Jelgavā ļauj turpināt mazgāt bietes

Vakar agri no rīta Jelgavas cukurfabrikā sāka darboties īpaša iekārta. Tai jābagātina upes ūdens ar skābekli, kura trūkuma dēļ Lielupē slāpst ūdens iemītnieki.

5.oktobrī Valsts vides dienests (VVD) saņēma fabrikas ārkārtas pasākumu plānu, kā uzlabot biešu mazgāšanas un notekūdeņu novadīšanas kvalitāti. Uzņēmuma iecerētais risinājumus paredz, ka notekūdeņi pirms ieplūšanas Lielupē tiek bagātināti ar skābekli, notekūdeņus atšķaida ar tīru ūdeni piemaisījumu koncentrācijas samazināšanai un tiek samazināta ražošanas jauda līdz laika apstākļu maiņai. Cukurfabrikas valdes priekšsēdētājs Jānis Blumbergs vakar pauda viedokli, ka plānotie pasākumi jau drīz ļaus atsākt fabrikas darbību.
Vakar uz objektu devās VVD speciālisti, lai pārbaudītu, kā cukurfabrikas rīcība atbilst dienesta lēmumam par mazgāšanas līnijas apturēšanu un tās pielietoto risinājumu efektivitāti.
Komisija trīs cilvēku sastāvā, kontrolējot uzņēmuma plāna īstenošanu notekūdens kvalitātes uzlabošanai, pārbaudīja skābekļa daudzumu. Tas fabrikas notekūdeņos pēc aerācijas un bagātināšanas ar skābekli vakar pēcpusdienā bija sasniedzis 6,1 – 6,4 mg/l, informē VVD. Dienests arī skaidro, ka tas ir labāks rādītājs nekā Lielupē uz leju no Jelgavas.
Pēc iepazīšanās ar komisijas sastādītajiem pārbaudes aktiem un uzklausījis komisijas vadītājas ziņojumu, V.Avotiņš atļāva atjaunot biešu mazgāšanas un transportēšanas iekārtu darbību. Uzņēmumam gan izvirzīti vairāki nosacījumu, piemēram, tam jāturpina notekūdeņus bagātināt ar skābekli. Turklāt līdz mēneša beigām jāsamazina minēto iekārtu jauda par piekto daļu. VVD sola šo termiņu pagarināt, ja upē ekoloģiskā situācija nebūs uzlabojusies. Cukurfabrikai arī regulāri akreditētā laboratorijā jāpārbauda dažādu vielu un skābekļa daudzums notekūdeņos.

Kuteri jauc ūdeni

Tā kā piesārņotā ūdens slānis joprojām atrodas Lielupē netālu no Kalnciema, VVD ir iesaistījis valsts SIA “Melioprojekts” speciālistus situācijas izvērtēšanā un optimālāko tehnisko risinājumu meklēšanā. Pastāv draudi, ka, pakāpeniski virzoties uz jūras pusi, piesārņojums nokļūst līdz Babītes ezera ietekai. Tādēļ jābūt risinājumam, kā ezeru pasargāt.
Vakar upes labā strādāja arī pieci kuteri. Ap dienas vidu piesārņotajā teritorijā lielā ātrumā braukāja peldlīdzekļi, lai mehāniski ieplūdinātu svaigu gaisu ūdens virsējos slāņos. Pēcpusdienā, pēc VVD sniegtajām ziņām, situācija bija manāmi uzlabojusies. Skābekļa ūdenī bija kļuvis vairāk. Šodien dienests sola atkal veikt skābekļa mērījumus, lai kontrolētu, vai process ir stabils un neatgriezenisks. Vajadzības gadījumā ūdens jaukšana turpināsies.

Kas būs nākamajā sezonā?

Vakar izplatītajā vides ministra Raimonda Vējoņa paziņojumā noraidītas publiskajā telpā izskanējušās ziņas, ka Jelgavas cukurfabrikas saistība ar zivju slāpšanu Lielupē neesot vēl pārliecinoši pierādīta. Ministrs ir pārliecināts par uzņēmuma vainu Lielupes piesārņošanā un uzskata, ka fabrikas darbība ir apturēta pamatoti, R.Vējoņa pozīciju pauž viņa padomnieks Didzis Jonovs.
Ministrs uzskata, ka vides institūciju veiktās analīzes pārliecinoši pierāda, ka Jelgavas cukurfabrikas notekūdeņos, kas tiek novadīti Lielupē, daudzkārt ir pārsniegtas atļautās piesārņojuma normas. Proti, fabrika upē ievadījusi notekūdeņus, kuru organiskais piesārņojums (pēc Pārtikas un veterinārā dienesta datiem – saharoze, glikoze, fruktoze) piesaista skābekli tik lielā apjomā, ka ūdenī veidojas intensīvs skābekļa trūkums. Nelabvēlīgie laika apstākļi – mazais ūdens daudzums upē (20% no septembra un oktobra normas), ūdens mazkustīgums, paaugstināta temperatūra (līdz 2 grādiem no mēneša normas) šā kaitējuma sekas tikai pastiprina.
Šādos gadījumos piesārņojuma avots noteikti būtu jāslēdz, uzskata ministrs. Taču Jelgavas cukurfabrikas gadījumā par situācijas ķīlniekiem kļūst cukurbiešu audzētāji un tūkstošiem citu cilvēku, kuru darbs un līdz ar to iztikas ienākumi ir tieši vai pastarpināti saistīti ar cukurfabrikas darbību. Viņš norāda, ka uzņēmuma darbības atsākšana ir atkarīga tikai un vienīgi no pašas cukurfabrikas.
Ministrs gan uzsver: viennozīmīgi skaidrs, ka nākamajā sezonā cukurfabrikas darbību nevarēs uzsākt, ja tā nebūs uzcēlusi pati savas attīrīšanas iekārtas. Par pieņemamu R.Vējonis uzskata J.Blumberga izteikto variantu, ka līdz nākamai cukurbiešu pārstrādes sezonai fabrika izbūvēs priekšattīrīšanas iekārtas, no kurām daļēji attīrītie notekūdeņi nonāks Jelgavas pilsētas attīrīšanas iekārtās. Šādā gadījumā notekūdeņu apjomi un novadāmā piesārņojuma koncentrācija ir jāsaskaņo ar Jelgavas attīrīšanas iekārtu apsaimniekotāju “Jelgavas ūdeni”.
Ministra viedoklis: ir kategoriski nepieļaujams, ka nākamgad uzņēmums turpinātu novadīt Lielupē jebkādus pilnībā neattīrītus notekūdeņus.

Cukurbiešu audzētāji grib skaidrību

Satraukumu par radušos situāciju vakar pauda Latvijas Cukurbiešu audzētāju asociācija (LCAA). Obligātajām attīrīšanas iekārtām Jelgavas cukurfabrikā vajadzēja būt jau sen uzstādītām, jo vides problēmas saistībā ar tās darbu ir novērojamas ne pirmo gadu, teikts asociācijas izplatītajā paziņojumā.
Problēmā ar Lielupes piesārņojumu nav vainojama tikai fabrika un tās notekūdeņi, lai gan tai par šo situāciju ir jāuzņemas lielākā vainas artava. Tomēr problēma ir jāskata kopējā kontekstā, uzskata lauksaimnieki.
Aizvakar tikšanās laikā ar vides ministru asociācijas pārstāvjiem radās jautājums, kāpēc šī problēma nav tikusi risināta agrāk – pirms šā gada cukurbiešu pieņemšanas un cukura ražošanas sezonas sākuma.
Pēc viņu teiktā, patlaban situācija ir saspringta, jo pavasarī ir noslēgti 246 biešu piegādes līgumi. Uz laukiem aug fabrikai vēl nepiegādātās cukurbietes, kuru kopējā vērtība, pēc LCAA aplēsēm, ir ap desmit miljoniem latu.
LCAA valdes priekšsēdētājs Uldis Caune tikšanās laikā ar vides ministru paudis vēlmi, lai jautājums tiktu atrisināts līdz galam. Tādēļ nepieciešams paredzēt konkrētus uzdevumus un pasākumus, kas būtu jāveic uzņēmumam, lai nākamā gada pavasarī, sējot bietes, audzētājam būtu pārliecība, ka rudenī tas uzsāks jaunu sezonu un pieņems saimniecībās cukura ražošanai izaudzētās bietes.
Vienlaikus LCAA noliedz plašsaziņas līdzekļos izskanējušos pārmetumus, ka vainīgie arī jāmeklē audzētāju vidū, kas lieto augu aizsardzības līdzekļus un minerālmēslus, līdz ar to piesārņojot augsni. Tie pēc biešu mazgāšanas ar notekūdeņiem it kā tiekot novadīti upē. LCAA viedoklis: ja kāds vēlas apgalvot, ka vainojami ir lauksaimnieki, ir jāveic pārbaudes un jāpierāda šī vaina.

Ierosina disciplinārlietu

Vides ministrs Raimonds Vējonis vakar uzdevis Valsts vides dienesta ģenerāldirektoram Vilim Avotiņam ierosināt disciplinārlietu pret Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes (RVP) direktoru Hardiju Verbeli.

Šādu lēmumu ministrs pieņēmis, jo ministrijas iekšējā dienesta pārbaudē konstatēts, ka Jelgavas cukurfabrikai izsniegtās “A” kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas grozījumos (veikti 1. augustā) noteikti emisijas limiti, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteiktās emisijas robežvērtības, informē ministra padomnieks Didzis Jonovs. Tas fabrikai dod iespēju novadīt Lielupē netīrākus notekūdeņus. Ir konstatētas arī citas atkāpes no normatīvajos aktos noteiktajām prasībām atļaujas sagatavošanā un nosacījumos.
Veikt iekšējo dienesta pārbaudi, lai izvērtētu Jelgavas cukurfabrikai izsniegtās “A” kategorijas atļaujas nosacījumus, R. Vējonis ministrijas speciālistiem uzdeva 29. septembrī. Šajā dienā Jelgavas RVP ir veikusi arī tehniskus grozījumus, proti, tehnisku kļūdas labojumu, kas pēc būtības atbilda 1.augustā veiktajiem iepriekšējās atļaujas nosacījumu grozījumiem.

“LV” informācija