
Prezidenta kungs! Ekselences! Uzņēmēji! Dāmas un kungi!
Man ir prieks un pagodinājums uzrunāt Latvijas un Azerbaidžānas uzņēmēju foruma
dalībniekus, kas notiek pirmās Latvijas prezidenta valstsvizītes Azerbaidžānā
ietvaros. Es vēlos pateikties visām Latvijas un Azerbaidžānas institūcijām, kas
palīdzēja sarīkot šo nozīmīgo pasākumu, un es priecājos, redzot, ka tajā tik
lielā skaitā ir pārstāvēti Latvijas un Azerbaidžānas uzņēmumi. Tas liecina par
abu pušu lielo ieinteresētību paplašināt ekonomisko sadarbību un īstenot kopīgus
projektus.
Latvijas divpusējās attiecības ar Azerbaidžānu attīstās konstruktīvā un
draudzīgā atmosfērā, un Latvija augstu novērtē Azerbaidžānā iesāktās reformas
valsts demokratizācijā un ekonomiskajā attīstībā. Mana valsts ir gatava dalīties
savā pieredzē ar Azerbaidžānu, kā īstenot reformas un integrēties starptautiskajās
institūcijās, un es ceru, ka turpmākajos gados mēs pieredzēsim vēl daudz
intensīvāku sadarbību politikā un ekonomikā starp mūsu valstīm.
Es ar prieku varu atzīmēt, ka kopš pagājušā gadsimta 90.gadu beigām Azerbaidžānas
ekonomika diezgan strauji attīstās, ārvalstu investoriem turpinot lielus projektus
Azerbaidžānā, sevišķi ogļūdeņražu sektorā. Es patiesi ceru, ka jaunu
stratēģiski nozīmīgu cauruļvadu sistēmu izveidošana, kā arī Azerbaidžānas
ekonomikas dažādu sektoru attīstība palīdzēs paaugstināt Azerbaidžānas un tās
iedzīvotāju labklājību. Jaunais līgums par sadarbību ekonomikā, zinātnē, tehnikas
un kultūras jomā, kas tiks parakstīts pēc dažām minūtēm, vēl vairāk sekmēs
mūsu valstu divpusējo sadarbību. Turklāt šīs vizītes laikā Baku ir parakstīts
Līgums par savstarpēju palīdzību muitas lietās; Līgums par investīciju sekmēšanu
un savstarpēju aizsardzību; Nodokļu konvencija; Līgums par cīņu pret terorismu.
Pagājušajā mēnesī Rīgā tika atklāta Azerbaidžānas vēstniecība Latvijā, ko
vada ievērojamais politiķis Tofiks Zulfugarovs, un Latvija savukārt plāno atvērt
vēstniecību Baku 2006.gadā. Šie svarīgie notikumi noteikti palielinās sadarbību
starp mūsu valstīm. Turklāt Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic”, kuras
prezidents Fliks arī šodien ir šeit, plāno uzsākt tiešos lidojumus no Rīgas uz
Baku, kas lielā mērā uzlabos sakarus starp mūsu valstīm.
Latvijas uzņēmēju delegācijas lielais dalībnieku skaits un augstais
pārstāvniecības līmenis šodien šeit liecina par lielo ieinteresētību izveidot
partnerattiecības ar Azerbaidžānas uzņēmējiem. Mani šajā vizītē pavada augsta
līmeņa biznesa aprindu pārstāvji no tādiem sektoriem kā bankas un finanses,
enerģētika un infrastruktūra, loģistika, informācijas tehnoloģijas un citiem. Viena
no lielākajām finansistu grupām Baltijas valstīs – Pareksa grupa – arī ir
pārstāvēta šeit, un tā sekmīgi darbojas Azerbaidžānā.
2005.gadā starptautiskais žurnāls “Global Finance” atzina Pareksa banku par
Latvijas vadošo banku, un šogad Parekss banka saņēma “International Caspian
Energy” apbalvojumu.
Es vēlos minēt vēl vienu Latvijas uzņēmumu, kas ir pārstāvēts mūsu delegācijā.
Tieto Enator ir vadošais pievienotās vērtības IT (informācijas tehnoloģiju)
pakalpojumu sniedzējs Eiropā, kas darbojas arī banku un apdrošināšanas tirgū
daudzās valstīs, tai skaitā Azerbaidžānā. Šie pozitīvie piemēri liecina par
labām ekonomiskās sadarbības iespējām starp mūsu valstīm, kas vēl nav pilnībā
izmantotas. Es vēlos piebilst, ka Latvijas augstākās mācību iestādes var
azerbaidžāņiem piedāvāt augstas kvalitātes un rietumniecisku izglītību.
Prezidenta kungs!
Ir pagājis gandrīz pusotrs gads, kopš Latvija 2004.gada pavasarī kļuva par
pilntiesīgu Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. Šiem notikumiem bija pozitīva
ietekme uz manas valsts ekonomisko attīstību. Pašreiz Latvijai ir viens no visstraujāk
augošajiem ekonomiskās attīstības rādītājiem Eiropas Savienībā. Laika posmā no
2001. līdz 2004.gadam iekšzemes kopprodukts Latvijā palielinājās vidēji par 7,6
procentiem gadā. Pagājušajā gadā šis skaitlis bija 8,5 procenti, un tas tālāk
palielinājās 2005.gada pirmajā pusē, sasniedzot 9,5 procentus.
Šie straujie ekonomiskās izaugsmes tempi ir sasniegti, pateicoties stabilam
pieprasījumam iekšējā tirgū, kā arī Latvijas uzņēmumu spējām paplašināt savus
eksporta tirgus.
Latvijas ekonomiskā izaugsme ir sasniegta stabilā makroekonomiskā vidē, ko nodrošina
Latvijas nacionālās valūtas – lata – stabilitāte. Latu no jauna Latvijā ieviesa
1993.gadā, un kopš šā gada janvāra tas ir piesaistīts eiro. Latvija plāno
pievienoties eirozonai 2008.gadā. Taču pašreizējais naftas cenu kāpums pasaulē
nelabvēlīgi ietekmē inflācijas pieaugumu Latvijā, un šāda problēma ir arī
daudzām citām valstīm.
Attiecībā uz tirdzniecību un investīcijām Latvijas galvenās tirdzniecības un
investīciju partneres ir 24 Eiropas Savienības valstis. 2004.gadā aptuveni trīs
ceturtdaļas (74 procenti) no Latvijas eksporta gāja uz Eiropas Savienības valstīm.
Latvijas galvenās tirdzniecības partneres ir Vācija (14 procenti), Lietuva (11
procenti), Krievija (8 procenti), Zviedrija (8 procenti) un Igaunija (8 procenti). Vairāk
nekā 60 procenti (61,3 procenti) no ārvalstu tiešajām investīcijām Latvijā arī ir
nākušas no ES.
Es vēlos atzīmēt, ka pagājušajā gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums
ar Azerbaidžānu palielinājās par 76 procentiem salīdzinājumā ar 2003.gadu un ka
šā gada pirmajā pusē tirdzniecības plūsma starp abām valstīm pieauga par 75
procentiem salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu 2004.gadā. Kaut gan tirdzniecības
apjoms starp Latviju un Azerbaidžānu ir salīdzinoši neliels, mēs ceram, ka
turpināsies līdzīgas pozitīvas tendences un ka mēs nākotnē pieredzēsim ievērojamu
tirdzniecības pieaugumu.
Latvija ir vēsturiski bijusi saistīta ar Zīda ceļa transporta maršrutiem un ir
tradicionāli bijusi svarīgs tirdzniecības un tranzīta punkts starp Eiropu un Āziju.
Šodien mana valsts ir politiski droša un atvērta visbagātākajiem Ziemeļeiropas
tirgiem. Latvija varētu palīdzēt azerbaidžāņu ražotājiem iekļūt jaunos Rietumu
tirgos ar savu produkciju un izejvielām. Latvijas trīs lielākajās neaizsalstošajās
ostās ir ļoti rentabla un labi attīstīta infrastruktūra. Vēl ir daudz iespēju
palielināt tirdzniecības un tranzīta plūsmu, lai pilnībā tiktu izmantotas mūsu
ceļu, dzelzceļu, cauruļvadu un noliktavu iespējas, un es ceru, ka jūs pozitīvi
novērtēsit Latvijas priekšrocības.
Prezidenta kungs!
Es patiesi ceru, ka šī Latvijas valstsvizīte Azerbaidžānā palīdzēs nostiprināt un
paplašināt ekonomiskās partnerattiecības starp mūsu valstīm, ka tā dos jaunus
impulsus tālākai ekonomiskai sadarbībai un palīdzēs izveidot jaunas un savstarpēji
izdevīgas partnerattiecības starp mūsu uzņēmējiem. Es sirsnīgi pateicos par mums
izrādīto viesmīlību. Mani vislabākie novēlējumi jums visiem!
“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas