Ministru kabineta 2005.gada 4.oktobra sēdē

Pieņemti “Noteikumi par Eiropas tehnisko apstiprinājumu”.
Noteikumi nosaka Eiropas tehniskā apstiprinājuma saturu un izdošanas kārtību, prasības institūcijai, kas ir pilnvarota izdot Eiropas tehnisko apstiprinājumu, kā arī kārtību, kādā notiek informācijas apmaiņa starp Latvijas Eiropas tehniskos apstiprinājumus izdodošo institūciju un Eiropas Komisiju, un citu ES dalībvalstu Eiropas tehniskos apstiprinājumus izdodošām institūcijām.
Eiropas tehniskais apstiprinājums ir pozitīvs būvizstrādājuma tehniskais novērtējums atbilstoši paredzētajam lietošanas mērķim, kas pamatots ar būvizstrādājuma atbilstību būtiskajām prasībām būvēm, kurās to paredzēts iebūvēt. Būtiskās prasības būvēm noteiktas Latvijas būvnormatīvā LBN 006-00 “Būtiskās prasības būvēm”, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2001.gada 27.marta noteikumiem Nr.142 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 006-00 “Būtiskās prasības būvēm”” (Latvijas būvnormatīvs LBN 006-00 “Būtiskās prasības būvēm”).
Eiropas tehnisko apstiprinājumu izdod: būvizstrādājumam, par kuru nav izdots harmonizētais Eiropas standarts, Eiropas Komisijas atzīts kādas Eiropas Savienības dalībvalsts nacionālais standarts vai Eiropas Komisijas izdots mandāts harmonizētā Eiropas standarta izstrādāšanai un kuram Eiropas Komisija pēc konsultācijām ar Būvniecības pastāvīgo komiteju ir konstatējusi, ka standartu nevar vai vēl nevar izstrādāt; būvizstrādājumam, kas ievērojami atšķiras no būvizstrādājumiem, par kuriem ir izdoti harmonizētie Eiropas standarti vai Eiropas Komisijas atzīti kādas Eiropas Savienības dalībvalsts nacionālie standarti; būvizstrādājumam, par kuru Eiropas Komisija jau ir izdevusi mandātu Eiropas Standartizācijas komitejai vai Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komitejai harmonizētā Eiropas standarta izstrādāšanai vai kuram Eiropas Komisija ir konstatējusi, ka šādu harmonizēto Eiropas standartu var izstrādāt tikai uz Eiropas Komisijas izdota pilnvarojuma pamata un uz Eiropas Komisijas noteiktu laikposmu.
Ja mandāts harmonizētā Eiropas standarta izstrādāšanai ir izsniegts, šajos noteikumos minētie nosacījumi neizslēdz Eiropas tehniskā apstiprinājuma izdošanu būvizstrādājumam, par kuru atbilstoši šiem noteikumiem ir izdotas Eiropas tehniskā apstiprinājuma vadlīnijas. Šādā gadījumā Eiropas tehniskais apstiprinājums ir derīgs līdz brīdim, kad spēkā stājas harmonizētais Eiropas standarts.
Ekonomikas ministrija ir atbildīgā institūcija par Eiropas tehniskā apstiprinājuma piešķiršanas nodrošināšanu Latvijā un par Eiropas tehniskā apstiprinājuma atsaukšanu šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, ja Eiropas tehniskais apstiprinājums neatbilst šo noteikumu 3.punktā minētajām prasībām vai nenodrošina Latvijas būvnormatīvā LBN 006-00 “Būtiskās prasības būvēm” minēto prasību izpildi.

Pieņemts rīkojums “Par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu 2006. – 2010.gadam”.
Ministru kabinets saskaņā ar Meža likumu apstiprināja kopējo maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu – 20 490 417 kubikmetrus likvīdās koksnes (saimnieciski izmantojamā koksnes daļa) 80 595 hektāru platībā – valsts mežos galvenajā cirtē (izņemot ošu mežaudzes galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma) 2006.–2010.gadam.
Tai skaitā: mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir priede, – 7 055 413 kubikmetrus likvīdās koksnes 27 412 hektāru platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir egle, – 2 907 144 kubikmetrus likvīdās koksnes 10 546,5 hektāru platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir ozols, – 10 074 kubikmetrus likvīdās koksnes 45,5 hektāru platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir osis, – 81 927 kubikmetrus likvīdās koksnes 326 hektāru platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir bērzs, – 7 716 508 kubikmetrus likvīdās koksnes 32 265,5 hektāru platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir apse, – 2 024 485 kubikmetrus likvīdās koksnes 7183,0 hektāru platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir melnalksnis, – 694 866 kubikmetrus likvīdās koksnes 2816,5 hektāru platībā.
Sadalījumā pēc apsaimniekotājiem apstiprināts šāds maksimāli pieļaujamais koku ciršanas apjoms valsts mežos galvenajā cirtē 2006.–2010.gadam: valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” valdījumā esošajos mežos – 19 671 568 kubikmetri likvīdās koksnes 77 469,5 hektāru platībā.
Tai skaitā: mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir priede, – 6 730 190 kubikmetri likvīdās koksnes 26 182,5 hektāru platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir egle, – 2 760 510 kubikmetri likvīdās koksnes 10 020 hektāru platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir ozols, – 8975 kubikmetri likvīdās koksnes 39 hektāru platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir osis, – 78 845 kubikmetri likvīdās koksnes 314 hektāru platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir bērzs, – 7 432 073 kubikmetri likvīdās koksnes 31 139,5 hektāru platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir apse, – 1 985 280 kubikmetri likvīdās koksnes 7040 hektāru platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir melnalksnis, – 675 695 kubikmetri likvīdās koksnes 2734,5 hektāru platībā.
Kā arī: zinātniskās izpētes mežos – 483 162 kubikmetri likvīdās koksnes 1815,5 hektāru platībā, tai skaitā: mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir priede, – 119 775 kubikmetri likvīdās koksnes 435,5 hektāru platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir egle, – 105 725 kubikmetri likvīdās koksnes 387 hektāru platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir ozols, – 640 kubikmetri likvīdās koksnes 3,5 hektāru platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir osis, – 1620 kubikmetri likvīdās koksnes 5,5 hektāru platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir bērzs, – 208 866 kubikmetri likvīdās koksnes 810 hektāru platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir apse, – 33 354 kubikmetri likvīdās koksnes 120,5 hektāru platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir melnalksnis, – 13182 kubikmetri likvīdās koksnes 53,5 hektāru platībā.
Vides ministrijas valdījumā esošajos mežos – 276 520 kubikmetri likvīdās koksnes 1064 hektāru platībā, tai skaitā: mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir priede, – 168 160 kubikmetri likvīdās koksnes 648,5 hektāru platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir egle, – 37 585 kubikmetri likvīdās koksnes 126 hektāru platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir osis, – 1125 kubikmetri likvīdās koksnes 4 hektāru platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir bērzs, – 63 170 kubikmetri likvīdās koksnes 259 hektāru platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir apse, – 1665 kubikmetri likvīdās koksnes 5,5 hektāru platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir melnalksnis, – 4815 kubikmetri likvīdās koksnes 21 hektāra platībā.
Aizsardzības ministrijas valdījumā esošajos mežos: mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir priede, – 15 495 kubikmetri likvīdās koksnes 62,5 hektāru platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir egle, – 490 kubikmetri likvīdās koksnes 2 hektāru platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir bērzs, – 2146 kubikmetri likvīdās koksnes 10,5 hektāru platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir apse, – 443 kubikmetri likvīdās koksnes 2 hektāru platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir melnalksnis, – 486 kubikmetri likvīdās koksnes 3,0 hektāru platībā.
Izglītības un zinātnes ministrijas valdījumā esošajos mežos – 40 107 kubikmetri likvīdās koksnes 166 hektāru platībā, tai skaitā: mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir priede, – 21 793 kubikmetri likvīdās koksnes 83 hektāru platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir egle, – 2834 kubikmetri likvīdās koksnes 11,5 hektāru platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir ozols, – 459 kubikmetri likvīdās koksnes 3 hektāru platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir osis, – 337 kubikmetri likvīdās koksnes 2,5 hektāru platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir bērzs, – 10 253 kubikmetri likvīdās koksnes 46,5 hektāru platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir apse, – 3743 kubikmetri likvīdās koksnes 15 hektāru platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir melnalksnis, – 688 kubikmetri likvīdās koksnes 4,5 hektāru platībā.
Valsts meža dienests, uzraugot, vai tiek ievērots maksimāli pieļaujamais ciršanas apjoms galvenajā cirtē valsts mežos, par pamatrādītāju izmanto maksimāli pieļaujamo galvenās cirtes apjomu hektāros.

Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā veicami muitas kontroles pasākumi intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā veicami muitas kontroles pasākumi intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai. Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde pieņem un izskata intelektuālā īpašuma tiesību subjektu (tiesību subjekts) pieprasījumus muitas iestādēm veikt pasākumus intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai.
Kā norāda Finanšu ministrija, līdz šim visus jautājumus, kas saistīti ar Eiropas Savienības regulās doto pilnvarojumu nacionālajām muitas iestādēm noteikt atsevišķus jautājumus, reglamentēja Valsts ieņēmumu dienesta rīkojumi un metodiskie norādījumi. Tie tika izdoti, ņemot vērā Muitas likumā dotās tiesības Valsts ieņēmumu dienestam noteikt muitas kontroles un muitošanas metodiku. Taču daudzi no šādā veidā izdotajiem rīkojumiem satur ne tikai muitošanas un muitas kontroles metodiku, bet arī noteikumus, kas ir saistoši trešajām personām (ārējās tiesību normas).
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likumu, ja likums paredz pārvaldes iestādei kompetenci izdot ārējus normatīvos aktus, tie juridiskā spēka hierarhijā pielīdzināmi Ministru kabineta noteikumiem, taču zaudē spēku 2006.gada 1.janvārī. Līdz ar to nepieciešams visus Valsts ieņēmumu dienesta rīkojumus, kas satur ārējo tiesību normas, izdot Ministru kabineta noteikumu līmenī.
Noteikumos izmantots Valsts ieņēmumu dienesta rīkojums “Par muitas kontroles pasākumiem intelektuālā īpašuma aizsardzībai”, kā arī izslēgti Padomes Regulas (EK) Nr.1383/2003 par muitas rīcību attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka tās pārkāpj atsevišķas intelektuālā īpašuma tiesības, un pasākumiem, ko veic attiecībā uz precēm, kas ir pārkāpušas šādas tiesības, kā arī Komisijas Regulas (EK) 1891/2004, ar ko paredz piemērošanas noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr.1383/2003 par muitas rīcību attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka tās pārkāpj atsevišķas intelektuālā īpašuma tiesības, un pasākumiem, ko veic attiecībā uz precēm, kas ir pārkāpušas šādas tiesības, normās reglamentētie jautājumi.

Pieņemti “Noteikumi par prasībām pārtikas apritē iesaistītajām references laboratorijām un to pilnvarošanas kārtību”.
Noteikumi nosaka prasības pārtikas apritē iesaistītajām references laboratorijām (references laboratorija) un to pilnvarošanas kārtību.
Zemkopības ministrs, noslēdzot attiecīgu līgumu, pilnvaro laboratoriju, kas atbilst šajos noteikumos minētajām prasībām, normatīvajos aktos par valsts pārvaldes iekārtu noteiktajā kārtībā veikt references funkcijas pārtikas, dzīvnieku barības aprites un dzīvnieku slimību jomā.
Veselības ministrs, noslēdzot attiecīgu līgumu, pilnvaro laboratoriju, kas atbilst šajos noteikumos minētajām prasībām, normatīvajos aktos par valsts pārvaldes iekārtu noteiktajā kārtībā veikt references funkcijas sabiedrības veselības un vides veselības jomā.
Noteikumi nosaka, ka references laboratorija konkrētajā testēšanas jomā darbojas atbilstoši savai kompetencei, personāla un materiāli tehniskajam nodrošinājumam. References laboratorija ir akreditēta Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025 : 2005 “Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības”, vai tā ir kādas citas Eiropas Savienības dalībvalsts institūcija, par kuru Ekonomikas ministrija ir publicējusi paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
References laboratorija konkrētajā jomā nodrošina Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulas (EK) Nr.882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (Regula Nr.882/2004), 33.pantā noteikto uzdevumu izpildi valsts budžetā apstiprinātā finansējuma ietvaros.
References laboratorija, kas darbojas pārtikas, dzīvnieku barības aprites un dzīvnieku slimību jomā, katru gadu līdz 1.martam Zemkopības ministrijā rakstiski iesniedz ziņojumu par darbību iepriekšējā gadā. Ziņojumā norāda: references funkcijas izpildes rezultātus; budžeta sadalījumu un izlietojumu, kā arī ārpusbudžeta ienākumus un to izlietojumu; personāla skaitu un sastāvu; informāciju par organizētajām starplaboratoriju salīdzinošajām testēšanām.
References laboratorija, kas darbojas sabiedrības veselības un vides veselības jomā, katru gadu līdz 1.martam rakstiski iesniedz Veselības ministrijā ziņojumu par darbību iepriekšējā gadā. Ziņojumā norāda: references funkcijas izpildes rezultātus; budžeta sadalījumu un izlietojumu, kā arī ārpusbudžeta ienākumus un to izlietojumu; personāla skaitu un sastāvu; informāciju par organizētajām starplaboratoriju salīdzinošajām testēšanām.
Pārtikas, dzīvnieku barības aprites un dzīvnieku slimību jomā Zemkopības ministrija atbilstoši kompetencei katru gadu izstrādā un zemkopības ministrs līdz 31.martam apstiprina valsts references programmu nākamajam gadam (references programma). Sabiedrības veselības un vides veselības jomā Veselības ministrija atbilstoši kompetencei katru gadu izstrādā un veselības ministrs līdz 31.martam apstiprina references programmu.
References programmā Zemkopības ministrija un Veselības ministrija atbilstoši kompetencei: analizē konkrētas references funkcijas nepieciešamību, plānoto darbu apjomu un to veikšanai nepieciešamos finanšu līdzekļus; analizē nepieciešamību deleģēt citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalsts references laboratoriju noteiktu references funkciju izpildei.
References programmā norāda references funkcijas veikšanai nepieciešamos valsts budžeta finanšu līdzekļus nākamajam gadam, ņemot vērā izdevumus, kas nepieciešami: personāla, telpu, aparatūras, materiālu un administratīvās infrastruktūras nodrošināšanai; slimību ierosinātāju etaloncelmu, izolātu un paraugu, antigēnu, etalonserumu un citu diagnostisko reaģentu nodrošinājumam; starplaboratoriju salīdzinošās testēšanas organizēšanai un izpildei; līdzdalībai Eiropas Savienības darba grupās, references laboratoriju un citu organizāciju pasākumos kompetences jomās; zinātniskās un tehniskās informācijas iegādei; datu vākšanai, analīzei un pārskata sagatavošanai par uzdevumu izpildi.
Pārtikas un veterinārais dienests uzrauga references funkciju izpildi pārtikas, dzīvnieku barības aprites un dzīvnieku slimību jomā. Zemkopības ministrija uzrauga finanšu izlietojumu minētajā jomā. Sabiedrības veselības aģentūra uzrauga references funkciju izpildi sabiedrības veselības un vides veselības jomā. Veselības ministrija uzrauga finanšu izlietojumu minētajā jomā.
Zemkopības ministrija nodrošina Regulas Nr.882/2004 33.panta 4.punktā noteikto informācijas apriti starp Eiropas Komisiju un pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””.
Grozījumi likumā paredz tā papildināšanu ar reglamentētām profesionālām darbībām autotransporta jomā, kurās nepieciešamo profesionālo minimumu profesionālās kompetences iegūšanai nosaka Ministru kabinets. Likumprojektā noteikts, ka autotransporta jomā reglamentētās profesionālās darbības, kuru veikšanai nepieciešamās minimālās prasības profesionālajām zināšanām un prasmēm profesionālās kompetences iegūšanai nosaka Ministru kabinets, ir šādas: starptautisko kravu autopārvadājumu operāciju vadīšana; starptautisko pasažieru autopārvadājumu operāciju vadīšana; iekšzemes kravu autopārvadājumu operāciju vadīšana; iekšzemes pasažieru autopārvadājumu operāciju vadīšana.
Likumprojektā tiek ieviestas normas, kas izriet no Padomes 1996.gada 29.aprīļa Direktīvas 96/26/EK par atļauju piešķiršanu kravu autopārvadātāju un pasažieru autopārvadātāju profesionālās darbības veikšanai, kā arī par diplomu, sertifikātu un citu dokumentāru kvalifikācijas pierādījumu savstarpēju atzīšanu.
Šīs normas atvieglo pārvadātāju tiesības īstenot uzņēmējdarbību iekšzemes un starptautiskos pārvadājumos, un no tās grozošās Padomes 1998.gada 1.oktobra Direktīvas 98/76/EK, kas nosaka, ka kravu autopārvadātāja profesionālā darbība ir jebkāda darbība, ko veic uzņēmums, kas nodarbojas ar preču komercpārvadājumiem vai nu ar atsevišķu mehānisko transportlīdzekli, vai sakabinātu transportlīdzekļu apvienojumu.
Likumprojekts arī paredz papildināt likumu ar reglamentētajām profesijām atbilstības novērtēšanas jomā, kuru prasības noteiktu Ministru kabinets; tās ir šādas: metālmateriālu metinātājs; defektoskopists (persona, kas veic metināto savienojumu nesagraujošās pārbaudes).

Pieņemts rīkojums “Par Pasaules Tūrisma organizācijas reģionālās konferences par tūrisma komunikācijām – TOURCOM EUROPE – organizēšanu Rīgā 2005.gada 12. un 13.oktobrī”.
Ministru kabinets atbalstīja Pasaules Tūrisma organizācijas reģionālās konferences par tūrisma komunikācijām – TOURCOM EUROPE – organizēšanu Rīgā 2005.gada 12. un 13.oktobrī.
Ārlietu ministrijai valsts prestiža interesēs uzdots nodrošināt konferences dalībniekiem vienreizējo individuālo īstermiņa vīzu izsniegšanu bez maksas Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs.
Iekšlietu ministrijai uzdots nodrošināt: sabiedrisko kārtību un drošību konferences oficiālo pasākumu norises vietās; konferences dalībnieku transportlīdzekļu netraucētu piekļūšanu konferences oficiālo pasākumu norises vietām; valsts prestiža interesēs starptautiskās lidostas “Rīga” robežkontroles punktā vienreizējo individuālo īstermiņa vīzu izsniegšanu bez maksas tiem konferences dalībniekiem, kuriem tās ir nepieciešamas, bet kuru valstīs nav Latvijas Republikas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības.
Ekonomikas ministrijai uzdots nodrošināt: konferences organizēšanu un koordinēt tās norisi; informācijas sniegšanu Ārlietu ministrijai un Iekšlietu ministrijai, kā arī to padotībā esošajām iestādēm, lai sekmētu šajā rīkojuma noteikto uzdevumu izpildi.

Pieņemti “Noteikumi par Valsts valodas centra sniegto maksas pakalpojumu cenrādi”.
Valsts valodas centrs sniedz maksas pakalpojumus saskaņā ar šādiem izcenojumiem: izziņa par valsts valodas prasmes apliecības autentiskumu – 5 lati; izziņa par komersanta vai organizācijas nosaukuma atbilstību Valsts valodas likuma prasībām – 6 lati; izziņa par vietvārda pareizrakstību – 8 lati.
Ja pakalpojuma pasūtītājam pakalpojums jāsaņem ātrāk nekā trīs darbdienu laikā, piemēro cenu korekcijas koeficientu 2,0.
Ieņēmumus par sniegtajiem maksas pakalpojumiem ieskaita Valsts valodas centram Valsts kasē atvērtajā pamatbudžeta kontā un izlieto izdevumu finansēšanai atbilstoši attiecīgā gada likumā par valsts budžetu apstiprinātajai apropriācijai.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

Par akceptu likumprojektam “Par dabas resursu nodokli”

Otrdien, 4.oktobrī, Ministru kabineta sēdē jaunā redakcijā tika akceptēts likums “Par dabas resursu nodokli”.
Likumprojekts nosaka nodokļa subjektus, ar nodokli apliekamos objektus, nodokļa likmes, nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtību, atbrīvojumus no nodokļa maksāšanas un ieņēmumu no dabas resursu nodokļa maksājumiem sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem.
Vides ministrijas izstrādātā jaunā likumprojekta redakcija ir sagatavota saskaņā ar Valdības deklarāciju un Valdības rīcības plāna 16.5.2.punktu un paredz, ka ar dabas resursu nodokli turpmāk tiks apliktas arī elektriskās un elektroniskās iekārtas, uz kurām attiecas Atkritumu apsaimniekošanas likums. Paredzēts, ka nodokļa maksātāji, kuri realizēs ražotāja atbildības principu un uzņemsies atbildību par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši valsts noteiktajiem apjomiem, nodokli nemaksās.
Tāpat šajā likumprojektā – salīdzinājumā ar spēkā esošo likumu “Par dabas resursu nodokli” – ir precizēta likumā lietotā terminoloģija atbilstoši saistītajos normatīvajos aktos lietotajai.
Izstrādājot jauno likuma “Par dabas resursu nodokli” redakciju atbilstoši Valdības rīcības plānam, tika ņemti vērā Finanšu ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja jau iepriekš paustie ieteikumi un norādījumi, un jaunajā likuma redakcijā nav iekļautas detālas tiesiskās normas un deleģējums par nodokļa maksāšanas rezultātā iegūto līdzekļu izlietošanas kārtību un Latvijas vides aizsardzības fonda uzdevumiem un darbību, nosakot to atsevišķā likumā. Tāpēc Vides ministrija vienlaikus ir izstrādājusi arī likumprojektu “Latvijas vides aizsardzības fonda likums”. Arī šis likumprojekts tika akceptēts Ministru kabineta 4.oktobra sēdē.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

Par Valsts zemes dienesta reorganizāciju

Ministru kabinets 4.oktobrī pieņēma rīkojumu par Tieslietu ministrijas pārraudzības iestādes – Valsts zemes dienesta (VZD) reorganizāciju.
Saskaņā ar valdības pieņemto rīkojumu līdzšinējās VZD funkcijas – valsts ģeodēzijas, kartogrāfijas un valsts ģeogrāfiskās informācijas pamatdatu sagatavošanu, infrastruktūras veidošanu un uzturēšanu – VZD nodos valsts aģentūrai ģeodēzijas un kartogrāfijas jomā, tās izveidošana jānodrošina Aizsardzības ministrijai (AM).
Zemes ierīcības un mērniecības funkcijas VZD nodos izveidojamai valsts kapitālsabiedrībai, bet zemes reformas īstenošanas, Nekustamā īpašuma valsts kadastra un Valsts adrešu reģistra uzturēšanas funkcijas turpinās pildīt VZD. Valdības rīkojums paredz, ka reorganizācija jāpabeidz 2006.gada 2.janvārī.
Lai izpildītu valdības doto uzdevumu, AM līdz 2006.gada 2.janvārim jāizveido valsts aģentūra ģeodēzijas un kartogrāfijas jomā. Šī valsts aģentūra būs VZD tiesību, saistību, funkciju, mantas un finanšu pārņēmēja ģeodēzijas un kartogrāfijas jomā.
Aģentūras uzdevumi būs valsts ģeodēziskā tīkla ierīkošana un uzturēšana, valsts topogrāfiskā kartēšana, ģeogrāfiskās informācijas pamatdatu sagatavošana, infrastruktūras veidošana un uzturēšana, vietvārdu datu bāzes izveidošana un uzturēšana, poligrāfijas darbu veikšana, valsts robežas uzmērīšana, ģeodēzisko un kartogrāfisko materiālu arhīva uzturēšana un aeronavigācijas karšu sastādīšana.
Savukārt Tieslietu ministrijai līdz šā gada 21.decembrim ir jāizstrādā un jāiesniedz noteiktā kārtībā Ministru kabinetā normatīvā akta projekts par zemes ierīcības un mērniecības funkciju veicējas – valsts kapitālsabiedrības nodibināšanu.
Šīs kapitālsabiedrības uzdevumi būs zemes robežu uzmērīšana par valsts budžeta līdzekļiem bijušajiem īpašniekiem, mantiniekiem, represētajiem, invalīdiem, kā arī mērniecības darbu veikšana, lai novērstu neprecizitātes VZD līdz šim veiktajiem mērniecības darbiem. Kapitālsabiedrība arī veiks zemes kadastrālo uzmērīšanu, topogrāfisko uzmērīšanu un zemes ierīcības projektu izstrādi.
Saskaņā ar valdības 4.oktobrī pieņemto rīkojumu Tieslietu ministrijai līdz 2006.gada 2.janvārim jāizstrādā un jāiesniedz Ministru kabinetā normatīvā akta projekts par grozījumiem Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.243 “Tieslietu ministrijas nolikums”.
Lai veiktu VZD reorganizāciju, Tieslietu un Aizsardzības ministrijai ir kopīgi jāizveido reorganizācijas komisija VZD pamatlīdzekļu inventarizācijas veikšanai, bet līdz šā gada 1.decembrim Tieslietu ministrijai jāizstrādā normatīvo aktu projekti par nekustamās un kustamās mantas un finanšu līdzekļu nodošanu atbilstoši valdības rīkojumā noteiktajam funkciju sadalījumam starp jaundibināmo valsts aģentūru, kapitālsabiedrību un VZD.

Jana Saulīte, Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Par transportlīdzekļu atzīšanu par atmestiem un nodošanu

Otrdien, 4.oktobrī, Ministru kabineta sēdē tika akceptēts noteikumu projekts “Par transportlīdzekļu atzīšanu par atmestiem un kārtību, kādā atmestus nolietotus transportlīdzekļus nodod apstrādes uzņēmumam”.
Pašlaik Latvijā spēkā esošās likumdošanas normas nereglamentē atmestu transportlīdzekļu noteikšanu un darbības ar tiem. Šis noteikumu projekts sagatavots, pamatojoties uz Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 7.pantu, kurā noteikts, ka pašvaldība tās teritorijā ārpus ceļa novietotu transportlīdzekli saskaņā ar Ceļu satiksmes likumu var pārvietot piespiedu kārtā, novietojot to speciālā stāvvietā, ja tas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atzīstams par atmestu nolietotu transportlīdzekli.
Vides ministrijas izstrādātais noteikumu projekts nosaka kritērijus, kā transportlīdzekli atzīt par atmestu, kā arī personu loku, kas ir tiesīgas pieņemt šādu lēmumu. Tas arī reglamentē kārtību tālākām darbībām ar atmestu transportlīdzekli, lai pašvaldība varētu īstenot Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā tai dotās tiesības savā teritorijā savākt atmestus transportlīdzekļus un nodot tos apstrādes uzņēmumam.
Noteikumu projekts vienkāršo atmestu transportlīdzekļu noņemšanu no uzskaites. Noteikumu projekta prasību piemērošana varētu radīt papildu transportlīdzekļu pieplūdumu apstrādes uzņēmumos, kuri varētu saņemt subsīdijas par šo transportlīdzekļu pārstrādi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dabas resursu nodokļa aprēķināšanu un maksāšanu.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

Par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti

Otrdien, 4.oktobrī, Ministru kabineta sēdē tika akceptēts noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumos “Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti””.
Pašreiz spēkā esošā likumdošana paredz kvalitātes normatīvus virszemes ūdeņiem un pazemes ūdeņiem atkarībā no to lietojuma veida. Šie normatīvi piemērojami tikai tiem pazemes ūdeņu horizontiem un to kompleksiem, kuru ūdeni bez apstrādes izmanto vai paredzēts izmantot par dzeramo ūdeni (ja vidējais ūdens ieguves apjoms pārsniedz 10m³ dienā). Noteikumos nav normatīvu, pēc kuriem varētu novērtēt pazemes ūdeņu stāvokli pārējās vietās.
Vides ministrija izstrādājusi noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumos “Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti””, lai noteiktu pazemes ūdeņu kvalitātes normatīvus vielām un piesārņojuma summārajiem rādītājiem, kuri raksturo cilvēka darbības rezultātā radušos piesārņojumu. Grozījumu projektā noteiktas arī prasības pazemes ūdeņu attīrīšanai piesārņotajās vietās, kuras ir reģistrētas atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtību.
Šis noteikumu projekts arī atbilstoši izmaiņām Vides ministrijas institucionālajā sistēmā precizē institūciju nosaukumus.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa