
KNAB – jau kā paaudzies trīsgadu ērglis
Trīs darbības gados Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), neraugoties uz ilgstošiem sarežģījumiem vadības izvēles gaitā, panācis virkni novitāšu cīņā pret korupciju. Mazāk sekmējies augsta līmeņa korupcijas apkarošanā.|
|
Panāk valsts institūciju iesaistīšanos
KNAB trīs gadu laikā panācis ievērojamu progresu korupcijas
novēršanā un apkarošanā, kā arī normatīvo aktu grozījumu izstrādē, mazinot
koruptīvas rīcības iespējas negodprātīgo amatpersonu darbībā, KNAB priekšnieka
Alekseja Loskutova viedokli pauž biroja Sabiedrisko attiecību un starp-tautiskās
sadarbības nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece. Līdz 2005.gada 30.septembrim
ierosinātas 82 krimināllietas, galvenokārt par kukuļošanu un dienesta stāvokļa
ļaunprātīgu izmantošanu. Pēc KNAB iniciatīvas arvien vairāk valsts institūcijas
iesai-stās pretkorupcijas darbā un sabiedrības informēšanā par korupcijas ļaunumu.
Viens no nozīmīgākajiem sasniegumiem pretkorupcijas jomā, kā
uzskata A.Loskutovs, ir partiju finansēšanas kontroles būtiska uzlabošana. Tieši KNAB
reālā darbība politisko organizāciju finansēšanas kontrolē mazinājusi atsevišķu
personu ietekmi uz partijām un liek tām stingrāk ievērot likuma prasības.
KNAB identificējis problēmas, kas veicina korupcijas risku un rada šķēršļus
korupcijas novēršanai un apkarošanai, kā arī rosinājis likumdošanas iniciatīvas
šo problēmu risināšanai, informē D.Kurpniece. Ministru kabinets akceptējis KNAB
vadībā izstrādāto koncepciju par fizisko personu ienākumu gūšanas kontroles
pilnveidošanu, atbalstot vispārējās ikgada ienākumu deklarēšanas ieviešanu. Šī
iniciatīva vairos kontrolējošo institūciju iespējas noskaidrot valsts amatpersonas
vai tās radinieku patiesos ienākumus un to izcelsmi. KNAB vadībā izstrādāts un ar
citām valsts institūcijām tiek saskaņots Valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas
likuma projekts, kura mērķis ir ieviest skaidru regulējumu valsts un pašvaldības
mantas iznomāšanā, nodrošinot to atbilstoši sabiedrības interesēm un novēršot
koruptīvu darbību iespējamību. Savukārt, lai novērstu korupcijas riskus lobēšanas
jomā, ar Ministru prezidenta rīkojumu izveidota starp-institūciju darba grupa KNAB
vadībā, lai saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts programmā
noteiktajiem uzdevumiem izstrādātu koncepcijas projektu lobēšanas tiesiskā
regulējuma pilnveidošanai.
Ieviesis vairākus svarīgus jaunumus
“KNAB pretkorupcijas politikā un praksē ir ieviesis vairākus
svarīgus jaunumus,” taujāts par biroja veikumu šajos gados, skaidro sabiedriskās
politikas portāla “politika.lv” Tiesiskas valsts un korupcijas sadaļas redaktors
Valts Kalniņš. Būtiskākais – KNAB iesācis politisko partiju finansēšanas
kontroli, kā arī mērķtiecīgi analizē likumus un piedāvā risinājumus dažādās
jomās, kur sastopami korupcijas riski. Treškārt, un tas nav mazsvarīgi, KNAB
iemantojis sabiedrības uzticību, ko apliecina tā netipiski augstais reitings
salīdzinājumā ar citām tiesībsargājošajām institūcijām. Birojs arī gādājis
par intensīvu sadarbību ar sabiedriski konsultatīvo padomi. Korupcijas apkarošanas
jomā, kā atzīst V.Kalniņš, KNAB darbs vainagojies ar to, ka atklātie noziedzīgie
nodarījumi kļuvuši nozīmīgāki, skartas augstākas amatpersonas, vairojušās
ierosinātajās lietās figurējošās summas. “Nekā revolucionāra” līdzšinējā
KNAB darbā nav bijis attiecībā uz tā saukto valsts nozagšanu, augstākā līmeņa
korupciju. Tiesa, biroja darbu paralizējušas ilgstošās politiskās nesaskaņas,
izraugoties un apstiprinot tā vadītājus.
Lūgts komentēt KNAB ierosināto lietu skaitu kā biroja darba
efektivitātes rādītāju, V.Kalniņš norāda: “Publiski redzamais atskaites punkts ir
– vai šajās lietās savākto pierādījumu būs pietiekami, lai uzsāktu
kriminālvajāšanu. Būtiska ir izmeklēšanas kvalitāte, kas ļauj tiesā pierādīt
vainu un vainīgajam piespriest sodu.”
Uzziņai:
KNAB galvenās darbības jomas:
* atklāt un novērst Krimināllikumā paredzētos noziedzīgos nodarījumus, kas
saistīti ar koruptīviem noziedzīgajiem nodarījumiem;
* veikt pirmstiesas izmeklēšanu krimināllietās, kas saistītas ar korupciju, un
virzīt tās kriminālvajāšanai;
* kontrolēt valsts amatpersonu darbību un novērst to atrašanos interešu konflikta
situācijā;
* uzraudzīt un kontrolēt politisko organizāciju finansēšanas noteikumu ievērošanu;
* izskatīt sūdzības par iepirkuma procedūras pārkāpumiem;
* izstrādāt metodiku korupcijas novēršanai un apkarošanai valsts un pašvaldību
iestādēs un privātajā sektorā;
* izglītot sabiedrību tiesību un ētikas jomā par korupcijas novēršanas
jautājumiem, kā arī partiju finansēšanas jomā.
10.oktobrī apritēja trīs gadi, kopš Saeima amatā iecēla pirmo Korupcijas
novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku. Normatīvajos aktos noteiktās
funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī politisko organizāciju
finansēšanas kontrolē pilnā apjomā KNAB veic kopš 2003.gada 1.februāra.
Guntars Laganovskis, “LV”