Valsts sekretāru 2005.gada 6.oktobra sanāksmē

Aizsardzības ministrija

– pieteica izskatīšanai noteikumu projektu “Noteikumi par pabalstu un kompensāciju apmēriem un izmaksas kārtību karavīriem, kuri pilda dienesta pienākumus ārpus valsts”.
Kā norāda Aizsardzības ministrija, Militārā dienesta likuma grozījumi Ministru kabinetam deleģē izdot noteikumus ne tikai par pabalstu un kompensāciju apmēriem, bet arī par šo pabalstu un kompensāciju izmaksas kārtību. Sakarā ar to ir sagatavots jauns noteikumu projekts. Pabalstu un kompensāciju apmēri nav grozīti.
Noteikumu projekts paredz noteikt pabalstu un kompensāciju apmēru (atbilstoši dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem) un izmaksas kārtību karavīriem, kuri pilda dienesta pienākumus ārpus valsts.
Karavīram paredzēti šādi pabalsti un kompensācijas: algas pabalsts par dienestu ārvalstī; pabalsts par laulātā uzturēšanos ārvalstī; pabalsts par bērnu uzturēšanos ārvalstī; pabalsts mājsaimniecības inventāra iegādei, pārceļoties uz dienesta vietu ārvalstī; pabalsts dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai. Kā arī: kompensācija dzīvokļa īrei, tai skaitā ar dzīvokļa īres noslēgšanu saistītiem izdevumiem, un komunālajiem izdevumiem; bērnu skolas un pirmsskolas izdevumu kompensācija; pilna kompensācija par ceļa un pārcelšanās izdevumiem, dodoties uz dienesta vietu un atgriežoties no tās; kompensācija par izdevumiem veselības apdrošināšanai un apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem; pilna kompensācija par viņa paša un viņa ģimenes locekļu ceļa izdevumiem, vienu reizi gadā dodoties ikgadējā atvaļinājumā uz Latviju un atgriežoties dienesta vietā.
Algas pabalsta par dienestu ārvalstī, pabalsta par laulātā uzturēšanos ārvalstī un pabalsta par bērnu uzturēšanos ārvalstī apmēru nosaka atbilstoši dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem, reizinot pabalsta apmēru ar attiecīgajā valstī noteikto dzīves dārdzības koeficientu.
Nosūtītāja institūcija pabalstus un kompensācijas pārskaita uz karavīra norādīto personisko kontu kredītiestādē. Dzīvokļu īres un komunālo izdevumu kompensāciju un bērnu skolas izdevumu kompensāciju pārskaita saskaņā ar izdevumu apmēru un samaksu apliecinošiem attaisnojuma dokumentiem (čeki, kvītis, līgums ar skolu utt.), bet nepārsniedzot šajos noteikumos noteikto kompensācijas apmēru.
Karavīram kompensē personisko mantu transportēšanas izdevumus (ne vairāk kā par vienu 33,2 m³ jeb 20 pēdu konteineru), dodoties uz dienesta vietu un atgriežoties no tās.
Pilnu kompensāciju par ceļa un pārcelšanās izdevumiem, dodoties uz dienesta vietu un atgriežoties no tās, un pilnu kompensāciju par viņa paša un viņa ģimenes locekļu ceļa izdevumiem, vienu reizi gadā dodoties ikgadējā atvaļinājumā uz Latviju un atgriežoties dienesta vietā, karavīram kompensē saskaņā ar iesniegtajiem dokumentiem, kas apliecina šos izdevumus. Ja karavīrs izmanto lidmašīnu, ceļa izdevumus kompensē, nepārsniedzot lidojuma ekonomiskās klases cenas apmērus.
Karavīram kompensē izdevumus ģimenes locekļu veselības apdrošināšanai un apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem, kas saistīti ar kaitējumu veselībai.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā, Valsts kancelejā.

Ārlietu ministrija

– pieteica izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu””.
Kā norāda Ārlietu ministrija, likumprojekts “Grozījums likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”” paredz izdarīt grozījumu likuma 4.panta otrās daļas pirmajā punktā, nosakot, ka par noziedzīgi iegūtiem uzskatāmi arī tādi līdzekļi vai manta, kuru cita starpā kontrolē vai kuras īpašnieks ir persona, kura sakarā ar aizdomām par terora akta izdarīšanu vai līdzdalību tajā ir iekļauta kādā no Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktajiem valstu vai starptautisko organizāciju sastādītajiem šādu personu sarakstiem.
Likuma grozījums precizētu Ministru kabinetam doto pilnvarojumu noteikumu pieņemšanai.
Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai likumprojektu “Par Eiropas līgumu par personām, kas piedalās Eiropas Cilvēktiesību tiesas procesā”.
Kā norāda Ārlietu ministrija, 1999.gada 1.janvārī spēkā stājās Eiropas līgums par personām, kas piedalās Eiropas Cilvēktiesību tiesas procesā (Līgums). Līgums aizstāj 1969.gada Līgumu par personām, kas piedalās Eiropas Cilvēktiesību tiesas (Tiesa) procesā un ir precizēts atbilstoši tām izmaiņām, ko Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (Konvencija) ieviesa 11.protokols.
Līgums paredz papildu aizsardzību un garantijas personām, kas piedalās Tiesas procesā kā puses, pārstāvji, padomnieki, eksperti, liecinieki vai citas Tiesas uzaicinātas personas. Līguma mērķis ir nodrošināt šīm personām iespēju brīvi sazināties ar tiesu, garantēt pārvietošanās brīvību, lai varētu pilnvērtīgi piedalīties lietas izskatīšanā Tiesā, kā arī pasargāt no iespējamas vajāšanas saistībā ar procesu Tiesā.
Sagatavotais likumprojekts paredz, ka ar šo likumu Latvija pievienojas Līgumam, kas sniegs papildu garantijas personām, kas piedalās Tiesas procesā. Latvija, pievienojoties Līgumam, deklarē, ka Līguma 4.panta pirmā punkta a) apakšpunkta nosacījumi netiks attiecināti uz aizturētām personām.
Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kancelejā.

Izglītības un zinātnes ministrija

– pieteica izskatīšanai noteikumu projektu “Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju”.
Kā norāda Izglītības un zinātnes ministrija, noteikumu projekts sagatavots saskaņā ar Augstskolu likumu. Noteikumi nosaka Latvijas izglītības klasifikāciju. Izglītības klasifikācija ir Latvijas Republikas vienotās ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēmas sastāvdaļa, un tās uzdevums ir nodrošināt pamatu izglītības iestāžu darbībai izglītības programmu īstenošanā, radīt pamatu izglītības programmu reģistra un izglītības programmu informatīvās bāzes izveidei un nodrošināt vienotas izglītības statistikas datu bāzes izveidošanu.
Izglītības klasifikācija ir nepieciešama lietošanai visiem publisko tiesību subjektiem un privātpersonām, kas izstrādā un īsteno licencētas un akreditētas izglītības programmas; oficiālās statistikas jomā, veidojot izglītības informācijas sistēmas, reģistrus un datu bāzes; starptautiskai praksei atbilstošas izglītības uzskaites un salīdzināšanas nodrošināšanā; citās jomās, kur nepieciešama izglītības programmu nosaukumu lietošana.
Noteikumu izpildi nodrošinās Izglītības un zinātnes ministrija. Izglītības iestādes šo klasifikāciju lietos savā darbībā, kā arī iesniedzot statistiskos pārskatus Centrālajai statistikas pārvaldei. Par klasifikācijas izstrādāšanu un uzturēšanu ir atbildīga Izglītības un zinātnes ministrija.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ekonomikas, Iekšlietu, Kultūras, Labklājības, Satiksmes, Veselības, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Satiksmes ministrija

– pieteica izskatīšanai noteikumu projektu “Kārtība, kādā tiek veikti civilās aviācijas drošības uzturēšanas pasākumi”.
Kā norāda Satiksmes ministrija, noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar likumu “Par aviāciju” Pārejas noteikumiem, kuros noteikts, ka Ministru kabineta 2005.gada 29.marta noteikumi Nr. 210 “Noteikumi par civilās aviācijas drošības garantēšanai nepieciešamo pasākumu kompleksu” ir spēkā līdz 2005.gada 30.novembrim.
Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā veic drošības uzturēšanas pasākumus civilās aviācijas drošības (aviodrošības pasākumi) jomā, lai nepieļautu nelikumīgu iejaukšanos civilās aviācijas darbībā.
Noteikumi ir Nacionālā civilās aviācijas drošības programma Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 16.decembra Regulas (EK) Nr.2320/2002 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā 5.panta izpratnē. Detalizētās prasības un procedūras aviodrošības pasākumu īstenošanai nosaka Civilās aviācijas administrācija.
Noteikumu projekts paredz noteikt, ka par nacionālās civilās aviācijas drošības programmas īstenošanas koordināciju un uzraudzību Latvijas Republikā atbildīgā institūcija ir Civilās aviācijas administrācija.
Civilās aviācijas administrācijas pienākumi: izstrādāt aviodrošības pasākumus, ņemot vērā starptautiskās civilās aviācijas praksē izmantojamo aviodrošības kontroles veidu un tehnoloģiju attīstību, kā arī starptautiskās tiesību normas; izstrādāt un īstenot valsts civilās aviācijas drošības kvalitātes kontroles programmu; izstrādāt valsts civilās aviācijas drošības mācību programmu un kontrolēt tās izpildi. Kā arī: apstiprināt lidostu, Latvijas Republikā reģistrēto gaisa kuģu ekspluatantu un citu ar civilās aviācijas drošību saistītu komersantu izstrādātās programmas civilās aviācijas drošības jomā (aviodrošības programmas); apstiprināt lidostu un gaisa kuģu ekspluatantu izstrādātās civilās aviācijas drošības mācību programmas; sertificēt dienestus un personālu, kas ir atbildīgi par aviodrošības pasākumu īstenošanu lidostu un citu ar aviodrošību saistītu komersantu teritorijā; saskaņot aviodrošības pasākumus pirms lidostu celtniecības vai rekonstrukcijas uzsākšanas, kā arī civilās aviācijas drošībai paredzēto lidostu iekārtu un sistēmu uzstādīšanas projektus; izsludināt papildu aviodrošības pasākumus, atbilstoši riska situācijai, atsevišķiem vai visiem lidojumiem, ja saņemta informācija par iespējamiem draudiem civilajai aviācijai; operatīvi informēt lidostas, gaisa kuģu ekspluatantus un ar civilās aviācijas drošības uzturēšanu saistītus komersantus par izmaiņām aviodrošības pasākumu jomā; regulāri pārbaudīt lidostu, gaisa kuģu ekspluatantu un citu civilās aviācijas drošības uzturēšanā iesaistīto komersantu aviodrošības pasākumu atbilstību Nacionālajai civilās aviācijas drošības programmai.
Lidostu pienākumi: izstrādāt lidostas aviodrošības programmu un nodrošināt tajā paredzēto pasākumu īstenošanu; iecelt atbildīgo darbinieku lidostas aviodrošības pasākumu koordinēšanai un vadīšanai; izveidot lidostas aviācijas drošības komisiju; pēc saskaņošanas ar Iekšlietu ministrijas Operatīvo štābu nodrošināt resursus un tehniskos līdzekļus, lai lidostā īstenotu rīcības plānu ārkārtējās situācijas novēršanai; nodrošināt visu izlidojošo pasažieru un viņu bagāžas drošības pārbaudi; noteikt lidostas teritorijas robežas, sadalot to kontrolējamā daļā (kur atļauta tikai pēc lidostas izsniegtām atļaujām identificējamu personu un transporta līdzekļu atrašanās) un nekontrolējamā daļā (kur šāda identificēšana nenotiek); nepieļaut transportlīdzekļu (arī komerctransporta) atstāšanu bez uzraudzības lidostas kontrolējamā teritorijā, tās ēku un citu svarīgu objektu tuvumā.
Gaisa kuģu ekspluatants, veicot pasažieru un bagāžas pārvadājumus, kā arī pieņemot pārvadāšanai kravu, pastu, steidzamus sūtījumus un kurjerpastu bāzes lidostā vai lidojuma galapunktā, veic visus nepieciešamos un iespējamos aviodrošības pasākumus. Gaisa kuģu ekspluatanta pienākumi: iecelt atbildīgo darbinieku aviodrošības pasākumu koordinēšanai un vadīšanai; izstrādāt gaisa kuģu ekspluatanta aviodrošības programmu un īstenot tās izpildi; nodrošināt finansējumu pilnā apjomā aviodrošības pasākumu īstenošanai; informēt pasažierus par tā noteiktajām aviācijas drošības prasībām un pieprasīt to ievērošanu.
Gaisa telpas izmantošanas un gaisa satiksmes organizēšanas valsts komercsabiedrības pienākumi: nodrošināt aeronavigācijas ierīču aizsardzību; nodrošināt aviācijas stacionārā elektrosakaru tīkla (AFTN) nepārtrauktu darbību un uzraudzību; sadarboties ar lidostas dienestiem un citām institūcijām, lai reaģētu uz draudiem un nelikumīgu iejaukšanos civilās aviācijas darbībā; ziņot aviācijas stacionārā elektrosakaru tīkla (AFTN) adrešu sarakstā minētajām ārvalstu institūcijām par nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu vai citiem draudiem civilajai aviācijai; izstrādāt un īstenot aviodrošības programmu.
Komercsabiedrības, kuru darbība ir saistīta ar atrašanos lidostas kontrolējamā daļā, pilda lidostas aviodrošības programmas prasības un sadarbojas aviodrošības pasākumu uzturēšanā.
Drošības policijas pienākumi: atbilstoši kompetencei vākt, pārbaudīt un novērtēt informāciju par draudiem civilās aviācijas drošībai; informēt ar draudiem saistītās civilās aviācijas institūcijas par nepieciešamību ieviest papildu aviodrošības pasākumus; vadīt speciālos pasākumus ķīlnieku vai gaisa kuģu sagrābšanas, kā arī sprādziena draudu un spridzināšanas ierīču atklāšanas gadījumos; veikt informācijas apmaiņu ar citu iesaistīto valstu kompetentām institūcijām par draudiem civilajai aviācijai vai notikušu nelikumīgu iejaukšanos tās darbībā; īstenot pasākumus, lai novērstu nelikumīgu iejaukšanos civilās aviācijas darbībā vai tās draudus, kā arī novērstu tās sekas.
Valsts policijas pienākumi: uzturēt sabiedrisko kārtību lidostu nekontrolējamā daļā un lidostu apkārtnē, pārbaudot arī tajās noteikto transportlīdzekļu kustības un stāvēšanas noteikumu ievērošanu; atbilstoši kompetencei vākt, pārbaudīt un novērtēt informāciju par draudiem civilās aviācijas drošībai; sadarboties ar lidostas aviācijas drošības dienestu drošības kontroles veikšanā; noskaidrot apstākļus un aizturēt personas, kuras mēģina ienest gaisa kuģī vai lidostas kontrolējamā daļā ieročus, bīstamus priekšmetus vai vielas; patrulēt lidostu nekontrolējamā daļā, bet, pastāvot reāliem draudiem, – arī lidostu kontrolējamā daļā.
Valsts robežsardzes pienākumi lidostu valsts robežas šķērsošanas vietās: pavadīt līdz gaisa kuģim personas, kuras tiek izraidītas no Latvijas Republikas piespiedu kārtā; veikt uzdevumus, lai novērstu nelikumīgas iejaukšanās aktus civilās aviācijas darbībā.
Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu muitas pārvalžu un Valsts ieņēmumu dienesta Rīgas muitas reģionālās iestādes pienākumi: sadarboties ar lidostas aviodrošības dienestu, lai atklātu bīstamus vai aizliegtus priekšmetus pasažieru bagāžā, kā arī kravu un pasta sūtījumos; kontrolēt ieroču izvešanas atļaujas pirms to pieņemšanas pārvadāšanai ar gaisa transportu; ziņot valsts tiesībsargājošām institūcijām par pārvadāšanai bīstamu priekšmetu atklāšanu.
Pasta iestādes nodrošina pasta sūtījumu drošības kontroles veikšanu pirms sūtījumu nodošanas pārvadāšanai ar gaisa transportu.
Kravu aģenti, apkopes komersanti, kā arī komersanti, kuri veic pārtikas krājumu vai lidojumam nepieciešamā inventāra piegādi gaisa kuģu ekspluatantam, veic nepieciešamos un iespējamos drošības pasākumus, kā arī nodrošina, lai nebūtu iespējama nesankcionēta piekļūšana lidostu kontrolējamā teritorijā ievestajām precēm jau pēc veiktajām drošības pārbaudēm.
Par plāna izstrādāšanu rīcībai situācijā, ja saņemti draudi vai noticis nelikumīgas iejaukšanās akts civilās aviācijas darbībā (turpmāk – rīcības plāns), ir atbildīga Iekšlietu ministrija. Rīcības plāna izstrādē iesaista Satiksmes ministriju, Civilās aviācijas administrāciju, gaisa telpas izmantošanas un gaisa satiksmes organizēšanas komercsabiedrību, lidostas, un, ja nepieciešams, arī citas institūcijas.
Rīcības plāna īstenošanu vada operatīvais štābs. Operatīvā štāba struktūru un sastāvu apstiprina Iekšlietu ministrija. Rīcības plāna realizēšanā tiek iesaistīta Drošības policija, lidostas aviodrošības dienests, lidostas administrācija, gaisa telpas izmantošanas un gaisa satiksmes organizēšanas valsts komercsabiedrība, kā arī lidostā izvietotā policijas vienība un robežsardze. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Katastrofu medicīnas centrs piedalās nelikumīgas iejaukšanās akta novēršanas pasākumos un seku likvidēšanā, kā arī sniedz palīdzību cietušajiem.
Paredzēts noteikt, ka noteikumi stāsies spēkā ar 2005.gada 1.decembri. Par spēku zaudējušiem tiks atzīti Ministru kabineta 2005.gada 29.marta noteikumi Nr.210 “Noteikumi par civilās aviācijas drošības garantēšanai nepieciešamo pasākumu kompleksu”.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Iekšlietu, Veselības, Vides ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs