Aizvadīto nedēļu Zaļo un Zemnieku savienības frakcija pavadīja ļoti saspringtā darba ritmā, bet es pieskaršos tikai dažiem aspektiem.
Pirmkārt, mūsuprāt, ļoti būtisks darbs bija, kas notika frakcijas sēdē vakar, kurā mēs konsultējāmies ar vadošajiem finanšu ekspertiem, mēģinājām apzināt esošo situāciju attiecībā par cenu kāpumu, par inflāciju un to, kāda varētu būt tā ietekme, veidojot nākamā gada budžetu. Šajā frakcijas sēdē mēs secinājām, ka histēriju ap inflāciju vajadzētu nedaudz apturēt un ka mēģināt apstādināt inflāciju, iesaldējot algas vai kādus sociālos pabalstus, ir pilnīgi nepieņemams gājiens. Tāpēc esam par to, ka paralēli ir jāpalielina sociālās garantijas un algas. Tas ir vienīgais iespējamais risinājums, lai mazinātu sociālo spriedzi.
Mēs arī pieskārāmies, laikam “Jaunā laika” frakcija par to runās vairāk, ļoti nopietnam jautājumam par “Rīgas siltuma” privatizāciju. Frakcija vienbalsīgi nolēma, ka nedrīkst pieļaut esošajā situācijā “Rīgas siltuma” privatizāciju, kad strauji kāpj enerģijas resursu cenas un izmaksas. Ja palaidīsim tādā brīvībā siltuma tarifus, vienīgais, ko mēs varētu sagaidīt, ir sociālie nemieri. Tas nav pieņemams.
Otrs jautājums “zaļo” laukā, kā jau jūs zināt, pagājušajā nedēļā bija attiecībā uz Lielupes piesārņošanu. Pilnīgi skaidrs, ka Lielupi ir piesārņojusi Jelgavas cukurfabrika, un skaidrs, ka tās īpašnieki nav kaut kādi nabadziņi, kam nav naudiņas attīrīšanas iekārtām, bet tā šogad ieguvusi vienu no lielākajām peļņām – 4,38 miljonus latu. SIA “LS Invest” īpašniece ir Jolanta Aukšmute, kuras bezdarbības dēļ, varētu teikt, noziedzīgās bezdarbības rezultātā faktiski tiek saindēta šī upe. Mēs nākamajā trešdienā izskatīsim Valsts vides dienesta Uzraudzības departamenta darbību sakarā ar šo cukurfabrikas kaitējumu videi. Mēs domājam par kriminālatbildību, par apzinātu likuma pārkāpšanu.

Šodien atkal nācās noraidīt kārtējo nekaunīgo ierosinājumu no PCTVL pārstāvju puses, kuri ierosināja atzīt par Latvijas Republikas pilsoņiem lielu nepilsoņu skaitu. Kārtējo reizi viņiem nesanāca. Un mēs acīmredzot nonāksim pie domas, ka vienkārši ir jāaptur naturalizācija un jāapskatās, kas ir noticis.
Nevar tikai ar negatīvu darbību izcelties. Tāpēc mēs esam sagatavojuši grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, būdami opozīcijā. Cerams, ka pozīcijas deputāti mūs izpratīs un varbūt pat atbalstīs. Tajos mēs paredzam 25% nodokļa likmi, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, nomainīt ar 15%. Es ceru, ka vismaz būs diskusija par šo lietu, jo iedzīvotāju ienākumi nav nekādi lielie, līdz ar to jāmēģina kaut kādā veidā šo lietu labot.
Vēl mums ir lielas bažas par to, kas notiek Valsts valodas centrā. It kā mums šis centrs ir tuvs un dārgs, it kā cīņa par latviešu valodas lietošanas pareizību un par Valsts valodas likuma atzīšanu par spēkā esošu būtu svarīga lieta, bet diemžēl ir lielas problēmas ar finansēm, ar juridiskām konsultācijām un vēl ar šo to.
Es atkal aicināšu kopā ar frakciju mūsu kolēģus no pozīcijas palīdzēt Valsts valodas centram gan finansiāli, gan materiāli, gan morāli.

Šodien bija sarežģīta Saeimas darba diena. Dažādos lasījumos tika skatīti vairāk nekā četrdesmit likumprojekti.
Latvijas Pirmā partija neatbalstīja iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā”. Šajā likumprojektā bija paredzēts māmiņām, kurām ir maternitātes pabalsts, tomēr ļaut strādāt. Mūsu viedoklis tomēr ir šāds: bērna dzīvības pirmajā gadā māte viņam ir visvairāk vajadzīga. Ja valsts ir nākusi pretī un atkarībā no algas lieluma arī izmaksā pabalstu attiecīgajā apjomā, kā būtu alga, tad tomēr māmiņām ir jāziedo savs laiks bērnu audzināšanai. Un šajā laikā, protams, mātes var arī celt kvalifikāciju un nebūt neatpalikt no ikdienas dzīves.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Iedzīvotāju demogrāfiskās attīstības apakškomisija vakar skatīja jautājumu par to, ka jaunajā budžetā nav paredzēti naudas līdzekļi jaunajam pabalsta veidam – par bērna invalīda kopšanu. Mēs rakstīsim Kalvīša kungam vēstuli un lūgsim, vai nevar lūgt Labklājības ministriju pārskatīt kādus citus finansējumus un tomēr atrast vienu miljonu latu, lai varētu dot iespēju vecākiem pašiem kopt bērnu invalīdu. Arī Latvijas Pirmā partija šo jautājumu izskatīja savā frakcijas sēdē un to atbalstīja. Latvijas Pirmā partija uzskata, ka 2006.gadā varētu palielināt šo pabalstu bērna invalīda kopšanai, bet 2007.gadā būtu jāatrod iespēja palielināt ģimenes pabalstus vispār.
Labas ziņas ir arī no Latvijas Pirmās partijas vadītās Bērnu un ģimenes lietu ministrijas. Tā drīzumā gatavojas nodrošināt bezmaksas psihologu konsultācijas audžuģimenēm un adoptētajiem bērniem ne tikai Rīgā, bet arī citos Latvijas reģionos. Tiek plānots, ka sākotnēji bezmaksas psihologa konsultācijas būs Valmierā, Tukumā, Cēsīs un Gulbenē. Pašlaik notiek pārrunas ar psihologiem, kas varētu uzņemties šādu pienākumu veikšanu. Projekts tapis valsts programmas “Bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošana” 2005.gada ietvaros un paredz, ka šī psiholoģiskā palīdzība varētu radīt daudz straujāku šo ģimeņu satuvināšanos.
Es gribu arī apsveikt Andri Jakubānu ar to, ka viņš ir ievēlēts Nacionālajā radio un televīzijas padomē, jo mēs bijām viņu izvirzījuši kā savu kandidātu. Jānovēl tikai, lai šis darbs viņam labi veiktos.
Vēl Latvijas Pirmā partija vakar apsprieda jautājumu par Centrālās vēlēšanu komisijas ierosinājumu, kā vajadzētu organizēt Saeimas vēlēšanas. Latvijas Pirmā partija uzskata, ka, organizējot Saeimas vēlēšanas, tiešām nevajadzētu ņemt vērā vēlētāju reģistrus, bet vajadzētu atļaut brīvi vēlēt cilvēkiem tajos vēlēšanu iecirkņos, kuri viņiem ir vieglāk pieejami. Mēs taču esam ļoti ieinteresēti, lai pēc iespējas lielāka iedzīvotāju daļa izsaka savu viedokli. Tas nav nekas patīkams, ja būs jāpaziņo, ka vēlēšanās piedalījušies 30% vai 40% cilvēku, jo tas neparāda kopējo situāciju.

Šodien diemžēl tika noraidīts likumprojekts “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā”, ko iesniedza Tautas saskaņas partijas frakcija. Mums ir cits viedoklis, nekā iepriekšējam runātājam. Mēs zinām, ka aptuveni 40% Latvijas iedzīvotāju strādā par minimālo algu un starp viņiem vairāk nekā puse ir sievietes. Pēc pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem un likumiem sieviete, kurai piedzimis bērns, var saņemt ne mazāk kā 56 latus. Tā, mūsuprāt, tagad ir ļoti maza summa, lai audzinātu bērnu. Mēs piedāvājām dot iespēju sievietei, kura, piemēram, pēc trim mēnešiem vēlas iet strādāt, to darīt nepilnu darba dienu, bet diemžēl vairākums noraidīja mūsu priekšlikumu. Cerēsim, ka pēc kāda laiciņa šo priekšlikumu iesniegs viena no vadošajām koalīcijas partijām, kā viņi darīja to līdz šim.
Jūs laikam zināt, ka Tautas saskaņas partija pieprasīja labklājības ministres demisiju. Tas ir saistīts tikai un vienīgi ar to, ka valdības deklarācijā bija paziņos, ka tieši šīs valdības laikā tiks atrisināti jautājumi par pabalstiem bērniem invalīdiem un palielināta bērnu kopšanas nauda, kas tagad ir sešu latu apmērā. Mēs visu laiku cerējām, ka tā tiks palielināta līdz astoņiem latiem, bet diemžēl Labklājības ministrija nevar aizstāvēt šo savu priekšlikumu Ministru kabinetā. Mēs pieprasīsim viņas demisiju tāpēc, ka ministrei ir jāaizstāv sava pozīcija un jāatrod iespēja “izsist” no valdības naudu, kas ir prioritāra kā ministrijai, tā valdībai.
Jūs dzirdējāt, ka ir pirmā reakcija. Laikam viens no tiem jautājumiem, par kuriem mēs runājām mūsu pieprasījumā, tiks risināts. To naudu bērni invalīdi saņems, bet diemžēl, lai palielinātu naudu, kas paredzēta bērniem pēc dzimšanas, no 6 līdz 8 latiem, vajadzīgi 14 miljoni. Diez vai tie tiks atrasti, bet bija apsolīts, un mēs ceram, ka mūsu pieprasījumam ir pamatojums.
Gribu vēl informēt, ka Latvijā atkal sākas cīņa ar raganām. Valsts valodas centra inspekcija sāk savu melno darbu un nāk pie uzņēmējiem, un mēģina pārbaudīt valsts valodas zināšanas jomā, kas nav saistīta ar viņu pienākumiem.
Mēs uzdevām jautājumu Āboltiņas kundzei, tieslietu ministrei, cik pamatotas ir darbinieku prasības, vai tās atbilst likumam un pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem. Ceram uz to, ka visi ierēdņi nodarbosies ar to, lai mūsu dzīve kļūtu labāka, nevis meklētu raganas un ienaidniekus.

Šodien frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” iesniedza likumprojektu “Grozījums Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”. Kā jūs zināt, 13.septembrī valdība savā slēgtajā sēdē pieņēma lēmumu par valsts akciju daļu privatizēšanu, “Rīgas siltuma” privatizēšanu. Līdz ar to pastāv iespēja, un tas ir ļoti reāli, ka “Rīgas siltums” pāries ārzemju kompānijas rokās. Ar ko tas var beigties? Mēs visi ļoti labi zinām “Lattelekom” piemēru, kad arī bija runas par to, ka vajadzīga modernizācija, ka būs ļoti efektīvs ārzemju investors. Un ar ko tas beidzās? Tas beidzās ar to, ka katrs no jums, saņemot rēķinu, apmaksāja valdības kļūdas vai korupciju.
Tāpēc mēs piedāvājam tomēr neprivatizēt valsts daļu un ielikt šo normu likumā. Diemžēl vairākums mūs neatbalstīja. Tagad cīņa notiks Rīgas domē, kur frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” noteikti būs par to, lai saglabātu “Rīgas siltumu” pašvaldības īpašumā, jo pretējā gadījumā izveidosies privātmonopols, ja akcijas pāries privātfirmu rokās. Tas neizbēgami novedīs pie tā, ka cenas par apkuri pieaugs.
Otrais jautājums, ko mēs šodien izvirzījām, bija pieprasījums par to, kāpēc netika ievērots likums no pašvaldību ministrijas puses. Deputāti, pieņemot grozījumus likumā “Par dzīvojamo telpu īri”, uzlika pienākumu ministrijas ierēdņiem pieņemt Ministru kabineta noteikumus un izstrādāt programmu, kādā veidā valsts palīdzēs denacionalizēto namu īrniekiem. Diemžēl mēs konstatējām, ka trīs normatīvie akti tika pieņemti ar lielu nokavējumu, bet programma, kādā veidā palīdzēt denacionalizēto namu īrniekiem, netika pieņemta vispār. Līdz ar to mēs redzam ierēdņu attieksmi pret tiem lēmumiem, kurus pieņem deputāti. Diemžēl pēdējo divpadsmit gadu laikā šī problēma netika atrisināta.
Ļoti interesants bija Pieprasījumu komisijas atzinums par mūsu pieprasījumu. Tur bija uzrakstīts, ka viss ir kārtībā, ka likumi ir ievēroti, neskatoties uz to, ka visi termiņi ir pārkāpti un viens punkts vispār nav izpildīts. Diemžēl pēdējo divpadsmit gadu laikā šī problēma no dažādu valdību puses netika risināta. Un diemžēl mēs tagad sastopamies ar tādu situāciju, ka nākamgad, ja tiks pieņemts tāds Satversmes tiesas lēmums, ko iesniedza namu īpašnieki, viņi prasa atcelt īres “griestus”, diemžēl mēs konstatēsim, ka ne valdība, ne pašvaldība nebūs gatava sniegt palīdzību un dot normālas kompensācijas denacionalizēto namu īrniekiem.

Šodien kārtējā Saeimas darba diena – bez īpaši spilgtiem notikumiem, jo šobrīd galvenais darbs notiek ārpus plenārsēžu zāles, gatavojoties darbam ar nākamā gada budžetu. Un tomēr par dažām šīsdienas spilgtākajām norisēm.
Vakar notika Saeimas ārkārtas sēde. Arī šodienas Saeimas sēdē bija vairāki jautājumi, gatavojoties sekmīgai Kriminālprocesa likuma ieviešanai. Šodien tika apstiprināti 15 izmeklēšanas tiesneši, kas nepieciešams, lai no 1.oktobra sekmīgi uzsāktu darbu ar jauno Kriminālprocesa likumu.
Kā jau mani kolēģi iepriekš stāstīja, šodien tika izskatīts PCTVL ierosinājums aizliegt “Rīgas siltuma” privatizāciju. Doma ļoti laba. Diemžēl pats priekšlikums nebija konstruktīvs, jo privatizācijas ierosinājums no franču firmas jau ir iesniegts, turklāt aizliedzošam likumam nevar būt atpakaļejošs spēks.
Neskatoties uz to, ka nesen valdība, mehāniski pārbalsojot “Jauno laiku”, kurš bija pret šo privatizāciju, ir pieņēmusi lēmumu, taču saskaņā ar esošo kārtību to ir uzdots izstrādāt Ekonomikas ministrijai. Ekonomikas ministrija valdībā iesniegtu ļoti vienkāršu lēmuma projektu – “Rīgas siltumu neprivatizēt”, jo mēs esam kategoriski pret risku, ka celsies tarifi un rīdziniekiem sadārdzināsies apkure.
Ļoti ceru, ka “Jaunajam laikam” pietiks ietekmes valdošajā koalīcijā, lai šo lēmumu nobremzētu.
Vēl šodienas debatēs prieks bija dzirdēt kolēģu teikto par ideju samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi no 25% uz 15%. Izrādās, ka vairākās partijās paralēli notiek šis darbs, jo tieši mums vakar bija saruna ar finanšu ministru Oskaru Spurdziņu, kur šī ideja tika apspriesta, un no paša sākuma tā jau ir bijusi “Jaunā laika” programmā. Un es domāju, ka, izvērtējot budžetā neieņemtos ienākumus un izvērtējot to pozitīvo ietekmi, ko valsts attīstībai dotu samazināta likme, tas ir viens no svarīgākajiem nākotnes darbiem. Jābūt elementārai taisnībai: ja uzņēmējs maksā no savas peļņas tikai 15% nodokli un savus ienākumus var izmaksāt sev kā dividendes no peļņas, tad darba ņēmējam ir jāmaksā 25% no nopelnītā. Un taisnīga situācija, protams, ļauj valstij vislabāk attīstīties.
Es ceru, ka šīs iniciatīvas turpmāk gūs pozitīvu virzību. Tas arī ir galvenais, ko gribēju jums šodien izstāstīt.

Daudzo jautājumu vidū, kurus šodien Saeima izskatīja, ir arī likumprojekts “Eiropas Savienības struktūrfondu vadības likums” un likumprojekts “Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vadības likums”. Saeima tos pieņēma pirmajā lasījumā. Ar šiem likumprojektiem tiks mainīta kārtība, kāda pastāvēja līdz šim, proti, tas, ka struktūrfondu vadības principus turpmāk noteiks nevis Ministru kabineta noteikumi, bet gan likums. Savukārt Ministru kabinets noteiks noteikumus par vadības procesa nodrošināšanu.
Kā jau kolēģis, kas iepriekš runāja, minēja, ka darbs notiek ne tikai Saeimā, bet arī ārpus Saeimas, tad es gribu pieskarties šim jautājumam. Šis process ir saistīts ar to, ka Saeimai tuvojas saspringts darba periods sakarā ar nākamā gada budžetu.
Valdība šodien to izskatīja, un rīt budžets tiks iesniegts Saeimā. Viena no svarīgākajām prioritātēm 2006.gada budžetā, kas skar visas nozares, ir algu palielināšana. Likumprojektā 3 miljoni latu paredzēti pedagogu darba algas samaksai, 12 miljoni – iekšlietu sistēmā strādājošo darba samaksas palielināšanai un atvaļinājumu pabalstu izmaksai.
Tāpat būtisks papildu finansējums paredzēts tiesnešu, tiesu darbinieku un prokuratūras darbinieku, kā arī veselības jomā strādājošo algu palielināšanai. Papildu līdzekļi ir paredzēti arī zinātnei un valsts autoceļu fondam.
Minimālā alga tiks paaugstināta no 80 latiem uz 90, tāpat tiks paaugstināts arī neapliekamais minimums no 26 uz 32 latiem.
Savukārt Valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta projektā 2006.gadam paredzēts papildu finansējums 30 miljonu apmērā. Tas ir piemaksām par katru darba stāžu gadu pie valsts vecuma pensijām pensiju saņēmējam, kura kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kuriem pensijas apmērs nepārsniedz 105 latus.
Gatavojot šā gada budžetu, gan valdības, gan Saeimas pārstāvji ir tikušies ar arodbiedrību, darba devēju un darba ņēmēju asociācijām, lai apspriestu nākamā gada prioritātes.
Es ceru, ka šī prakse būs tā, kas veicinās vieglāku budžeta projekta apspriešanu Saeimā, un mūsu sadarbība tikai tādā veidā nostiprināsies un budžets no tā tikai uzlabosies.
Paldies jums par uzmanību un es jums vēlu veiksmi jūsu ikdienas gaitās.

Skatoties uz šīs nedēļas notikumiem, es gribu vērst uzmanību tikai uz divām lietām.
Šodien Saeima neatbalstīja pieprasījumu Ministru prezidentam par viņa vadītās valdības darbu sakarā ar likumu “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” un “Par dzīvojamo telpu īri” uzdotajiem pienākumiem, lai viņi izdotu Ministru kabineta noteikumus, lai palīdzētu denacionalizēto māju īrniekiem.
Dažus no šiem pienākumiem Ministru kabinets izpildīja nevis noliktajā termiņā, bet gan daudz vēlāk. Dažus nepildīja vispār. Mēs gribējām kopā ar PCTVL frakciju zināt, kas tieši ir atbildīgs par to, ka valdība dažreiz nepilda tos uzdevumus, kurus uzliek likums. Mēs gribējām nepielaist tādu situāciju arī nākotnē, bet diemžēl to negrib valdošā koalīcija.
Un kā otro es gribu atzīmēt, ka vakar ārkārtas plenārsēdē pieņēma četrus likumus pēdējā lasījumā un šodien piecus likumprojektus pirmajā lasījumā kā steidzamus sakarā ar to, ka ar 1.oktobri stājas spēkā Kriminālprocesa likums.
Diemžēl turpinās sliktā prakse mūsu parlamentā – deputāti saņem likumprojektus tieši plenārsēžu zālē; nevar iepriekš pat iepazīties ar tiem. Un, zinot to, ka mūsu Ministru kabinets dažreiz iedod mums ļoti nekvalitatīvus likumprojektus, tā ir nenormāla prakse.
Izskatot šodien dažus no pieciem likumprojektiem, es gribu teikt, ka, kaut gan katram no šiem likumprojektiem vajadzīga nauda, jo ar 1.oktobri tiem vajadzētu jau strādāt, neviena santīma mūsu budžetā līdz šim momentam es neredzēju un priekšlikumus mainīt budžetu arī neredzēju. Piemēram, tikai īslaicīgai aizturēšanai vien vajadzīgi ap 7 miljoniem latu, bet neviens santīms pašreiz nav paredzēts.
Diemžēl tā strādā mūsu valdība. Viņi uzņemas kaut kādu mistisku politisko atbildību, bet, kad vajadzēs atbildēt, tad atbildēs visi mūsu iedzīvotāji, maksājot kaut kādus sodus par pārkāpumiem, kuri būs.