
– pieteica izskatīšanai noteikumu projektu “Noteikumi par pabalstu un
kompensāciju apmēriem un izmaksas kārtību karavīriem, kuri pilda dienesta pienākumus
ārpus valsts”.
Kā norāda Aizsardzības ministrija, Militārā dienesta likuma grozījumi Ministru
kabinetam deleģē izdot noteikumus ne tikai par pabalstu un kompensāciju apmēriem, bet
arī par šo pabalstu un kompensāciju izmaksas kārtību. Sakarā ar to ir sagatavots
jauns noteikumu projekts. Pabalstu un kompensāciju apmēri nav grozīti.
Noteikumu projekts paredz noteikt pabalstu un kompensāciju apmēru (atbilstoši dienesta
vietas specifiskajiem apstākļiem) un izmaksas kārtību karavīriem, kuri pilda dienesta
pienākumus ārpus valsts.
Karavīram paredzēti šādi pabalsti un kompensācijas: algas pabalsts par dienestu
ārvalstī; pabalsts par laulātā uzturēšanos ārvalstī; pabalsts par bērnu
uzturēšanos ārvalstī; pabalsts mājsaimniecības inventāra iegādei, pārceļoties uz
dienesta vietu ārvalstī; pabalsts dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu
segšanai. Kā arī: kompensācija dzīvokļa īrei, tai skaitā ar dzīvokļa īres
noslēgšanu saistītiem izdevumiem, un komunālajiem izdevumiem; bērnu skolas un
pirmsskolas izdevumu kompensācija; pilna kompensācija par ceļa un pārcelšanās
izdevumiem, dodoties uz dienesta vietu un atgriežoties no tās; kompensācija par
izdevumiem veselības apdrošināšanai un apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem;
pilna kompensācija par viņa paša un viņa ģimenes locekļu ceļa izdevumiem, vienu
reizi gadā dodoties ikgadējā atvaļinājumā uz Latviju un atgriežoties dienesta
vietā.
Algas pabalsta par dienestu ārvalstī, pabalsta par laulātā uzturēšanos ārvalstī un
pabalsta par bērnu uzturēšanos ārvalstī apmēru nosaka atbilstoši dienesta vietas
specifiskajiem apstākļiem, reizinot pabalsta apmēru ar attiecīgajā valstī noteikto
dzīves dārdzības koeficientu.
Nosūtītāja institūcija pabalstus un kompensācijas pārskaita uz karavīra norādīto
personisko kontu kredītiestādē. Dzīvokļu īres un komunālo izdevumu kompensāciju un
bērnu skolas izdevumu kompensāciju pārskaita saskaņā ar izdevumu apmēru un samaksu
apliecinošiem attaisnojuma dokumentiem (čeki, kvītis, līgums ar skolu utt.), bet
nepārsniedzot šajos noteikumos noteikto kompensācijas apmēru.
Karavīram kompensē personisko mantu transportēšanas izdevumus (ne vairāk kā par
vienu 33,2 m3 jeb 20 pēdu konteineru), dodoties uz dienesta vietu un
atgriežoties no tās.
Pilnu kompensāciju par ceļa un pārcelšanās izdevumiem, dodoties uz dienesta vietu un
atgriežoties no tās, un pilnu kompensāciju par viņa paša un viņa ģimenes locekļu
ceļa izdevumiem, vienu reizi gadā dodoties ikgadējā atvaļinājumā uz Latviju un
atgriežoties dienesta vietā, karavīram kompensē saskaņā ar iesniegtajiem
dokumentiem, kas apliecina šos izdevumus. Ja karavīrs izmanto lidmašīnu, ceļa
izdevumus kompensē, nepārsniedzot lidojuma ekonomiskās klases cenas apmērus.
Karavīram kompensē izdevumus ģimenes locekļu veselības apdrošināšanai un
apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem, kas saistīti ar kaitējumu veselībai.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā, Valsts
kancelejā.
Ārlietu ministrija
– pieteica izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi
iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu””.
Kā norāda Ārlietu ministrija, likumprojekts “Grozījums likumā
“Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”” paredz izdarīt
grozījumu likuma 4.panta otrās daļas pirmajā punktā, nosakot, ka par noziedzīgi
iegūtiem uzskatāmi arī tādi līdzekļi vai manta, kuru cita starpā kontrolē vai
kuras īpašnieks ir persona, kura sakarā ar aizdomām par terora akta izdarīšanu vai
līdzdalību tajā ir iekļauta kādā no Latvijas Republikas Ministru kabineta
noteiktajiem valstu vai starptautisko organizāciju sastādītajiem šādu personu
sarakstiem.
Likuma grozījums precizētu Ministru kabinetam doto pilnvarojumu noteikumu pieņemšanai.
Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Bērnu un ģimenes
lietu, Ekonomikas, Iekšlietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības
integrācijas lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā, Nacionālajā trīspusējās
sadarbības padomē, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai likumprojektu “Par Eiropas līgumu par personām, kas
piedalās Eiropas Cilvēktiesību tiesas procesā”.
Kā norāda Ārlietu ministrija, 1999.gada 1.janvārī spēkā stājās Eiropas
līgums par personām, kas piedalās Eiropas Cilvēktiesību tiesas procesā (Līgums).
Līgums aizstāj 1969.gada Līgumu par personām, kas piedalās Eiropas Cilvēktiesību
tiesas (Tiesa) procesā un ir precizēts atbilstoši tām izmaiņām, ko Eiropas Cilvēka
tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (Konvencija) ieviesa 11.protokols.
Līgums paredz papildu aizsardzību un garantijas personām, kas piedalās Tiesas procesā
kā puses, pārstāvji, padomnieki, eksperti, liecinieki vai citas Tiesas uzaicinātas
personas. Līguma mērķis ir nodrošināt šīm personām iespēju brīvi sazināties ar
tiesu, garantēt pārvietošanās brīvību, lai varētu pilnvērtīgi piedalīties lietas
izskatīšanā Tiesā, kā arī pasargāt no iespējamas vajāšanas saistībā ar procesu
Tiesā.
Sagatavotais likumprojekts paredz, ka ar šo likumu Latvija pievienojas Līgumam, kas
sniegs papildu garantijas personām, kas piedalās Tiesas procesā. Latvija,
pievienojoties Līgumam, deklarē, ka Līguma 4.panta pirmā punkta a) apakšpunkta
nosacījumi netiks attiecināti uz aizturētām personām.
Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu,
Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā,
Ģenerālprokuratūrā, Valsts kancelejā.
Izglītības un zinātnes ministrija
– pieteica izskatīšanai noteikumu projektu “Noteikumi par Latvijas izglītības
klasifikāciju”.
Kā norāda Izglītības un zinātnes ministrija, noteikumu projekts sagatavots
saskaņā ar Augstskolu likumu. Noteikumi nosaka Latvijas izglītības klasifikāciju.
Izglītības klasifikācija ir Latvijas Republikas vienotās ekonomiskās informācijas
klasifikācijas sistēmas sastāvdaļa, un tās uzdevums ir nodrošināt pamatu
izglītības iestāžu darbībai izglītības programmu īstenošanā, radīt pamatu
izglītības programmu reģistra un izglītības programmu informatīvās bāzes izveidei
un nodrošināt vienotas izglītības statistikas datu bāzes izveidošanu.
Izglītības klasifikācija ir nepieciešama lietošanai visiem publisko tiesību
subjektiem un privātpersonām, kas izstrādā un īsteno licencētas un akreditētas
izglītības programmas; oficiālās statistikas jomā, veidojot izglītības
informācijas sistēmas, reģistrus un datu bāzes; starptautiskai praksei atbilstošas
izglītības uzskaites un salīdzināšanas nodrošināšanā; citās jomās, kur
nepieciešama izglītības programmu nosaukumu lietošana.
Noteikumu izpildi nodrošinās Izglītības un zinātnes ministrija. Izglītības
iestādes šo klasifikāciju lietos savā darbībā, kā arī iesniedzot statistiskos
pārskatus Centrālajai statistikas pārvaldei. Par klasifikācijas izstrādāšanu un
uzturēšanu ir atbildīga Izglītības un zinātnes ministrija.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ekonomikas,
Iekšlietu, Kultūras, Labklājības, Satiksmes, Veselības, Vides ministrijā, Latvijas
Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.
Satiksmes ministrija
– pieteica izskatīšanai noteikumu projektu “Kārtība, kādā tiek veikti
civilās aviācijas drošības uzturēšanas pasākumi”.
Kā norāda Satiksmes ministrija, noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar likumu
“Par aviāciju” Pārejas noteikumiem, kuros noteikts, ka Ministru kabineta 2005.gada 29.marta noteikumi Nr. 210
“Noteikumi par civilās aviācijas drošības garantēšanai nepieciešamo pasākumu
kompleksu” ir spēkā līdz 2005.gada 30.novembrim.
Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā veic drošības
uzturēšanas pasākumus civilās aviācijas drošības (aviodrošības pasākumi) jomā,
lai nepieļautu nelikumīgu iejaukšanos civilās aviācijas darbībā.
Noteikumi ir Nacionālā civilās aviācijas drošības programma Eiropas Parlamenta un
Padomes 2002.gada 16.decembra Regulas (EK) Nr.2320/2002 par kopīgiem noteikumiem civilās
aviācijas drošības jomā 5.panta izpratnē. Detalizētās prasības un procedūras
aviodrošības pasākumu īstenošanai nosaka Civilās aviācijas administrācija.
Noteikumu projekts paredz noteikt, ka par nacionālās civilās aviācijas drošības
programmas īstenošanas koordināciju un uzraudzību Latvijas Republikā atbildīgā
institūcija ir Civilās aviācijas administrācija.
Civilās aviācijas administrācijas pienākumi: izstrādāt aviodrošības pasākumus,
ņemot vērā starptautiskās civilās aviācijas praksē izmantojamo aviodrošības
kontroles veidu un tehnoloģiju attīstību, kā arī starptautiskās tiesību normas;
izstrādāt un īstenot valsts civilās aviācijas drošības kvalitātes kontroles
programmu; izstrādāt valsts civilās aviācijas drošības mācību programmu un
kontrolēt tās izpildi. Kā arī: apstiprināt lidostu, Latvijas Republikā reģistrēto
gaisa kuģu ekspluatantu un citu ar civilās aviācijas drošību saistītu komersantu
izstrādātās programmas civilās aviācijas drošības jomā (aviodrošības
programmas); apstiprināt lidostu un gaisa kuģu ekspluatantu izstrādātās civilās
aviācijas drošības mācību programmas; sertificēt dienestus un personālu, kas ir
atbildīgi par aviodrošības pasākumu īstenošanu lidostu un citu ar aviodrošību
saistītu komersantu teritorijā; saskaņot aviodrošības pasākumus pirms lidostu
celtniecības vai rekonstrukcijas uzsākšanas, kā arī civilās aviācijas drošībai
paredzēto lidostu iekārtu un sistēmu uzstādīšanas projektus; izsludināt papildu
aviodrošības pasākumus, atbilstoši riska situācijai, atsevišķiem vai visiem
lidojumiem, ja saņemta informācija par iespējamiem draudiem civilajai aviācijai;
operatīvi informēt lidostas, gaisa kuģu ekspluatantus un ar civilās aviācijas
drošības uzturēšanu saistītus komersantus par izmaiņām aviodrošības pasākumu
jomā; regulāri pārbaudīt lidostu, gaisa kuģu ekspluatantu un citu civilās aviācijas
drošības uzturēšanā iesaistīto komersantu aviodrošības pasākumu atbilstību
Nacionālajai civilās aviācijas drošības programmai.
Lidostu pienākumi: izstrādāt lidostas aviodrošības programmu un nodrošināt tajā
paredzēto pasākumu īstenošanu; iecelt atbildīgo darbinieku lidostas aviodrošības
pasākumu koordinēšanai un vadīšanai; izveidot lidostas aviācijas drošības
komisiju; pēc saskaņošanas ar Iekšlietu ministrijas Operatīvo štābu nodrošināt
resursus un tehniskos līdzekļus, lai lidostā īstenotu rīcības plānu ārkārtējās
situācijas novēršanai; nodrošināt visu izlidojošo pasažieru un viņu bagāžas
drošības pārbaudi; noteikt lidostas teritorijas robežas, sadalot to kontrolējamā
daļā (kur atļauta tikai pēc lidostas izsniegtām atļaujām identificējamu personu un
transporta līdzekļu atrašanās) un nekontrolējamā daļā (kur šāda identificēšana
nenotiek); nepieļaut transportlīdzekļu (arī komerctransporta) atstāšanu bez
uzraudzības lidostas kontrolējamā teritorijā, tās ēku un citu svarīgu objektu
tuvumā.
Gaisa kuģu ekspluatants, veicot pasažieru un bagāžas pārvadājumus, kā arī
pieņemot pārvadāšanai kravu, pastu, steidzamus sūtījumus un kurjerpastu bāzes
lidostā vai lidojuma galapunktā, veic visus nepieciešamos un iespējamos aviodrošības
pasākumus. Gaisa kuģu ekspluatanta pienākumi: iecelt atbildīgo darbinieku
aviodrošības pasākumu koordinēšanai un vadīšanai; izstrādāt gaisa kuģu
ekspluatanta aviodrošības programmu un īstenot tās izpildi; nodrošināt finansējumu
pilnā apjomā aviodrošības pasākumu īstenošanai; informēt pasažierus par tā
noteiktajām aviācijas drošības prasībām un pieprasīt to ievērošanu.
Gaisa telpas izmantošanas un gaisa satiksmes organizēšanas valsts komercsabiedrības
pienākumi: nodrošināt aeronavigācijas ierīču aizsardzību; nodrošināt aviācijas
stacionārā elektrosakaru tīkla (AFTN) nepārtrauktu darbību un uzraudzību;
sadarboties ar lidostas dienestiem un citām institūcijām, lai reaģētu uz draudiem un
nelikumīgu iejaukšanos civilās aviācijas darbībā; ziņot aviācijas stacionārā
elektrosakaru tīkla (AFTN) adrešu sarakstā minētajām ārvalstu institūcijām par
nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu vai citiem draudiem civilajai
aviācijai; izstrādāt un īstenot aviodrošības programmu.
Komercsabiedrības, kuru darbība ir saistīta ar atrašanos lidostas kontrolējamā
daļā, pilda lidostas aviodrošības programmas prasības un sadarbojas aviodrošības
pasākumu uzturēšanā.
Drošības policijas pienākumi: atbilstoši kompetencei vākt, pārbaudīt un novērtēt
informāciju par draudiem civilās aviācijas drošībai; informēt ar draudiem
saistītās civilās aviācijas institūcijas par nepieciešamību ieviest papildu
aviodrošības pasākumus; vadīt speciālos pasākumus ķīlnieku vai gaisa kuģu
sagrābšanas, kā arī sprādziena draudu un spridzināšanas ierīču atklāšanas
gadījumos; veikt informācijas apmaiņu ar citu iesaistīto valstu kompetentām
institūcijām par draudiem civilajai aviācijai vai notikušu nelikumīgu iejaukšanos
tās darbībā; īstenot pasākumus, lai novērstu nelikumīgu iejaukšanos civilās
aviācijas darbībā vai tās draudus, kā arī novērstu tās sekas.
Valsts policijas pienākumi: uzturēt sabiedrisko kārtību lidostu nekontrolējamā
daļā un lidostu apkārtnē, pārbaudot arī tajās noteikto transportlīdzekļu
kustības un stāvēšanas noteikumu ievērošanu; atbilstoši kompetencei vākt,
pārbaudīt un novērtēt informāciju par draudiem civilās aviācijas drošībai;
sadarboties ar lidostas aviācijas drošības dienestu drošības kontroles veikšanā;
noskaidrot apstākļus un aizturēt personas, kuras mēģina ienest gaisa kuģī vai
lidostas kontrolējamā daļā ieročus, bīstamus priekšmetus vai vielas; patrulēt
lidostu nekontrolējamā daļā, bet, pastāvot reāliem draudiem, – arī lidostu
kontrolējamā daļā.
Valsts robežsardzes pienākumi lidostu valsts robežas šķērsošanas vietās: pavadīt
līdz gaisa kuģim personas, kuras tiek izraidītas no Latvijas Republikas piespiedu
kārtā; veikt uzdevumus, lai novērstu nelikumīgas iejaukšanās aktus civilās
aviācijas darbībā.
Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu muitas pārvalžu un Valsts ieņēmumu
dienesta Rīgas muitas reģionālās iestādes pienākumi: sadarboties ar lidostas
aviodrošības dienestu, lai atklātu bīstamus vai aizliegtus priekšmetus pasažieru
bagāžā, kā arī kravu un pasta sūtījumos; kontrolēt ieroču izvešanas atļaujas
pirms to pieņemšanas pārvadāšanai ar gaisa transportu; ziņot valsts
tiesībsargājošām institūcijām par pārvadāšanai bīstamu priekšmetu atklāšanu.
Pasta iestādes nodrošina pasta sūtījumu drošības kontroles veikšanu pirms
sūtījumu nodošanas pārvadāšanai ar gaisa transportu.
Kravu aģenti, apkopes komersanti, kā arī komersanti, kuri veic pārtikas krājumu vai
lidojumam nepieciešamā inventāra piegādi gaisa kuģu ekspluatantam, veic
nepieciešamos un iespējamos drošības pasākumus, kā arī nodrošina, lai nebūtu
iespējama nesankcionēta piekļūšana lidostu kontrolējamā teritorijā ievestajām
precēm jau pēc veiktajām drošības pārbaudēm.
Par plāna izstrādāšanu rīcībai situācijā, ja saņemti draudi vai noticis
nelikumīgas iejaukšanās akts civilās aviācijas darbībā (turpmāk – rīcības
plāns), ir atbildīga Iekšlietu ministrija. Rīcības plāna izstrādē iesaista
Satiksmes ministriju, Civilās aviācijas administrāciju, gaisa telpas izmantošanas un
gaisa satiksmes organizēšanas komercsabiedrību, lidostas, un, ja nepieciešams, arī
citas institūcijas.
Rīcības plāna īstenošanu vada operatīvais štābs. Operatīvā štāba struktūru un
sastāvu apstiprina Iekšlietu ministrija. Rīcības plāna realizēšanā tiek
iesaistīta Drošības policija, lidostas aviodrošības dienests, lidostas
administrācija, gaisa telpas izmantošanas un gaisa satiksmes organizēšanas valsts
komercsabiedrība, kā arī lidostā izvietotā policijas vienība un robežsardze. Valsts
ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Katastrofu medicīnas centrs piedalās
nelikumīgas iejaukšanās akta novēršanas pasākumos un seku likvidēšanā, kā arī
sniedz palīdzību cietušajiem.
Paredzēts noteikt, ka noteikumi stāsies spēkā ar 2005.gada 1.decembri. Par spēku
zaudējušiem tiks atzīti Ministru kabineta 2005.gada 29.marta noteikumi Nr.210
“Noteikumi par civilās aviācijas drošības garantēšanai nepieciešamo pasākumu
kompleksu”.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Iekšlietu,
Veselības, Vides ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.
Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs