, no kuras ir jāmaksā nodoklis. Un budžeta ieņēmumi tādējādi pieaugs. Tāpēc nevar būt ne runas par strādājošo cilvēku labklājības uzlabošanos, jo valsts šajā gadījumā ar vienu roku dod, bet ar otru ņem, turklāt vairāk, nekā iedod.
Nav nekāds noslēpums, ka liela daļa iedzīvotāju oficiāli saņem tikai minimālo algu, bet pārējo – aploksnēs, un par to mēs varam pateikties valdošajām partijām, kas visus šos gadus realizēja nepārdomātu nodokļu politiku. Šāds populistisks minimālās algas palielinājums cilvēkiem neko nedod. Budžeta projektā noteiktais minimālās algas pieaugums no 80 uz 90 latiem ir pilnīgi nepieņemams – tam ir jāsasniedz vismaz iztikas minimums, kas šobrīd ir 106 lati. Turklāt proporcionāli ir jāpalielina arī neapliekamais minimums.
Starp Baltijas valstīm Latvijā ir ne tikai pati mazākā minimālā alga, bet arī vislielākā starpība starp neapliekamo minimumu un minimālo algu. Pēdējo trīs gadu laikā minimālā alga ir pieaugusi par 20, bet neapliekamais minimums tikai par 5 latiem. Kur tad paliek rūpes par iedzīvotājiem? Redzama ir tikai vēlme palielināt budžeta ieņēmumus uz nodokļu maksātāju rēķina.
Cienījamā Ministru prezidenta ziņojumā par budžetu tā mērķi tika minēti šādā secībā: augsta labklājība, drošība un tikai pēc tam pievēršanās ilgstoši izskatāmai problēmai – sociālajai jomai.
Mēs uzskatām, ka vajag sākt tieši ar sociālo problēmu risināšanu. Tas novedīs pie sociālās spriedzes samazināšanās, iekšējās drošības palielināšanās un rezultātā arī pie visas tautas labklājības.
Un vēl, kā visi mani kolēģi, pievērsīšos pedagogiem. Nesen, 4.oktobrī, PCTVL frakcija saņēma izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vēstuli, kurā ir teikts, ka līdzšinējās sarunas nav nesušas ne mazākās cerības panākt darba samaksas palielinājumu pedagogiem, par ko puses iepriekš bija savstarpēji vienojušās. Tas nozīmē, ka valdība kārtējo reizi ir kaut ko apsolījusi ar mērķi samazināt sabiedrībā esošās kaislības ap šo jautājumu, bet kārtējo reizi savus solījumus nav pildījusi. Tā vietā, lai apmierinātu pedagogu taisnīgās prasības, valdība gatavojas uzņemt šī vārda tiešākajā nozīmē dārgos NATO viesus par 15 miljoniem latu.

A.Slakteris
(Tautas partijas frakcija):

Visi runāja par budžetu, īpaši par to, kā naudu tērēt.
Jāsaka, ka man ir gandarījums par to, ka visos tajos laikos, kad Tautas partija ir bijusi valdībā, ekonomika ir gājusi uz priekšu un esam spējuši strādāt tā, lai ieņēmumi valstī būtu lielāki. To esam spējuši darīt, pazeminot nodokļus. Un grūti pašlaik ir tiem, kuri mēģina balsot pret 2006.gada budžeta projektu, jo tā izdevumos ir paredzēti 3 353 833 757 latu, kas ir gandrīz dubultīgi salīdzinot ar 2003.gadu. Un tajā pašā laikā vienmēr jāatceras, ka nauda pietiekami jāinvestē valsts aizsardzībā, izglītībā, zinātnē, lai attīstība arī nākotnē būtu iespējami līdzīga.
Protams, ka 2006.gada budžets ir ar vislielāko pieaugumu dažādās sociālajās jomās. No rīta, nākot uz Saeimu un tiekoties ar skolotāju piketa dalībniekiem, izskanēja dažādi vārdi. Daudzi no tiem bija skarbi. Jautājums: “Vai jūs saprotat, Slaktera kungs, ka ar tiem 40 latiem, ko pieliek, ir par maz?” Protams, ka saprotam! Un mērķis ir strādāt, lai būtu vairāk. Bet vairāk būs tikai tad, kad kopā nopelnīsim. Kopā mums tas izdosies.
Par pārējiem šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem nerunāšu, jo budžets ir tā svarīgākā lieta, kas guva lielu Saeimas atbalstu, jo katrs, kas balso “pret”, principā apzinās, ka budžetu vienalga pieņems. Valsts jau var dzīvot ar nepieņemtu budžetu, finansēties no 1/12 daļas iepriekšējā gada budžeta. Vienīgi tad nebūtu to algu pielikumu, par kuriem visi te labprāt runāja.

I.Kalniņš
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Neapšaubāmi, ka šīsdienas plenārsēdes galvenais dienas kārtības jautājums bija 2006.gada valsts budžeta projekta izskatīšana pirmajā lasījumā.
Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija, būdama konstruktīvā opozīcijā valdībai, ir atbalstījusi to daudzās tās aktivitātēs, ieskaitot šīgada budžeta grozījumus. Bet, analizējot piedāvāto 2006.gada budžeta projektu šajā fāzē, mēs atzīstam šī projekta makroekonomiskos parametrus, piemēram, pozitīvi akcentējot budžeta deficīta nepārsniegšanu līdzšinējā līmenī kā ļoti nozīmīgu budžeta politiku nākamajam gadam. Tajā pašā laikā, kā jau es teicu, mēs neatrodam, ka šis budžets varētu efektīvi kalpot kā Ministru kabineta instruments to problēmu risināšanai, kas laiku pa laikam parādījās pagājušā un arī šī gada laikā, proti, tas ir darba samaksas jautājums valsts sektorā strādājošajiem. Acīmredzot šeit Ministru kabinets nav paguvis vēl izstrādāt sistēmisku pieeju šo jautājumu risināšanā ar attiecīgu algoritmu. Un izskatās, ka līdzšinējā reakcija ir pēc formulas principa: “Kad cilvēki brēc, tad tiek reaģēts!”
Mums šķiet, ka tā ir tikai viena no problēmām. Būtībā mēs runājam par valsts sektorā strādājošajiem – skolotājiem un policistiem. Bet tas nav ļoti liels sektors. Darba samaksas jautājums, par ko jau sākumā runāja arī mans kolēģis Jānis Strazdiņš, un pilsoņu labklājības līmeņa celšana attiecas uz visiem Latvijas valsts pilsoņiem. Un arī šajā gadījumā nākamā gada budžeta projektā algoritms, kas ļautu efektīvi pacelt šo labklājības līmeni visiem pilsoņiem, netiek piedāvāts.
Mēs savukārt piedāvājam šādu mehānismu, proti, izšķiršanos pazemināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi līdz 15%. Latvijas pašreizējā ekonomiskā situācija, mūsuprāt, atļauj to pazemināt bez liela riska. Un, ja turpmākajā budžeta izskatīšanas un to pavadošo likumprojektu paketes apspriešanas gaitā tiks izdarītas korekcijas šajā likumā attiecībā tieši uz šo nodokļa likmi, mēs atbalstīsim budžeta pieņemšanu.

O.Deņisovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Šodien Saeima nobalsoja par 2006.gada valsts budžeta likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija to neatbalstīja, jo uzskatām, ka šis budžets nemaz nav vērsts uz sociālās sistēmas uzlabošanu.
Kā apgalvo mūsu valdība, tad budžeta galvenā prioritāte ir sabiedrības sociālā stāvokļa uzlabošana, bet, atverot un to lasot, redzams, ka valdība turpina maldināt ne tikai mūsu iedzīvotājus, bet arī Eiropas Savienību, solot palielināt algas skolotājiem, ārstiem un medmāsām, policistiem, kā arī palielināt pensijas. Diemžēl no nākamā gada budžeta projekta ir redzams, ka solījums paliks tikai solījums un nekas vairāk. Tos palielinājumus, kas ir ieplānoti, jau sen ir absorbējusi strauji palielinājusies inflācija. Tāpēc cilvēki pat nepamanīs tā saucamo algu un pensiju palielinājumu.
Vienlaikus mūsu valdība turpina iedalīt naudu mistiskajam NATO samitam. Šī gada budžetā rezervēti jau 10 miljoni latu, nākamā gada budžets tam paredz vēl 5 miljonus latu NATO sanāksmes sarīkošanai. Bet neviens vēl nav drošs par to, vai tā vispār notiks.
Valdība joprojām turpina iedalīt lielas naudas summas militārām vajadzībām, kā arī iemaksām Eiropas Savienības un NATO budžetā.
Ja mēs atceramies valdošo politiķu solījumus pirms iestāšanās Eiropas Savienībā, tad mums solīja, ka mēs tikai saņemsim naudu no Eiropas, bet valdošie laikam aizmirsa pieminēt obligātās iemaksas.
Viena no prioritātēm ir arī veselības aprūpes sistēmas sakārtošana, uzlabojot ārstniecības pakalpojumu kvalitāti un to pieejamību iedzīvotājiem, rezultātā izveidojot funkcionējušu veselības aprūpes sistēmu. Mūsu valstī laikam ir izveidojusies tradīcija – vispirms izpostīt un pēc tam uzlabot. Šā gada laikā mūsu valsts veselības aprūpes sistēma ir nonākusi kritiskā stāvoklī. Pat tādi pakalpojumi kā ātrās palīdzības izsaukšana nav pieejama vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju.
Redzot to, ka budžets neparedz uzlabot situāciju darba samaksā ārstiem un medmāsām, mēs droši varam teikt, ka nākamā gada budžetā paredzētā veselības aprūpes sistēmas sakārtošana un uzlabošana ir tikai propaganda, kas nenesīs nekādus uzlabojumus tautai, tāpat kā budžets kopumā.
Nākamā gada budžets tikai vēl pasliktinās esošo grūto situāciju. Kā parasti cietīs tauta, jo valdība uz tautas rēķina turpinās izpildīt savas finanšu saistības Eiropas, nevis savas tautas priekšā.

Saeimas preses dienests